Latvijas sasniegumiem augsts vērtējums

Šodien, 6.decembrī, noslēdzas Eiropas Komisijas ģenerāldirektora paplašināšanās jautājumos Eneko Landaburu divu dienu darba vizīte

Vakar, 5.decembrī, Valdības ēkā: Eiropas Komisijas ģenerāldirektors paplašināšanās jautājumos Eneko Landaburu un Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Tiekoties ar Ministru prezidentu

Vakar, 5.decembrī, Ministru prezidents Andris Bērziņš tikās ar Eiropas Komisijas (EK) ģenerāldirektoru paplašināšanās jautājumos Eneko Landaburu, kurš Rīgā ieradies divu dienu darba vizītē.

A. Bērziņš pauda apmierinātību ar Eiropas Komisijas šī gada stratēģisko dokumentu. Ministru prezidents atzīmēja, ka būtisks ir slēdziens, kas nosaka, ka nav nepieciešamas institucionālas, strukturālas, ne arī budžeta izmaiņas jaunajām kandidātvalstīm, to skaitā arī Latvijai, kas ES tiks uzņemtas 2004.gadā. Tāpat svarīgi, ka Komisija nākamā gada sākumā uz pašreizējā acquis bāzes un esošā budžeta ietvaros sagatavos ES projekta kopējās pozīcijas zemkopības, iekšpolitikas un finansu un budžeta sadaļām. Progresa ziņojums nepārprotami norāda uz vēl neskaidrajiem jautājumiem un turpmāko rīcības virzienu.

Ministru prezidents izteica pateicību EK par sadarbību sarunu procesā, kas ļāvusi slēgt vairākas sarežģītas sadaļas kā, piemēram, “Zvejniecība”, “Vide” u.c. Latvija vēl šogad plāno slēgt enerģētikas sadaļu, līdz ar to būs slēgtas 22 sadaļas, kas ir vairāk nekā Igaunijai un Lietuvai. Sarunas gaitā apspriesta telekomunikāciju sadaļa, kas ir tuvu nobeigumam. E. Landaburu atzīmēja, ka, iespējams, lēmums par tās slēgšanu tiks pieņemts nākamā gada sākumā.

Tika apspriesta arī tieslietu un iekšlietu sadaļa. Ministru prezidents atzīmēja, ka Latvija ir gatava slēgt to jau tuvākajā laikā un ka robežkontroles nodrošināšana ir Latvijas valdības prioritāte. A. Bērziņš uzsvēra, ka Latvija ir ievērojami progresējusi vairākās jomās, īpaši izceļot to, ka Latvija ir gatava Padomei iesniegt Šengenas rīcības plānu, kā arī par 20% ir palielināts finansējums tiesu sistēmai.

E. Landaburu uzsvēra, ka ļoti būtiska ir Latvijas pārstāvju piedalīšanās Konventā, kurā notiks diskusijas par Eiropas nākotni.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Tiekoties ar Saeimas komisiju

Vakar, 5.decembrī, Saeimas Eiropas lietu komisijas pārstāvji tikās ar Eiropas Komisijas ģenerāldirektoru paplašināšanās jautājumos Eneko Landaburu.

Tikšanās laikā spriests par Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās jautājumiem, tostarp par tām jomām, kurās Latvijai būtu jāuzlabo darbs, lai īstenotu ES normu ieviešanu, kā arī par gaidāmo Konventa sanāksmi, kurā paredzēts diskutēt par ES nākotni pēc jaunu valstu uzņemšanas.

Viesis augstu novērtēja Latvijas sasniegumus, gatavojoties integrācijai ES, taču norādīja arī uz tām nozarēm, kur veicami uzlabojumi, piemēram, administratīvās kapacitātes pilnveidošana ES strukturālo fondu administrēšanā, tieslietu sistēmas sakārtošana, lai nodrošinātu tiesu neatkarību un efektivitāti, un ārējās robežas kontrole, lai ES dalībvalstīm sniegtu pārliecību par tās drošību. E.Landaburu akcentēja parlamenta lomu šo jautājumu risināšanā, gan atbilstoši ES normām sakārtojot likumdošanu, gan atbalstot budžeta līdzekļu piešķiršanu institūcijām, kuras šīs prasības īsteno.

Pārrunāta arī sabiedrības informēšanas par ES paplašināšanu nozīme gan dalībvalstīs, gan kandidātvalstīs. E.Landaburu uzskata, ka svarīga loma ir arī kandidātvalstu parlamentu dialogam ar sabiedrību, īpaši ja paredzēts rīkot referendumu par iestāšanos ES. Viesis arī atgādināja, ka dalībvalstīs referendums par jaunu valstu uzņemšanu ES nav vajadzīgs un pietiek ar parlamenta vairākuma atbalstu.

EK ģenerāldirektors paplašināšanas jautājumos informēja arī par EK jauno stratēģiju sadarbībai ar kandidātvalstīm, proti, rīcības plānu izstrādāšanu, lai tās varētu veikt uzlabojumus problemātiskajās jomās. Šim nolūkam tikšot atvēlētas arī ES finanses.

Sarunas nobeigumā E.Landaburu pastāstīja, ka ES dalībvalstīm nav šaubu, ka Latvija ir spējīga pabeigt iestāšanās sarunas jau 2002.gadā un ka mūsu valsts ir pierādījusi EK ierosinātā regates principa lietderību un efektivitāti.

Saeimas preses dienests

Sarunā ar ārlietu ministru

Vakar, 5. decembrī, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Eiropas Komisijas (EK) ģenerāldirektoru paplašināšanās jautājumos Eneko Landaburu, kurš ieradies Latvijā darba vizītē.

Tikšanās laikā pārrunāti Eiropas Savienības (ES) integrācijas jautājumi. I.Bērziņš pauda gandarījumu par EK Progresa ziņojumu kā objektīvu un pozitīvu dokumentu, kurā izvirzīti konkrēti tālākas darbības virzieni Latvijai. E.Landaburs atzinīgi novērtēja izveidojušos Latvijas un Eiropas Komisijas sadarbību, īstenojot Latvijas integrāciju ES. EK ģenerāldirektors pozitīvi novērtēja iestāšanās sarunu norises gaitu.

Tikšanās ietvaros pārrunāti konkrēti risināmie jautājumi, kuriem Latvijai jāturpina pievērst pastiprinātu uzmanību, integrējoties ES. E.Landaburu norādīja uz nepieciešamību strādāt pie valsts pārvaldes spēju pilnveidošanas, tieslietu sistēmas sakārtošanas, ārējo robežu kontroles uzlabošanas, korupcijas apkarošanas. I.Bērziņš informēja E.Landaburu par Latvijas paveikto šajās jomās un apliecināja Latvijas gatavību aktīvi turpināt sākto darbu.

Sarunas gaitā pārrunāta sabiedrības informēšanas par ES nozīme gan kandidātvalstīs, gan dalībvalstīs. Abas puses atzīmēja, ka tas jādara kopīgiem spēkiem gan Eiropas Komisijai, gan kandidātvalstīm.

Tikšanās nobeigumā skarts Eiropas nākotnes apspriešanas jautājums. E.Landaburu atzīmēja, ka ES pievērš lielo nozīmi kandidātvalstu iesaistīšanai diskusijā par ES nākotni. I.Bērziņš uzsvēra, ka kandidātvalstīm ir jābūt iesaistītām šajā procesā uz līdzvērtīgiem nosacījumiem. Ministrs arī norādīja, ka Latvijā jau ir sākta aktīva diskusija par ES nākotnes jautājumiem.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Atbildot preses konferencē

Latvijai ir visas iespējas līdz 2002. gada beigām pabeigt iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) sarunas, bet, lai šo mērķi sasniegtu, Latvijas valdībai tuvākā gada laikā ļoti nopietni jāstrādā, vakar preses konferencē atzina Eiropas Komisijas (EK) paplašināšanas ģenerāldirektorāta direktors Eneko Landaburu.

Viņš norādīja, ka notikumi pasaulē liek Eiropai aktīvi uzlabot stabilitāti, nodrošināt demokrātisku sabiedrību un ekonomiski brīvu telpu, un Eiropai ir svarīgi, lai Latvija kļūtu par šīs telpas sastāvdaļu — ES dalībvalsti.

Paplašināšanas ģenerāldirektorāta direktors uzsvēra Latvijas iespaidīgos sasniegumus sarunās un atzina, ka Latvijai ir izdevies izvirzīties sekmīgāko kandidātvalstu vidū. E. Landaburu pauda optimismu par Latvijas spējām sekmīgi noslēgt sarunas un izpildīt visas ES prasības, tomēr vēl ir pāragri runāt par konkrētu Latvijas iestāšanās laiku. “Nekas vēl līdz galam nav izlemts, un nākamais gads būs izšķirošs paplašināšanās procesā,” teica E. Landaburu.

Nākamā gadā Latvijai īpaša uzmanība būtu jāpievērš pirmsiestāšanās programmu līdzekļu, īpaši PHARE programmas, apguvei un šo programmu administrēšanas uzlabošanai, kas līdz šim bijusi visai problemātiska. Pirmsiestāšanās programmu līdzekļu apguve būs viens no kritērijiem, izvērtējot Latvijas gatavību dalībai ES, teica E. Landaburu.

Viens no smagākajiem jautājumiem Latvijai ir EK Progresa ziņojumā akcentētā vājā administratīvā kapacitāte. EK ģenerāldirektors atzina, ka nākamā gada programma ir ļoti smaga un tai atvēlētais laiks ir ļoti īss, tomēr tas nav neiespējami. E. Landaburu pastāstīja, ka šīs problēmas viņš īpaši akcentējis arī sarunā ar premjerministru Andri Bērziņu un īpašu uzdevumu ministru sadarbībai ar starptautiskajām institūcijām Robertu Zīli. “Mēs varam palīdzēt ar ekspertiem un dažādu finansiālo fondu līdzekļu piesaisti, bet jūsu valdībai pašai ir jāizlemj, kādus līdzekļus lietot, lai šo problēmu risinātu,” teica E. Landaburu.

Paplašināšanas ģenerāldirektorāta direktors pievērsās arī jautājumam par minoritāšu stāvokli Latvijā un atzina, ka EK vēlētos, lai sabiedrības integrācijas process Latvijā noritētu ātrāk, bet par konkrētiem sasniegumiem šajā jomā ziņojumu sniegs EDSO misija Latvijā. Šo ziņojumu rūpīgi izvērtēs arī EK. E. Landaburu norādīja, ka minoritāšu jautājums ir svarīgs, bet nebūs izšķirošs, izvērtējot Latvijas gatavību iestāties Eiropas Savienībā.

EK amatpersona pauda arī satraukumu par problēmām Latvijas tiesu sistēmā, kas saistītas ar ilgajiem tiesu procesiem un pārmērīgi garajiem pirmstiesas ieslodzījuma laikiem. Lai to risinātu, ir nepieciešami reāli situācijas uzlabojumi jau tuvākajā laikā. Protams, šī nav tikai Latvijas problēma, ar līdzīgām grūtībām tiesu sistēmas darbībā saskaras visas postkomunistiskās valstis, bet, lai kļūtu par ES dalībvalsti, ikvienā kandidātvalstī ir jāpanāk ievērojami uzlabojumi tiesu darbībā.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors