Par celulozes rūpnīcu viedokļu krustugunīs

Par celulozes rūpnīcas projektu Latvijā domas dalās jau piekto gadu, bet šķiet, ka lietas īpaši strauji uz priekšu nav virzījušās, novembra vidū, ievadot atklāto sabiedrisko diskusiju “Celulozes rūpnīcas celtniecība Latvijā: par un pret”, atzina Latvijas Ekonomikas attīstības fonda vadītāja Inese Vaidere. Varbūt šis priekšstats ir mānīgs un darbs pie projekta ir virzījies uz priekšu ļoti strauji, bet tādā gadījumā sabiedrība par to nav pietiekami informēta. Tāpēc tai ir ļoti daudz jautājumu, galvenokārt par to, ko šī projekta īstenošana dos Latvijas valstij. Lai rastu atbildes uz nozīmīgiem ar celulozes rūpnīcas projektu saistītiem jautājumiem un iztirzātu iespējamos ieguvumus un zaudējumus, Latvijas Ekonomikas attīstības fonds uz sarunu aicināja atbildīgās amatpersonas un vadošos nozares speciālistus.

I. Vaidere atgādināja, kādus celulozes rūpnīcas projekta pozitīvos efektus minējuši līdzšinējo diskusiju dalībnieki: vispārēja ekonomikas aktivizācija, ar mežu saistīto nozaru attīstība, tai skaitā kokzāģētavu attīstība jaunu produkcijas veidu ražošanai, dividendes valstij, ja uzņēmums strādā ražīgi, papīrmalkas cenu pieaugums. Tomēr, domājot par projektu, uznirst daudz neatbildētu jautājumu, atzina I. Vaidere. Ar ko mūsu valsts riskē no dabas aizsardzības viedokļa? Vai projekts ārvalstu investorus vēl interesēs arī tad, ja Latvijas valdība izvirzīs ļoti stingras vides aizsardzības prasības, kuru ievērošanai būs nepieciešami papildu līdzekļi? Kāds īsti būs konkrētais Latvijas valsts ieguvums naudas izteiksmē? Vai uzņēmums visus spēkus veltīs celulozes —produkta ar lielu pievienoto vērtību — ražošanai, ja tiek pieprasīti procedūru atvieglojumi ne vien celulozes, bet arī apaļkoku un zāģmateriālu eksportam? Tie ir tikai daži no jautājumiem, kas interesē sabiedrību, ievadot diskusiju, sacīja I. Vaidere.

Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Arvīds Ozols, pamatojot celulozes rūpnīcas projekta būvniecības nepieciešamību, norādīja: Latvijā šāds projekts nenāk tukšā vietā. Šeit ir meža nozare, kas deviņdesmitajos gados ļoti dinamiski attīstījās un pašlaik ieņem būtisku vietu mūsu valsts tautsaimniecībā. Celulozes rūpnīcas galvenā jēga ir vairot meža nozares konkurētspēju. Pirmkārt, tā ļaus stabilizēt papīrmalkas patēriņu valstī. Pagaidām lielākā daļa papīrmalkas tiek eksportēta kā izejviela — pērn eksports pārsniedza četrus miljonus kubikmetru. Otrkārt, tiks nodrošināta mehāniskās pārstrādes rezultātā radušās koksnes masas kā izejvielas tālāka izmantošana. Pašlaik Latvijā ir tikai viens uzņēmums, kas šo masu patērē, — Bolderājas skaidu plātņu rūpnīca. Pagājušā gadā tika eksportēti 700 tūkstoši blīvo kubikmetru šķeldas, bet šogad tās eksports varētu sasniegt miljonu kubikmetru.

Tā kā rūpnīcu plānots uzcelt tad, kad Latvija jau varētu būt Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, visiem vides aizsardzības parametriem ir jāatbilst ES normatīvajos dokumentos izvirzītajām prasībām, sacīja A. Ozols. Projektā kā bāze vides stratēģijai tiek izmantota Eiropas integrētā piesārņojuma kontroles direktīva, saskaņā ar kuru veidots arī likums par piesārņojumu mūsu valstī. Projekta ietvaros tiks veikts pilnīgs ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar Latvijas likumdošanu. Šā gada martā AS “Baltic Pulp” iesniedza pieteikumu Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojam, lai iegūtu vides atļauju celulozes rūpnīcas celtniecībai. Galaatzinumu par celulozes rūpnīcas būvniecības iespēju Jēkabpils rajona Ozolsalā Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs plāno sniegt 2002. gada pirmajā pusē.

Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja vadītājs Jānis Avotiņš atzina, ka kopumā viņš atbalsta šo projektu, jo tas nodrošinās iespēju izmantot vienīgo izejvielu, kuras mūsu valstī ir daudz un kura nepārtraukti atjaunojas. Tomēr viņš nenoliedza, ka tik liela ražotne sevī slēpj lielu potenciālo vides piesārņojumu. Lai gan visi piedāvātie ražošanas procesā izmantojamo tehnoloģiju varianti atbilst ES standartiem, Latvijas vides aizsardzības institūcijas var noteikt vēl stingrākas vides nekaitīguma prasības, jo rūpnīcu plānots celt ļoti tuvu Daugavai. Lai šīs prasības ievērotu, būs jāizmanto vismodernākās un līdz ar to —dārgākās tehnoloģijas. Šī apstākļa dēļ projekts varētu zaudēt pievilcību investoru acīs, minēja J. Avotiņš.

Latvija neko nezaudētu, ja celulozes rūpnīca netiktu uzbūvēta, šādu viedokli pauda Vides aizsardzības kluba prezidents Arvīds Ulme. Bet tā zaudēs neizmērojami daudz pēc projekta īstenošanas, jo tiks iznīcināta skaista, unikāla vide, kur varētu attīstīties ekotūrisms, bioloģiskā lauksaimniecība un netradicionālās lauksaimniecības nozares. A. Ulme uzskata, ka šim reģionam vajadzētu veidot citādu vīziju. Celulozes rūpnīca izmantos mūsu resursus, saražoto produkciju aizvedīs, bet šeit atstās atkritumus. Kādas valsts ekonomika tā ir? — retoriski jautāja A. Ulme.

Skarbu vērtējumu celulozes rūpnīcas projektam sniedza Latvijas Ornitoloģijas biedrības direktors Māris Strazds. Somija, kuras pieredzi vēlamies pārņemt, ir līderis meža vides iznīcināšanā, sacīja M. Strazds. Somu speciālisti prognozē, ka tuvākajā laikā iznīks ap 50% no viņu mežos sastopamajām augu un dzīvnieku sugām. Rūpnīcas celtniecība paātrinās šo procesu arī Latvijā, uzskata M. Strazds. Turklāt projekts būtiski palielinās cērtamo mežu apjomu.

Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Oto Žvagiņš savukārt projektu vērtē ļoti pozitīvi, uzsverot, ka celulozes rūpnīcas intereses saistītas vienīgi ar komerciāli izmantojamajiem mežiem, bet tie 10 % mežu, kas Latvijā izslēgti no saimnieciskās aprites, noteikti netiks skarti arī pēc uzņēmuma darbības sākšanas. Kā pašu svarīgāko ieguvumu O. Žvagiņš minēja to, ka skandināvu investori paaugstinās mežu apsaimniekošanas kultūru mūsu valstī. Lai mežs būtu kvalitatīvs, tas ir jākopj. Tā kā līdz šim Latvijā nebija kur likt tievo dimensiju koksni, meža kopšanai netika veltīta pienācīgā uzmanība. Celulozes ražošanā izmanto tievkoksni, tāpēc mežu īpašnieki būs motivēti kopt mežu, gūstot no tā labumu, proti, izejvielu realizējot vietējā tirgū. Mežaudzes pareiza kopšana uzlabo resnāku dimensiju sortimenta kvalitāti. Tātad, īstenojot projektu, tiks radīts papildu stimuls meža resursu kvalitātes uzlabošanai, teica O. Žvagiņš.

Asociācijas “Latvijas koks” izpilddirektors Andris Plezers uzskata, ka nebūtu pareizi celulozes ražošanā izmantot tik daudz apaļkoku, kā tas iecerēts. Tā kā jautājums par izejvielām ir aktuāls visā pasaulē, jau tagad vērojama tendence taisnos sīkbaļķus izmantot kā zāģmateriālu, bet daļa papīrmalkas tiek pārstrādāta dažādu plātņu ražošanai. A. Plezers pastāstīja, ka Somijā labus galaproduktus izgatavo pat no sīkbaļķiem, kuru diametrs ir 8 centimetri. Celulozes rūpnīcas koksnes nodrošinājuma plānā paredzēts, ka no trim miljoniem kubikmetru divus miljonus veidos papīrmalka, bet vienu miljonu — zāģētavu blakusprodukts, proti, šķelda. A. Plezers rosināja darba grupu pārskatīt šos noteikumus un izejvielas attiecību noteikt otrādi.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedre Anna Seile arī atzina, ka celulozes rūpnīcas projekts vēl jārevidē. Viņa uzskata, ka projektā atvēlēta pārāk maza iespēja realizēt lapu koku papīrmalku. Saeimas deputāte negatīvi vērtēja arī to, ka nav ņemta vērā Latvijas privāto meža īpašnieku un citu interesentu vēlme iesaistīties projektā. A. Seile pauda uzskatu, ka celulozes rūpnīcas darbības nodrošināšanai nepieciešamā infrastruktūra būtu jāsakārto investoriem. Turpretī I. Vaidere atzina, ka “Baltic Pulp” izvirzītās prasības izbūvēt ceļu un dzelzceļu, kā arī iekārtot ostu atbilstoši rūpnīcas vajadzībām ir pamatotas, jo tā ir visā pasaulē atzīta prakse, ka lielām, nopietnām firmām infrastruktūru iekārto un izmantošanai piedāvā valsts.

Pagaidām vēl nav zināmi visi celulozes rūpnīcas projekta parametri un detaļas, tāpēc pilnīgu ekonomiskās ietekmes vērtējumu nevar sniegt neviens. Tomēr veikt aptuvenus ekonomiskās ietekmes aprēķinus ir iespējams. Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektors Māris Ēlerts informēja: vispārējie ekonomiskie aprēķini liecina, ka pēc rūpnīcas darbības sākšanas Latvijas iekšzemes kopprodukts vidēji pieaugs vismaz par 350 miljoniem eiro gadā. Tiek lēsts, ka valsts budžeta ieņēmumu neto kopējais palielinājums būs apmēram 390 miljoni eiro (nodokļi —190 miljoni eiro, dividendes —215 miljoni eiro, infrastruktūras izmaksas, kas saistītas ar rūpnīcas pieslēgumu publiskajai infrastruktūrai — 6 miljoni eiro).

Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta profesors Pēteris Guļāns turpretī uzskata, ka celulozes rūpnīcas projekta ekonomiskās ietekmes izvērtējumā netiek ņemts vērā, kāds būs nacionālais ienākums. P. Guļāns uzskata, ka valsts budžetā no visa iekšzemes kopprodukta pieauguma varētu nonākt tikai apmēram 15%, pārējais aizies uz ārvalstīm. Celulozes rūpnīcas pienesums valsts budžetā varētu būt apmēram 0,3%.

P. Guļāns atzina, ka celulozes ražošanas uzņēmums valstī ir vajadzīgs, tomēr jāatceras, ka jebkuru rūpnīcu ceļ tikai tāpēc, lai palielinātu valsts ekonomisko potenciālu.

Arī jaunais valdības darba grupas sarunām ar ārvalstu investoriem vadītājs, Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Marģers Krams uzskata: celulozes rūpnīca ir vajadzīga, bet ne par katru cenu. Projekts īstenojams tikai tad, ja ir izdevīgs valstij, proti, ja tas radīs pozitīvu ekonomisko efektu — sekmēs ar to saistīto nozaru izaugsmi un veicinās Latvijas tautsaimniecības attīstību kopumā.

Marika Līdaka,  “LV” tautsaimniecības redaktore