Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”

Izdarīt likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 9., 24.nr.; 1996, 11.nr.; 1997, 24.nr.; 1999, 10., 24.nr.; 2001, 1., 7.nr.) šādus grozījumus:

1. 2.pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Preču piegādes vērtībā ietilpst arī visi papildu maksājumi (tai skaitā par starpniecību, apdrošināšanu, iepakošanu, transportēšanu), kā arī muitas nodoklis, dabas resursu nodoklis, akcīzes nodoklis un citi nodokļi un nodevas, ja to paredz konkrētie normatīvie akti, izņemot pievienotās vērtības nodokli.”;

izslēgt divpadsmito daļu;

papildināt pantu ar 17.¹ daļu šādā redakcijā:

“(17¹) Ja gada laikā pēc iegādes tiek pārdoti nepabeigtās celtniecības objekti, ar nodokli apliekamā vērtība ir starpība starp objekta pārdošanas vērtību un tā iegādes vērtību.”;

izteikt divdesmit pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri sniedz starpniecības pakalpojumus, realizējot:

a) biļetes regulārajiem pasažieru pārvadājumiem,

b) priekšapmaksas zvanu kartes (tai skaitā telekartes, mobilo sarunu kartes),

c) apdrošināšanas polises,

d) dāvanu kartes.”

2. 3.pantā:

papildināt pantu ar 5.² daļu šādā redakcijā:

“(5²) Ja šā panta 5.¹ daļā minētais darījums turpmāko 12 mēnešu laikā tiek atkārtots, personām ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šāda atkārtota darījuma veikšanas jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamajām personām.”;

izslēgt astotās daļas otro teikumu;

izteikt 8.¹ daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) apliekamā persona triju mēnešu laikā neiesniedz nodokļa deklarācijas vai nodokļa deklarācijās sniedz nepatiesu informāciju, vai pēc nodokļu administrācijas rakstveida pieprasījuma neiesniedz dokumentus nodokļa aprēķinu pārbaudei.”;

papildināt pantu ar 8.³ daļu šādā redakcijā:

“(8³) Apliekamā persona, kuru Valsts ieņēmumu dienests izslēdz no apliekamo personu reģistra saskaņā ar šā panta astoto vai 8.¹ daļu, uzskaita pamatlīdzekļu atlikušo vērtību, kā arī atlikumā esošo preču materiālās vērtības, par kurām samaksātais nodoklis ir atskaitīts kā priekšnodoklis, un no šīs vērtības aprēķināto nodokli iemaksā valsts budžetā.”

3. Papildināt 5.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Nodokļa likmi 9 procentu apmērā nosaka preču piegādēm un pakalpojumiem saskaņā ar šā likuma 6.1 pantu.”

4. 6.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 9.¹ un 9.² punktu šādā redakcijā:

“9¹) medicīnas pakalpojumus pēc Labklājības ministrijas apstiprināta un ar Finansu ministriju saskaņota saraksta;

9²) cilvēka orgānu, mātes piena un cilvēka asiņu piegādes;”;

izteikt pirmās daļas 14.punktu šādā redakcijā:

“14) iedzīvotāju maksājumus par:

a) dzīvojamo telpu īri saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem (izņemot viesu izmitināšanas pakalpojumus viesu izmitināšanas mītnēs — viesnīcās, moteļos, viesu mājās, lauku tūrismam izmantojamās mājās, kempingos, tūrisma mītnēs),

b) dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem, ko sniedz dzīvojamās mājas apsaimniekotājs saskaņā ar dzīvojamās mājas (dzīvokļa) apsaimniekošanas līgumu,

c) siltā un aukstā ūdens piegādi, kanalizāciju, apkuri, atkritumu izvešanu;”;

izteikt pirmās daļas 17.punkta “a” apakšpunktu šādā redakcijā:

“a) kreditēšanu (arī līzinga kreditēšanu) un naudas aizdevumu piešķiršanu un kontroli, kā arī pakalpojumus, kas saistīti ar galvojumiem, garantijām un to uzraudzību, ko veic kredīta piešķīrējs,”;

izteikt pirmās daļas 17.punkta “d” apakšpunktu šādā redakcijā:

“d) ieguldījumus kapitālā, kas veikti naudā, kā arī vērtspapīrus un pakalpojumus, kas saistīti ar vērtspapīru izlaišanu, glabāšanu, atsavināšanu un pārvaldīšanu;”;

aizstāt otrās daļas 2.punktā vārdus “neatmaksājamās tehniskās” ar vārdu “finansu”.

5. Papildināt likumu ar 6.¹ pantu šādā redakcijā:

“6.¹ pants. Nodokļa 9 procentu likmes piemērošana

Nodokļa 9 procentu likmi piemēro:

1) medikamentu, medicīnisko ierīču un medicīnas preču piegādēm pēc Labklājības ministrijas apstiprināta un ar Finansu ministriju saskaņota saraksta;

2) veterināro medikamentu un veterinārmedicīnas preču piegādēm un veterinārmedicīnas pakalpojumiem pēc Zemkopības ministrijas apstiprināta un ar Finansu ministriju saskaņota saraksta;

3) zīdaiņiem paredzēto specializēto produktu piegādēm pēc Labklājības ministrijas apstiprināta un ar Finansu ministriju saskaņota saraksta;

4) grāmatu piegādēm;

5) masu informācijas līdzekļu piegādēm (izņemot erotiska un pornogrāfiska rakstura masu informācijas līdzekļus);

6) viesu izmitināšanas pakalpojumiem viesu izmitināšanas mītnēs (viesnīcās, moteļos, viesu mājās, lauku tūrismam izmantojamās mājās, kempingos, tūrisma mītnēs);

7) ūdens piegādei centralizētā ūdensapgādes sistēmā;

8) kanalizācijas pakalpojumiem;

9) sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un apglabāšanas pakalpojumiem.”

6. 7.pantā:

papildināt pirmās daļas 2.punktu pēc vārda “ieskaitot” ar vārdu “transporta,”;

aizstāt pirmās daļas 7.punktā vārdus “neatmaksājamās tehniskās” ar vārdiem “ārvalstu finansu”.

7. Aizstāt 8.panta sestās daļas 1. un 2.punktā un astotajā daļā vārdus “pievienotās vērtības nodokļa maksātāja” ar vārdiem “ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas reģistrācijas”.

8. Aizstāt 9.panta otrajā daļā vārdus “samaksātais nodoklis nepārsniedz 1800 latu” ar vārdiem “veikto apliekamo darījumu apmērs nepārsniedz 10 000 latu”.

9. 10.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Darījumos ar nekustamo īpašumu:

1) apliekamā persona atskaita priekšnodokli par nelietota nekustamā īpašuma iegādi, kā arī par nekustamā īpašuma celtniecību, rekonstrukciju, renovāciju vai restaurāciju. Ja nekustamo īpašumu paredzēts izmantot tikai apliekamo darījumu veikšanai, priekšnodokli atskaita pilnā apmērā. Ja nekustamo īpašumu paredzēts izmantot gan apliekamiem, gan neapliekamiem darījumiem, atskaitāmā priekšnodokļa apmēru nosaka pēc paredzamās nekustamā īpašuma izmantošanas proporcijas saskaņā ar šā panta desmito daļu;

2) apliekamā persona iegādāto nelietotu nekustamo īpašumu, uzcelto, rekonstruēto, renovēto vai restaurēto nekustamo īpašumu reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā, iesniedzot nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu, kurā tas iegādāts vai pieņemts ekspluatācijā. Reģistrējot nekustamo īpašumu, apliekamā persona norāda kopējo nodokļa summu, kas uzrādīta saņemtajos nodokļa rēķinos par nekustamā īpašuma iegādi, celtniecību, rekonstrukciju, renovāciju vai restaurāciju, kā arī atskaitītā priekšnodokļa summu, ievērojot nekustamā īpašuma izmantošanas proporciju apliekamiem un neapliekamiem darījumiem;

3) apliekamā persona, sākot ar taksācijas gadu, kurā nekustamais īpašums iegādāts vai pieņemts ekspluatācijā, un turpmākos 10 gadus, iesniedzot nodokļa gada deklarāciju, rakstveidā informē Valsts ieņēmumu dienestu par nekustamā īpašuma izmantošanu apliekamiem un neapliekamiem darījumiem attiecīgajā taksācijas gadā;

4) apliekamā persona veic atskaitāmā priekšnodokļa korekciju par katru taksācijas gadu, aprēķinot starpību starp vienu desmito daļu no atskaitītā priekšnodokļa un atskaitāmo priekšnodokli attiecīgajā taksācijas gadā, ievērojot nekustamā īpašuma izmantošanas proporciju apliekamiem un neapliekamiem darījumiem. Šo starpību apliekamā persona iemaksā budžetā vai saņem atpakaļ no budžeta;

5) priekšnodokļa korekcija nav jāveic, ja taksācijas gadā šīs daļas 2.punktā minētā proporcija nav mainījusies;

6) ja nekustamo īpašumu (vai tā daļu) pārdod 10 gadu laikā pēc tā iegādes vai pieņemšanas ekspluatācijā, apliekamā persona atmaksā budžetā priekšnodokļa summu, kuru aprēķina, reizinot vienu desmito daļu no atskaitītā priekšnodokļa ar gadu skaitu, kas atlicis līdz šīs daļas 3.punktā minētajiem 10 gadiem. Šo atmaksājamo priekšnodokļa summu iekļauj nekustamā īpašuma vērtībā, un pircējam nav tiesību to atskaitīt kā priekšnodokli;

7) ja nekustamais īpašums 10 gadu laikā pēc tā reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienestā ir gājis bojā vai iznīcināts stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā un tas ir pierādīts dokumentāri, priekšnodokļa korekcijas veikšanu izbeidz ar to taksācijas gadu, kad par minēto nekustamo īpašumu noformēti zaudējumu apliecinoši dokumenti.”;

izslēgt sesto daļu;

aizstāt desmitajā daļā vārdus “veikšanai vai” ar vārdiem “veikšanai un”.

10. 12.pantā:

aizstāt 2.1 daļā vārdus “apliekamā persona, tai nav pievienotās vērtības nodokļa parāda un aprēķinātā nodokļa summa ir ņemta uzskaitē” ar vārdiem “apliekamā persona un tai nav pievienotās vērtības nodokļa parāda”;

izteikt desmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Ja nodokļa deklarācija par taksācijas periodu iesniegta savlaicīgi, ir pareizi noformēta un tajā norādīts, ka atskaitāmais priekšnodoklis par šo periodu ir lielāks nekā par veiktajiem apliekamajiem darījumiem aprēķinātais nodoklis, nodokļa starpība attiecināma uz pēctaksācijas periodu.”

papildināt pantu ar 10.¹ daļu šādā redakcijā:

“(10¹) Pārmaksāto nodokli (starpību starp aprēķināto nodokli un atskaitāmo priekšnodokli) pēc apliekamās personas pieprasījuma var novirzīt citu nodokļu, nodevu vai obligāto maksājumu veikšanai, izņemot muitas maksājumus, akcīzes nodokli naftas produktiem un akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, ievērojot šādu secību:

1) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

2) nodokļu, nodevu un citi obligātie maksājumi valsts budžetā;

3) nodokļu, nodevu un citi obligātie maksājumi pašvaldību budžetos.”;

izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(11) Valsts ieņēmumu dienests nodokļa pārmaksu (starpību starp aprēķināto nodokli un atskaitāmo priekšnodokli) apliekamajai personai atmaksā 30 dienu laikā pēc pamatota pieprasījuma un darījumus apliecinošu dokumentu saņemšanas. Ja šajā laikā pieņemts lēmums par apliekamās personas maksājamo nodokļu kontroles (pārbaudes, revīzijas) uzsākšanu, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības aizkavēt pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu par tiem darījumiem, kuru pārbaudei nepieciešama papildu informācija, līdz dienai, kad nodokļu administrācija ir izvērtējusi darījumu un pieņēmusi lēmumu par pieprasījuma pamatotību. Par pārmaksātā nodokļa atmaksas aizkavēšanu Valsts ieņēmumu dienests informē apliekamo personu rakstveidā.”

11. Papildināt likumu ar 12.² pantu šādā redakcijā:

“12.² pants. Pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšana ārvalstu juridiskajām personām

(1) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā nereģistrētām ārvalstu juridiskajām personām par Latvijas Republikā iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem samaksāto nodokli atmaksā pēc paritātes principa, ja ir ievēroti nosacījumi, ka ārvalsts juridiskā persona:

1) nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā;

2) ir reģistrējusi uzņēmējdarbību savā mītnes zemē — valstī, kurā tiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis (arī identisks vai pēc būtības līdzīgs nodoklis), un ir reģistrējusies savā mītnes zemē kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona;

3) neveic saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem reģistrējamu uzņēmējdarbību Latvijas Republikā.

(2) Ministru kabinets, ievērojot šā panta pirmās daļas prasības:

1) nosaka nodokļa atmaksāšanas kārtību, termiņus un atmaksājamā nodokļa minimālo summu;

2) nosaka Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamos dokumentus un to iesniegšanas termiņus;

3) apstiprina iesnieguma veidlapas paraugu nodokļa atmaksāšanai.”

12. Izslēgt 13.² panta pirmās daļas 4.punktu.

13. Pārejas noteikumos:

izslēgt 7.punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 20., 21., 22., 23. un 24.punktu šādā redakcijā:

“20. Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 6.panta pirmās daļas 9.punkts, 14.punkta “c” apakšpunkts un 15.punkts, 7.panta 4.1 daļa un 12.¹ pants ir spēkā līdz 2002.gada 31.decembrim.

21. Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 5.panta trešā daļa, 6.panta pirmās daļas 9.¹ un 9.² punkts, 6.¹ pants un 12.² pants stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

22. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 12.² pantā paredzētos noteikumus.

23. Ministru kabinets līdz 2002.gada 31.decembrim izdod noteikumus, kas saistīti ar pievienotās vērtības nodokļa 9 procentu likmes ieviešanu.

24. Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 12.panta 10.¹ daļa ir piemērojama arī attiecībā uz pārmaksātām pievienotās vērtības nodokļa summām, kuras izveidojušās līdz šā grozījuma spēkā stāšanās dienai un attiecībā uz kurām nav pieņemts nodokļu administrācijas lēmums par to atmaksāšanu vai novirzīšanu citu nodokļu, nodevu vai citu obligāto maksājumu segšanai.”

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī, izņemot likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” grozījumus 12.pantā, kas stājas spēkā nākamajā dienā pēc likuma izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2001.gada 22.novembrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2001.gada 7.decembrī