Latvijas Banka

Padomes lēmums Nr. 90/10 Rīgā 2001. gada 15. novembrī

Par “Aizdomīgu un neparastu finanšu darījumu identifikācijas procedūru izstrādes ieteikumu valūtas maiņas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)” apstiprināšanu

Latvijas Bankas padome n o l e m j:

1. Apstiprināt "Aizdomīgu un neparastu finanšu darījumu identifikācijas procedūru izstrādes ieteikumus valūtas maiņas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)" (pielikumā).

2. Noteikt, ka Latvijas Republikā reģistrētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem izsniegta ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas licence, līdz 2002. gada 1. martam jāizstrādā un jāapstiprina aizdomīgu un neparastu finanšu darījumu identifikācijas procedūras.

3. Noteikt, ka lēmuma 1. punkts stājas spēkā ar 2001. gada 1. decembri.

Latvijas Bankas prezidents E. Repše

Aizdomīgu un neparastu finanšu darījumu identifikācijas procedūru izstrādes ieteikumu valūtas maiņas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. "Aizdomīgu un neparastu finanšu darījumu identifikācijas procedūru izstrādes ieteikumi valūtas maiņas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)" (tālāk tekstā — ieteikumi) sagatavoti saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par Latvijas Banku", likumu "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" (tālāk tekstā — likums) un Latvijas Republikas Ministru kabineta 20.03.2001. noteikumiem Nr. 127 "Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un ziņošanas kārtību" (tālāk tekstā — noteikumi).

1.2. Ieteikumi nosaka pamatprincipus, kas Latvijas Republikā reģistrētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem izsniegta ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas licence (tālāk tekstā — uzņēmums), jāņem vērā, izstrādājot un dokumentējot iekšējās kontroles procedūras aizdomīgu un neparastu finanšu darījumu identificēšanai un lai izvairītos no šādu finanšu darījumu (tālāk tekstā — darījums) veikšanas.

1.3. Patiesais labuma guvējs ir persona, kas darījuma rezultātā ir naudas saņēmējs un visu veidu augļu u.c. labumu guvējs.

2. Pamatprincipi

2.1. Ja uzņēmumam rodas aizdomas, ka klients veic aizdomīgu darījumu, vai tas konstatē, ka veikts neparasts darījums, uzņēmumam jārīkojas saskaņā ar likumā un noteikumos noteikto kārtību.

2.2. Par to, ka darījums ir aizdomīgs, var liecināt šādas pazīmes:

2.2.1. klients veic lielu skaitu maza apjoma identisku darījumu, kas liek domāt par apzinātu izvairīšanos no tāda darījuma veikšanas, kurš saskaņā ar likumu atbilst neparasta darījuma pazīmēm;

2.2.2. darījums ir saistīts ar citu aizdomīgu darījumu, par kuru uzņēmums jau ziņojis Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam;

2.2.3. klients nervozē bez redzama iemesla;

2.2.4. klientam ir pavadītāji, kas viņu vēro.

2.3. Darījums ir neparasts, ja klients pērk no uzņēmuma vai pārdod uzņēmumam valūtu par summu, kuras ekvivalents ir 5 000 latu un vairāk.

2.4. Ja ir pamats uzskatīt, ka klients darbojas trešo personu uzdevumā, uzņēmumam saskaņā ar likumu jāveic patiesā labuma guvēja identifikācija vai jāsaņem rakstisks klienta apliecinājums par to, kas ir patiesais labuma guvējs.

2.5. Patiesā labuma guvēja identifikācijas karte (paraugu sk. 1. pielikumā) aizpildāma likumā un noteikumos paredzētajos gadījumos.

3. Kontroles procedūras

3.1. Uzņēmumam jāizstrādā un jāapstiprina spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un ieteikumiem atbilstošas iekšējās kontroles procedūras, kurās noteikta kārtība, kādā jāidentificē aizdomīgi un neparasti darījumi, jāveic to analīze un jāziņo par šiem darījumiem darbiniekam, kas ir atbildīgs par likuma prasību ievērošanu uzņēmumā, un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam. Uzņēmumam jāizstrādā minēto procedūru ievērošanas kontroles mehānisms.

4. Personāla apmācība

4.1. Uzņēmumam jānodrošina, lai tā darbinieki pārzinātu likuma u.c. spēkā esošo normatīvo aktu prasības, šos ieteikumus un uzņēmuma iekšējās kontroles procedūras aizdomīgu un neparastu darījumu identificēšanai. Uzņēmumam jānodrošina jauno darbinieku apmācība un regulāra profesionālo iemaņu pilnveide.