Saeimas Prezidija lēmums

Par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2001. gada 6. decembrī pulksten 17

 

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2001. gada 6. decembrī pulksten 17.

 

1. Dokuments, reģ. Nr.122

Deputātu L.Bojāra, O.Zvejsalnieka, E.Baldzēna, H.Soldatjonokas, I.Burvja un P.Salkazanova jautājums

LR Ministru prezidentam Andrim Bērziņam:

Par dabas stihiju nodarītajiem zaudējumiem Zemgales novadā

Sakarā ar jūnijā radītajiem dabas stihiju postījumiem Zemgales novadā lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Cik lielas zemes platības cietušas no plūdiem?

2. Cik lieli zaudējumi nodarīti zemnieku saimniecībām un iedzīvotāju piemājas dārziem?

3. Vai iedzīvotājiem tiks atlīdzināti plūdu rezultātā nodarītie zaudējumi?

4. Kuras institūcijas pārziņā ir meliorācijas un hidrosistēmu uzturēšana?

(Atbildes dok. Nr.3381)

 

2. Dokuments, reģ. Nr.135

Deputātu J.Jurkāna, J.Sokolovska, A.Golubova, M.Bekasova, P.Maksimova, M.Lujāna un O.Deņisova jautājums

Ministru prezidentam A.Bērziņa kungam:

Par īpaši atbalstāmo reģionu attīstības paātrināšanu

A. god. Bērziņa kungs!

Saeima 1997. gada 22. maijā pieņēma likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem". Saskaņā ar likumu ir izveidota Reģionālās attīstības padome un Reģionālais fonds. Ministru kabinets ir apstiprinājis īpaši atbalstāmo reģionu sarakstu. Diemžēl pēdējos gados nav novērojama šo reģionu pastiprināta attīstība. Reģionālajam fondam no valsts budžeta tiek piešķirts ļoti maz līdzekļu un to apjoms pēdējos gados nevis pieaug, bet gan samazinās. 2000. gadā fondam bija piešķirts 1 miljons latu, bet 2001. gadā — vairs tikai 800 tūkstoši latu.

Sakarā ar minēto lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kādus pasākumus valdība paredzējusi veikt, lai paātrinātu īpaši atbalstāmo reģionu attīstību?

2. Cik lielus līdzekļus paredzēts piešķirt Reģionālajam fondam likumprojektā "Par valsts budžetu 2002. gadam"?

(Atbildes dok. Nr. 3758)

 

3. Dokuments, reģ. Nr.137

Deputātu L.Bojāra, J.Lejas, V.Lauska, A.Kalniņa un I.Burvja jautājums

Ministru prezidentam:

Par automobiļu konstrukciju komponentu ražošanu Latvijā

2001. gada oktobrī Rīgā notiks 40 pasaules valstu autobūvētāju konference. Sakarā ar to lūdzam atbildēt uz šādu jautājumu:

Vai Latvijas Republikas valdība iesniegs priekšlikumu par to, lai RAF bāzē ražotu automobiļu konstrukciju komponentus?

(Atbildes dok. Nr.3715)

 

4. Dokuments, reģ. Nr.138

Deputātu J.Jurkāna, J.Urbanoviča, J.Sokolovska, A.Golubova, P.Maksimova un J.Plinera jautājums

Ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim:

Par rupjām kļūdām, kas pieļautas uzņēmuma "Latvijas gāze" privatizācijas procesā

A.god. Kalvīša kungs!

Presē publicēta informācija, ka a/s "Latvijas gāze" starptautiskajā šķīrējtiesā ir iesniegusi prasību pret Latvijas valsti, pieprasot izmaksāt kompensāciju 5 miljonu latu apmērā par to, ka Latvija neesot atteikusies no gāzes tarifu regulēšanas rūpnieciskajiem patērētājiem, kā to it kā paredzot līgums, ko Privatizācijas aģentūra noslēgusi ar uzņēmuma akcionāriem. Šāda prasība kļuvusi iespējama tikai tāpēc, ka līgumslēdzēji no Latvijas puses ir pieļāvuši rupju kļūdu, latviešu valodas terminu "vietējie patērētāji" angliski tulkojot "domestic end–consumers", kas faktiski atbilst jēdzienam "mājsaimniecības" un neaptver pārējos vietējos patērētājus.

Sakarā ar minēto lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Ekonomikas ministrija ir izskatījusi Privatizācijas aģentūras amatpersonu atbildību par rupjo tulkošanas kļūdu, kas valstij tiesas procesa zaudēšanas gadījumā izmaksās 5 miljonus latu?

2. Ja jautājums nav izskatīts, tad lūdzam paskaidrot, kāpēc ekonomikas ministrs, kas ir Privatizācijas aģentūras padomes priekšsēdētājs un arī vienpersonisks akcionāru pilnsapulces pārstāvis, šo skandalozo faktu ir atstājis bez ievērības?

3. Vai tas, ka Ekonomikas ministrija ir ierosinājusi valdībai meklēt kompromisu strīdā ar a/s "Latvijas gāze" un piekrist cenu atbrīvošanai rūpnieciskajiem patērētājiem, nenozīmē, ka ministrija faktiski ir atzinusi kļūdu, kas pieļauta, slēdzot ar akcionāriem līgumu par "Latvijas gāzes" privatizāciju?

4. Vai Ekonomikas ministrija ir prognozējusi, kā pieaugs gāzes cenas rūpnieciskajiem patērētājiem pēc cenu atbrīvošanas?

5. Kā gāzes cenu pieaugums sadārdzinās siltumenerģijas tarifus un iedzīvotāju maksājumus par centrālapkuri?

6. Kā gāzes cenu pieaugums ietekmēs patēriņa cenu indeksu?

(Atbildes dok. Nr.3721)

 

5. Dokuments, reģ. Nr.140

Deputātu L.Bojāra, G.Freimaņa, J.Lejas, P.Salkazanova un A.Kalniņa jautājums

Ministru prezidentam Andrim Bērziņam:

Par Latvijas Garantiju aģentūras darbību

Tā kā no LR budžeta ir iedalīti līdzekļi Latvijas Garantiju aģentūras darbībai, lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kādam nolūkam tika dibināta Latvijas Garantiju aģentūra?

2. Cik lieli valsts budžeta līdzekļi ir iedalīti šīs aģentūras darba nodrošināšanai?

(Atbildes dok. Nr. 3776)

 

6. Dokuments, reģ. Nr.141

Deputātu L.Bojāra, J.Lejas, P.Salkazanova, J.Čevera un E.Baldzēna jautājums

Ministru prezidentam Andrim Bērziņam:

Par Valsts ieņēmumu dienesta modernizāciju

Valsts ieņēmumu dienests nepārtraukti vairāku gadu garumā tiek modernizēts. Tā kā darba uzlabošanai tiek tērēti lieli naudas līdzekļi, tad lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

7. Dokuments, reģ. Nr.143

Deputātu L.Bojāra, P.Salkazanova, J.Čevera, O.Grīga un I.Burvja jautājums

Ministru prezidentam Andrim Bērziņam:

Par VAS "Latvijas valsts meži" darbību

Tā kā VAS "Latvijas valsts meži" organizē valstij piederošā meža apsaimniekošanu, lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kādi pasākumi tiek veikti, lai atjaunotu izcirstās mežu platības un koptu esošās?

2. Vai meža kopšanas un atjaunošanas darbi tiek veikti pilnā apmērā?

3. Vai tiek veikta meža ceļu un novadgrāvju uzturēšana kārtībā un jaunu izbūve?

(Atbildes dok. Nr.3823)

 

8. Dokuments, reģ. Nr.144

Deputātu P.Salkazanova, E.Baldzēna, O.Zvejsalnieka, R.Labanovska un J.Čevera jautājums

Ministru prezidentam Andrim Bērziņam:

Par Latvijas Republikas Satversmes 66. panta izpildi

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 66. panta trešo daļu pēc budžeta gada notecēšanas Ministru kabinetam jāiesniedz apstiprināšanai Saeimai norēķini par budžeta izpildi.

Lūdzu informēt, kad Ministru kabinets iesniegs Saeimai norēķinus par 2000. gada budžeta izpildi un kad to paredzēts izdarīt attiecībā uz 2001. gada budžetu.

 

9. Dokuments, reģ. Nr.145

Deputātu J.Jurkāna, J.Urbanoviča, J.Sokolovska, B.Rastopirkina, M.Bekasova, P.Maksimova, O.Tolmačova, J.Plinera, M.Mitrofanova, M.Lujāna, B.Cileviča, A.Bartaševiča, A.Klementjeva, I.Solovjova un O.Deņisova jautājums

Iekšlietu ministram M.Segliņam:

Sakarā ar Drošības policijas priekšnieka interviju "Lauku Avīzē" ar nosaukumu "Reiniks zina Latvijas ienaidniekus"

Jums pakļautais Drošības policijas priekšnieks J.Reinika kungs sniedzis interviju "Lauku Avīzē" (24.11.2001.), kurā cita starpā paziņo, ka Drošības policija izseko un analizē — pēc J.Reinika vārdiem, "krievvalodīgu" un "nacionālu" organizāciju — Sociālistiskās partijas un partijas "Līdztiesība" darbību, kuras, kā zināms, ir pārstāvētas Latvijas Saeimā.

Vēl — pēc J.Reinika kunga teiktā — Drošības policiju interesējot "krieviski runājošu sabiedrisku organizāciju" darbība un iespējamā apvienošanās.

Šajā sakarā lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kuru vēl citu, bez minētajām divām, Saeimā pārstāvētu politisko partiju darbība atrodas Drošības policijas uzmanības lokā? (Lūdzu uzskaitīt.)

2. Kuru Saeimā nepārstāvēto politisko partiju darbība tiek novērota un analizēta tādā pašā veidā kā Latvijas Sociālistiskās partijas vai partijas "Līdztiesība" darbība? (Lūdzu uzskaitīt.)

3. Kādu vēl citu sabiedrisku organizāciju darbība bez pieminētajām "Krieviski runājošām sabiedriskajām organizācijām" Drošības policijā tiek novērota un analizēta (iespējamās apvienošanās, sašķelšanās utt.):

a) latviski runājošās sabiedriskās organizācijas,

b) līvu valodā runājošās sabiedriskās organizācijas,

c) ebreju sabiedriskās organizācijas,

d) poļu valodā runājošās sabiedriskās organizācijas,

e) lietuviešu valodā runājošās sabiedriskās organizācijas,

f) citā valodā runājošās sabiedriskās organizācijas (lūdzu uzskaitīt).

Piezīme.

Atteikums atbildēt uz 1.—3. jautājumu, vadoties no valsts noslēpuma apsvērumiem, netiks pieņemts, jo, ja tiek publicēta informācija par daļu no kādām organizācijām, tad nav pamata izvairīties sniegt atbildes arī par citām līdzīgām organizācijām.

4. Kāpēc Drošības policija Latvijas ienaidniekus meklē un atrod vienīgi "krieviski runājošās sabiedriskajās organizacijās" vai "krievvalodīgi nacionālajās organizācijās" (pēc J.Reinika kunga terminoloģijas)?

5. Kas J.Reinika kungu kā augstu valsts drošības iestāžu amatpersonu ir pilnvarojis nodarboties ar sabiedrisko un sabiedriski politisko organizāciju šādu acīmredzami politisku klasifikāciju? Vai jūs atbalstāt šo iedalījumu?

6. Vai var ticēt J.Reinika kungam, ka Latvijā atjaunota politiskās policijas darbība pēc pirmskara politpārvaldes darbības modeļa? Kas pieņēmis šo lēmumu un ar kādu mērķi tas tiek darīts?

 

10. Dokuments, reģ. Nr.146

Deputātu L.Bojāra, O.Zvejsalnieka, E.Baldzēna, V.Lāzo un A.Barčas jautājums

Ministru prezidentam A.Bērziņa kungam:

Par sevišķi bīstamo infekciju laboratoriju

Visas pasaules sabiedrību satrauc iespējamie bioloģisko ieroču pielietošanas draudi, tāpēc lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Latvijā vienīgā sevišķi bīstamo infekciju laboratorija atbilst sevišķi bīstamo infekciju izraisītāju izmeklēšanai?

2. Vai Latvijā ir izstrādātas drošības prasības šāda veida laboratorijām?

 

11. Dokuments, reģ. Nr.147

Deputātu L.Bojāra, O.Zvejsalnieka, E.Baldzēna, V.Lāzo un A.Barčas jautājums

Labklājības ministram A.Požarnova kungam:

Par medicīniskās aprūpes nodrošināšanu pansionātos un bērnunamos

Sakarā ar nepārtraukto infekcijas slimību epidēmiju skaita pieaugumu Latvijā lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kā pansionātos, bērnunamos un citās sociālās aprūpes iestādēs tiek nodrošināta medicīniskā aprūpe?

2. Kāds ir medicīniskās aprūpes finansējums un paredzētās štatu vienības minētajās iestādēs?

3. Kāda ir statistika saslimstībai ar kašķi, ādas sēnīšu slimībām un helmintozēm bērnunamos un bērnu sociālās aprūpes iestādēs?

4. Kādi bija iemesli kašķa epidēmijai Veģu bērnunamā un kādi pasākumi tiek veikti situācijas uzlabošanai?

Saeimas priekšsēdētāja vietā

Rīgā 2001. gada 3. decembrī Saeimas priekšsēdētāja biedrs R.Pīks