Par Aizsargjoslu likuma grozīšanu un dzeramā ūdens kvalitāti

Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja un Vides komiteja neatbalsta likumprojektā “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” sagatavotos priekšlikumus, jo to pieņemšanas gadījumā varētu tikt nopietni apdraudēta Rīgas dzeramā ūdens kvalitāte.

Aptuveni 50 procentus no Rīgas ūdensapgādei nepieciešamā ūdens daudzuma patlaban nodrošina pazemes ūdens atradnes Baltezerā, Remberģos un Zaķumuižā. Ūdens ieguvei tiek izmantots gruntsūdeņu (neaizsargāts) ūdens horizonts, kā arī vienlaikus pazemes ūdens resursi mākslīgi tiek papildināti, iesūknējot Mazā Baltezera ūdeni speciāli ierīkotos filtrācijas baseinos.

Lai aizsargātu šo unikālo ūdens ieguves vietu, jānosaka aizsargjoslas. Aptuveni 50 metru no ūdens iegūšanas akām ir noteikta stingrā režīma aizsargjosla, tālāk ir krietni platāka bakterioloģiskā aizsargjosla. Sākotnēji likumprojektā bija paredzēts, ka bakterioloģiskajā aizsargjoslā, ja tā noteikta, lai aizsargātu centralizētajai ūdensapgādei izmantojamo gruntsūdeņu ūdens horizontu, ir aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība. Taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iesniegusi priekšlikumu, ka bakterioloģiskajā joslā, pat ja tā noteikta ap centralizētai ūdensapgādei izmantojamo gruntsūdeņu (neaizsargāto) ūdens horizontu, ievērojot virkni nosacījumu, var tikt atļauta saimnieciska darbība.

Patlaban Baltezera krastos vērojama rosīga individuālā apbūve, turklāt šajā rajonā dzīvojamās mājas nav pieslēgtas pie centralizētas kanalizācijas sistēmas un teritorijas sakopšanā tiek izmantotas ķimikālijas. Konstatēts, ka saimnieciskās darbības rezultātā jau ir pasliktinājusies Lielā un Mazā Baltezera ūdens kvalitāte. Ja Saeima atbalstīs piedāvātos grozījumus, var prognozēt, ka Baltezera apkārtnes apbūves blīvums vēl vairāk palielināsies, apdraudot pazemes ūdens krājumus.

Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja un Vides komiteja ir nolēmusi lūgt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju likumprojekta “Grozījumi aizsargjoslu likumā” 39. pantā iekļaut nosacījumu, ka gadījumos, ja centralizētai ūdensapgādei tiek izmantots gruntsūdeņu (neaizsargāts) ūdens horizonts, kā arī pazemes ūdens resursu mākslīgās papildināšanas metode, ūdens ņemšanas vietās bakterioloģiskajā aizsargjoslā jāievēro stingra režīma aizsargjoslā noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi.

Ja Rīgas apgādē ar dzeramo ūdeni nevarēs izmantot Baltezera ūdensgūtni, tad vienīgais ūdens avots būs Daugava. Jāatgādina, ka Latvijas Zinātņu akadēmijas un Rīgas domes izveidotā ekspertu grupa, iepazīstoties ar Jēkabpils rajonā iecerētās celulozes rūpnīcas būvi un izvērtējot iespējamās celulozes un papīra rūpniecības tehnoloģijas, ir konstatējusi, ka nevar apgalvot to, ka šā projekta īstenošana neietekmēs dzeramo ūdeni un cilvēku veselību.