Aizvien tuvāk Eiropas Savienībai

Divas no pagājušajā nedēļā slēgtajām sarunu sadaļām vai to daļa bija Finansu ministrijas (FM) kompetencē — “Finansu kontrole” un “Konkurences politikas daļa” par valsts atbalstu.

Eiropas Savienības (ES) iestāšanās sarunas ir sadalītas 31 sadaļā, no tām 10 sarunu sadaļas ir arī Finansu ministrijas kompetencē (6 sadaļas tieši, 4 sadaļās apakškomponentes). Kā zināms, Latvija ir slēgusi ievērojamu skaitu ES iestāšanās sarunu sadaļu — kopumā 21 sadaļu, tādējādi apsteidzot pat vairākas pirmās sarunu grupas valstis.

Finansu ministrijas kompetencē ir vēl divas sarunu sadaļas, kas nav slēgtas, — “Nodokļu politika” un “Budžeta un finansu nosacījumi”. Savukārt slēgtas jau ir 4 FM atbildībā esošās sarunu sadaļas un 4 sadaļas, kurās FM ir nozīmīgas apakškomponentes, — “Ekonomiskā un monetārā savienība”, “Brīva kapitāla kustība”, “Muitas savienība”, “Brīva preču kustība (valsts pasūtījums)”, “Uzņēmējdarbības likumdošana (grāmatvedība)”, “Brīva pakalpojumu kustība (finansu pakalpojumi)”, “Finansu kontrole” un “Konkurences politika (valsts atbalsts)”.

Konkurences politika ar valsts atbalstu

Latvijā nepieciešamie normatīvie akti, kas nodrošina valsts atbalsta kontroli, ir pieņemti jau 1997.gadā, un tie satur ES valsts atbalsta normu pamatprincipus.

Ņemot vērā, ka ES ir pieņemti vairāki jauni normatīvie akti atbalsta kontroles jomā, Latvija ir apņēmusies līdz 2002.gada jūlijam pieņemt jaunu valsts atbalsta kontroles likumu, kurā iekļautu normas ar ES jaunajiem nosacījumiem atbalstam reģionālās attīstības veicināšanai, vides aizsardzībai, atbalstam uzņēmumiem krīzes situācijā, minimālajam atbalstam, kā arī ar stingrākiem noteikumiem valsts un pašvaldību institūciju kontrolē esošo uzņēmumu finansiālo darījumu uzskaitei.

Lai nodrošinātu speciālo ekonomisko zonu fiskālā režīma atbilstību ES valsts atbalsta pamatprincipiem, 2001.gada jūlijā tika pieņemts likums “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”.

Saskaņā ar iepriekš minēto likumu no 2002.gada 1.janvāra valsts atbalsts, ko sniegs Rīgas un Ventspils brīvostas un Liepājas un Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) uzņēmējsabiedrībām, būs tieši saistīts ar uzņēmējsabiedrības veiktajām sākotnējām investīcijām un valsts atbalsts nepārsniegs 50% no uzņēmējsabiedrības veikto sākotnējo investīciju summas.

Lai arī likums “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” pamatos atbilst ES valsts atbalsta kontroles normām, tomēr ir nepieciešams veikt tajā grozījumus.

Latvija ir apņēmusies:

1) likumā noteikt konkrētus beigu datumus tiešo nodokļu atvieglojumu piemērošanai Rīgas un Ventspils brīvostas uzņēmējsabiedrībām, kas nepārsniegs Liepājas un Rēzeknes SEZ pastāvēšanas datumus, t.i., 2017.gada 31.decembri;

2) garantēt pilnvērtīgu kontroli pār kopējo atbalstu, ko saņems speciālo ekonomisko zonu un brīvostu uzņēmumi, lai netiktu pārsniegts kopējais pieļaujamais atbalsta apjoms. Grozījumi nodrošinās to, ka kopējais investīciju atbalsts, ko SEZ un BO uzņēmumi saņems SEZ/ BO ietvaros un citu investīciju atbalsta programmu ietvaros (ja tādas tiks ieviestas), nepārsniegs ES Reģionālā valsts atbalsta vadlīnijās un likumā “Par nodokļu piemērošanu BO un SEZ” noteikto maksimāli pieļaujamo valsts atbalsta intensitāti;

3) ievērot maksimāli pieļaujamo valsts atbalsta intensitāti, kas tiks noteikta Latvijas — ES Asociācijas komitejas (pēc Latvijas iestāšanās ES — Eiropas Komisijas) lēmumos par Latvijas reģionālā atbalsta karti.

Latvija ir apņēmusies nodrošināt, ka valsts atbalsts tērauda sektoram tiks sniegts, tikai ievērojot ES valsts atbalsta kontroles normas.

Ņemot vērā, ka likuma “Par uzņēmuma ienākuma nodokli” 18.1 pants paredz nodokļu atlaidi uzņēmumiem, kas ražo augstas tehnoloģijas produktus un programmproduktus un kas neatbilst ES valsts atbalsta kontroles normām, Latvija ir apņēmusies šādu atbalstu vērtēt saskaņā ar minimālā atbalsta normām.

Finansu kontrole

Finansu kontroles sadaļai ir piecas daļas:

1) finansu kontroles vadības prasības,

2) iekšējais audits,

3) ārējais audits,

4) ES pirmsstrukturālo un strukturālo fondu līdzekļu izmantošanas kontrole,

5) pašu līdzekļi.

Finansu kontroles vadības prasības Latvija jau ir definējusi likumā par budžeta un finansu vadību, Ministru kabineta noteikumos un katras iestādes kārtējā budžeta gada finansēšanas plānos.

Iekšējo audita sistēmu Latvijā sāka veidot 1999.gadā, pieņemot MK noteikumus par iekšējo auditu, kas paredzēja izveidot decentralizētu iekšējā audita sistēmu valsts pārvaldes iestādēs, ko koordinē Finansu ministrija. Sagatavošanā ir arī MK noteikumi par iekšējā audita sistēmu valsts aģentūrās, tādējādi pabeidzot iekšējā audita sistēmas izveidi visā valsts pārvaldē.

Latvija ir apņēmusies izstrādāt un pieņemt jaunu likumu par iekšējo auditu, lai stiprinātu iekšējā audita sistēmu un tās neatkarību.

Ārējā audita funkcijas Latvijā veic Valsts kontrole. Latvija ir apņēmusies pieņemt jaunu likumu par Valsts kontroli, kas precīzāk un skaidrāk definētu Valsts kontroles pienākumus un tiesības valsts (tai skaitā arī ārvalstu palīdzības un ES pirmsstrukturālo un strukturālo fondu) līdzekļu izmantošanas kontrolē.

ES pirmsstrukturālo un strukturālo fondu līdzekļu izmantošanas kontroles sistēma Latvijā iekļaujas vispārējā budžeta līdzekļu un finansu kontroles sistēmā. Latvijā ir skaidri aprakstītas procedūras SAPARD līdzekļu vadības kontrolei, kā arī izstrādāts rokasgrāmatas projekts PHARE un ISPA līdzekļu auditēšanai.

Finansu ministrijas preses dienests