Saeimas Prezidija un Frakciju padomē:
2001. gada 29. novembra sēde

Saeimas Prezidija un Frakciju padomes kopējā sēdē tika pieņemts lēmums rudens sesiju slēgt šā gada 24. decembrī un darbu ziemas sesijā atsākt 2002. gada 15. janvārī. Saeimas pēdējā sēde rudens sesijā notiks 20. decembrī.

Saeimas sekretāre Silvija Dreimane

Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem

2001.gada 29.novembrī pulksten 17

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2001. gada 29. novembrī pulksten 17.

1. Dokuments, reģ. Nr.122. Deputātu L.Bojāra, O.Zvejsalnieka, E.Baldzēna, H.Soldatjonokas, I.Burvja un P.Salkazanova jautājums — Ministru prezidentam Andrim Bērziņam:

Par dabas stihiju nodarītajiem zaudējumiem Zemgales novadā

Sakarā ar jūnijā radītajiem dabas stihiju postījumiem Zemgales novadā lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Cik lielas zemes platības cietušas no plūdiem?

2. Cik lieli zaudējumi nodarīti zemnieku saimniecībām un iedzīvotāju piemājas dārziem?

3. Vai iedzīvotājiem tiks atlīdzināti plūdu rezultātā nodarītie zaudējumi?

4. Kuras institūcijas pārziņā ir meliorācijas un hidrosistēmu uzturēšana?

(Atbildes dok. Nr.3381)

2. Dokuments, reģ. Nr.135. Deputātu J.Jurkāna, J.Sokolovska, A.Golubova, M.Bekasova, P.Maksimova, M.Lujāna un O.Deņisova jautājums — Ministru prezidentam A.Bērziņa kungam:

Par īpaši atbalstāmo reģionu attīstības paātrināšanu

A. god. Bērziņa kungs!

Saeima 1997. gada 22. maijā pieņēma likumu “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem”. Saskaņā ar likumu ir izveidota Reģionālās attīstības padome un Reģionālais fonds. Ministru kabinets ir apstiprinājis īpaši atbalstāmo reģionu sarakstu. Diemžēl pēdējos gados nav novērojama šo reģionu pastiprināta attīstība. Reģionālajam fondam no valsts budžeta tiek piešķirts ļoti maz līdzekļu un to apjoms pēdējos gados nevis pieaug, bet gan samazinās. 2000. gadā fondam tika piešķirts 1 miljons latu, bet 2001. gadā — vairs tikai 800 tūksto-
ši latu.

Sakarā ar minēto lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kādus pasākumus valdība paredzējusi veikt, lai paātrinātu īpaši atbalstāmo reģionu attīstību?

2. Cik lielus līdzekļus paredzēts piešķirt Reģionālajam fondam likumprojektā “Par valsts budžetu 2002. gadam”?

3. Dokuments, reģ. Nr.137. Deputātu L.Bojāra, J.Lejas, V.Lauska, A.Kalniņa un I.Burvja jautājums — Ministru prezidentam:

Par automobiļu konstrukciju komponentu ražošanu Latvijā

2001. gada oktobrī Rīgā notiks 40 pasaules valstu autobūvētāju konference. Sakarā ar to lūdzam atbildēt uz šādu jautājumu:

Vai Latvijas Republikas valdība iesniegs priekšlikumu par to, lai uz RAF bāzes tiktu ražoti automobiļu konstrukciju komponenti?

(Atbildes dok. Nr.3715)

4. Dokuments, reģ. Nr.138. Deputātu J.Jurkāna, J.Urbanoviča, J.Sokolovska, A.Golubova, P.Maksimova un J.Plinera jautājums — Ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim:

Par rupjām kļūdām, kas pieļautas uzņēmuma “Latvijas gāze” privatizācijas procesā

A.god. Kalvīša kungs!

Presē publicēta informācija, ka a/s “Latvijas gāze” starptautiskajā šķīrējtiesā ir iesniegusi prasību pret Latvijas valsti, pieprasot izmaksāt kompensāciju 5 miljonu latu apmērā par to, ka Latvija neesot atteikusies no gāzes tarifu regulēšanas rūpnieciskajiem patērētājiem, kā to it kā paredzot līgums, ko Privatizācijas aģentūra noslēgusi ar uzņēmuma akcionāriem. Šāda prasība kļuvusi iespējama tikai tāpēc, ka līgumslēdzēji no Latvijas puses ir pieļāvuši rupju kļūdu, latviešu terminu “vietējie patērētāji” angliski tulkojot “domestic end–consumers”, kas faktiski atbilst jēdzienam “mājsaimniecības” un neaptver pārējos vietējos patērētājus.

Sakarā ar minēto lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Ekonomikas ministrija ir izskatījusi Privatizācijas aģentūras amatpersonu atbildību par rupjo tulkošanas kļūdu, kas valstij tiesas procesa zaudēšanas gadījumā izmaksās 5 miljonus latu?

2. Ja jautājums nav izskatīts, tad lūdzam paskaidrot, kāpēc ekonomikas ministrs, kas ir Privatizācijas aģentūras padomes priekšsēdētājs un arī vienpersonisks akcionāru pilnsapulces pārstāvis, šo skandalozo faktu ir atstājis bez ievērības?

3. Vai tas, ka Ekonomikas ministrija ir ierosinājusi valdībai meklēt kompromisu strīdā ar a/s “Latvijas gāze” un piekrist cenu atbrīvošanai rūpnieciskajiem patērētājiem, nenozīmē, ka ministrija faktiski ir atzinusi kļūdu, kas pieļauta, slēdzot ar akcionāriem līgumu par “Latvijas gāzes” privatizāciju?

4. Vai Ekonomikas ministrija ir prognozējusi, kā pieaugs gāzes cenas rūpnieciskajiem patērētājiem pēc cenu atbrīvošanas?

5. Kā gāzes cenu pieaugums sadārdzinās siltumenerģijas tarifus un iedzīvotāju maksājumus par centrālapkuri?

6. Kā gāzes cenu pieaugums ietekmēs patēriņa cenu indeksu?

(Atbildes dok. Nr.3721)

5. Dokuments, reģ. Nr.140. Deputātu L.Bojāra, G.Freimaņa, J.Lejas, P.Salkazanova un A.Kalniņa jautājums — Ministru prezidentam Andrim Bērziņam:

Par Latvijas Garantiju aģentūras darbību

Tā kā no LR budžeta ir iedalīti līdzekļi Latvijas Garantiju aģentūras darbībai, lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kādam nolūkam tika dibināta Latvijas Garantiju aģentūra?

2. Cik lieli valsts budžeta līdzekļi ir iedalīti šīs aģentūras darba nodroši-nāšanai?

6. Dokuments, reģ. Nr.141 .Deputātu L.Bojāra, J.Lejas, P.Salkazanova, J.Čevera un E.Baldzēna jautājums — Ministru prezidentam Andrim Bērziņam:

Par Valsts ieņēmumu dienesta modernizāciju

Valsts ieņēmumu dienests nepārtraukti vairāku gadu garumā tiek modernizēts. Tā kā darba uzlabošanai tiek tērēti lieli naudas līdzekļi, tad lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kad tiks pabeigta VID modernizācija?

2. Kad un kas apstiprināja VID modernizācijas plānu?

3. Kas izsludināja konkursus atsevišķu plāna daļu veikšanai, tehnikas iegādei un noteica samaksas lielumu?

4. Kādi ir sasniegtie rezultāti?

5. Kāds ir iedalīto valsts budžeta līdzekļu sadalījums pa gadiem no Valsts ieņēmumu dienesta nodibināšanas laika?

(Atbildes dok. Nr.3703)

7. Dokuments, reģ. Nr.143. Deputātu L.Bojāra, P.Salkazanova, J.Čevera, O.Grīga un I.Burvja jautājums — Ministru prezidentam Andrim Bērziņam:

Par VAS “Latvijas valsts meži” darbību

Tā kā VAS “Latvijas valsts meži” organizē valstij piederošā meža apsaimniekošanu, lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kādi pasākumi tiek veikti, lai atjaunotu izcirstās mežu platības un koptu esošās?

2. Vai meža kopšanas un atjaunošanas darbi tiek veikti pilnā apmērā?

3. Vai meža ceļi un novadgrāvji tiek uzturēti kārtībā un būvēti jauni?

Rīgā 2001. gada 26. novembrī Saeimas priekšsēdētājs J.Straume