Par sociālekonomiskās attīstības redzējumu

Par Nacionālās attīstības plāna saturu

Lai iepazīstinātu ar Nacionālās attīstības plāna (NAP) saturu, vakar, 3. decembrī, īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle rīkoja preses konferenci. Tajā piedalījās Stratēģiskās plānošanas departamenta direktors Zigo Rutkovskis, kā arī eksperti — Latvijas Komercbanku asociācijas priekšsēdētājs Teodors Tverijons un Latvijas Tehnoloģiju centra direktors Jānis Stabulnieks

R. Zīle uzsvēra, ka šī plāna izstrāde bijusi ļoti darbietilpīgs process un tā tapšanā saskaņā ar Latvijas stratēģiskās plānošanas dokumentos noteiktajiem attīstības virzieniem un Eiropas Komisijas prasībām piedalījušies gan Latvijas ministriju, reģionu attīstības un citu stratēģisku nozaru aģentūru pārstāvji, gan arī īpaši izveidota ekspertu grupa. Dokumentā ņemti vērā visu pušu viedokļi — gan NAP projekts, gan Rīcības programma komentāru sniegšanai tikusi nosūtīta 120 sabiedriskajiem partneriem, tādēļ rezultātu var uzskatīt par optimālu. Ministrs nosauca NAP par vienoto programmdokumentu, kas veidots kā viens no stratēģiskās plānošanas pamatdokumentiem valstī laika posmam no 2003. līdz 2006.gadam. NAP ir saskaņots ar Latvijas ilgtermiņa ekonomisko stratēģiju un ataino tās prioritātes, uzdevumus un plānveidīgumu valstī, kas veicinātu Latvijas sociālekonomisko attīstību.

Faktiski tas nozīmē Latvijas valsts līgumu ar Eiropas Savienību (ES) laikā, kad Latvija kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti. Līdz iestāšanās brīdim ES 2003. — 2004.gadā ir plānots parakstīt līgumu par pasākumu ietvaru finansējuma saņemšanai no ES fondiem.

NAP izstrāde tika sākta 1999.gadā, turpinoties 2000. un šajā gadā. R. Zīle minēja, ka tieši 2001.gada darbs ritējis saspringtos termiņos.

Par galvenajām prioritātēm NAP tiek nosauktas: ekonomikas attīstības un konkurētspējas veicināšana, cilvēkresursu attīstība, nodarbinātības veicināšana un valsts teritorijas līdzsvarota un ilgtspējīga attīstība. Tieši šādu prioritāšu nostādni salīdzinājumā ar NAP Stratēģisko memorandu noteica Ārlietu ministrijas ieteikumi, pārstrukturēšanas procesu veicot viena mēneša laikā. R. Zīle uzsvēra, ka Latvija gan laikā līdz iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā, gan, iespējams, jau esot ES dalībvalsts no Eiropas Savienības iegūst finansiālā izpratnē salīdzinoši daudz vairāk nekā tai spēj dod.

Raksturojot NAP iekļautos projektus, kopskaitā 134, ministrs par kritēriju iekļaušanai NAP nosauca projekta ikgadējo finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem — 90 miljoniem latu, taču par 19 iesniegtajiem projektiem un programmām vēl paredzēts lemt atsevišķi Ministru kabinetā. Šos projektus R. Zīle raksturoja kā politiski un arī naudas izteiksmē ļoti būtiskus un ietilpīgus, tādēļ par to iekļaušanu NAP darba grupa lemt atteicās.

NAP, tai skaitā Rīcības un finansu daļa, ir izstrādāts kā pamats “PHARE ESK 2002./2003.gada programmēšanai”. Nākamajā gadā paredzēts to pilnveidot, izveidojot Attīstības plānu, bet 2003. un 2004.gadā, līdz iestāšanās brīdim ES, uz Attīstības plāna pamata ir jāizveido Vienotais programmdokuments.

Eksperts T. Tverijons NAP izstrādi raksturoja kā ļoti pozitīvu un ilgi gaidītu rezultātu, kura izpilde atkarīga gan no šīs, gan turpmākajām valdībām. Savukārt otrais eksperts Jānis Stabulnieks atzīmēja, ka NAP ir dokuments, kurā ne tikai aptveroši atspoguļota pašreizējās situācijas analīze, bet kurš arī apliecina Latvijas nostāju ceļā uz jauna veida ekonomiku, skaidri iezīmējot inovatīvās attīstības līniju.

Noslēgumā R. Zīle cerīgi uzsvēra, ka politiskās varas maiņas nekļūs par iemeslu kardinālām izmaiņām Valsts nacionālās attīstības programmā, kas pretējā gadījumā liecinātu par nekonsekvenci un radītu arī Eiropas Savienības nesapratni.

Zaida Kalniņa, “LV” nozares redaktore