Ministru kabineta 4. decembra sēdē

Akceptēts rīkojums “Par darbdienas pārcelšanu”, kas paredz pārcelt no budžeta finansējamajās valsts iestādēs darbdienu no pirmdienas, 2001.gada 24.decembra, uz sestdienu, 2001.gada 22.decembri. Ieteikts visām pašvaldībām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ievērot darbdienas pārcelšanu.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā izpildāms muitas režīms — preču atpakaļizvešana”, kas nosaka kārtību, kādā izpildāms muitas režīms “preču atpakaļizvešana”. Atpakaļizvešana piemērojama precēm, kuras ievestas Latvijas Republikas muitas teritorijā, bet nav ieguvušas Latvijas preces statusu. Piesakot preces atpakaļizvešanai, tām noformē muitas deklarāciju, ja ar atpakaļizvešanu tiek pabeigts kāds no šādiem muitas režīmiem: ievešana muitas noliktavā, ievešana pārstrādei, ievešana pārstrādei muitas kontrolē un ievešana uz laiku. Muitas iestāde atpakaļizvedamajām precēm var piemērot vienkāršoto deklarēšanas kārtību. Noteikts, ja ar atpakaļizvešanu tiek pabeigts muitas režīms, tad par pietiekamu ir uzskatāms muitas iestādē iesniegts paziņojums. Paziņojums ir iesniedzams rakstiski vai izmantojot elektroniskos datu apstrādes un pārraides līdzekļus, ievērojot Valsts ieņēmumu dienesta noteiktās prasības. Paziņojumā norāda preču veidu, preču muitas statusu, laiku, kad preces tiks atpakaļizvestas, un vietu, no kuras preces tiks izvestas.

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā”, ar kuru akceptēts līguma projekts. Noteikts, ka pēc līguma parakstīšanas tas iesniedzams Saeimā apstiprināšanai. Līgumam stājoties spēkā, Latvija varēs saņemt no ASV visa veida palīdzību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā. ASV sniegtā palīdzība sekmēs 2001.gada 16.oktobrī Ministru kabinetā apstiprinātā Latvijas valdības rīcības plāna terorisma apkarošanā J daļas “Tehniskais nodrošinājums” izpildi.

Akceptēti “Noteikumi par kvalitātes vadības sistēmas ieviešanu valsts pārvaldes iestādēs”, kuri nosaka vispārīgo kārtību kvalitātes vadības sistēmas ieviešanai valsts pārvaldes iestādēs. Kvalitātes vadības sistēma ir iestādes vadības plānots pasākumu kopums iestādes darba organizācijas sistematizēšanai, lai īstenotu tiesību aktos noteiktās prasības un citos vadības dokumentos izvirzītos mērķus. Kvalitātes vadības sistēma ieviešama saskaņā ar Latvijas nacionālā standarta LVS EN ISO 9001 “Kvalitātes vadības sistēmas. Prasības” noteiktajām prasībām, ciktāl tās piemērojamas attiecīgai iestādei. Noteikts, ka kvalitātes vadības sistēmu iestādē ievieš brīvprātīgi. Lēmumu par kvalitātes vadības sistēmas ieviešanu iestādē pieņem iestādes vadītājs.

Akceptēta Latvijas tūrisma attīstības nacionālā programma 2001.— 2010.gadam. Ministrijām un Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariātam uzdots iekļaut programmas mērķus, uzdevumus un pasākumus nozaru un sektoru attīstības programmās un plānos, kā arī nodrošināt to izpildi atbilstoši likumā par valsts budžetu attiecīgajam gadam piešķirtajiem līdzekļiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzdots publicēt programmu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 8.augusta noteikumos Nr.262 “Kārtība, kādā personas saņem tehniskos palīglīdzekļus””. Grozījumi paredz noteikt kārtību, kādā personas saņem sociālās palīdzības pakalpojumu — iegūst lietošanā medicīniskās ierīces un medicīniskās preces, kā arī aprīkojumu vai tehniskās sistēmas, kas novērš, kompensē, atvieglo vai neitralizē funkcijas pazeminājumu vai invaliditāti. Noteikts, ka tehniskos palīglīdzekļus, kuri atbilst medicīnisko ierīču un medicīnisko preču statusam, reģistrē Labklājības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tehnisko palīglīdzekļu sarakstu, kurā norāda tehnisko palīglīdzekļu grupu, apakšgrupu un konkrētā tehniskā palīglīdzekļa identifikācijas numuru, kā arī medicīnisko ierīču un medicīnisko preču statusam neatbilstošo tehnisko palīglīdzekļu reģistrācijas kārtību, apstiprina labklājības ministrs.

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem”, ar kuru akceptēts konvencijas projekts. Noteikts, ka: finansu ministrs pilnvarots parakstīt konvenciju; pēc parakstīšanas tā iesniedzama Saeimā apstiprināšanai. Konvencijas uzdevums ir: nodrošināt katras līgumslēdzējas valsts investoriem stabilu nodokļu maksāšanas režīmu, iekļaujot starptautiskā līgumā noteikumus, kas paredz kārtību, kā otrā līgumslēdzējā valstī veiktās uzņēmējdarbības ienākumu un tajā esošo kapitālu apliek ar nodokli, iekļaujot starptautiskā līgumā precīzus noteikumus attiecībā uz pasīvo ienākumu — dividenžu, procentu un autoratlīdzību, kā arī kapitāla aplikšanu ar nodokli, t.sk. nosakot maksimālo nodokļa likmi, ar kādu šie ienākuma veidi var tikt aplikti ar nodokli otrā valstī; radīt likumīgu pamatu abu valstu nodokļu administrāciju tiešai sadarbībai, novērst iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas. Lai to sasniegtu, līgumā ir iekļauts pants, kas uzliek katras līgumslēdzējas valsts nodokļu administrācijai pienākumu sniegt otras līgumslēdzējas valsts nodokļu administrācijai informāciju par otras valsts rezidentu darījumu partneriem un par otras valsts rezidentu pirmajā valstī saņemtajiem ienākumiem.

Akceptēts rīkojums “Par ēku nodošanu Liepājas pilsētas pašvaldības īpašumā”, saskaņā ar kuru nodod bez atlīdzības Liepājas pilsētas pašvaldības īpašumā valstij piekrītošās un Liepājas pilsētas pašvaldības iestāžu valdījumā esošās ēkas: ēku un piecas palīgēkas — Liepājā, Apšu ielā 6; divas ēkas un divas palīgēkas — Liepājā, Bāriņu ielā 12; ēku — Liepājā, Celmu ielā 6; ēku un astoņas palīgēkas — Liepājā, Dzintaru ielā 90; ēku un palīgēku — Liepājā, Ganību ielā 122/128; ēku — Liepājā, Krūmu ielā 39; ēku un sešas palīgēkas — Liepājā, Muitas ielā 3. Minētie īpašumi atrodas pašvaldību skolu, ārpusskolas un pirmsskolas iestāžu valdījumā, minētie nekustamie īpašumi nepieciešami pašvaldības funkciju realizēšanai.

Akceptēts rīkojums “Par zemesgabalu Rīgā, Lēdurgas ielā, nodošanu Satiksmes ministrijas valdījumā”, kas paredz saglabāt valsts īpašumā un nodot Satiksmes ministrijas valdījumā zemesgabalus — 1682 m2 un 1794 m2 platībā Rīgā, Lēdurgas ielā, kas ierakstīti zemesgrāmatā uz valsts vārda Finansu ministrijas personā.

Akceptēts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”. Latvijas pilsonība naturalizācijas kārtībā piešķirta 187 pilsonības pretendentiem, tai skaitā 18 viņu nepilngadīgajiem bērniem.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā”, kas nosaka, ka Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.janvārim apstiprina valsts civilās aizsardzības plānu.

Akceptēta instrukcija “Kārtība, kādā valsts institūcijas ievieto informāciju internetā”. Instrukcija nosaka kārtību, kādā ministrijas un īpašu uzdevumu ministru sekretariāti, kā arī ministriju un īpašu uzdevumu ministru pakļautībā vai pārraudzībā esošās iestādes ievieto informāciju internetā. Katra ministrija un īpašu uzdevumu ministra sekretariāts izveido tīklā internetā savu mājaslapu. Ministriju un īpašu uzdevumu ministra pakļautībā vai pārraudzībā esošās iestādes, kam jāizveido mājaslapa, nosaka attiecīgais ministrs. Mājaslapa nepieciešama valsts institūcijām, kuras sniedz pakalpojumus fiziskajām un juridiskajām personām. Lai izstrādātu valsts institūciju mājaslapu tehnisko risinājumu un metodiku, Satiksmes ministrija izveido metodisko padomi. Metodiskās padomes izstrādātos metodiskos norādījumus izmanto valsts institūciju mājaslapu izstrādei un uzturēšanai. Noteikta: mājaslapas struktūra, saturs un nepieciešamā informācija; domēna vārdi un elektroniskā pasta adrešu vārdi; mājaslapas uzturēšana un informācijas aktualizēšana.

Akceptēts rīkojums “Par naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā”, kas paredz saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 15.februāra noteikumu Nr.62 “Kārtība, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā” 2.punktu piešķirt par izciliem sasniegumiem sportā naudas balvas šādā apmērā: Latvijas Basketbola savienībai par Latvijas izlases piedalīšanos Eiropas čempionāta basketbolā kadetiem finālsacensībās, Eiropas čempionāta basketbolā kadetēm finālsacensībās un Eiropas čempionāta basketbolā finālsacensībās pieaugušajiem — 62000 latu; Latvijas Riteņbraukšanas federācijas sportistam Aināram Ķiksim par Eiropas čempionātā riteņbraukšanā trekā izcīnīto otro vietu — 3000 latu; sportista A.Ķikša trenerim Arvīdam Bogdānovam — 500 latu; Latvijas Riteņbraukšanas federācijas sportistam Viesturam Bērziņam par Eiropas čempionātā riteņbraukšanā trekā izcīnīto trešo vietu — 1500 latu; sportista V.Bērziņa trenerim Arvīdam Bogdānovam — 500 latu; Latvijas Riteņbraukšanas federācijai par Eiropas čempionātā riteņbraukšanā trekā izcīnīto otro un trešo vietu — 5000 latu (sporta veida un jaunatnes sporta programmu attīstībai); Latvijas Vieglatlētikas savienības sportistei Līgai Kļaviņai par Eiropas čempionātā junioriem vieglatlētikā izcīnīto pirmo vietu — 2000 latu; sportistes L.Kļaviņas treneriem: Ludmilai Olijarei — 500 latu; Aleksandrs Čumakovam — 500 latu; Latvijas Vieglatlētikas savienības sportistei Irēnai Žaunai par Eiropas čempionātā junioriem vieglatlētikā izcīnīto trešo vietu — 750 latu; sportistes I.Žaunas trenerim Jānim Žaunam — 375 latus; Latvijas Vieglatlētikas savienības sportistam Jānim Liepam par Eiropas čempionātā junioriem vieglatlētikā izcīnīto trešo vietu — 750 latu; sportista J.Liepas trenerim Andrejam Vaivadam — 375 latus; Latvijas Vieglatlētikas savienības sportistam Atim Vaisjūnam par Eiropas čempionātā junioriem vieglatlētikā izcīnīto trešo vietu — 750 latu; sportista A.Vaisjūna trenerim Broņislavam Ļaksam— 375 latus; Latvijas Airēšanas federācijas sportistei Kristiānai Rodei par pasaules čempionātā U–23 junioriem airēšanā izcīnīto otro vietu — 2000 latu; sportistes K.Rodes treneriem: Sandrai Bremzei — 500 latu; Guntai Rotšteinai — 500 latu; Latvijas Airēšanas federācijas sportistam K.Miķelsonam par pasaules čempionātā junioriem airēšanā izcīnīto otro vietu — 1000 latu; Latvijas Airēšanas federācijas sportistam A.Kalniņam par pasaules čempionātā junioriem airēšanā izcīnīto otro vietu — 1000 latu; sportistu K.Miķelsona un A.Kalniņa treneriem: Pēterim Neijam — 500 latu; Gunāram Cakulam–Cekulam — 500 latu; Latvijas Vingrošanas federācijas sportistam Igoram Vihrovam par pasaules čempionātā vingrošanā izcīnīto trešo vietu un Pasaules universiādē izcīnīto otro vietu — 6500 latu; Latvijas Vingrošanas federācijas sportistam Jevgeņijam Saproņeko par pasaules čempionātā vingrošanā izcīnīto otro vietu — 10 000 latu; Latvijas Vingrošanas federācijai par pasaules čempionātā izcīnīto otro un trešo vietu — 10 000 latu (sporta veida un jaunatnes sporta programmu attīstībai); Latvijas Džudo federācijas sportistam Konstantīnam Ovčiņņikovam par Eiropas čempionātā junioriem džudo izcīnīto otro vietu — 1000 latu; sportista K.Ovčiņņikova trenerim Vaclavam Jaževičam — 500 latu; Latvijas Džudo federācijas sportistam Haraldam Lubgānam par Eiropas čempionātā junioriem džudo izcīnīto trešo vietu — 500 latu; sportista H.Lubgāna trenerim Anatolijam Orlovam — 250 latu; Latvijas Motosporta federācijas sportistam Kristeram Serģim par pasaules čempionātā izcīnīto pirmo vietu — 10 000 latu; Latvijas Motosporta federācijas sportistam Artim Rasmanim par pasaules čempionātā izcīnīto pirmo vietu — 10 000 latu; sportistu K.Serģa un A.Rasmaņa treneriem: Jānim Serģim — 1000 latu; Andrim Bogdanovam — 1000 latu; Pēterim Ezergailim — 1000 latu; Latvijas Motosporta federācijai par Eiropas čempionātā motokrosā blakusvāģu komandām izcīnīto trešo vietu — 5000 latu; Latvijas Ūdensmotosporta federācijas sportistam Uldim Grosam par pasaules čempionātā ūdensmotosportā S550 laivu klasē izcīnīto otro vietu — 3000 latu; Latvijas Augstskolu sporta savienības sportistam Ērikam Ragam par pasaules universiādē izcīnīto pirmo vietu vieglatlētikā — 3000 latu; sportista Ē.Raga trenerim Mārim Grīvam — 1500 latu; Latvijas Florbola savienībai par dalību pasaules čempionāta finālsacensībās florbolā sievietēm — 5000 latu; Latvijas Pilna kontakta karatē un savatboksa federācijai par pasaules čempionātā pilna kontakta karatē izcīnīto pirmo, otro un trešo vietu — 1500 latu; Latvijas Pauerliftinga federācijai par Eiropas čempionātā pauerliftingā izcīnītajām divām trešajām vietām un panākumiem pasaules čempionātā — 1500 latu; Latvijas BMX federācijai par pasaules čempionātā BMX riteņbraukšanā izcīnīto otro vietu, Eiropas čempionātā junioriem izcīnīto pirmo vietu, Eiropas čempionātā junioriem izcīnītajām divām otrajām vietām un Eiropas čempionātā jauniešiem izcīnītajām divām pirmajām vietām — 2500 latu; Latvijas Paraolimpiskajai komitejai par Eiropas čempionātā vieglatlētikā invalīdiem izcīnīto pirmo vietu un izcīnītajām divām trešajām vietām, Eiropas čempionātā vieglatlētikā invalīdiem izcīnīto trešo vietu, Nedzirdīgo pasaules spēlēs orientēšanās izcīnīto otro vietu stafetē — 2500 latu; Latvijas Biatlona federācijas sportistam Ilmāram Bricim par pasaules čempionātā vasaras biatlonā izcīnīto pirmo vietu individuāli un stafetē — 1250 latu; sportista I.Briča trenerim Vitālijam Urbanovičam — 450 latu; Latvijas Biatlona federācijas sportistam Oļegam Maļuhinam par pasaules čempionātā vasaras biatlonā izcīnīto pirmo vietu stafetē — 250 latu; Latvijas Biatlona federācijas sportistam Jēkabam Nākumam par pasaules čempionātā vasaras biatlonā izcīnīto pirmo vietu stafetē — 250 latu; Latvijas Biatlona federācijas sportistam Gundaram Upeniekam par pasaules čempionātā vasaras biatlonā izcīnīto pirmo vietu stafetē — 250 latu; sportistu O.Maļuhina, J.Nākuma, G.Upenieka treneriem: Aivaram Bogdanovam — 150 latu; Marutai Noveičukai — 150 latu; Edvīnam Lešenkovam — 100 latu; Latvijas Biatlona federācijas sportistam Kristapam Lībietim par pasaules čempionātā vasaras biatlonā izcīnīto trešo vietu stafetē junioriem — 152 latus; Latvijas Biatlona federācijas sportistam Ojāram Mednim par pasaules čempionātā vasaras biatlonā izcīnīto trešo vietu stafetē junioriem — 152 latus; Latvijas Biatlona federācijas sportistam Edgaram Piksonam par pasaules čempionātā vasaras biatlonā izcīnīto trešo vietu stafetē junioriem — 152 latus; sportistu K.Lībieša, O.Medņa un E.Piksona trenerim Ilgonim Pogulim — 150 latu.

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Republikas valdības un Izraēlas Valsts valdības nolīgumu par sadarbību tūrisma jomā”, kas akceptē nolīguma projektu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzdots pēc nolīguma spēkā stāšanās sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā Ministru kabineta rīkojuma projektu par Latvijas Republikas pārstāvju nozīmēšanu Apvienotajā tūrisma komitejā atbilstoši nolīgumam.

Akceptēta Zemkopības ministrijas iesniegtā precizētā “Lauksaimniecības subsīdiju valsts programma 2001.gadam”.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošanai un administratīvo teritoriju izpētei”, kuri nosaka kārtību, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošanai un administratīvo teritoriju izpētei. Valsts mērķdotāciju piešķir: viena pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projekta sagatavošanai — līdz 15 000 latiem; administratīvo teritoriju izpētei — līdz 3000 latiem. Valsts mērķdotāciju attiecīgajai pašvaldībai apvienošanās projekta sagatavošanai vai administratīvo teritoriju izpētei piešķir un izmaksā, pamatojoties uz īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās rīkojumu. Lai saņemtu valsts mērķdotāciju, Pašvaldību lietu pārvaldē iesniedzami šādi dokumenti: apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošanai: pieteikumi apvienošanās projekta sagatavošanai, ko iesniedz pašvaldību grupa; attiecīgajā pašvaldību grupā ietilpstošo pašvaldību domju (padomju) lēmums par apvienošanās projekta sagatavošanas uzdošanu vienai no tām; attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmums par apņemšanos sagatavot apvienošanās projektu saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likuma 8. pantu. Ja kāda no attiecīgajā pašvaldību grupā ietilpstošajām pašvaldībām ir atteikusies iesniegt pieteikumu apvienošanās projekta sagatavošanai, lēmumam pievienojama attiecīga informācija; apvienošanās projekta izstrādes izdevumu tāme un priekšlikumi par projekta izpildes termiņu; administratīvo teritoriju izpētei: pieteikums administratīvo teritoriju izpētei, ko iesniedz pašvaldības pēc savstarpējas vienošanās; attiecīgo pašvaldību domju (padomju) lēmumi par administratīvo teritoriju izpētes uzdošanu vienai no noteikumos minētajām pašvaldībām; attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmums par administratīvo teritoriju izpēti saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likuma 7. pantu; administratīvo teritoriju izpētes izdevumu tāme un priekšlikumi par izpētes izpildes termiņu.

Pieņemta zināšanai iesniegtā informācija par Privatizācijas aģentūras ieņēmumiem, izdevumiem, ieskaitījumiem privatizācijas fondos un privatizācijas gaitu 2001.gada trešajā ceturksnī.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments