Zemkopības ministrs:

— intervijā Latvijas Radio vakar, 5.decembrī

Intervija Latvijas Radio 5. decembra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.08. Vada žurnāliste Māra Varika

— Es jautāšu Slaktera kungam to, ko mums parasti jautā zemnieki — nesen raidījumā jūsu kaimiņi, vairāki zemnieki teica, ka šoruden apsējuši mazākas ziemāju platības, arī kartupeļus atbēruši pavasara stādīšanai mazāk nekā iepriekšējos gados, vārdu sakot, sējumu un stādījumu platības daudzviet samazinās, pat auglīgajā Bauskas rajonā. Ko jūs par to varētu teikt?

Atis Slakteris: — Ja runājam par graudaugu platībām, tām ir tendence palielināties no gada uz gadu. Šis, protams, bija normāls Latvijas rudens, bet tanī pašā sējas laikā bija stipri mitrs. Arī savā saimniecībā es iesēju mazliet mazāk nekā iepriekšējā gadā. Bija par mitru, nevarēja laikā tikt pie darbiem, tā tas bija, un smagi gāja sēja. Tāpat jau visi kaimiņi gatavojas, arī manējie, pavasara sējai, un apkārt lauki ir aparti, tā ka neņemos, protams, taisīt kādas optimistiskas prognozes, bet es nedomāju, ka Latvijā būtu kādas problēmas ar graudu pietiekamību. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka ziemāju ir mazliet mazāk; vai sēt pavasarī vairāk vai mazāk, to rādīs pavasaris, un, kādas būs tirgus tendences pasaulē, to arī skatīsimies. Bet, ko es varu prognozēt, tā ir valsts politika šajā jomā, un ir skaidrs, ka valsts politika kopumā būs tāda pati, nemainīga.

Tātad būs hektāru maksājumi, būs intervence graudiem rudenī, intervence sāksies visticamākais tāpat kā šogad, tajā pašā laikā, un hektāra maksājumi būs vienkārši lielāki. Bet par to visu mēs vēl Lauksaimnieku sadarbības padomē runāsim, strīdēsimies par kuru konkrētu skaitli. Bažas varētu būt tādā ziņā, ka Latvijas ekonomika tomēr lielā mērā ir atkarīga no tā, kas notiek vispār pasaulē. Pašlaik konjunktūra ir tāda, ka grūti prognozēt, visi, arī starptautiskie eksperti, baidās prognozēt, kas notiks tirgos pasaulē nākamajā gadā. Mēs visi esam saistīti, tai skaitā ar terora aktiem Amerikas Savienotajās Valstīs, tas atstāj iespaidu uz ekonomiku. Bet pagaidām nav nekādu pazīmju, kas liktu īpaši satraukties. Bet drošības pēc apkārt skatīties vienmēr jau vajag.

— Vēl, runājot par labību, zemnieki saka, ka trūkstot noteiktu iepirkuma cenu.

A.Slakteris: — Visnoteiktākā iepirkuma cena, protams, bija komunisma laikā, kad ģenerālsekretārs pateica, kā jādara. Pašlaik ir ļoti zināma politika, zināms, ka intervence būs, intervences cena nav mainījusies pēdējo divu gadu laikā, būtiski nekas nav mainījies, un Latvijā intervences noteikumi bija Eiropā labākie, tā tas ir. Nu bet skaidrs, ka graudaugu audzētājiem, protams, nekāda lielā prieka nebija, jo, kopā ņemot, graudi bija lētāki. Skatīsimies, kā būs nākamgad. Mums bija dārgāki graudi nekā kaimiņos, Lietuvā, bet, vienalga, attiecībā pret iepriekšējo gadu bija kritums. Labā lieta atkal ir tā, ka pretī ir likti lielāki hektāru maksājumi un lielāka akcīzes nodokļu kompensācija par dīzeļdegvielu. Tas nekad nav pietiekami, jo vislabākais atbalsts zemniekiem ir tad, ja ir laba cena, bet tas tomēr atkarīgs no apkārtējā tirgus situācijas.

— Un vēl zemniekus interesē iepirkuma noteikumi, kvalitātes noteikšanas noteikumi, kuri viņus ne vienmēr apmierina.

A.Slakteris: — Zemnieki principā izšķiras lielāko daļu graudu pārdot privātiem uzņēmējiem, privātiem pārstrādes uzņēmumiem, un intervences noteikumi ir būtiski nemainīgi , bet šie strīdi jau vienmēr sākas tad, kad divi — pircējs un pārdevējs — satiekas pie konkrētā pārstrādes uzņēmuma sliekšņa un tad tur sāk strīdēties. Latviešiem ir tāds varbūt nejauks teiciens — tur tie divi muļķi satiekas, viens grib dārgi pārdot, otrs grib lēti nopirkt, tad viņi pa vidu kaut kā vienojas. Bet zemnieki tomēr vairumā gadījumu arī pārtikas graudus pārdeva saviem ilggadējiem sadarbības partneriem, intervencē nemaz tik ļoti daudz neatveda, kaut gan intervences noteikumi bija diezgan labi.

— Bet par kvalitātes vērtēšanas noteikumiem bieži vien ir neapmierinātība.

A.Slakteris: — Tā tas ir, un ministrs kādu universālu recepti pateikt priekšā nevar. Es vienkārši varu pateikt no savas personīgās pieredzes, ja viens partneris neapmierina, tad jārunā ar otru. Un parasti tiem, kuri ilggadīgi sadarbojas, izveidojas normālas un stabilas attiecības. 90. gadu sākumā tās blēdības patiesībā bija ļoti lielas attiecībā uz mērījumiem. Es nevaru teikt, ka tagad viss ir ideāli, protams, visām laboratoriskajām analīzēm ir jābūt godīgām un pareizām, par cenu var strīdēties. Ja jūt, ka ir blēdības, tad, protams, jāiet uz citu laboratoriju un jāpārbauda. Arī to jau visi lauksaimnieki sen ir pārbaudījuši, viņi visticamākais nemaz diži no ministra negaida padomu.

— Jā, bet no ministra viņi noteikti gaida ja ne padomu, tad vismaz kādu skatījumu uz nākotni. Jūs jau ieminējāties par pasaules tirgu, nupat mēs runājām raidījumā, ka Eiropas tirgus esot gandrīz vai apstājies, jo situācija ir tāda, ka Eiropa gaida jaunas valstis savā saimē un līdz ar to tiek jau pārskatītas kvotas, līdz ar to arī tirgus tāds nestabils.

A.Slakteris: — Situācija lauksaimniecības produktu tirgos starptautiski ir sarežģīta, pašlaik gan piena cenas Latvijā ir labākās, kādas pēdējā laikā ir bijušas ….

— Iepirkuma cenas jūs domājat?

A.Slakteris: — Jebkurā gadījumā, ja runā ar ekspertiem, viņi tomēr saka, ka tā nenoteiktība uz nākotni ir . Neviens nav gatavs runāt par lieliem darījumiem nākotnē, visi cenšas nodzīvot šo dienu. Skatīsimies, kā attīstīsies notikumi, bet pagaidām nav nekāda pamata kādai panikai, jo, kopumā, galvenajiem lauksaimniecības produktiem Latvijā ir labākās cenas pēdējos gados. Graudi ir vienīgais sektors, kurā nebija kāpuma šinī gadā, pārējiem visiem — gaļai, pienam, cūkgaļai — nešaubīgi, ir kāpums. Un es būtu priecīgs, ja tā turpinātos, tas gan no zemnieku viedokļa ir labi, bet ir arī pircēji , kuri nav vienmēr tik lielā sajūsmā.

— Protams, es domāju, ka visi būtu vēl priecīgāki, ja atrastu vairāk tādu tirgu ārpus Latvijas robežām.

A.Slakteris: — Jā, tā ir viena lieta, bet otra ļoti svarīga — lai Latvijas pircēji pirktu Latvijas produktu. Un Zemkopības ministrija pašlaik nopietni strādā pie zīmes “kvalitatīvs Latvijas produkts”, to zaļo karotīti, es domāju, nupat jau Latvijā pazīst visi, pircēji ir gatavi pirkt un maksāt par Latvijas produktu, jo tas ir kvalitatīvs, pieņemamu cenu, un nav labāka atbalsta Latvijas lauksaimniekiem, ja Latvijas pircēji pērk šo produktu. Šim atbalstam, protams, pretī jābūt labai kvalitātei, un ar to mēs nopietni nodarbojamies, un es ceru, ka tieši tādēļ Latvijas lauksaimnieku ienākumi kļūs lielāki.

— Jūs jau sākāt runāt par patīkamām lietām. Es domāju, ka pēdējās nedēļas lauku dzīvē tiešām ir ar daudziem patīkamiem notikumiem bagātas. Vispirms jau “Sējēja” balvas jūs pasniedzāt, tad tuvojas SAPARD, droši vien vēl daudz citu patīkamu lietu ir.

A.Slakteris: — Jā, es ceru, ka SAPARD, starp citu, varētu būt tiešām tāda laba Ziemassvētku dāvana Latvijas lauksaimniekiem, jo, ja kas ar birokrātijas procedūrām Briselē neaizķersies, tad tam visam vajadzētu kaut kad līdz Ziemassvētkiem arī būt. Bet es jau sen nekaisu solījumus, neuztveriet to kā solījumu, bet no Latvijas puses viss ir nokārtots, tur atlikusi tikai birokrātiska formalitāšu kārtošana. Eiropas Savienības komisijas preses dienests bija paziņojis pirmdien, ka Latvijai piešķirts, un apsveica Latviju, pēc tam paši attapušies, ka kaut kādas procedūras vēl nav kārtībā, un es noticēšu tad, kad tas dokuments man būs uz galda, bet skaidrs, ka būs.

— Ja jau tik ilgi ir gaidīts, dažas nedēļas neko neizšķir.

A.Slakteris: — Nu, protams, dažām dienām vairs nav nozīmes. Viss ir izdarīts, kas bija jāizdara Latvijas pusei, un tagad atliek sagaidīt to brīdi, kad mēs reāli pie tā varēsim strādāt, un reālais darbs būs nākamajā gadā. Bet, vienalga, gribētos nosvinēt jau pa Ziemassvētkiem, ja labi veiktos.

— Protams. Un par “Sējēja” prēmijas saņēmējiem jūs arī droši vien kādu labu vārdu varat pateikt.

A.Slakteris: — Konkurss “Sējējs” ar katru gadu, domāju, kļūst arvien varenāks un arī krāšņāks. Man bija prieks, konkursa saimnieces bija īpaši daiļas un saimnieki, protams, labs fons daiļajām kundzēm. Katrā ziņā lauksaimnieki “Sējēja” konkursa dienā Rīgu bija ieņēmuši un bija noteicošais spēks, un es domāju, ka mēs būsim arvien lielāks spēks ar katru gadu. Šie svētki rāda, ka mēs esam spējīgi uz daudz ko.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā