Ministru kabineta noteikumi Nr. 165

Rīgā 2000.gada 2.maijā (prot. Nr. 20, 8.§)

Noteikumi par spiedieniekārtām un to kompleksiem

Izdoti saskaņā ar likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7.pantu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1.  cauruļvadi — caurules, ieskaitot arī elastīgās un lokanās šļūtenes, cauruļu elementi vai cauruļu sistēmas, savienojuma elementi, dalītāji, paplašinošie savienojumi un citi elementi, kas savienoti kopā un paredzēti plūstošu vielu pārvietošanai sistēmā, kas pakļauta spiediena iedarbībai. Par cauruļvadiem tiek uzskatīti arī siltumapmainītāji gaisa dzesēšanai vai sildīšanai, kas sastāv no caurulēm;

1.2. drošības ierīce — ierīce, kas paredzēta, lai aizsargātu spiedieniekārtu pret pieļaujamā spiediena pārsniegšanu;

1.3. kompleksi — atsevišķas spiedieniekārtas, kuras ražotājs ir samontējis tā, lai tās veidotu vienotu funkcionālu veselumu;

1.4. maksimāli pieļaujamais spiediens (PS) — maksimālais spiediens bāros, kādam ir projektēta spiedieniekārta un kuru norāda ražotājs;

1.5.  maksimāli pieļaujamā temperatūra (TS) — maksimālā vai minimālā temperatūra °C, kādai ir projektēta spiedieniekārta un kuru norāda ražotājs;

1.6. nominālais izmērs (DN) — izmēra skaitliskā vērtība (ar izgatavošanas dimensijām brīvi saistīts vesels skaitlis, ērti lietojams atsaucēm, norādīts ar burtiem DN, kuriem seko skaitlis), kas ir kopēja visām komponentēm cauruļvadu sistēmā, izņemot komponentes, kas norādītas ar ārējā diametra vai vītnes izmēru;

1.7.  plūstoša viela — gāze, šķidrums un tvaiks tīrā fāzē, kā arī to maisījumi (plūstoša viela var saturēt arī suspendētas cietas daļiņas);

1.8. spiediena ierīce — ierīce ar vadības funkciju, lai uzturētu spiedieniekārtā noteiktu spiedienu;

1.9. spiedieniekārta — tvertnes, cauruļvadi, drošības ierīces un spiediena ierīces, kā arī elementi, kas piestiprināti spiedienam pakļautām virsmām (piemēram, uzmavas, uzgaļi, savienojumi, atbalsti);

1.10. spiediens — spiedieniekārtas iekšējā spiediena attiecība pret ārējo atmosfēras spiedienu, t.i., manometrisko spiedienu (vakuuma spiedienu nosaka ar negatīvu vērtību);

1.11. tvertne — tilpne līdz tās savienošanas punktam ar citu iekārtu (ietverot drošības un spiediena ierīces), kura projektēta un izgatavota, lai saturētu plūstošas vielas, kas pakļautas spiediena iedarbībai. Tvertne var sastāvēt no vairākām kamerām;

1.12. tilpums (V) — tvertnes iekšējais tilpums litros (l), ieskaitot īscauruļu tilpumu līdz pirmajam savienojumam vai metinājumam, bet neieskaitot tvertnes iekšējo daļu pastāvīgo tilpumu.

2. Šie noteikumi nosaka spiedieniekārtu un to kompleksu projektēšanas un izgatavošanas būtiskās prasības un kārtību, kādā uzraugāma šo prasību ievērošana, kā arī spiedieniekārtu un to kompleksu atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības kārtību, lai, pareizi uzstādot, uzturot un lietojot spiedieniekārtas un to kompleksus, novērstu draudus cilvēka veselībai, dzīvībai un videi vai sabiedrības interesēm.

3. Šie noteikumi neattiecas uz darbībām ar:

3.1. spiedieniekārtām un to kompleksiem, kuru maksimāli pieļaujamais spiediens ir mazāks par 0,5 bāriem;

3.2. cauruļvadiem (sākot ar pēdējo spiedieniekārtas noslēgierīci), kas paredzēti plūstošu vielu pārvadei no vai uz būvēm un mehānismiem, kā arī visām papildiekārtām, kas īpaši projektētas šiem cauruļvadiem. Šis izņēmums neattiecas uz standarta spiedieniekārtām, piemēram, spiedtvertnēm, rezervuāriem un citām līdzīgām iekārtām, kas uzstādītas spiediena samazināšanas (redukcijas) vai kompresoru stacijās;

3.3. plūsmas ūdensceļiem (piemēram, spiedvadiem, spiedtuneļiem, spiedstobriem hidroelektrostacijās) un to attiecīgajām ierīcēm;

3.4. iekārtām, kas noteiktas normatīvajos aktos par vienkāršajām spiedtvertnēm;

3.5. iekārtām, kas noteiktas normatīvajos aktos par aerosola baloniņiem;

3.6. transportlīdzekļu iekārtām, kuru drošību reglamentē normatīvie akti par:

3.6.1. automobiļu un to treileru tipa apstiprināšanu;

3.6.2. lauksaimniecības un mežizstrādes riteņtraktoru atbilstības novērtēšanu;

3.6.3. divriteņu vai trīsriteņu motorizēto transportlīdzekļu atbilstības novērtēšanu;

3.7. iekārtām, kuras saskaņā ar šo noteikumu 12., 13. un 17.punkta nosacījumiem nevar klasificēt augstāk par I kategoriju un kuru drošību reglamentē normatīvie akti par:

3.7.1. mašīnu drošību;

3.7.2. liftiem;

3.7.3. iekārtu elektrodrošību;

3.7.4. medicīnas ierīcēm;

3.7.5. iekārtām, kurās tiek izmantots gāzveida kurināmais;

3.7.6. sprādzienbīstamā vidē lietojamām iekārtām un aizsargsistēmām;

3.8. ieročiem, munīciju un militāriem materiāliem;

3.9. iekārtām, kas projektētas lietošanai radioaktīvā vidē un kas negadījumā var izraisīt radioaktīvu vielu noplūdi;

3.10. aku kontroles iekārtām, kuras izmanto naftas, gāzes vai ģeotermālās ieguves rūpniecībā un izpētē, kā arī pazemes krātuvēs spiediena uzturēšanai un/vai kontrolei;

3.11. iekārtām, kuru sastāvā ir apvalki vai mehānismi, kuru izmēru, materiālu un izgatavošanu nosaka pietiekamas stiprības, stingrības un stabilitātes prasības, lai izturētu slodzi, kas rodas, šādām iekārtām darbojoties, un kurām spiediens nav noteicošais projektēšanas faktors (piemēram, dzinēji, arī turbīnas un iekšdedzes dzinēji, tvaika dzinēji, gāzes vai tvaika turbīnas, turboģeneratori, kompresori, sūkņi un iedarbināšanas ierīces);

3.12. domnu krāsnīm (arī krāšņu dzesētājiem), karstpūšamajiem rekuperatoriem, putekļu nosūcējiem un domnu krāšņu izplūdes gāzu tīrītājiem, tiešās redukcijas kupoliem (arī krāšņu dzesētājiem), gāzes konvektoriem un kausiem tērauda un neferrometālu kausēšanai, pārkausēšanai, degazācijai un rūdīšanai;

3.13. iebūvētām iekārtām augstsprieguma elektriskajās iekārtās (piemēram, slēdžu mehānismiem, kontrolmehānismiem, transformatoriem, rotējošām mašīnām);

3.14. sakaru sistēmu caurulēm, kurās ir spiediens (piemēram, elektriskiem un telefona kabeļiem);

3.15. kuģiem, raķetēm, lidmašīnām un pārvietojamām (peldošajām) dabas resursu ieguves platformām, kā arī iekārtām, kas speciāli paredzētas savienošanai ar šīm platformām;

3.16. spiedieniekārtām, kas sastāv no elastīga apvalka (piemēram, riepām, spēļu bumbām, piepūšamām laivām un citām līdzīgām spiedieniekārtām);

3.17. dzinēju ieplūdes un izplūdes klusinātājiem;

3.18. pudelēm vai traukiem, kas paredzēti gāzētu dzērienu tiešai lietošanai;

3.19. traukiem dzērienu transportēšanai un sadalei, kuriem maksimāli pieļaujamais spiediens (PS) nepārsniedz septiņus bārus un PS x V nav lielāks kā 500 bāri x l;

3.20. iekārtām, kas noteiktas starptautiskajos nolīgumos par starptautisku bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem;

3.21. iekārtām, kas noteiktas starptautiskajos nolīgumos par starptautisku bīstamo kravu pārvadāšanu pa dzelzceļu;

3.22. iekārtām, kas noteiktas starptautiskajos nolīgumos par bīstamo kravu pārvadāšanu pa starptautiskajiem ūdeņiem;

3.23. iekārtām, kas noteiktas starptautiskajos nolīgumos par civilo aviāciju;

3.24. radiatoriem un caurulēm karsta ūdens apkures sistēmās;

3.25. tvertnēm, kas projektētas, lai saturētu šķidrumu ar gāzes spiedienu virs šķidruma līmeņa ne lielāku kā 0,5 bāri.

4. Spiedieniekārtām un to kompleksiem, kuru sastāvā ir vismaz viena šo noteikumu 12.1., 12.2. vai 12.3.apakšpunktā minētā spiedieniekārta, jāatbilst šo noteikumu 3.nodaļā noteiktajām būtiskajām drošības prasībām.

5. Silta ūdens (ja temperatūra nepārsniedz 110 °C) ražošanai paredzētajiem spiedieniekārtu kompleksiem, kuros cietais kurināmais tiek padots ar rokām un kuriem reizinājums PS x V ir lielāks nekā 50 bāri x l, jāatbilst šo noteikumu 42., 43., 44., 45., 46., 54., 55., 56.punktā, 64.1. un 64.4.apakšpunktā noteiktajām būtiskajām drošības prasībām.

6. Labklājības ministrija, sadarbojoties ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju, iesaka valsts bezpeļņas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" adaptējamo standartu sarakstu.

7. Labklājības ministrija iesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu būtisko prasību izpildei (turpmāk — piemērojamais standarts).

8. Spiedieniekārtas un to kompleksi tiek uzskatīti par atbilstošiem šo noteikumu 3.nodaļā noteiktajām būtiskajām drošības prasībām, ja tie izgatavoti saskaņā ar prasībām, kas noteiktas piemērojamajos standartos, un ja šo prasību izpilde ir apliecināta ar atbilstības apliecināšanas procedūrām.

9. Labklājības ministrija ir atbildīga par priekšlikumu iesniegšanu Ministru kabinetā par kompetentu atbilstības novērtēšanas institūciju pilnvarošanu, kuras atbilstoši šo noteikumu prasībām novērtē spiedieniekārtu materiālu, spiedieniekārtu un ražotāja kvalitātes sistēmu atbilstību (turpmāk — pilnvarotā institūcija).

10. Atbilstības novērtēšanas institūciju pilnvaro novērtēt spiedieniekārtu atbilstību vai izsniegt spiedieniekārtu izgatavošanā izmantoto materiālu apstiprinājumu (turpmāk — materiālu apstiprinājums), ja tā nodrošina šādu minimālo prasību izpildi:

10.1. institūcija, tās vadītājs un personāls, kas ir atbildīgs par spiedieniekārtu vai materiālu atbilstības novērtēšanu un apliecināšanas procedūrām, nav šo spiedieniekārtu vai materiālu projektētājs, izgatavotājs, piegādātājs, uzstādītājs vai lietotājs, vai šo personu pilnvarots pārstāvis. Apmaiņa ar tehnisko informāciju starp ražotāju, tā pilnvaroto pārstāvi vai importētāju un pilnvaroto institūciju ir atļauta;

10.2. pilnvarotā institūcija ir atbildīga par profesionālu, godprātīgu un tehniski kompetentu atbilstības novērtēšanu un apliecināšanas procedūrām. Tā ir brīva no jebkādas ietekmes (arī finansiālas), kas var ietekmēt lēmumu vai pārbaudes rezultātus. Īpaši tas attiecas uz novērtēšanas rezultātos ieinteresētām personām;

10.3. institūcijas rīcībā ir atbilstošs personāls un tehniskais aprīkojums, lai varētu pienācīgi veikt tehniskos un administratīvos uzdevumus, kas saistīti ar pārbaužu un uzraudzības procedūrām;

10.4. personālam, kas atbild par pārbaudēm, ir:

10.4.1. atbilstoša profesionālā un tehniskā sagatavotība;

10.4.2. pietiekamas zināšanas par pārbaudes procedūrām un pieredze pārbaužu realizēšanā;

10.4.3. iemaņas pārskatu, ziņojumu un sertifikātu noformēšanā;

10.5. institūcijas personāla atalgojums nav atkarīgs no pārbaužu vai testu daudzuma un rezultātiem;

10.6. institūcija ir apdrošinājusi savu civiltiesisko atbildību attiecībā uz tā darba rezultātiem, ko tā ir pilnvarota veikt;

10.7. institūcijas personāls ievēro konfidencialitāti un neizpauž informāciju, ko tas ieguvis, pildot darba uzdevumus, izņemot to informāciju, kuru oficiāli pieprasa iestādes, kas saskaņā ar šiem noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem uzrauga un kontrolē spiedieniekārtas un to kompleksus.

11. Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs, kas novērtējis pilnvarotās institūcijas kompetenci, regulāri pārbauda šo noteikumu 10.punktā noteikto prasību izpildi.

2. Spiedieniekārtu un to kompleksu klasifikācija

12. Spiedieniekārtas klasificē šādi:

12.1. tvertnes (izņemot 12.2.apakšpunktā norādītās), kas paredzētas:

12.1.1. gāzēm, sašķidrinātām gāzēm, spiediena ietekmē izšķīdinātām gāzēm, tvaikiem un šķidrumiem, kuru tvaika spiediens maksimāli pieļaujamajā temperatūrā TS ir lielāks nekā 0,5 bāri virs normālā atmosfēras spiediena (1013 milibāri), un kuras raksturo šādi rādītāji:

12.1.1.1. tvertnes I grupas plūstošajām vielām, kuru tilpums ir lielāks par litru un reizinājums PS x V lielāks nekā 25 bāri x l vai spiediens PS lielāks par 200 bāriem (1.pielikuma 1.zīmējums);

12.1.1.2. tvertnes II grupas plūstošajām vielām, kuru tilpums ir lielāks par litru un reizinājums PS x V lielāks nekā 50 bāri x l vai spiediens PS lielāks par 1000 bāriem, kā arī visi pārnēsājamie ugunsdzēšamie aparāti un baloni elpošanas aparātiem (1.pielikuma 2.zīmējums);

12.1.2. šķidrumiem, kuru tvaika spiediens maksimāli pieļaujamajā temperatūrā TS nav lielāks kā 0,5 bāri virs normālā atmosfēras spiediena (1013 milibāri), un kuras raksturo šādi rādītāji:

12.1.2.1. tvertnes I grupas plūstošajām vielām, kuru tilpums lielāks par litru un reizinājums PS x V lielāks nekā 200 bāri x l vai spiediens PS lielāks par 500 bāriem neatkarīgi no tilpuma (1.pielikuma 3.zīmējums);

12.1.2.2. tvertnes II grupas plūstošajām vielām, kurās spiediens PS ir lielāks par 10 bāriem un reizinājums PS x V lielāks nekā 10000 bāri x l vai spiediens PS lielāks par 1000 bāriem neatkarīgi no tilpuma (1.pielikuma 4.zīmējums);

12.2. ar liesmu vai citādi karsējamas spiedieniekārtas (kurām iespējams pārkarsēšanas risks) tvaika vai pārkarsēta ūdens (ja temperatūra pārsniedz 110 °C) ražošanai, kuru tilpums ir lielāks par diviem litriem, un visi mājsaimniecības vārkatli (1.pielikuma 5.zīmējums);

12.3. cauruļvadi:

12.3.1. gāzēm, sašķidrinātām gāzēm, spiediena ietekmē izšķīdinātām gāzēm, tvaikiem un šķidrumiem, kuru tvaika spiediens maksimāli pieļaujamā temperatūrā TS ir lielāks nekā 0,5 bāri virs normālā atmosfēras spiediena (1013 milibāri) un kurus raksturo šādi rādītāji:

12.3.1.1. cauruļvadi I grupas plūstošajām vielām, kuru DN lielāks par 25 (1.pielikuma 6.zīmējums);

12.3.1.2. cauruļvadi II grupas plūstošajām vielām, kuru DN lielāks par 32 un reizinājums PS x DN lielāks par 1000 bāriem (1.pielikuma 7.zīmējums);

12.3.2. cauruļvadi šķidrumiem, kuru tvaika spiediens maksimāli pieļaujamā temperatūrā TS nav lielāks kā 0,5 bāri virs normālā atmosfēras spiediena (1013 milibāri) un kurus raksturo šādi rādītāji:

12.3.2.1. cauruļvadi I grupas plūstošajām vielām, kuru DN lielāks par 25 un reizinājums PS x DN lielāks par 2000 bāriem (1.pielikuma 8.zīmējums);

12.3.2.2. cauruļvadi II grupas plūstošajām vielām, kuros spiediens PS lielāks par 10 bāriem, DN lielāks par 200 un reizinājums PS x DN lielāks par 5000 bāriem (1.pielikuma 9.zīmējums);

12.4. drošības ierīces šo noteikumu 12.1., 12.2. un 12.3.apakšpunktā minētajām spiedieniekārtām, ja šīs spiedieniekārtas ir iebūvētas kompleksā:

12.4.1. ierīces tiešai spiediena ierobežošanai (piemēram, drošības vārsti, plīstošo plākšņu (membrānu) drošības ierīces, liekuma stieņi, vadāmas spiediena samazināšanas drošības sistēmas);

12.4.2. ierobežojošas ierīces, kuras aktivizē korekcijas līdzekļus vai nodrošina izslēgšanos vai izslēgšanos un bloķēšanu (piemēram, spiediena slēdži, temperatūras slēdži vai šķidruma līmeņa slēdži un ar drošību saistītas mērījumu kontroles un regulēšanas ierīces);

12.5. spiediena ierīces šo noteikumu 12.1., 12.2. un 12.3.apakšpunktā minētajām spiedieniekārtām, ja šīs spiedieniekārtas ir iebūvētas kompleksā.

13. Spiedieniekārtu kompleksus klasificē šādi:

13.1. kompleksi, kas paredzēti tvaika vai pārkarsēta ūdens (ja temperatūra pārsniedz 110 °C) ražošanai, kuros ietilpst vismaz viena ar liesmu vai citādi karsējama spiedieniekārta, kurai iespējams pārkaršanas risks);

13.2. citi kompleksi, kas nav norādīti 13.1.apakšpunktā, ja ražotājs, tā pilnvarotais pārstāvis vai importētājs ir paredzējis tos piedāvāt tirgū un nodot lietošanā kā kompleksus.

14. Lai klasificētu spiedieniekārtas, plūstošās vielas iedala divās grupās:

14.1. I grupā iekļautas plūstošās vielas, kas normatīvajos aktos noteiktas par:

14.1.1. sprādzienbīstamām;

14.1.2. īpaši viegli uzliesmojošām;

14.1.3. viegli uzliesmojošām;

14.1.4. uzliesmojošām;

14.1.5. ļoti toksiskām;

14.1.6. toksiskām;

14.1.7. oksidējošām;

14.2. II grupā iekļautas pārējās plūstošās vielas.

15. Šo noteikumu 12.punktā norādītās spiedieniekārtas iedala kategorijās atbilstoši riska pakāpei, nosakot, ka I kategorija ir ar viszemāko risku (1.pielikums).

16. Drošības ierīces iekļauj IV kategorijā, izņemot gadījumu, kad šīs ierīces ir izgatavotas speciāli iekārtām, kuras tās aizsargā. Tad drošības ierīces atļauts iekļaut tajā pašā kategorijā kā aizsargātā spiedieniekārta.

17. Spiediena ierīces klasificē pēc to maksimāli pieļaujamā spiediena PS un tilpuma V vai nominālā izmēra DN un plūstošo vielu grupas, kurai tās ir paredzētas, izmantojot atbilstošo tvertņu vai cauruļvadu diagrammu, lai noteiktu atbilstības novērtēšanas kategoriju.

18. Ja spiediena ierīci iespējams klasificēt gan pēc tilpuma, gan spiediena, par klasifikācijas pamatu izvēlas to lielumu, pēc kura ierīcei piešķirama augstāka kategorija.

19. Ja tvertne sastāv no vairākām kamerām, tai tiek piešķirta tā kategorija, kāda atbilst kamerai ar vislielāko bīstamību. Ja kamera satur vairākas plūstošās vielas, par klasifikācijas pamatu izvēlas to vielu, kura ir augstākā grupā.

20. Spiedieniekārtas un to kompleksus, kuru rādītāji ir zemāki vai vienādi ar šo noteikumu 12. un 13.punktā noteiktajiem, projektē un ražo saskaņā ar labas tehnoloģijas praksi, t.i., izmantojot nozares profesionālo organizāciju ieteikto ražošanas tehnoloģiju. Spiedieniekārtas un to kompleksus atbilstoši marķē un tiem pievieno lietošanas instrukcijas, lai identificētu personu, kas piedāvā attiecīgo spiedieniekārtu vai tās kompleksu tirgū. Šīs spiedieniekārtas un to kompleksus nedrīkst marķēt ar CE marķējumu.

3. Spiedieniekārtām un kompleksiem noteiktās būtiskās drošības prasības

3.1. Vispārīgās prasības

21. Spiedieniekārtas projektē, izgatavo, pārbauda un uzstāda saskaņā ar šiem noteikumiem, ražotāja instrukcijām un paredzamajiem lietošanas apstākļiem, lai spiedieniekārtu darbība, uzsākot to lietošanu, būtu droša.

22. Spiedieniekārtu ražotājs izvēlas atbilstošu risinājumu šādā secībā:

22.1. novērš vai pēc iespējas samazina negadījuma draudus;

22.2. veic piemērotus aizsardzības pasākumus, ja negadījuma draudi nav pilnībā novēršami;

22.3. informē lietotājus par iespējamiem negadījuma draudiem un norāda, kādi aizsardzības pasākumi ir nepieciešami, lai samazinātu negadījuma draudus spiedieniekārtas uzstādīšanas un/vai lietošanas laikā.

23. Ražotājs prognozē spiedieniekārtas nepareizas lietošanas iespējas un konstruē spiedieniekārtas tā, lai novērstu briesmas, ko var radīt to nepareiza lietošana. Ja tas nav iespējams, paredz attiecīgus brīdinājumus, kas aizliedz spiedieniekārtu lietot šādā veidā.

3.2. Spiedieniekārtu projektēšana

24. Projektējot spiedieniekārtu, analizē un novērtē ar spiedienu saistītos riska faktorus, lai spiedieniekārtas lietošana būtu droša visā paredzamajā lietošanas laikā.

25. Projektējot lieto atbilstošus drošības koeficientus un ievēro vispārpieņemtās metodes, kurās ir norādītas attiecīgās robežvērtības, lai novērstu būtisko kļūdu ietekmi.

26. Spiedieniekārtu projektē ar pienācīgu stiprību un projektēšanā ievēro slodzes, kas atbilst tās paredzamai lietošanai un citiem apstākļiem, kādos iekārta tiks lietota, īpaši ņemot vērā:

26.1. iekšējo vai ārējo spiedienu;

26.2. apkārtējās vides un darba temperatūru;

26.3. statisko spiedienu un spiedieniekārtas satura svaru darba un pārbaudes apstākļos;

26.4. ārējo slodzi (piemēram, transports, vējš, zemestrīce);

26.5. reakciju spēkus un momentus, ko rada atbalsti, palīgierīces, cauruļvadi u.tml.;

26.6. koroziju un eroziju, nogurumu u.tml.;

26.7. nestabilu plūstošu vielu sadalīšanos.

27. Aprēķinot slodzi, ņem vērā šo noteikumu 26.punktā minēto slodžu vienlaicīgas iedarbības iespēju.

28. Lai nodrošinātu spiedieniekārtas konstrukcijas pienācīgu stiprību, projektēšanā izmanto šo noteikumu 30.punktā minēto aprēķina metodi un, ja nepieciešams, arī šo noteikumu 31.punktā minēto eksperimentālās projektēšanas metodi.

29. Ja spiedieniekārtas darba spiediena un tilpuma reizinājums PS x V ir mazāks nekā 6000 bāri x l vai reizinājums PS x DN ir mazāks par 3000 bāriem, pienācīgas stiprības nodrošināšanai var izmantot tikai eksperimentālās projektēšanas metodi bez aprēķiniem.

30. Aprēķina metodē ņem vērā, ka:

30.1. spiediekārtai jāiztur spiediens un citas slodzes, kas iedarbojas uz spiedieniekārtu tās darbības laikā. Pieļaujamos spriegumus ierobežo, ņemot vērā lietošanas apstākļos iespējamās kļūmes. Lieto drošības koeficentus, kuros ievēroti dažādi izgatavošanas un reālie darba apstākļi, aprēķinu formulas un materiālu īpašību atšķirības. Aprēķinot izturību, lieto vienu no metodēm, kura nodrošina pietiekamas drošības robežvērtības, kuras saskan ar šo noteikumu 3.7.apakšnodaļas prasībām, ja nepieciešams, papildinot vai kombinējot ar kādu no šādām metodēm:

30.1.1. projektēšana, izmantojot formulas;

30.1.2. projektēšana, pamatojoties uz analīzi;

30.1.3. projektēšana, pamatojoties uz graujošo mehāniku;

30.2. spiedieniekārtai jābūt ar pietiekamu pretestības spēju:

30.2.1. aprēķina spiediens nav mazāks par maksimāli pieļaujamo spiedienu, ir ņemti vērā statiskie virsspiedieni, dinamiskie plūstošu vielu spiedieni un nestabilu plūstošu vielu sadalīšanās. Ja tvertne ir sadalīta atsevišķās spiedienu saturošās kamerās, atdalošo sieniņu stiprību aprēķina, ņemot par pamatu augstāko iespējamo kameras spiedienu attiecībā pret zemāko iespējamo blakus esošās kameras spiedienu;

30.2.2. aprēķina temperatūrām nodrošina pietiekamas drošības robežvērtības;

30.2.3. projektējot ievēro visas iespējamās temperatūras un spiediena kombinācijas, kas var rasties iekārtā paredzamajos lietošanas apstākļos;

30.2.4. spriegumu un spriegumu koncentrācijas maksimālās vērtības ir drošās robežās;

30.2.5. spiediena izturības aprēķinā izmanto vērtības, kas atbilst materiālu īpašībām, kuras norādītas dokumentētos datos, ņemot vērā šo noteikumu 3.4.apakšnodaļā noteiktās prasības un atbilstošus drošības koeficientus. Ievēro šādus materiālu raksturojumus:

30.2.5.1. tecēšanas stiprība — 0,2 % vai 1,0 % no pārbaudes stiprības attiecīgajā aprēķina temperatūrā;

30.2.5.2. stiepes stiprība;

30.2.5.3. šļūde;

30.2.5.4. noguruma vērtības;

30.2.5.5. Junga modulis (elastības modulis);

30.2.5.6. attiecīgās plastiskās deformācijas lielums;

30.2.5.7. triecienizturība;

30.2.5.8. sīkstums pret lūzumiem;

30.2.6. lieto attiecīgos materiālu savienojumu koeficientus (piemēram, atkarībā no nesagraujošās pārbaudes veida, savienotajiem materiāliem un paredzamajiem lietošanas apstākļiem);

30.2.7. projektā paredz visus potenciālos stiprību graujošos faktorus (piemēram, korozija, šļūde, nogurums), kas samērojami ar paredzamo iekārtas lietošanu. Šo noteikumu 54.punktā minētajā instrukcijā norāda īpašās konstrukcijas iezīmes, no kurām atkarīga iekārtas lietošana, piemēram:

30.2.7.1. projektētais lietošanas laiks noteiktā temperatūrā, kas nozīmīgs šļūdes gadījumos;

30.2.7.2. projektētais ciklu skaits noteiktā sprieguma līmenī, kas nozīmīgs noguruma gadījumos;

30.2.7.3. projektētā korozijas pielaide, kas nozīmīga korozijas gadījumos;

30.3. veic papildu pasākumus spiedieniekārtas stiprības nodrošināšanai, ja aprēķinātais biezums nenodrošina atbilstošo struktūras stiprību, lai novērstu negadījuma draudus transportēšanas vai pārvietošanas laikā.

31. Eksperimentālās projektēšanas metode ir balstīta uz testu programmu, kura:

31.1. tiek veikta vienam spiedieniekārtas eksemplāram vai spiedieniekārtu grupai;

31.2. skaidri atspoguļo testēšanas programmu, ko ir apstiprinājusi pilnvarotā institūcija, kura veic projekta atbilstības novērtēšanu;

31.3. definē testēšanas apstākļus un pieņemšanas kritērijus;

31.4. testu izpildes laikā nodrošina iespēju novērtēt spiedieniekārtas kritiskās zonas, ar piemērotu instrumentu palīdzību nosakot deformācijas un spriegumus;

31.5. ietver šādus testus:

31.5.1. stiprības testu ar spiedienu, lai noskaidrotu, vai spiediens neizraisa sūces un nozīmīgas deformācijas, kas pārsniedz noteiktās robežas (ievērojot drošības robežas attiecībā uz maksimāli pieļaujamo spiedienu). Testa spiedienu nosaka, pamatojoties uz testēšanas laikā iegūtām atšķirībām starp ģeometrisko un materiālu raksturlielumu vērtībām un vērtībām, kuras ir paredzētas projektā. Ievēro atšķirības starp testa un projektēšanas temperatūrām;

31.5.2. testus šļūdes vai noguruma riska noteikšanai paredzētajos iekārtas lietošanas apstākļos (piemēram, izturēšanu norādītajā temperatūrā, ciklu skaitu norādītajā spriegumu līmenī);

31.5.3. testus citu šo noteikumu 26.punktā minēto faktoru noteikšanai (piemēram, korozija, ārējie bojājumi).

32. Spiedieniekārtai paredz tādu apkalpošanu, lai novērstu paredzamos negadījuma draudus spiedieniekārtas lietošanas laikā, īpaši ievērojot:

32.1. aizveres un atveres;

32.2. bīstamas spiediena izplūdes zonas;

32.3. elementus, kas novērš piekļūšanu vietām, kur ir paaugstināts spiediens vai vakuums;

32.4. virsmas temperatūru, ņemot vērā paredzamo lietošanu;

32.5. nestabilu plūstošu vielu sadalīšanos.

33. Spiedieniekārtu, kuras konstrukcijā ir atveres (durvis), apgādā ar automātisku vai ar roku darbināmu ierīci, kas ļauj lietotājam viegli pārliecināties, ka atveru (durvju) atvēršana neapdraud lietotāja drošību. Ja atveres (durvis) iespējams atvērt ātri un iekārtā esošais spiediens vai temperatūra var radīt negadījuma draudus, spiedieniekārtu apgādā ar ierīci, kas ierobežo atveru (durvju) atvēršanu.

34. Spiedieniekārtu projektē un konstruē tā, lai varētu veikt visas nepieciešamās pārbaudes un pārliecināties par tās drošību.

35. Ja ir jānosaka spiedieniekārtas iekšējais stāvoklis, lai pārliecinātos par spiedieniekārtas drošību, konstrukcijā paredz atbilstošus līdzekļus (piemēram, lūkas), kas ļauj iekļūt spiedieniekārtas iekšpusē un droši un ergonomiski veikt atbilstošas pārbaudes.

36. Ja spiedieniekārta ir par mazu, lai tajā varētu iekļūt, vai lūkas kaitīgi ietekmē spiedieniekārtas stiprību, vai vielas, ko satur spiedieniekārta, nav kaitīgas spiedieniekārtas materiāliem un nav citu apstākļu, kas pasliktinātu spiedieniekārtas iekšpuses stāvokli, izraugās citus atbilstošus līdzekļus, lai pārliecinātos, ka spiedieniekārtas lietošana ir droša.

37. Spiedieniekārtas konstrukcijā jābūt piemērotiem drenāžas un vēdināšanas līdzekļiem, lai:

37.1. izvairītos no bīstamiem efektiem visās iekārtas darbināšanas stadijās, īpaši spiediena testos (piemēram, hidrauliskie triecieni, vakuuma radīti sarukumi, korozija un nekontrolējamas ķīmiskas reakcijas);

37.2. iekārtas tīrīšanu, pārbaudi un apkopi varētu veikt drošos apstākļos.

38. Ņemot vērā paredzētos lietošanas apstākļus, spiedieniekārtas elementus konstruē ar atbilstošām pielaidēm vai aizsargā pret koroziju vai citu ķīmisku iedarbību.

39. Ja spiedieniekārtas lietošanas laikā ir paredzama tās elementu erozija un/vai nodilšana:

39.1. veic atbilstošus pasākumus, lai to samazinātu (piemēram, palielinot materiāla biezumu vai lietojot ieliktņus vai piemērotus materiālus);

39.2. paredz visvairāk skarto daļu nomaiņas iespēju;

39.3. šo noteikumu 54.punktā minētajā lietošanas instrukcijā ietver prasības spiedieniekārtas drošai lietošanai.

40. Spiedieniekārtu kompleksus projektē tā, lai:

40.1. savienošanai domātās sastāvdaļas būtu drošas un piemērotas paredzētajam lietojumam;

40.2. sastāvdaļas varētu pievienot un iebūvēt atbilstošā veidā.

41. Spiedieniekārtas konstrukcijā paredz īpašas ierīces vai šo ierīču pievienošanas iespēju, lai spiedieniekārtu varētu droši uzpildīt un iztukšot, īpaši ievērojot draudus, ko var radīt:

41.1. uzpildīšanas laikā — pārpildīšana, virsspiediens, temperatūras nestabilitāte;

41.2. iztukšošanas laikā — nekontrolēta spiediena ietekmē esošu plūstošu vielu izplūšana;

41.3. uzpildīšanas vai iztukšošanas laikā — nedroši savienojumi.

42. Ja lietošanas laikā iespējama pieļaujamo parametru pārsniegšana, spiedieniekārtas konstrukcijā paredz attiecīgas aizsardzības ierīces vai šo ierīču pievienošanas iespēju, ja iekārta nav aizsargāta ar citām ierīcēm spiedieniekārtas kompleksa ietvaros.

43. Aizsardzības ierīces vai šādu ierīču kombinācijas izvēlas, pamatojoties uz spiedieniekārtas vai spiedieniekārtas kompleksa raksturojumu. Spiedieniekārtā nepieciešamas:

43.1. drošības ierīces;

43.2. ja nepieciešams, piemērotas brīdinātājierīces (piemēram, indikatori un/vai trauksmes signāli), kas dod iespēju atbilstoši rīkoties, lai automātiski vai manuāli uzturētu spiedieniekārtas parametrus pieļaujamās robežās.

44. Drošības ierīces ir:

44.1. projektētas un konstruētas tā, lai tās būtu drošas un piemērotas savu funkciju pildīšanai un būtu ievēroti to apkopes un pārbaudes nosacījumi;

44.2. neatkarīgas no citām spiedieniekārtas funkcijām, ja vien tas neietekmē kopējo drošību;

44.3. atbilstošas piemērotajiem projektēšanas principiem, lai nodrošinātu piemērotu aizsardzību.

45. Spiedienu ierobežojošās ierīces projektē tā, lai spiediens nepārsniegtu maksimāli pieļaujamo spiedienu PS, izņemot īslaicīgu spiediena pieaugumu 10 % apmērā no maksimāli pieļaujamā spiediena.

46. Temperatūru kontrolējošām ierīcēm jābūt ar atbilstošu reakcijas laiku, kas samērots ar mērīšanas funkciju.

47. Ja nepieciešams, spiedieniekārtu projektē tā (un apgādā ar piemērotām ierīcēm vai nodrošina ar īpašām instrukcijām), lai atklāta uguns (liesmas) neradītu avārijas draudus, īpaši nodrošinot pareizu spiedieniekārtas lietošanu šādos apstākļos.

3.3. Spiedieniekārtu izgatavošana

48. Ražotājs, lietojot atbilstošu tehniku un procedūras, nodrošina pilnīgu projekta izpildi, īpaši ievērojot, ka:

48.1. sastāvdaļu elementu sagatavošana (piemēram, formēšana, gropēšana) nedrīkst radīt defektus, plaisas vai materiālu mehānisko īpašību izmaiņas, kas var mazināt spiedieniekārtu drošību;

48.2. savienojošie materiāli un savienojuma zonas ir bez ārējiem (virsmas) vai iekšējiem defektiem, kas var mazināt spiedieniekārtu drošību;

48.3. savienojumi, kurus nevar atvienot bez materiālu graujošām metodēm (turpmāk — pastāvīgie savienojumi), nodrošina to minimālo prasību izpildi, kas noteiktas savienojamajiem materiāliem, ja projekta aprēķinos nav noteiktas īpašas prasības;

48.4. spiedieniekārtu sastāvdaļu, kuras ir tiešā spiediena ietekmē, un sastāvdaļu, kuras tām tieši piestiprinātas, pastāvīgo savienošanu veic kvalificēts personāls saskaņā ar atbilstošām procedūrām. II, III un IV kategorijas spiedieniekārtām šīs procedūras, kā arī attiecīgā personāla kvalifikāciju apstiprina kompetentā pilnvarotā institūcijā;

48.5. spiedieniekārtu savienojumu nesagraujošos testus veic personāls ar atbilstošu kvalifikāciju. III un IV kategorijas spiedieniekārtām šos testus veic personāls, kura kvalifikācija ir apstiprināta kompetentā pilnvarotā institūcijā;

48.6. attiecīgajā izgatavošanas posmā nepieciešama piemērota termiskā apstrāde, ja izgatavošanas procesā materiālu īpašības var mainīties tādā apjomā, ka var mazināties spiedieniekārtu drošība;

48.7. materiālus, kuri tiks pakļauti spiedienam, apzīmē (identificē) un saglabā visos izgatavošanas posmos līdz izgatavotās spiedieniekārtas galīgajai novērtēšanai.

49. Spiedieniekārtu novērtē, veicot noslēguma pārbaudi, stiprības testu un drošības ierīču izvērtēšanu:

49.1. noslēguma pārbaudē spiedieniekārtu vizuāli novērtē, pārbauda tehnisko dokumentāciju un novērtē tās atbilstību šo noteikumu prasībām, var ņemt vērā arī izgatavošanas laikā veiktos testus. Ja nepieciešams, noslēguma pārbaudi veic katras iekārtas sastāvdaļas izgatavošanas laikā (piemēram, ja novērtēt iekārtas stāvokli noslēguma pārbaudē nav iespējams);

49.2. iekārtas stiprību pārbauda ar hidrostatisko spiedienu, kas nav zemāks par šo noteikumu 69.punktā noteikto. Var veikt arī citus ekvivalentus testus (šādā gadījumā obligāti veic savienojumu nesagraujošo testu vai citu ekvivalentu testu). I kategorijas spiedieniekārtām, kuras tiek ražotas sērijveidā, stiprības testu var veikt, lietojot statistiskās metodes;

49.3. drošības ierīces izvērtē, pārbaudot to atbilstību šo noteikumu 42., 43. un 44.punkta prasībām.

50. Papildus CE marķējumam, kas noteikts šo noteikumu 7.nodaļā, uz visām spiedieniekārtām tiek norādīta šāda informācija:

50.1. ražotāja nosaukums un adrese vai citi ražotāja identifikācijas dati un (ja iespējams) ražotāja pilnvarotais pārstāvis Latvijā;

50.2. izgatavošanas gads;

50.3. spiedieniekārtas identifikācijas dati atbilstoši tās raksturam (piemēram, tips, ražojuma identifikācijas sērija, numurs);

50.4. galvenās maksimāli un/vai minimāli pieļaujamās ierobežojošās vērtības.

51. Atkarībā no spiedieniekārtas tipa norāda šādu papildinformāciju, kas nepieciešama attiecīgā tipa spiedieniekārtu drošai uzstādīšanai, lietošanai, apkopei un periodiskai inspicēšanai:

51.1. spiedieniekārtas tilpums V (litros);

51.2. cauruļvadu nominālais izmērs DN;

51.3. pārbaudes spiediens PT (bāros) un datums;

51.4. ieregulētais drošības ierīču spiediens (bāros);

51.5. spiedieniekārtas izejošā jauda (kW);

51.6. elektriskā tīkla barošanas spriegums (V);

51.7. paredzētais lietošanas mērķis;

51.8. uzpildes pakāpe (kg/l);

51.9. maksimālā aizpildījuma masa (kg);

51.10. taras svars (kg);

51.11. plūstošās vielas grupa (saskaņā ar 14.punktu).

52. Ja nepieciešams, uz spiedieniekārtas izvieto arī skaidri salasāmas piktogrammas un brīdinājuma zīmes, lai nodrošinātu spiedieniekārtas pareizu lietošanu.

53. CE marķējumu un šo noteikumu 50. un 51.punktā noteikto informāciju raksta tieši uz spiedieniekārtas vai uz spiedieniekārtai stingri piestiprinātas plāksnītes, izņemot šādus gadījumus:

53.1. lai izvairītos no spiedieniekārtu atkārtotas marķēšanas, ja tās paredzēts apvienot kompleksā, attiecīgo informāciju norāda tehniskajā dokumentācijā;

53.2. ja spiedieniekārta vai aprīkojums ir neliela izmēra, šo noteikumu 51.punktā noteikto informāciju norāda uz etiķetes, kura piestiprināta šai spiedieniekārtai.

54. Ja spiedieniekārtu piedāvā tirgū, tai ir nepieciešama lietošanas instrukcija valsts valodā, kurā norādīta nepieciešamā drošības informācija par:

54.1. montāžu, ieskaitot atsevišķo spiedieniekārtu elementu savienošanu;

54.2. lietošanas uzsākšanu;

54.3. lietošanu;

54.4. tehnisko apkopi un uzraudzību, ieskaitot lietotāja veicamās pārbaudes.

55. Lietošanas instrukcijā ietver informāciju, kas norādīta uz spiedieniekārtas saskaņā ar šo noteikumu 50. un 51.punktu (izņemot sēriju), kā arī pievieno tehnisko dokumentāciju, rasējumus, diagrammas un aprēķinus, ja tas palīdz izprast lietošanas instrukciju.

56. Lietošanas instrukcijā brīdina arī par negadījuma draudiem, kas var rasties, ja spiedieniekārtu lieto nepareizi (23.punkts), un norāda īpašās konstrukcijas iezīmes (30.2.7.apakšpunkts).

3.4. Prasības spiedieniekārtās lietojamiem materiāliem

57. Spiedieniekārtas izgatavo no materiāliem, kas ir piemēroti attiecīgajām funkcijām visu paredzēto lietošanas laiku līdz to nomaiņai.

58. Materiāliem, kurus paredzēts izmantot spiedienam pakļautajām virsmām, jābūt:

58.1. ar atbilstošām īpašībām visos paredzamajos lietošanas un pārbaudes apstākļos;

58.2. pietiekami elastīgiem, sīkstiem, un, kur tas nepieciešams, tērauda īpašībām jāatbilst šo noteikumu 71.punkta prasībām. Ja īpašu apsvērumu dēļ tiek lietoti trausli materiāli, veic atbilstošus pasākumus, lai novērstu šo materiālu lūšanu;

58.3. ķīmiski pietiekami noturīgiem pret spiedieniekārtā esošajām vielām. To ķīmiskās un fizikālās īpašības, kas nepieciešamas drošai spiedieniekārtas lietošanai, paredzamajā spiedieniekārtas lietošanas laikā nedrīkst būtiski mainīties;

58.4. pietiekami noturīgiem pret novecošanos;

58.5. piemērotiem paredzētajām apstrādes procedūrām;

58.6. izraudzītiem tā, lai izvairītos no nevēlamiem efektiem, kas var rasties, savienojot dažādus materiālus.

59. Spiedieniekārtas ražotājs:

59.1. nosaka vērtības, kas nepieciešamas projekta aprēķiniem, saskaņā ar šo noteikumu 30.punktu, kā arī materiālu īpašības saskaņā ar šo noteikumu 58.punktu;

59.2. tehniskajā dokumentācijā norāda ziņas par materiālu atbilstību šo noteikumu prasībām:

59.2.1. izmantojot materiālus, kas atbilst piemērojamiem standartiem;

59.2.2. izmantojot materiālus, kuriem ir materiālu apstiprinājums;

59.2.3. izmantojot kādu speciālu materiālu novērtējumu, kuru III un IV kategorijas spiedieniekārtām veic pilnvarotā institūcija spiedieniekārtu atbilstības novērtēšanas procedūru ietvaros.

60. Materiāliem, kuri tiek izmantoti metināšanā vai cita veida elementu savienošanā, piemērojamas tikai šo noteikumu 59.1.apakšpunktā noteiktās prasības.

61. Spiedieniekārtas ražotājs veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu izgatavošanā izmantoto materiālu atbilstību projektā noteiktajām prasībām. Visiem materiāliem nepieciešami attiecīgi materiāla ražotāja sagatavoti dokumenti, kuros norādīta materiālu atbilstība projekta prasībām. Materiāliem, kuri tiek izmantoti spiedienam pakļauto daļu izgatavošanā II, III un IV kategorijas spiedieniekārtās, nepieciešams sertifikāts par materiālu atbilstību šo noteikumu prasībām.

62. Ja materiāla ražotājam ir attiecīgā kvalitātes nodrošināšanas sistēma, kas ir sertificēta kompetentā atbilstības novērtēšanas institūcijā, un materiāli tiek pakļauti speciāliem testiem, sertifikāts, kuru izdod attiecīgais ražotājs, ir pietiekams apliecinājums šo noteikumu 61.punkta prasību nodrošināšanai.

3.5. Papildu prasības ar atklātu liesmu vai citādi karsētām spiedieniekārtām, kurām iespējams pārkarsēšanas risks
(noteiktas šo noteikumu 12.2.apakšpunktā)

63. Ar atklātu liesmu vai citādi karsētas spiedieniekārtas, kurām iespējams pārkarsēšanas risks, ir:

63.1. šo noteikumu 12.2.apakšpunktā minētie tvaika un karstā ūdens vai šķidruma ģeneratori (piemēram, ar liesmu karsēti tvaika un karstā ūdens vai šķidruma katli, tvaika pārkarsētāji un ekonomaizeri, izmešu karsēšanas katli, izmešu dedzināšanas katli, elektroteņu vai elektrodu tipa katli, sadzīves vārkatli kopā ar to ierīcēm un sistēmām ūdens apgādei un kurināmā padevei);

63.2. sildiekārtas, kuras netiek izmantotas tvaika un karstā ūdens ražošanai, bet savu darbības parametru dēļ attiecas uz šo noteikumu 12.1.apakšpunktā norādītajām spiedieniekārtām (piemēram, ķīmisku un līdzīgu procesu rezultātā radītā karstuma kaloriferi un pārtikas produktu ražošanas iekārtas, kurās ir spiediens).

64. Šādas spiedieniekārtas projektē un konstruē tā, lai mazinātu pārkarsēšanas risku, un veic atbilstošus pasākumus, lai izvairītos no uzliesmojošu, degošu vielu un gaisa maisījuma uzkrāšanās vai liesmas atsitiena, kā arī tās nodrošina ar:

64.1. atbilstošiem aizsardzības līdzekļiem, kas ierobežo lietošanas parametrus (piemēram, siltuma padevi, siltuma novadīšanu un plūstošo vielu līmeni), lai novērstu vietēju vai vispārēju pārkaršanu;

64.2. plūstošo vielu paraugu ņemšanas vietām, lai, nosakot šo vielu īpašības, novērstu risku, kas saistīts ar nogulsnēm un/vai koroziju;

64.3. piemērotiem līdzekļiem, kas samazina nogulšņu radīto risku;

64.4. piemērotiem līdzekļiem, kuri pēc iekārtas izslēgšanas droši novada atlikušo siltumu.

3.6. Papildu prasības cauruļvadiem
(noteikti šo noteikumu 12.3.apakšpunktā)

65. Cauruļvadu projekts un konstrukcija paredz:

65.1. sprieguma kontroli cauruļvados ar piemērotiem līdzekļiem (piemēram, atbalstot, piespiežot, enkurojot, regulējot un iepriekš nospriegojot), ja spriegums rodas no nepieļaujamām brīvkustībām vai izgatavošanas procesā (paliekošais spriegums, piemēram, uzmavās, savienojumos vai šļūtenēs);

65.2. attiecīgus līdzekļus nosēdumu tīrīšanai un aizvākšanai no zemām vietām, lai izvairītos no bojājumiem, kurus var izraisīt hidrauliskie triecieni vai korozija, ja ir iespējama kondensāta rašanās no gāzveida plūstošām vielām cauruļvadu iekšpusē;

65.3. pienācīgu uzmanību potenciāliem bojājumiem, ko rada turbulentās plūsmas;

65.4. pienācīgu uzmanību cauruļvadu materiālu nogurumam, ko rada vibrācijas;

65.5. piemērotus līdzekļus, kas palīdz atvienot iztukšošanas cauruļvadu, ja cauruļvads satur I grupas plūstošās vielas un tā izmēri var radīt negadījuma draudus;

65.6. skaidru norādi uz cauruļvada par iztukšošanas zonu un produktiem, ko satur cauruļvads, lai samazinātu draudus, ko var radīt nevērīga cauruļvada iztukšošana;

65.7. tehniskajā dokumentācijā iekļaut informāciju par apakšzemes cauruļvadu sistēmas izvietojumu un virzienu, lai atvieglotu cauruļvadu sistēmas apkopi, pārbaudi vai remontu.

3.7. Specifiskas kvantitatīvās prasības spiedieniekārtām

66. Spiedieniekārtu pamatapvalka pieļaujamais spriegums, kas nodrošina pretestību statiskām slodzēm, ārpus temperatūras diapazona, kurā iespējama šļūde, nedrīkst pārsniegt (atkarībā no lietotā materiāla) mazāko no šādām vērtībām:

66.1. ferīta tēraudam (arī normalizētam (normalizēti velmētam) tēraudam), izņemot smalkgraudaino tēraudu un karsti apstrādāto tēraudu — 2/3 no Re/t un 5/12 no Rm/20 ;

66.2. austenīta tēraudam, ja pagarinājums pēc pārraušanas pārsniedz

30 %, — 2/3 no Re/t;

66.3. austenīta tēraudam, ja pagarinājums pēc pārraušanas pārsniedz

35 %, — 5/6 no Re/t un 1/3 no Rm/t;

66.4. neleģētam vai mazleģētam tērauda lējumam — 10/19 no Re/t un 1/3 no Rm/20;

66.5. alumīnijam — 2/3 no Re/t;

66.6. alumīnija sakausējumam, izņemot nogulšņu cietējošos sakausējumus, — 2/3 no Re/t un 5/12 no Rm/20.

67. Pieļaujamo spriegumu apzīmējumi ir šādi:

67.1. Re/t — stiepes robeža aprēķina temperatūrā, kas norāda:

67.1.1. augšējās tecēšanas robežas vērtību materiāliem, kuriem ir augšējā un apakšējā tecēšanas robeža;

67.1.2. 1,0 % pārbaudes stiprības vērtību austenīta tēraudam un neleģētam alumīnijam;

67.1.3. 0,2 % pārbaudes stiprības vērtību citiem materiāliem;

67.2. Rm/20 — stiprības robežas minimālā vērtība 20 °C;

67.3. Rm/t — stiprības robeža aprēķina temperatūrā.

68. Metinātiem savienojumiem savienojumu koeficients nedrīkst pārsniegt šādas vērtības (ievērojot arī sprieguma veidu un savienojuma mehāniskās un tehnoloģiskās īpašības):

68.1. iekārtām, kuru savienojumiem tiek veikta graujošā un nesagraujošā testēšana, kas apliecina, ka visu savienojumu sērija ir bez ievērojamiem defektiem, — 1;

68.2. iekārtām, kuru savienojumiem izlases veidā tiek veikta nesagraujošā testēšana, — 0,85;

68.3. iekārtām, kuru savienojumiem netiek veikta nesagraujošā testēšana, bet tikai vizuālā pārbaude — 0,7.

69. Spiedienu ierobežojošām ierīcēm spiedieniekārtās jāiztur šo noteikumu 45.punktā minētais īslaicīgais spiediena pieaugums 10 % robežās no maksimāli pieļaujamā spiediena.

70. Šo noteikumu 49.2.apakšpunktā minētais hidrostatiskais spiediens spiedieniekārtām nedrīkst būt mazāks par:

70.1. spiedienu, kas reizināts ar koeficientu 1,25 un kas atbilst maksimālajai slodzei, kurai spiedieniekārta var tikt pakļauta, ievērojot maksimāli pieļaujamo spiedienu un maksimāli pieļaujamo temperatūru;

70.2. maksimāli pieļaujamo spiedienu, kas reizināts ar koeficientu 1,43.

71. Ja tērauda materiālam netiek norādīti vēl citi speciāli kritēriji, pieņem, ka tērauds atbilst šo noteikumu 58.2.apakšpunkta prasībām, ja tā pagarinājums standarta procedūras stiepes pārbaudē pēc pārraušanas ir ne mazāks kā 14 % un tā sagraušanas darbs liecē pēc ISO V testa parauga ir ne mazāks kā 27 J temperatūrā, kas nav augstāka par 20 °C, kā arī nepārsniedz zemāko darba režīma temperatūru.

4. Atbilstības novērtēšanas procedūras

4.1. Vispārīgās prasības

72. Pirms spiedieniekārtas piedāvāšanas tirgū ražotājs, tā pilnvarotais pārstāvis vai importētājs katru spiedieniekārtas eksemplāru pakļauj vienai no šo noteikumu 4.nodaļā noteiktajām atbilstības novērtēšanas procedūrām (moduļiem).

73. Atbilstības novērtēšanas procedūras nosaka atbilstoši kategorijai, kurā ietilpst spiedieniekārta:

73.1. I kategorijai — A modulis;

73.2. II kategorijai — Aa modulis vai D1 modulis, vai E1 modulis;

73.3. III kategorijai — B1 + D modulis vai B1 + F modulis, vai B + E modulis, vai B + C1 modulis, vai H modulis;

73.4. IV kategorijai — B + D modulis vai B + F modulis, vai G modulis, vai H1 modulis.

74. Ja saskaņā ar šo noteikumu 75.punktu spiedieniekārtu var pakļaut dažādām procedūrām, ražotājs, tā pilnvarotais pārstāvis vai importētājs izvēlas vienu no atbilstības novērtēšanas procedūrām, kas noteikta spiedieniekārtas kategorijai. Ražotājs, tā pilnvarotais pārstāvis vai importētājs drīkst izvēlēties arī augstākai kategorijai noteiktu procedūru, ja uzskata to par lietderīgu.

75. III un IV kategorijas spiedieniekārtām, kuras minētas šo noteikumu 12.1.1., 12.1.2.1. un 12.2.apakšpunktā, kvalitātes nodrošināšanas procedūru ietvaros pilnvarotā institūcija, kas novērtē spiedieniekārtu atbilstību, izmantojot nepieteikto apmeklējumu metodi, izvēlas spiedieniekārtas paraugu izgatavošanas vietā vai noliktavā šo noteikumu 49.2.apakšpunktā noteikto stiprības testu veikšanai. Pirmajā gadā pēc tipa sertifikāta izsniegšanas pilnvarotā institūcija pārbaudes veic ne mazāk kā divas reizes. Turpmāko apmeklējumu biežumu nosaka pilnvarotā institūcija, pamatojoties uz iepriekšējo apmeklējumu rezultātiem.

76. Spiedieniekārtu kompleksi tiek pakļauti vispārējai atbilstības novērtēšanas procedūrai, kuras ietvaros novērtē:

76.1. katru šo noteikumu 12.punktā minēto kompleksā ietilpstošo spiedieniekārtu, ja šī spiedieniekārta nav bijusi pakļauta atbilstības novērtēšanas procedūrām un nav marķēta ar CE marķējumu saskaņā ar šiem noteikumiem. Novērtēšanas procedūru nosaka atbilstoši katras spiedieniekārtas parauga kategorijai;

76.2. atsevišķu komponentu (piemēram, cauruļvadi, ierīces) iekļaušanos kompleksā saskaņā ar šo noteikumu 32., 40. un 41.punktu, novērtēšanu veicot pēc augstākās kategorijas, kas attiecināma uz kādu no spiedieniekārtām;

76.3. kompleksa aizsargātību pret pieļaujamo lietošanas ierobežojumu pārsniegšanu saskaņā ar šo noteikumu 44., 45., 46.punktu un 49.3.apakšpunktu, novērtēšanu veicot pēc augstākās kategorijas, kas attiecināma uz kādu no aizsargājamās spiedieniekārtas paraugiem.

77. Pilnvarotajā atbilstības novērtēšanas institūcijā iesniedz atbilstības novērtēšanas dokumentāciju valsts valodā vai citā pilnvarotajai institūcijai pieņemamā valodā.

4.2. Iekšējā ražotāja pārbaude (A modulis)

78. A modulis apraksta atbilstības novērtēšanas procedūru, kurā ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis nodrošina un apliecina spiedieniekārtas atbilstību šo noteikumu prasībām, katru spiedieniekārtas eksemplāru marķē ar CE marķējumu un sastāda atbilstības deklarāciju.

79. Ražotājs noformē šo noteikumu 80.punktā noteikto tehnisko dokumentāciju. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis nodrošina tirgus uzraudzības iestādēm pieeju šai dokumentācijai desmit gadus pēc pēdējās spiedieniekārtas izgatavošanas. Ja spiedieniekārtas ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis neatrodas Latvijā, pienākums uzglabāt tehnisko dokumentāciju ir tai personai, kura spiedieniekārtu piedāvā tirgū.

80. Tehniskajā dokumentācijā iekļauj šādu informāciju par spiedieniekārtas projektēšanu, izgatavošanu un lietošanu, kas nepieciešama spiedieniekārtas atbilstības novērtēšanai atbilstoši šo noteikumu prasībām:

80.1. spiedieniekārtas vispārīgs apraksts;

80.2. konstrukcijas kopsalikuma rasējums, sastāvdaļu rasējums, salikuma vienību rasējums un citi nepieciešamie darba rasējumi un shēmas;

80.3. šo noteikumu 80.2.apakšpunktā minēto rasējumu un shēmu darbības apraksti un skaidrojumi;

80.4. pilnībā vai daļēji izmantoto piemērojamo standartu saraksts, bet, ja šie standarti nav izmantoti, piemēroto risinājumu apraksts, kas lietoti, lai izpildītu šo noteikumu būtiskās drošības prasības;

80.5. projektēšanas aprēķini, veikto pārbaužu un izmēģinājumu rezultāti;

80.6. testēšanas pārskati.

81. Atbilstības deklarācijas kopiju ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis glabā kopā ar tehnisko dokumentāciju.

82. Ražotājs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai ražošanas procesā nodrošinātu izgatavoto spiedieniekārtu atbilstību šo noteikumu prasībām un 80.punktā minētajai tehniskajai dokumentācijai.

4.3. Iekšējā izgatavošanas pārbaude un galīgā novērtējuma uzraudzība (Aa modulis)

83. Aa modulī ievēro A moduļa prasības un šādas papildu prasības:

83.1. spiedieniekārtu galīgo novērtējumu veic ražotājs, kuru, izmantojot nepieteikto apmeklējumu metodi, uzrauga ražotāja izraudzīta pilnvarotā institūcija;

83.2. pilnvarotā institūcija pārliecinās, vai ražotājs veic spiedieniekārtu galīgo novērtējumu pareizi un saskaņā šo noteikumu 49.punkta prasībām, un izvēlas spiedieniekārtu paraugus izgatavošanas vietā vai noliktavā nepieciešamo testu veikšanai.

84. Pilnvarotā institūcija nosaka testiem nepieciešamo spiedieniekārtu paraugu daudzumu un veic galīgo novērtējumu vai nodrošina, lai tas tiktu veikts, kā arī nosaka, vai galīgais novērtējums nepieciešams visām spiedieniekārtām vai tikai daļai.

85. Ja viens vai vairāki spiedieniekārtu eksemplāri neatbilst šo noteikumu prasībām, pilnvarotā institūcija veic atbilstošus pasākumus, lai novērstu šo neatbilstību.

86. Pilnvarotā institūcija ir atbildīga, lai ražotājs uz katra spiedieniekārtas eksemplāra norādītu pilnvarotās institūcijas identifikācijas numuru.

4.4. Tipa pārbaude (B modulis)

87. B modulis apraksta atbilstības novērtēšanas procedūras daļu, kurā pilnvarotā institūcija pārliecinās un apstiprina (sertificē), ka izraudzītais spiedieniekārtas paraugs atbilst šo noteikumu prasībām.

88. Lai veiktu tipa pārbaudi, ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis izvēlas vienu no pilnvarotajām institūcijām, kurā iesniedz:

88.1. pieteikumu, kurā minēts ražotāja nosaukums un adrese, bet, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, arī tā nosaukums un adrese;

88.2. rakstisku paziņojumu, ka šāds pieteikums nav iesniegts nevienai citai pilnvarotajai institūcijai;

88.3. šo noteikumu 90.punktā noteikto tehnisko dokumentāciju.

89. Pieteikuma iesniedzējs nodod pilnvarotās institūcijas rīcībā attiecīgās spiedieniekārtas raksturīgu paraugu (turpmāk — tips). Pilnvarotā institūcija var pieprasīt papildu paraugus, ja tas paredzēts testēšanas programmā. Tips var aptvert vairākus spiedieniekārtas variantus, ja atšķirības starp tiem neietekmē spiedieniekārtas drošības līmeni.

90. Tehniskajā dokumentācijā iekļauj šādu informāciju par spiedieniekārtu projektēšanu, izgatavošanu un lietošanu, kas nepieciešama spiedieniekārtas atbilstības novērtēšanai atbilstoši šo noteikumu prasībām:

90.1. tipa vispārīgs apraksts;

90.2. konstrukcijas kopsalikuma rasējums, sastāvdaļu rasējums, salikuma vienību rasējums un citi nepieciešamie darba rasējumi un shēmas;

90.3. šo noteikumu 90.2.apakšpunktā minēto rasējumu, shēmu un spiedieniekārtas darbības apraksti un skaidrojumi;

90.4. pilnībā vai daļēji izmantoto piemērojamo standartu saraksts, bet, ja šie standarti nav izmantoti, piemēroto risinājumu apraksts, kas lietoti, lai izpildītu šo noteikumu būtiskās drošības prasības;

90.5. projektēšanas aprēķini, veikto pābaužu un izmēģinājumu rezultāti;

90.6. ziņas par izgatavošanas laikā veicamajiem testiem;

90.7. ziņas par darbinieku kvalifikāciju vai apstiprinātu kvalifikāciju saskaņā ar šo noteikumu 48.4. un 48.5.apakšpunktu;

90.8. testēšanas pārskati.

91. Pilnvarotā institūcija:

91.1. pārbauda tehnisko dokumentāciju, pārbauda (verificē), vai paraugs ir izgatavots saskaņā ar šo dokumentāciju, un identificē elementus, kas projektēti atbilstoši piemērojamo standartu prasībām, kā arī tos elementus, kas projektēti, nelietojot šos standartus. Īpaši pārbauda:

91.1.1. tehnisko dokumentāciju attiecībā uz projektu un izgatavošanas procedūrām;

91.1.2. vai netiek lietoti materiāli, kuri neatbilst piemērojamiem standartiem vai nav saņēmuši materiālu apstiprinājumu, kā arī pārbauda materiālu ražotāja izsniegto (saskaņā ar šo noteikumu 61.punktu) materiālu sertifikātu;

91.1.3. vai spiedieniekārtu daļu savienošanas procedūras ir apstiprinātas saskaņā ar šo noteikumu 48.4.apakšpunktu;

91.1.4. vai personāls, kurš veic spiedieniekārtu daļu savienošanu un nesagraujošos testus, ir kvalificēts vai arī tā kvalifikācija ir apstiprināta saskaņā ar šo noteikumu 48.4. un 48.5.apakšpunktu;

91.2. veic atbilstošās pārbaudes un nepieciešamos testus vai nodrošina to veikšanu, lai konstatētu, vai ražotāja izvēlētais risinājums atbilst šo noteikumu būtiskajām drošības prasībām, ja ražotājs nav izmantojis piemērojamos standartus;

91.3. veic atbilstošās pārbaudes un nepieciešamos testus vai nodrošina to veikšanu, lai konstatētu, vai ražotājs lietojis tos standartus, par kuru izmantošanu tas ir paziņojis;

91.4. saskaņo ar ražotāju vietu, kur veikt pārbaudes un nepieciešamos testus.

92. Ja tips atbilst šo noteikumu prasībām, pilnvarotā institūcija izsniedz pieteicējam tipa pārbaudes sertifikātu.

93. Sertifikātā norāda ražotāja nosaukumu un adresi, pārbaudes atzinumu un nepieciešamos datus apstiprinātā tipa identifikācijai. Sertifikāta derīguma termiņš ir desmit gadu, un tas ir atjaunojams.

94. Sertifikātam pievieno tehniskās dokumentācijas attiecīgo daļu sarakstu. Tā kopiju uzglabā pilnvarotā institūcija.

95. Ja pilnvarotā institūcija nolemj neizsniegt tipa pārbaudes sertifikātu, tā sniedz motivētu atteikumu ražotājam vai tā pilnvarotam pārstāvim. Pilnvarotā institūcija atteikumā norāda lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

96. Par visām modifikācijām, kas ir veiktas spiedieniekārtām, uz kurām attiecas pārbaudes sertifikāts, ražotājs informē pilnvaroto institūciju, kas glabā ar tipa pārbaudes sertifikātu saistīto tehnisko dokumentāciju.

97. Ja attiecīgās modifikācijas var ietekmēt spiedieniekārtas atbilstību būtiskajām drošības prasībām vai mainīt lietošanas nosacījumus, ražotājam par tām jāsaņem papildu apliecinājums. To izsniedz kā papildinājumu sākotnējam tipa pārbaudes sertifikātam.

98. Pilnvarotā institūcija informē tirgus uzraudzības iestādi par tipa pārbaudes sertifikātiem un to papildinājumiem, kurus tā ir anulējusi, kā arī (pēc pamatota pieprasījuma) par tiem, kurus tā ir izsniegusi. Pilnvarotā institūcija informē citas pilnvarotās institūcijas par tipa pārbaudes sertifikātiem un to papildinājumiem, kurus tā ir anulējusi, kā arī par tiem, kurus tā ir atteikusies izsniegt.

99. Citas pilnvarotās institūcijas var pieprasīt tipa pārbaudes sertifikātu kopijas un/vai to papildinājumus. Sertifikātu papildinājumiem jābūt pieejamiem citām pilnvarotajām institūcijām.

100. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis nodrošina tirgus uzraudzības iestādēm pieeju tehniskajai dokumentācijai un tipa pārbaudes sertifikāta un tā papildinājumu kopijām desmit gadus pēc pēdējās spiedieniekārtas izgatavošanas. Ja spiedieniekārtas ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis neatrodas Latvijā, pienākums uzglabāt tehnisko dokumentāciju ir tai personai, kura spiedieniekārtu piedāvā tirgū.

4.5. Projekta pārbaude (B1 modulis)

101. B1 modulis apraksta atbilstības novērtēšanas procedūras daļu, kurā pilnvarotā institūcija pārliecinās un apstiprina (sertificē), ka spiedieniekārtas vai tās sastāvdaļas projekts atbilst šo noteikumu prasībām.

102. Projekta pārbaudē nedrīkst lietot šo noteikumu 31.punktā minēto eksperimentālo projektēšanas metodi.

103. Lai veiktu projekta pārbaudi, ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis izvēlas vienu no pilnvarotajām institūcijām, kurā iesniedz:

103.1. pieteikumu, kurā minēts ražotāja nosaukums un adrese, bet, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, arī tā nosaukums un adrese;

103.2. rakstisku paziņojumu, ka šāds pieteikums nav iesniegts nevienai citai pilnvarotajai institūcijai;

103.3. šo noteikumu 105.punktā noteikto tehnisko dokumentāciju.

104. Pieteikumu var iesniegt par vairākiem viena tipa spiedieniekārtas variantiem, ja atšķirības starp tiem neietekmē spiedieniekārtas drošības līmeni.

105. Tehniskajā dokumentācijā iekļauj šādu informāciju par spiedieniekārtu projektēšanu, izgatavošanu un lietošanu, kas nepieciešama spiedieniekārtas atbilstības novērtēšanai atbilstoši šo noteikumu prasībām:

105.1. spiedieniekārtas vispārīgs apraksts;

105.2. konstrukcijas kopsalikuma rasējums, sastāvdaļu rasējums, salikuma vienību rasējums un citi nepieciešamie darba rasējumi un shēmas;

105.3. šo noteikumu 105.2.apakšpunktā minēto rasējumu, shēmu un spiedieniekārtas darbības apraksti un skaidrojumi;

105.4. pilnībā vai daļēji izmantoto piemērojamo standartu saraksts, bet, ja šie standarti nav izmantoti, piemēroto risinājumu apraksts, kas lietoti, lai izpildītu šo noteikumu būtiskās drošības prasības;

105.5. nepieciešamie papildu apliecinājumi projekta risinājuma atbilstībai, īpaši, ja piemērojamie standarti nav izmantoti pilnā apjomā. Papildu apliecinājumā iekļauj ražotāja laboratorijā vai citā atbilstošā laboratorijā ražotāja uzdevumā veikto testu rezultātus;

105.6. projektēšanas aprēķini, veikto pārbaužu un izmēģinājumu rezultāti;

105.7. ziņas par darbinieku kvalifikāciju vai apstiprinātu kvalifikāciju saskaņā ar šo noteikumu 48.4. un 48.5.apakšpunktu.

106. Pilnvarotā institūcija:

106.1. pārbauda tehnisko dokumentāciju un identificē elementus, kas projektēti atbilstoši piemērojamo standartu prasībām, kā arī tos elementus, kas projektēti, nelietojot šos standartus. Īpaši pārbauda:

106.1.1. vai netiek lietoti materiāli, kuri neatbilst piemērojamiem standartiem vai nav saņēmuši materiālu apstiprinājumu;

106.1.2. vai spiedieniekārtu daļu savienošanas procedūras ir apstiprinātas saskaņā ar šo noteikumu 48.4.apakšpunktu;

106.1.3. vai personāls, kurš veic spiedieniekārtu daļu savienošanu un nesagraujošos testus, ir kvalificēts vai arī tā kvalifikācija ir apstiprināta saskaņā ar šo noteikumu 48.4. un 48.5.apakšpunktu;

106.2. nodrošina atbilstošās pārbaudes un nepieciešamos testus, lai konstatētu, vai ražotāja izvēlētais risinājums atbilst šo noteikumu būtiskajām drošības prasībām, ja ražotājs nav izmantojis piemērojamos standartus;

106.3. nodrošina atbilstošās pārbaudes un nepieciešamos testus, lai konstatētu, vai ražotājs lietojis tos standartus, par kuru izmantošanu tas ir paziņojis.

107. Ja projekts atbilst šo noteikumu prasībām, pilnvarotā institūcija izsniedz ražotājam projekta pārbaudes sertifikātu, kurā norāda ražotāja nosaukumu, adresi, pārbaudes secinājumus un nepieciešamos datus pārbaudītā projekta identifikācijai.

108. Sertifikātam pievieno tehniskās dokumentācijas attiecīgo daļu sarakstu, un tā kopiju uzglabā pilnvarotā institūcija.

109. Ja pilnvarotā institūcija nolemj neizsniegt projekta pārbaudes sertifikātu, tā sniedz motivētu atteikumu ražotājam vai tā pilnvarotam pārstāvim. Pilnvarotā institūcija atteikumā norāda lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

110. Par visām modifikācijām, kas ir veiktas spiedieniekārtām, uz kurām attiecas projekta pārbaudes sertifikāts, ražotājs informē pilnvaroto institūciju, kas glabā ar projekta pārbaudes sertifikātu saistīto tehnisko dokumentāciju.

111. Ja attiecīgās modifikācijas var ietekmēt spiedieniekārtas atbilstību būtiskajām drošības prasībām vai mainīt lietošanas nosacījumus, ražotājam par tām jāsaņem papildu apliecinājums. To izsniedz kā papildinājumu sākotnējam projekta pārbaudes sertifikātam.

112. Pilnvarotā institūcija informē tirgus uzraudzības iestādi par projekta pārbaudes sertifikātiem un to papildinājumiem, kurus tā ir anulējusi, kā arī (pēc pamatota pieprasījuma) par tiem, kurus tā ir izsniegusi. Pilnvarotā institūcija informē citas pilnvarotās institūcijas par projekta pārbaudes sertifikātiem un to papildinājumiem, kurus tā ir anulējusi, kā arī par tiem, kurus tā ir atteikusies izsniegt.

113. Citas pilnvarotās institūcijas var pieprasīt un saņemt nepieciešamo informāciju par izdotajiem un anulētajiem projekta pārbaudes sertifikātiem un to papildinājumiem.

114. Tehnisko dokumentāciju, projekta pārbaudes sertifikātu un tā papildinājumus ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis glabā desmit gadus pēc pēdējās spiedieniekārtas izgatavošanas. Ja spiedieniekārtas ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis neatrodas Latvijā, pienākums uzglabāt tehnisko dokumentāciju ir tai personai, kura spiedieniekārtu piedāvā tirgū.

4.6. Tipa atbilstība (C1 modulis)

115. C1 modulis apraksta atbilstības novērtēšanas procedūras daļu, kurā ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis nodrošina un apliecina spiedieniekārtas atbilstību tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šo noteikumu prasībām. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis marķē katru spiedieniekārtas eksemplāru ar CE marķējumu un sastāda atbilstības deklarāciju.

116. Ražotājs nodrošina spiedieniekārtas atbilstību tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam paraugam un šo noteikumu prasībām.

117. Spiedieniekārtu galīgo novērtējumu veic ražotājs, kuru, izmantojot nepieteikto apmeklējumu metodi, uzrauga ražotāja izraudzīta pilnvarotā institūcija. Šo apmeklējumu laikā pilnvarotā institūcija:

117.1. pārliecinās, vai ražotājs veic spiedieniekārtu galīgo novērtējumu saskaņā ar šo noteikumu 49.punkta prasībām;

117.2. izvēlas spiedieniekārtu paraugus izgatavošanas vietā vai noliktavā nepieciešamo testu veikšanai;

117.3. novērtē testiem nepieciešamo spiedieniekārtu paraugu daudzumu un nosaka, vai galīgais novērtējums nepieciešams visām spiedieniekārtām vai tikai daļai.

118. Ja viens vai vairāki spiedieniekārtu eksemplāri neatbilst šo noteikumu prasībām, pilnvarotā institūcija veic atbilstošus pasākumus, lai novērstu šo neatbilstību.

119. Pilnvarotā institūcija ir atbildīga, lai ražotājs uz katra spiedieniekārtas eksemplāra norādītu šīs pilnvarotās institūcijas identifikācijas numuru.

120. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis nodrošina tirgus uzraudzības iestādēm pieeju atbilstības deklarācijai un tehniskajai dokumentācijai desmit gadus pēc pēdējās spiedieniekārtas izgatavošanas. Ja spiedieniekārtas ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis neatrodas Latvijā, pienākums uzglabāt atbilstības deklarāciju un tehnisko dokumentāciju ir tai personai, kura spiedieniekārtu piedāvā tirgū.

4.7. Ražošanas kvalitātes nodrošināšana (D modulis)

121. D modulis apraksta atbilstības novērtēšanas procedūras daļu, kurā ražotājs nodrošina un apliecina spiedieniekārtas atbilstību tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam vai projekta pārbaudes sertifikātā aprakstītajam projektam un šo noteikumu prasībām.

122. Katru spiedieniekārtas eksemplāru ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis marķē ar CE marķējumu un noformē atbilstības deklarāciju. Blakus CE marķējumam norāda tās pilnvarotās institūcijas identifikācijas numuru, kura veic uzraudzību saskaņā ar šo noteikumu 135.punktu.

123. Spiedieniekārtas ražošanu, galīgo novērtējumu un pārbaudi ražotājs veic apstiprinātas (sertificētas) kvalitātes sistēmas ietvaros. Sertificētā kvalitātes sistēma tiek uzraudzīta saskaņā ar šo noteikumu 135.punktu.

124. Lai iegūtu kvalitātes sistēmas sertifikātu, ražotājs ievieš uzņēmumā kvalitātes sistēmu un izvēlas vienu no pilnvarotajām institūcijām, kurā iesniedz pieteikumu novērtējumam.

125. Pieteikumā iekļauj atbilstības novērtēšanai nepieciešamo informāciju par spiedieniekārtu un pievieno:

125.1. kvalitātes sistēmas dokumentāciju;

125.2. apliecinātā (sertificētā) tipa tehnisko dokumentāciju un šī tipa pārbaudes sertifikāta vai projekta pārbaudes sertifikāta kopiju.

126. Kvalitātes sistēmai jānodrošina spiedieniekārtu atbilstība tipa pārbaudes sertifikātā apliecinātajam (sertificētajam) tipam vai projekta pārbaudes sertifikātā apliecinātajam (sertificētajam) projektam un šo noteikumu prasībām.

127. Ražotājs izstrādā visus kvalitātes sistēmas elementus, prasības un nosacījumus un sistemātiski un secīgi tos rakstiski dokumentē kā kvalitātes sistēmas politiku, procedūras un instrukcijas.

128. Kvalitātes sistēmas dokumentācija nodrošina kvalitātes programmu, plānu, rokasgrāmatu un pierakstu konsekventu izpratni. Kvalitātes sistēmas dokumentācijā iekļauj šādu atbilstošu (pietiekamu) informāciju:

128.1. kvalitātes nodrošināšanas mērķis un organizatoriskā struktūra, vadības atbildība un tās pilnvaras spiedieniekārtu kvalitātes nodrošināšanā;

128.2. izgatavošanas, kvalitātes vadības un kvalitātes nodrošināšanas tehnika, procesi un sistemātisku pasākumu apraksti, it īpaši daļu savienošanas procedūras, kas apstiprinātas saskaņā ar šo noteikumu 48.4.apakšpunktu;

128.3. pārbaudes un testi, kas veicami pirms spiedieniekārtas izgatavošanas, izgatavošanas laikā un pēc izgatavošanas, un šo pārbaužu un testu periodiskums;

128.4. kvalitātes pieraksti (piemēram, pārbaudes atskaites, testēšanas un kalibrēšanas dati, personāla kvalifikācijas vai kvalifikācijas apstiprinājumu atskaites, it īpaši personāla, kurš atbilstoši šo noteikumu 48.4. un 48.5.apakšpunktam veic spiedieniekārtu daļu savienošanu un nesagraujošos testus);

128.5. kvalitātes uzraudzības līdzekļi un kvalitātes sistēmas vadība.

129. Pilnvarotā institūcija novērtē kvalitātes sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst šo noteikumu 126., 127. un 128.punkta prasībām (kvalitātes sistēmas elementi, kuri atbilst piemērojamo standartu prasībām, tiek uzskatīti par atbilstošiem šo noteikumu 126., 127. un 128.punkta prasībām).

130. Pārbaudes (audita) grupā ir vismaz viens eksperts ar pieredzi attiecīgās spiedieniekārtas izgatavošanas tehnoloģijas novērtēšanā. Novērtēšanas procedūrā iekļauj arī pārbaudes apmeklējumu spiedieniekārtas izgatavošanas vietā.

131. Pilnvarotā institūcija paziņo ražotājam novērtēšanas rezultātu un, ja spiedieniekārta atbilst šo noteikumu prasībām, izsniedz kvalitātes sistēmas sertifikātu. Paziņojumā iekļauj atzinumu par pārbaudi un pamatotu lēmumu, kā arī norāda lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

132. Ražotājs pilda saistības, ko nosaka apstiprinātā (sertificētā) kvalitātes sistēma, un nodrošina šīs sistēmas atbilstību un efektivitāti.

133. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis informē pilnvaroto institūciju, kas apstiprinājusi (sertificējusi) kvalitātes sistēmu, par paredzētajām izmaiņām kvalitātes sistēmā.

134. Pilnvarotā institūcija novērtē paredzētās izmaiņas un izlemj, vai mainītā kvalitātes sistēma atbilst šo noteikumu 126., 127. un 128.punkta prasībām un vai ir nepieciešams atkārtots tās novērtējums. Pilnvarotā institūcija paziņo ražotājam pieņemto lēmumu, paziņojumā iekļaujot pārbaudes atzinumu un pamatotu novērtējumu.

135. Lai pārliecinātos, ka ražotājs pienācīgi pilda pienākumus, ko uzliek apstiprinātā (sertificētā) kvalitātes sistēma, pilnvarotā institūcija veic ražotāja kvalitātes sistēmas uzraudzību:

135.1. uzrauga spiedieniekārtu izgatavošanu, pārbaudes, testēšanu un uzglabāšanu (ražotājs nodrošina iespēju piekļūt dokumentācijai, kā arī spiedieniekārtām to izgatavošanas, pārbaudes un testēšanas laikā) un pārbauda nepieciešamo informāciju, it īpaši:

135.1.1. kvalitātes sistēmas dokumentāciju;

135.1.2. kvalitātes pierakstus (piemēram, pārbaudes atskaites, testēšanas un kalibrēšanas datus, personāla kvalifikācijas vai kvalifikācijas apstiprinājumu atskaites, it īpaši personāla, kurš atbilstoši šo noteikumu 48.4. un 48.5.apakšpunktam veic spiedieniekārtu daļu savienošanu un nesagraujošos testus);

135.2. periodiski (lai vismaz reizi trijos gados veiktu pilnu atkārtotu novērtējumu) veic uzraudzības pārbaudes (auditu), lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un lieto kvalitātes sistēmu, un iesniedz ražotājam uzraudzības pārbaudes (audita) atskaiti;

135.3. izmanto nepieteikto apmeklējumu metodi. Šādu apmeklējumu nepieciešamību un biežumu nosaka pilnvarotās institūcijas izmantotā uzraudzības sistēma, ņemot vērā:

135.3.1. spiedieniekārtas kategoriju;

135.3.2. iepriekšējās uzraudzības pārbaudes (audita) rezultātus;

135.3.3. nepieciešamību novērst atklātās neatbilstības (veikt korektīvas darbības);

135.3.4. īpašus noteikumus, kas saistīti ar sistēmas apstiprinājumu;

135.3.5. būtiskas izmaiņas izgatavošanas organizācijā, politikā vai tehnikā;

135.4. izmantojot nepieteikto apmeklējumu metodi, pārbauda (verificē), vai kvalitātes sistēma darbojas pareizi, vai nodrošina šo pārbaužu veikšanu. Pilnvarotā institūcija iesniedz ražotājam apmeklējuma atskaiti un, ja ir veikti testi, testēšanas pārskatus.

136. Ražotājs desmit gadus pēc pēdējās spiedieniekārtas izgatavošanas nodrošina tirgus uzraudzības iestādēm pieeju:

136.1. kvalitātes sistēmas dokumentācijai;

136.2. informācijai par papildinājumiem kvalitātes sistēmā;

136.3. pilnvarotās institūcijas atzinumiem, atskaitēm un protokoliem.

137. Pilnvarotā institūcija informē institūcijas, kas veic uzraudzību un kontroli šajā jomā, par kvalitātes sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā anulējusi, kā arī (pēc pamatota pieprasījuma) par kvalitātes sistēmas sertifikātiem, kurus tā ir izsniegusi. Pilnvarotā institūcija informē citas pilnvarotās institūcijas par kvalitātes sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā anulējusi, kā arī par apstiprinājumu pieteikumiem, kurus tā noraidījusi.

4.8. Ražošanas kvalitātes nodrošināšana spiedieniekārtai bez tipa sertifikāta (D1 modulis)

138. D1 modulis apraksta atbilstības novērtēšanas procedūru, kurā ražotājs nodrošina un apliecina katra spiedieniekārtas eksemplāra atbilstību šo noteikumu prasībām.

139. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis marķē katru spiedieniekārtas eksemplāru ar CE marķējumu un sastāda atbilstības deklarāciju. Blakus CE marķējumam norāda tās pilnvarotās institūcijas identifikācijas numuru, kura veic šo noteikumu 154.punktā minēto uzraudzību.

140. Ražotājs sagatavo spiedieniekārtu atbilstības novērtēšanas tehnisko dokumentāciju.

141. Tehniskajā dokumentācijā iekļauj šādu informāciju par spiedieniekārtu projektēšanu, izgatavošanu un lietošanu, kas nepieciešama spiedieniekārtas atbilstības novērtēšanai atbilstoši šo noteikumu prasībām:

141.1. spiedieniekārtas vispārīgs apraksts;

141.2. konstrukcijas kopsalikuma rasējums, sastāvdaļu rasējums, salikuma vienību rasējums un citi nepieciešamie darba rasējumi un shēmas;

141.3. šo noteikumu 141.2.apakšpunktā minēto rasējumu, shēmu un spiedieniekārtas darbības apraksti un skaidrojumi;

141.4. pilnībā vai daļēji izmantoto piemērojamo standartu saraksts, bet, ja šie standarti nav izmantoti, piemēroto risinājumu apraksts, kas lietoti, lai izpildītu šo noteikumu būtiskās drošības prasības;

141.5. projektēšanas aprēķini, veikto pārbaužu un izmēģinājumu rezultāti;

141.6. testēšanas pārskati.

142. Ražotājs izgatavo spiedieniekārtu, veic tās galīgo novērtējumu un pārbaudes apstiprinātas (sertificētas) kvalitātes sistēmas ietvaros. Apstiprinātā (sertificētā) kvalitātes sistēma pakļaujama šo noteikumu 154.punktā noteiktajai uzraudzībai.

143. Lai iegūtu kvalitātes sistēmas sertifikātu, ražotājs ievieš uzņēmumā kvalitātes sistēmu un izvēlas vienu no pilnvarotajām institūcijām, kurā iesniedz pieteikumu novērtējumam.

144. Pieteikumā iekļauj atbilstības novērtēšanai nepieciešamo informāciju par spiedieniekārtu un pievieno kvalitātes sistēmas dokumentāciju.

145. Kvalitātes sistēmai jānodrošina spiedieniekārtas atbilstība šo noteikumu prasībām.

146. Ražotājs izstrādā visus kvalitātes sistēmas elementus, prasības un nosacījumus un sistemātiski un secīgi tos rakstiski dokumentē kā kvalitātes sistēmas politiku, procedūras un instrukcijas.

147. Kvalitātes sistēmas dokumentācija nodrošina kvalitātes programmu, plānu, rokasgrāmatu un pierakstu konsekventu izpratni. Kvalitātes sistēmas dokumentācijā iekļauj šādu atbilstošu (pietiekamu) informāciju:

147.1. kvalitātes nodrošināšanas mērķis un organizatoriskā struktūra, vadības atbildība un tās pilnvaras spiedieniekārtu kvalitātes nodrošināšanā;

147.2. izgatavošanas, kvalitātes vadības un kvalitātes nodrošināšanas tehnika, procesi un sistemātisku pasākumu apraksti, it īpaši daļu savienošanas procedūras, kas apstiprinātas saskaņā ar šo noteikumu 48.4.apakšpunktu;

147.3. pārbaudes un testi, kas veicami pirms spiedieniekārtas izgatavošanas, izgatavošanas laikā un pēc izgatavošanas, un šo pārbaužu un testu periodiskums;

147.4. kvalitātes pieraksti (piemēram, pārbaudes atskaites, testēšanas un kalibrēšanas dati, personāla kvalifikācijas vai kvalifikācijas apstiprinājumu atskaites, it īpaši personāla, kurš atbilstoši šo noteikumu 48.4. un 48.5.apakšpunktam veic spiedieniekārtu daļu savienošanu un nesagraujošos testus);

147.5. kvalitātes uzraudzības līdzekļi un kvalitātes sistēmas vadība.

148. Pilnvarotā institūcija novērtē kvalitātes sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst šo noteikumu 145., 146. un 147.punkta prasībām (kvalitātes sistēmas elementi, kuri atbilst piemērojamo standartu prasībām, tiek uzskatīti par atbilstošiem šo noteikumu 145., 146. un 147.punkta prasībām).

149. Pārbaudes (audita) grupā ir vismaz viens eksperts ar pieredzi attiecīgās spiedieniekārtas tehnoloģijas novērtēšanā. Novērtēšanas procedūrā iekļauj arī pārbaudes apmeklējumu spiedieniekārtas izgatavošanas vietā.

150. Pilnvarotā institūcija paziņo ražotājam novērtēšanas rezultātu un, ja spiedieniekārta atbilst šo noteikumu prasībām, izsniedz kvalitātes sistēmas sertifikātu. Paziņojumā iekļauj atzinumu par pārbaudi un pamatotu lēmumu, kā arī norāda lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

151. Ražotājs pilda saistības, ko nosaka apstiprinātā (sertificētā) kvalitātes sistēma, un nodrošina šīs sistēmas atbilstību un efektivitāti.

152. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis informē pilnvaroto institūciju, kas apstiprinājusi (sertificējusi) kvalitātes sistēmu, par paredzētajām izmaiņām kvalitātes sistēmā.

153. Pilnvarotā institūcija novērtē paredzētās izmaiņas un izlemj, vai mainītā kvalitātes sistēma atbilst šo noteikumu 145., 146. un 147.punkta prasībām un vai ir nepieciešams atkārtots tās novērtējums. Pilnvarotā institūcija paziņo ražotājam pieņemto lēmumu, paziņojumā iekļaujot pārbaudes atzinumu un pamatotu novērtējumu.

154. Lai pārliecinātos, ka ražotājs pienācīgi pilda pienākumus, ko uzliek apstiprinātā (sertificētā) kvalitātes sistēma, pilnvarotā institūcija veic ražotāja kvalitātes sistēmas uzraudzību:

154.1. pārbauda spiedieniekārtu izgatavošanu, pārbaudes, testēšanu un uzglabāšanu (ražotājs nodrošina iespēju piekļūt spiedieniekārtām un dokumentācijai), kā arī nepieciešamo informāciju, it īpaši:

154.1.1. kvalitātes sistēmas dokumentāciju;

154.1.2. kvalitātes pierakstus (piemēram, pārbaudes atskaites, testēšanas un kalibrēšanas datus, personāla kvalifikācijas vai kvalifikācijas apstiprinājumu pārbaudes, it īpaši personāla, kurš atbilstoši šo noteikumu 48.4. un 48.5.apakšpunktam veic spiedieniekārtu daļu savienošanu un nesagraujošos testus);

154.2. periodiski (vismaz reizi trijos gados) veic uzraudzības pārbaudes (auditu) un iesniedz ražotājam uzraudzības pārbaudes (audita) atskaiti;

154.3. izmanto nepieteikto apmeklējumu metodi. Šādu apmeklējumu nepieciešamību un biežumu nosaka pilnvarotās institūcijas izmantotā uzraudzības sistēma, ņemot vērā:

154.3.1. spiedieniekārtas kategoriju;

154.3.2. iepriekšējās uzraudzības pārbaudes (audita) rezultātus;

154.3.3. nepieciešamību novērst atklātos trūkumus;

154.3.4. īpašus noteikumus, kas saistīti ar sistēmas apstiprinājumu;

154.3.5. būtiskas izmaiņas izgatavošanas organizācijā, politikā vai tehnikā;

154.4. izmantojot nepieteikto apmeklējumu metodi, pārbauda (verificē), vai kvalitātes sistēma darbojas pareizi. Pilnvarotā institūcija iesniedz ražotājam apmeklējuma atskaiti un, ja ir veikti testi, testēšanas pārskatus.

155. Ražotājs desmit gadus pēc pēdējās spiedieniekārtas izgatavošanas nodrošina tirgus uzraudzības iestādēm pieeju:

155.1. kvalitātes sistēmas dokumentācijai;

155.2. informācijai par papildinājumiem kvalitātes sistēmā;

155.3. pilnvarotās institūcijas atzinumiem, atskaitēm un protokoliem.

156. Pilnvarotā institūcija informē institūcijas, kas veic uzraudzību un kontroli šajā jomā, par kvalitātes sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā anulējusi, kā arī (pēc pamatota pieprasījuma) par kvalitātes sistēmas sertifikātiem, kurus tā ir izsniegusi. Pilnvarotā institūcija informē citas pilnvarotās institūcijas par kvalitātes sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā anulējusi, kā arī par apstiprinājumu pieteikumiem, kurus tā noraidījusi.

4.9. Spiedieniekārtas kvalitātes nodrošināšana (E modulis)

157. E modulis apraksta atbilstības novērtēšanas procedūras daļu, kurā ražotājs nodrošina un apliecina spiedieniekārtas atbilstību tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šo noteikumu prasībām.

158. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis marķē katru spiedieniekārtas eksemplāru ar CE marķējumu un sastāda atbilstības deklarāciju. Blakus CE marķējumam norāda tās pilnvarotās institūcijas identifikācijas numuru, kura veic šo noteikumu 171.punktā minēto uzraudzību.

159. Ražotājs veic spiedieniekārtas galīgo novērtējumu un pārbaudi apstiprinātas (sertificētas) kvalitātes sistēmas ietvaros. Apstiprinātā (sertificētā) kvalitātes sistēma pakļaujama šo noteikumu 171.punktā noteiktajai uzraudzībai.

160. Lai iegūtu kvalitātes sistēmas sertifikātu, ražotājs ievieš uzņēmumā kvalitātes sistēmu un izvēlas vienu no pilnvarotajām institūcijām, kurā iesniedz pieteikumu novērtējumam.

161. Pieteikumā iekļauj atbilstības novērtēšanai nepieciešamo informāciju par spiedieniekārtu un pievieno:

161.1. kvalitātes sistēmas dokumentāciju;

161.2. apliecinātā (sertificētā) tipa tehnisko dokumentāciju un šī tipa pārbaudes sertifikāta kopiju.

162. Lai nodrošinātu spiedieniekārtu atbilstību šo noteikumu prasībām, kvalitātes sistēmas ietvaros katrs spiedieniekārtas eksemplārs jāpārbauda un jāveic atbilstošie testi, kas noteikti piemērojamos standartos, vai ekvivalenti testi, īpaši galīgais novērtējums, saskaņā ar šo noteikumu 49.punkta prasībām.

163. Ražotājs izstrādā visus kvalitātes sistēmas elementus, prasības un nosacījumus un sistemātiski un secīgi tos rakstiski dokumentē kā kvalitātes sistēmas politiku, procedūras un instrukcijas.

164. Kvalitātes sistēmas dokumentācija nodrošina kvalitātes programmu, plānu, rokasgrāmatu un pierakstu konsekventu izpratni. Kvalitātes sistēmas dokumentācijā iekļauj šādu atbilstošu (pietiekamu) informāciju:

164.1. kvalitātes nodrošināšanas mērķis un organizatoriskā struktūra, vadības atbildība un tās pilnvaras spiedieniekārtu kvalitātes nodrošināšanā;

164.2. pārbaudes un testi, kas tiks veikti pēc izgatavošanas;

164.3. kvalitātes sistēmas vadības uzraudzības līdzekļi;

164.4. kvalitātes pieraksti (piemēram, pārbaudes atskaites, testēšanas un kalibrēšanas dati, personāla kvalifikācijas vai kvalifikācijas apstiprinājumu atskaites, it īpaši personāla, kurš atbilstoši šo noteikumu 48.4. un 48.5.apakšpunktam veic spiedieniekārtu daļu savienošanu un nesagraujošos testus).

165. Pilnvarotā institūcija novērtē kvalitātes sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst šo noteikumu 162., 163. un 164.punkta prasībām (kvalitātes sistēmas elementi, kuri atbilst piemērojamo standartu prasībām, tiek uzskatīti par atbilstošiem šo noteikumu 162., 163. un 164.punkta prasībām).

166. Pārbaudes (audita) grupā ir vismaz viens eksperts ar pieredzi attiecīgās spiedieniekārtas izgatavošanas tehnoloģijas novērtēšanā. Novērtēšanas procedūrā iekļauj arī pārbaudes apmeklējumu spiedieniekārtas izgatavošanas vietā.

167. Pilnvarotā institūcija paziņo ražotājam novērtēšanas rezultātu un, ja spiedieniekārta atbilst šo noteikumu prasībām, izsniedz kvalitātes sistēmas sertifikātu. Paziņojumā iekļauj atzinumu par pārbaudi un pamatotu lēmumu, kā arī norāda lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

168. Ražotājs pilda saistības, ko nosaka apstiprinātā (sertificētā) kvalitātes sistēma, un nodrošina tās atbilstību un efektivitāti.

169. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis informē pilnvaroto institūciju, kas apstiprinājusi (sertificējusi) kvalitātes sistēmu, par paredzētajām izmaiņām kvalitātes sistēmā.

170. Pilnvarotā institūcija novērtē paredzētās izmaiņas un izlemj, vai mainītā kvalitātes sistēma atbilst šo noteikumu 162., 163. un 164.punkta prasībām un vai ir nepieciešams atkārtots tās novērtējums. Pilnvarotā institūcija paziņo ražotājam pieņemto lēmumu, paziņojumā iekļaujot pārbaudes atzinumu un pamatotu novērtējumu.

171. Lai pārliecinātos, ka ražotājs pienācīgi pilda pienākumus, ko uzliek apstiprinātā (sertificētā) kvalitātes sistēma, pilnvarotā institūcija veic ražotāja kvalitātes sistēmas uzraudzību:

171.1. uzrauga spiedieniekārtu pārbaudes, testēšanu un uzglabāšanu (ražotājs nodrošina iespēju piekļūt dokumentācijai, kā arī spiedieniekārtām to pārbaudes un testēšanas laikā) un pārbauda nepieciešamo informāciju, it īpaši:

171.1.1. kvalitātes sistēmas dokumentāciju;

171.1.2. tehnisko dokumentāciju;

171.1.3. kvalitātes pierakstus (piemēram, pārbaudes atskaites, testēšanas un kalibrēšanas datus, personāla kvalifikācijas vai kvalifikācijas apstiprinājumu atskaites, it īpaši personāla, kurš atbilstoši šo noteikumu 48.4. un 48.5.apakšpunktam veic spiedieniekārtu daļu savienošanu un nesagraujošos testus);

171.2. periodiski (lai vismaz reizi trijos gados veiktu pilnu atkārtotu novērtējumu) veic uzraudzības pārbaudes (auditu), lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un lieto kvalitātes sistēmu, un iesniedz ražotājam uzraudzības pārbaudes (audita) atskaiti;

171.3. izmanto nepieteikto apmeklējumu metodi. Šādu apmeklējumu nepieciešamību un biežumu nosaka pilnvarotās institūcijas izmantotā uzraudzības sistēma, ņemot vērā:

171.3.1. spiedieniekārtas kategoriju;

171.3.2. iepriekšējās uzraudzības pārbaudes (audita) rezultātus;

171.3.3. nepieciešamību novērst atklātās neatbilstības (veikt korektīvas darbības);

171.3.4. īpašus noteikumus, kas saistīti ar sistēmas apstiprinājumu;

171.3.5. būtiskas izmaiņas izgatavošanas organizācijā, politikā vai tehnikā;

171.4. izmantojot nepieteikto apmeklējumu metodi, pārbauda (verificē), vai kvalitātes sistēma darbojas pareizi, vai nodrošina šo pārbaužu veikšanu. Pilnvarotā institūcija iesniedz ražotājam apmeklējuma atskaiti un, ja ir veikti testi, testēšanas pārskatus.

172. Ražotājs desmit gadus pēc pēdējās spiedieniekārtas izgatavošanas nodrošina tirgus uzraudzības iestādēm pieeju:

172.1. kvalitātes sistēmas dokumentācijai;

172.2. informācijai par papildinājumiem kvalitātes sistēmā;

172.3. pilnvarotās institūcijas atzinumiem, atskaitēm un protokoliem.

173. Pilnvarotā institūcija informē institūcijas, kas veic uzraudzību un kontroli šajā jomā, par kvalitātes sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā anulējusi, kā arī (pēc pamatota pieprasījuma) par kvalitātes sistēmas sertifikātiem, kurus tā ir izsniegusi. Pilnvarotā institūcija informē citas pilnvarotās institūcijas par kvalitātes sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā anulējusi, kā arī par apstiprinājumu pieteikumiem, kurus tā noraidījusi.

4.10. Kvalitātes nodrošināšana spiedieniekārtai bez tipa sertifikāta (E1 modulis)

174. E1 modulis apraksta atbilstības novērtēšanas procedūru, kurā ražotājs nodrošina un apliecina spiedieniekārtas atbilstību šo noteikumu prasībām.

175. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis marķē katru spiedieniekārtas eksemplāru ar CE marķējumu un sastāda atbilstības deklarāciju. Blakus CE marķējumam norāda tās pilnvarotās institūcijas identifikācijas numuru, kura veic šo noteikumu 190.punktā minēto uzraudzību.

176. Ražotājs sagatavo spiedieniekārtu atbilstības novērtēšanas tehnisko dokumentāciju.

177. Tehniskajā dokumentācijā iekļauj šādu informāciju par spiedieniekārtu projektēšanu, izgatavošanu un lietošanu, kas nepieciešama spiedieniekārtas atbilstības novērtēšanai atbilstoši šo noteikumu prasībām:

177.1. spiedieniekārtas vispārīgs apraksts;

177.2. konstrukcijas kopsalikuma rasējums, sastāvdaļu rasējums, salikuma vienību rasējums un citi nepieciešamie darba rasējumi un shēmas;

177.3. šo noteikumu 177.2.apakšpunktā minēto rasējumu, shēmu un spiedieniekārtas darbības apraksti un skaidrojumi;

177.4. pilnībā vai daļēji izmantoto piemērojamo standartu saraksts, bet, ja šie standarti nav izmantoti, piemēroto risinājumu apraksts, kas lietoti, lai izpildītu šo noteikumu būtiskās drošības prasības;

177.5. projektēšanas aprēķini, veikto pārbaužu un izmēģinājumu rezultāti;

177.6. testēšanas pārskati.

178. Ražotājs izgatavo spiedieniekārtu, veic tās galīgo novērtējumu un pārbaudes apstiprinātas (sertificētas) kvalitātes sistēmas ietvaros. Apstiprinātā (sertificētā) kvalitātes sistēma pakļaujama šo noteikumu 190.punktā noteiktajai uzraudzībai.

179. Lai iegūtu kvalitātes sistēmas sertifikātu, ražotājs ievieš uzņēmumā kvalitātes sistēmu un izvēlas vienu no pilnvarotajām institūcijām, kurā iesniedz pieteikumu novērtējumam.

180. Pieteikumā iekļauj atbilstības novērtēšanai nepieciešamo informāciju par spiedieniekārtu un pievieno kvalitātes sistēmas dokumentāciju.

181. Lai nodrošinātu spiedieniekārtu atbilstību šo noteikumu prasībām, kvalitātes sistēmas ietvaros katrs spiedieniekārtas eksemplārs jāpārbauda un jāveic atbilstošie testi, kas noteikti piemērojamos standartos, vai ekvivalenti testi, īpaši galīgais novērtējums, saskaņā ar 49.punkta prasībām.

182. Ražotājs izstrādā visus kvalitātes sistēmas elementus, prasības un nosacījumus un sistemātiski un secīgi tos rakstiski dokumentē kā kvalitātes sistēmas politiku, procedūras un instrukcijas.

183. Kvalitātes sistēmas dokumentācija nodrošina kvalitātes programmu, plānu, rokasgrāmatu un pierakstu konsekventu izpratni. Kvalitātes sistēmas dokumentācijā iekļauj šādu atbilstošu (pietiekamu) informāciju:

183.1. kvalitātes nodrošināšanas mērķis un organizatoriskā struktūra, vadības atbildība un tās pilnvaras spiedieniekārtu kvalitātes nodrošināšanā;

183.2. daļu savienošanas procedūras, kas apstiprinātas saskaņā ar šo noteikumu 48.4.apakšpunktu;

183.3. pārbaudes un testi, kas tiks veikti pēc izgatavošanas;

183.4. kvalitātes sistēmas vadības uzraudzības līdzekļi;

183.5. kvalitātes pieraksti (piemēram, pārbaudes atskaites, testēšanas un kalibrēšanas dati, personāla kvalifikācijas vai kvalifikācijas apstiprinājumu atskaites, it īpaši personāla, kurš atbilstoši šo noteikumu 48.4. un 48.5.apakšpunktam veic spiedieniekārtu daļu savienošanu un nesagraujošos testus).

184. Pilnvarotā institūcija novērtē kvalitātes sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst šo noteikumu 181., 182. un 183.punkta prasībām (kvalitātes sistēmas elementi, kuri atbilst piemērojamo standartu prasībām, tiek uzskatīti par atbilstošiem šo noteikumu 181., 182. un 183.punkta prasībām).

185. Pārbaudes (audita) grupā ir vismaz viens eksperts ar pieredzi attiecīgās spiedieniekārtas izgatavošanas tehnoloģijas novērtēšanā. Novērtēšanas procedūrā iekļauj arī pārbaudes apmeklējumu spiedieniekārtas izgatavošanas vietā.

186. Pilnvarotā institūcija paziņo ražotājam novērtēšanas rezultātu un, ja spiedieniekārta atbilst šo noteikumu prasībām, izsniedz kvalitātes sistēmas sertifikātu. Paziņojumā iekļauj atzinumu par pārbaudi un pamatotu lēmumu, kā arī norāda lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

187. Ražotājs pilda saistības, ko nosaka apstiprinātā (sertificētā) kvalitātes sistēma un nodrošina tās atbilstību un efektivitāti.

188. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis informē pilnvaroto institūciju, kas apstiprinājusi (sertificējusi) kvalitātes sistēmu, par paredzētajām izmaiņām kvalitātes sistēmā.

189. Pilnvarotā institūcija novērtē paredzētās izmaiņas un izlemj, vai mainītā kvalitātes sistēma atbilst šo noteikumu 181., 182. un 183.punkta prasībām un vai ir nepieciešams atkārtots tās novērtējums. Pilnvarotā institūcija paziņo ražotājam pieņemto lēmumu, paziņojumā iekļaujot pārbaudes atzinumu un pamatotu novērtējumu.

190. Lai pārliecinātos, ka ražotājs pienācīgi pilda pienākumus, ko uzliek apstiprinātā (sertificētā) kvalitātes sistēma, pilnvarotā institūcija veic ražotāja kvalitātes sistēmas uzraudzību:

190.1. uzrauga spiedieniekārtu pārbaudes, testēšanu un uzglabāšanu (ražotājs nodrošina iespēju piekļūt dokumentācijai, kā arī spiedieniekārtām to pārbaudes un testēšanas laikā) un pārbauda nepieciešamo informāciju, it īpaši:

190.1.1. kvalitātes sistēmas dokumentāciju;

190.1.2. tehnisko dokumentāciju;

190.1.3. kvalitātes pierakstus (piemēram, pārbaudes atskaites, testēšanas un kalibrēšanas datus, personāla kvalifikācijas vai kvalifikācijas apstiprinājumu atskaites, it īpaši personāla, kurš atbilstoši šo noteikumu 48.4. un 48.5.apakšpunktam veic spiedieniekārtu daļu savienošanu un nesagraujošos testus);

190.2. periodiski (lai vismaz reizi trijos gados veiktu pilnu atkārtotu novērtējumu) veic uzraudzības pārbaudes (auditu), lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un lieto kvalitātes sistēmu, un iesniedz ražotājam uzraudzības pārbaudes (audita) atskaiti;

190.3. izmanto nepieteikto apmeklējumu metodi. Šādu apmeklējumu nepieciešamību un biežumu nosaka pilnvarotās institūcijas izmantotā uzraudzības sistēma, ņemot vērā:

190.3.1. spiedieniekārtas kategoriju;

190.3.2. iepriekšējās uzraudzības pārbaudes (audita) rezultātus;

190.3.3. nepieciešamību novērst atklātās neatbilstības (veikt korektīvas darbības);

190.3.4. īpašus noteikumus, kas saistīti ar sistēmas apstiprinājumu;

190.3.5. būtiskas izmaiņas izgatavošanas organizācijā, politikā vai tehnikā;

190.4. izmantojot nepieteikto apmeklējumu metodi, pārbauda (verificē), vai kvalitātes sistēma darbojas pareizi, vai nodrošina šo pārbaužu veikšanu. Pilnvarotā institūcija iesniedz ražotājam apmeklējuma atskaiti un, ja ir veikti testi, testēšanas pārskatus.

191. Ražotājs desmit gadus pēc pēdējās spiedieniekārtas izgatavošanas nodrošina tirgus uzraudzības iestādēm pieeju:

191.1. tehniskajai dokumentācijai;

191.2. kvalitātes sistēmas dokumentācijai;

191.3. informācijai par papildinājumiem kvalitātes sistēmā;

191.4. pilnvarotās institūcijas atzinumiem, atskaitēm un protokoliem.

192. Pilnvarotā institūcija informē institūcijas, kas veic uzraudzību un kontroli šajā jomā, par kvalitātes sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā anulējusi, kā arī (pēc pamatota pieprasījuma) par kvalitātes sistēmas sertifikātiem, kurus tā ir izsniegusi. Pilnvarotā institūcija informē citas pilnvarotās institūcijas par kvalitātes sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā anulējusi, kā arī par apstiprinājumu pieteikumiem, kurus tā noraidījusi.

4.11. Spiedieniekārtas verifikācija (F modulis)

193. F modulis apraksta atbilstības novērtēšanas procedūras daļu, kurā ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis nodrošina un apliecina spiedieniekārtas atbilstību šo noteikumu prasībām un tipa pārbaudes sertifikātā vai projekta pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam.

194. Ražotājs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai ražošanas procesā nodrošinātu spiedieniekārtas atbilstību šo noteikumu prasībām un tipa pārbaudes sertifikātā vai projekta pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam.

195. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis marķē katru spiedieniekārtas eksemplāru ar CE marķējumu un sastāda atbilstības deklarāciju.

196. Pilnvarotā institūcija atbilstoši testē un pārbauda katru spiedieniekārtas eksemplāru, lai novērtētu spiedieniekārtas atbilstību šo noteikumu prasībām.

197. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis:

197.1. uzglabā atbilstības deklarācijas kopiju desmit gadus pēc pēdējās spiedieniekārtas izgatavošanas;

197.2. nodrošina, ka pilnvarotās institūcijas izsniegtie atbilstības sertifikāti ir pieejami pēc pieprasījuma.

198. Pilnvarotā institūcija, testējot un pārbaudot spiedieniekārtas, ievēro šādus nosacījumus:

198.1. pārbauda katru spiedieniekārtas eksemplāru un veic testus, kas noteikti piemērojamos standartos, vai ekvivalentus testus, lai pārbaudītu (verificētu), vai spiedieniekārta atbilst tipa pārbaudes sertifikātā vai projekta pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šo noteikumu prasībām;

198.2. pārbauda (verificē), vai personāls, kurš veic spiedieniekārtu daļu savienošanu un nesagraujošos testus, ir kvalificēts vai arī tā kvalifikācija ir apstiprināta saskaņā ar šo noteikumu 48.4. un 48.5.apakšpunktu;

198.3. pārbauda (verificē), vai materiālu ražotāju izsniegtie sertifikāti atbilst šo noteikumu 57.punkta prasībām;

198.4. veic galīgo pārbaudi un stiprības testus, kas minēti šo noteikumu 49.punktā, vai nodrošina to veikšanu un, ja tas ir lietderīgi, pārbauda drošības ierīces;

198.5. katru spiedieniekārtas eksemplāru marķē vai nodrošina tā marķēšanu ar šīs pilnvarotās institūcijas identifikācijas numuru un sastāda spiedieniekārtas eksemplāra atbilstības sertifikātu par veiktajām pārbaudēm.

4.12. Spiedieniekārtas eksemplāra verifikācija (G modulis)

199. G modulis apraksta atbilstības novērtēšanas procedūru, kurā ražotājs nodrošina un apliecina, ka spiedieniekārta, kurai ir izsniegts šo noteikumu 204.punktā noteiktais spiedieniekārtas eksemplāra atbilstības sertifikāts, atbilst šo noteikumu prasībām.

200. Ražotājs marķē katru spiedieniekārtas eksemplāru ar CE marķējumu un sastāda atbilstības deklarāciju.

201. Lai saņemtu atbilstības sertifikātu, ražotājs izvēlas vienu no pilnvarotajām institūcijām un iesniedz:

201.1. pieteikumu par spiedieniekārtas eksemplāra verifikāciju, minot ražotāja nosaukumu, adresi un spiedieniekārtas atrašanās vietu;

201.2. rakstisku apliecinājumu, ka šāds pieteikums nav iesniegts nevienai citai pilnvarotajai institūcijai;

201.3. tehnisko dokumentāciju.

202. Tehniskajā dokumentācijā iekļauj šādu informāciju par spiedieniekārtu projektēšanu, izgatavošanu un lietošanu, kas nepieciešama spiedieniekārtas atbilstības novērtēšanai atbilstoši šo noteikumu prasībām:

202.1. spiedieniekārtas vispārīgs apraksts;

202.2. konstrukcijas kopsalikuma rasējums, sastāvdaļu rasējums, salikuma vienību rasējums un citi nepieciešamie darba rasējumi un shēmas;

202.3. šo noteikumu 202.2.apakšpunktā minēto rasējumu, shēmu un spiedieniekārtas darbības apraksti un skaidrojumi;

202.4. pilnībā vai daļēji izmantoto piemērojamo standartu saraksts, bet, ja šie standarti nav izmantoti, piemēroto risinājumu apraksts, kas lietoti, lai izpildītu šo noteikumu būtiskās drošības prasības;

202.5. projektēšanas aprēķini, veikto pārbaužu un izmēģinājumu rezultāti;

202.6. testēšanas pārskati;

202.7. nepieciešamās aprakstu daļas par spiedieniekārtas izgatavošanas un testēšanas procedūru apstiprināšanu, kā arī ziņas par tā personāla kvalifikāciju vai kvalifikācijas apstiprinājumu, kurš atbilstoši šo noteikumu 48.4. un 48.5.apakšpunktam veic spiedieniekārtu daļu savienošanu un nesagraujošos testus.

203. Lai nodrošinātu spiedieniekārtas atbilstību šo noteikumu prasībām, pilnvarotā institūcija pārbauda katras spiedieniekārtas projektu un uzbūvi un izgatavošanas laikā veic testus, kas noteikti piemērojamos standartos, vai ekvivalentus testus. Īpaši pārbauda:

203.1. tehnisko dokumentāciju attiecībā uz projektu un izgatavošanas procedūrām;

203.2. vai netiek lietoti materiāli, kuri neatbilst piemērojamiem standartiem vai nav saņēmuši materiālu apstiprinājumu, kā arī pārbauda materiālu ražotāja izsniegto (saskaņā ar šo noteikumu 61.punktu) materiālu sertifikātu;

203.3. vai spiedieniekārtu daļu savienošanas procedūras ir apstiprinātas saskaņā ar šo noteikumu 48.4.apakšpunktu;

203.4. vai personāls, kurš veic spiedieniekārtu daļu savienošanu un nesagraujošos testus, ir pietiekami kvalificēts vai arī tā kvalifikācija ir apstiprināta saskaņā ar šo noteikumu 48.4. un 48.5.apakšpunktu;

203.5. veic šo noteikumu 49.1.apakšpunktā minēto galīgo pārbaudi un šo noteikumu 49.2.apakšpunktā minētos stiprības testus vai nodrošina, lai attiecīgie testi tiktu veikti, un, ja tas ir lietderīgi, pārbauda arī drošības ierīces.

204. Pilnvarotā institūcija marķē spiedieniekārtu vai nodrošina tās marķēšanu ar šīs pilnvarotās institūcijas identifikācijas numuru un sastāda spiedieniekārtas eksemplāra atbilstības sertifikātu par veiktajām pārbaudēm. Atbilstības sertifikātu glabā desmit gadus.

205. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis nodrošina, ka atbilstības deklarācija un atbilstības sertifikāts ir pieejams pēc pieprasījuma.

4.13. Pilna kvalitātes nodrošināšana (H modulis)

206. H modulis apraksta atbilstības novērtēšanas procedūru, kurā ražotājs nodrošina un apliecina spiedieniekārtas atbilstību šo noteikumu prasībām.

207. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis marķē katru spiedieniekārtas eksemplāru ar CE marķējumu un sastāda atbilstības deklarāciju. Blakus CE marķējumam norāda tās pilnvarotās institūcijas identifikācijas numuru, kura veic uzraudzību saskaņā ar šo noteikumu 220.punktu.

208. Ražotājs spiedieniekārtas projektēšanu, izgatavošanu, galīgo novērtējumu un pārbaudes veic apstiprinātas (sertificētas) kvalitātes sistēmas ietvaros.

209. Lai saņemtu pilnas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas sertifikātu, ražotājs ievieš uzņēmumā šo kvalitātes sistēmu un izvēlas vienu no pilnvarotajām institūcijām, kurā iesniedz pieteikumu novērtējumam.

210. Pieteikumā iekļauj atbilstības novērtēšanai nepieciešamo informāciju par spiedieniekārtu un pievieno kvalitātes sistēmas dokumentāciju.

211. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmai jānodrošina spiedieniekārtas atbilstība šo noteikumu prasībām.

212. Ražotājs izstrādā visus kvalitātes sistēmas elementus, prasības un nosacījumus un sistemātiski un secīgi tos rakstiski dokumentē kā kvalitātes sistēmas politiku, procedūras un instrukcijas.

213. Kvalitātes sistēmas dokumentācija nodrošina kvalitātes programmu, plānu, rokasgrāmatu un pierakstu konsekventu izpratni. Kvalitātes sistēmas dokumentācijā iekļauj šādu informāciju:

213.1. kvalitātes nodrošināšanas mērķis un organizatoriskā struktūra, vadības atbildība un tās pilnvaras spiedieniekārtu kvalitātes nodrošināšanā;

213.2. tehniskā projekta specifikācijas, ieskaitot piemērojamos standartus, un, ja šie standarti nav lietoti pilnībā, informē par līdzekļiem, kas tiks izmantoti, lai nodrošinātu šo noteikumu būtisko drošības prasību izpildi;

213.3. projekta vadība un projekta verifikācijas tehnika, procesi un sistemātiskie pasākumi, kas tiks izmantoti, projektējot spiedieniekārtu, īpaši attiecībā uz materiāliem saskaņā ar šo noteikumu 3.4.apakšnodaļu;

213.4. izgatavošanas, kvalitātes vadības un kvalitātes nodrošināšanas tehnika, procesi un sistemātisku pasākumu apraksti, it īpaši daļu savienošanas procedūras, kas apstiprinātas saskaņā ar šo noteikumu 48.4.apakšpunktu;

213.5. pārbaudes un testi, kas veicami pirms spiedieniekārtas izgatavošanas, izgatavošanas laikā un pēc izgatavošanas, un šo pārbaužu un testu periodiskums;

213.6. kvalitātes pieraksti (piemēram, pārbaudes atskaites, testēšanas un kalibrēšanas dati, personāla kvalifikācijas vai kvalifikācijas apstiprinājumu atskaites, it īpaši personāla, kurš atbilstoši šo noteikumu 48.4. un 48.5.apakšpunktam veic spiedieniekārtu daļu savienošanu un nesagraujošos testus);

213.7. kvalitātes uzraudzības līdzekļi un kvalitātes sistēmas vadība.

214. Pilnvarotā institūcija novērtē kvalitātes sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst šo noteikumu 211., 212. un 213.punkta prasībām (kvalitātes sistēmas elementi, kuri atbilst piemērojamo standartu prasībām, tiek uzskatīti par atbilstošiem šo noteikumu 211., 212. un 213.punkta prasībām).

215. Pārbaudes (audita) grupā ir vismaz viens eksperts ar pieredzi attiecīgās spiedieniekārtas izgatavošanas tehnoloģijas novērtēšanā. Novērtēšanas procedūrā iekļauj arī pārbaudes apmeklējumu spiedieniekārtas izgatavošanas vietā.

216. Pilnvarotā institūcija paziņo ražotājam novērtēšanas rezultātu. Paziņojumā iekļauj atzinumu par pārbaudi un pamatotu lēmumu, kā arī norāda lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

217. Ražotājs pilda saistības, ko nosaka apstiprinātā (sertificētā) kvalitātes sistēma, un nodrošina tās atbilstību un efektivitāti.

218. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis informē pilnvaroto institūciju, kas apstiprinājusi (sertificējusi) kvalitātes sistēmu, par paredzētajām izmaiņām kvalitātes sistēmā.

219. Pilnvarotā institūcija novērtē paredzētās izmaiņas un izlemj, vai mainītā kvalitātes sistēma atbilst šo noteikumu 211., 212. un 213.punkta prasībām un vai ir nepieciešams atkārtots tās novērtējums. Pilnvarotā institūcija paziņo ražotājam pieņemto lēmumu, paziņojumā iekļaujot pārbaudes atzinumu un pamatotu novērtējumu.

220. Lai pārliecinātos, ka ražotājs pienācīgi pilda pienākumus, ko uzliek apstiprinātā (sertificētā) kvalitātes sistēma, pilnvarotā institūcija veic ražotāja kvalitātes sistēmas uzraudzību:

220.1. uzrauga spiedieniekārtu izgatavošanu, pārbaudes, testēšanu un uzglabāšanu (ražotājs nodrošina iespēju piekļūt dokumentācijai, kā arī spiedieniekārtām to izgatavošanas, pārbaudes un testēšanas laikā) un pārbauda nepieciešamo informāciju, it īpaši:

220.1.1. kvalitātes sistēmas dokumentāciju;

220.1.2. kvalitātes pierakstus, kas attiecas uz kvalitātes sistēmas projektēšanu (piemēram, analīžu rezultāti, aprēķini, testi);

220.1.3. kvalitātes pierakstus, kas attiecas uz kvalitātes sistēmas ražošanu (piemēram, atskaišu pārbaudes, testēšanas un kalibrēšanas datu pārbaudes, personāla kvalifikācijas pārbaudes);

220.2. periodiski (lai vismaz reizi trijos gados veiktu pilnu atkārtotu novērtējumu) veic uzraudzības pārbaudes (auditu), lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un lieto kvalitātes sistēmu, un iesniedz ražotājam uzraudzības pārbaudes (audita) atskaiti;

220.3. izmanto nepieteikto apmeklējumu metodi. Šādu apmeklējumu nepieciešamību un biežumu nosaka pilnvarotās institūcijas izmantotā uzraudzības sistēma, ņemot vērā:

220.3.1. spiedieniekārtas kategoriju;

220.3.2. iepriekšējās uzraudzības pārbaudes (audita) rezultātus;

220.3.3. nepieciešamību novērst atklātās neatbilstības (veikt korektīvas darbības);

220.3.4. īpašus noteikumus, kas saistīti ar sistēmas apstiprinājumu;

220.3.5. būtiskas izmaiņas izgatavošanas organizācijā, politikā vai tehnikā;

220.4. izmantojot nepieteikto apmeklējumu metodi, pārbauda (verificē), vai kvalitātes sistēma darbojas pareizi, vai nodrošina šo pārbaužu veikšanu. Pilnvarotā institūcija iesniedz ražotājam apmeklējuma atskaiti un, ja ir veikti testi, testēšanas pārskatus.

221. Ražotājs desmit gadus pēc pēdējās spiedieniekārtas izgatavošanas nodrošina tirgus uzraudzības iestādēm pieeju:

221.1. kvalitātes sistēmas dokumentācijai;

221.2. informācijai par papildinājumiem kvalitātes sistēmā;

221.3. pilnvarotās institūcijas atzinumiem, atskaitēm un protokoliem.

222. Pilnvarotā institūcija informē institūcijas, kas veic uzraudzību un kontroli šajā jomā, par kvalitātes sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā anulējusi, kā arī (pēc pamatota pieprasījuma) par kvalitātes sistēmas sertifikātiem, kurus tā ir izsniegusi. Pilnvarotā institūcija informē citas pilnvarotās institūcijas par kvalitātes sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā anulējusi, kā arī par apstiprinājumu pieteikumiem, kurus tā noraidījusi.

4.14. Pilna kvalitātes nodrošināšana ar spiedieniekārtas projekta pārbaudi un īpašu galīgā novērtējuma uzraudzību (H1 modulis)

223. Lietojot H1 moduli, papildus šīm prasībām ievēro arī visas H moduļa prasības.

224. Ražotājs izvēlas vienu no pilnvarotajām institūcijām un iesniedz tai pieteikumu spiedieniekārtas projekta pārbaudei. Pieteikumā iekļauj informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu spiedieniekārtas atbilstību šo noteikumu prasībām un lai izprastu, kā spiedieniekārta ir projektēta, izgatavota un darbināma.

225. Pieteikumā ietver šādu informāciju:

225.1. tehniskā projekta specifikācijas, ieskaitot to piemērojamo standartu sarakstu, kurus paredzēts izmantot;

225.2. nepieciešamie papildu pierādījumi projekta atbilstībai, īpaši, ja piemērojamie standarti nav lietoti pilnā apjomā. Šajos papildu pierādījumos iekļauj ražotāja laboratorijas vai citas atbilstošas laboratorijas ražotāja uzdevumā veikto testu rezultātus.

226. Pilnvarotā institūcija, izmantojot nepieteikto apmeklējumu metodi, pārbauda spiedieniekārtas un uzrauga, kā tiek veikts šo noteikumu 49.punktā minētais galīgais novērtējums.

227. Pilnvarotā institūcija izvērtē pieteikumu un, ja projekts atbilst šo noteikumu prasībām, izsniedz projekta pārbaudes sertifikātu. Sertifikātā norāda pārbaudes atzinumu, spēkā esamības nosacījumus, nepieciešamos datus apstiprinātā (sertificētā) projekta identificēšanai un, ja nepieciešams, arī spiedieniekārtas vai ierīču darbības aprakstu.

228. Ražotājs informē pilnvaroto institūciju, kas ir izsniegusi projekta pārbaudes sertifikātu, par visām izmaiņām projektā. Ja šīs izmaiņas var ietekmēt projekta atbilstību būtiskajām drošības prasībām vai spiedieniekārtas lietošanas nosacījumus, ražotājam par tām jāsaņem papildu apliecinājums, ko izsniedz kā papildinājumu sākotnējam projekta pārbaudes sertifikātam.

229. Pilnvarotā institūcija informē citas pilnvarotās institūcijas par projekta pārbaudes sertifikātiem un to papildinājumiem, kurus tā ir anulējusi, kā arī par tiem pieteikumiem, kurus tā noraidījusi.

5. Materiālu apstiprinājums

230. Materiāliem, no kuriem paredzēts izgatavot spiedieniekārtas, nepieciešams materiālu apstiprinājums — tehniskais dokuments, kas raksturo materiālus, kas nav unikāli un neatkārtojami.

231. Materiālu apstiprinājums nav nepieciešams tiem spiedieniekārtu izgatavošanai paredzētajiem materiāliem, par kuriem ir norādes piemērojamajos standartos.

232. Materiālu apstiprinājumu izsniedz šim nolūkam pilnvarota institūcija, kas veic attiecīgas pārbaudes un testus un apstiprina dažādu materiālu tipu atbilstību šo noteikumu prasībām.

6. Atbilstības deklarācija

233. Atbilstības deklarācijā, ko sastāda ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis, iekļauj vismaz šādu informāciju:

233.1. ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja nosaukums un adrese;

233.2. vispārīgs spiedieniekārtas vai spiedieniekārtu kompleksa apraksts;

233.3. norādes uz veiktajām atbilstības novērtēšanas procedūrām;

233.4. ja tiek deklarēta spiedieniekārtu kompleksa atbilstība, to spiedieniekārtu apraksts, kas veido šo kompleksu;

233.5. norāde uz tipa pārbaudes sertifikātu, projekta pārbaudes sertifikātu vai atbilstības sertifikātu, ja tas noteikts attiecīgā atbilstības novērtēšanas procedūrā, un tās pilnvarotās institūcijas nosaukums un adrese, kura izsniegusi šo sertifikātu;

233.6. tās pilnvarotās institūcijas nosaukums un adrese, kura uzrauga kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, ja tas noteikts attiecīgā atbilstības novērtēšanas procedūrā;

233.7. norāde uz piemērojamajiem standartiem, ja tādi lietoti;

233.8. norāde uz citiem tehniskajiem standartiem un specifikācijām, ja tādas lietotas;

233.9. atsauces uz citiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka CE marķējumu un attiecas uz deklarējamo spiedieniekārtu vai kompleksu;

233.10. deklarācijas izsniedzēja amats, paraksts, tā atšifrējums, datums un izsniegšanas vieta.

7. CE marķējums

234. CE marķējumu (2.pielikums) veido lielie burti "CE".

235. CE marķējuma izmērus var proporcionāli palielināt vai samazināt, ievērojot paraugā dotās proporcijas.

236. Abiem CE marķējuma komponentiem ir vienāds vertikālais izmērs, un tas nedrīkst būt mazāks par pieciem milimetriem.

237. CE marķējumam tiek pievienots tās pilnvarotās institūcijas identifikācijas numurs, kas piedalījusies attiecīgās spiedieniekārtas izgatavošanas pārbaudēs.

238. CE marķējumam jābūt viegli salasāmam un neizdzēšamam, un to novieto redzamā vietā uz katra:

238.1. spiedieniekārtas eksemplāra;

238.2. spiedieniekārtu kompleksa, kurš ir pilnībā nokomplektēts vai nokomplektēts tā, ka iespējams izdarīt tā galīgo novērtēšanu atbilstoši šo noteikumu 49.punktam.

239. CE marķējums nav jāizvieto uz katra spiedieniekārtas eksemplāra, ja tie veido kādu no šo noteikumu 13.punktā norādītajiem kompleksiem. Atsevišķiem spiedieniekārtu eksemplāriem, uz kuriem jau ir CE marķējums, pēc iebūvēšanas kompleksā šis marķējums jāsaglabā.

240. Ja uz spiedieniekārtas vai kompleksa atbilstību attiecas arī citu normatīvo aktu prasības, pirms spiedieniekārtas vai kompleksa marķēšanas ar CE marķējumu jāizpilda arī šajos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

241. Spiedieniekārtas un to kompleksus atļauts marķēt ar citām zīmēm un simboliem, ja vien tie nemaldina par CE marķējuma nozīmi vai formu un nesamazina CE marķējuma redzamību un nepārprotamību.

242. Ja institūcijas, kuras saskaņā ar šiem noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem kontrolē un uzrauga spiedieniekārtas un to kompleksus, konstatē, ka CE marķējums uz spiedieniekārtas vai to kompleksa ir uzlikts nepamatoti, tās par šo faktu informē ražotāju, tā pilnvaroto pārstāvi vai importētāju, kura pienākums ir nodrošināt, lai spiedieniekārta vai komplekss atbilstu normatīvo aktu prasībām un šādi pārkāpumi turpmāk neatkārtotos.

243. Ja tiek turpināta spiedieniekārtu vai to kompleksu nepamatota marķēšana ar CE marķējumu, attiecīgās institūcijas veic normatīvajos aktos noteiktos nepieciešamos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu minēto spiedieniekārtu vai kompleksu piedāvāšanu iekšējā tirgū, vai arī nodrošina to izņemšanu no tirgus un/vai lietošanas.

8. Tirgus uzraudzība

244. Ministru kabineta noteiktas tirgus uzraudzības iestādes veic visus attiecīgajos normatīvajos aktos paredzētos pasākumus, lai tirgū tiktu piedāvātas tikai spiedieniekārtas un to kompleksi, kas, atbilstoši uzstādīti, uzturēti un lietoti, neapdraud cilvēku dzīvību, veselību un vidi.

245. Piedāvāt iekšējā tirgū — pārdot, dāvināt vai nodot lietošanā pret atlīdzību vai bez tās — atļauts tikai tādas spiedieniekārtas un to kompleksus, kas atbilst šo noteikumu prasībām un ir marķēti ar CE marķējumu.

246. Iekšējā tirgū spiedieniekārtas vai to kompleksus var piedāvāt persona, kura ir:

246.1. spiedieniekārtas vai to kompleksa ražotājs (arī persona, kura šādas spiedieniekārtas vai kompleksus projektē un izgatavo personīgai lietošanai);

246.2. spiedieniekārtas vai to kompleksa ražotāja pilnvarots pārstāvis;

246.3. spiedieniekārtas vai to kompleksa importētājs;

246.4. spiedieniekārtas vai to kompleksa izplatītājs;

246.5. Latvijas iedzīvotāju reģistrā reģistrēta fiziskā persona.

247. Par spiedieniekārtas vai to kompleksa piedāvāšanu tirgū netiek uzskatītas šādas darbības:

247.1. spiedieniekārtas vai to kompleksa nosūtīšana ražotāja pilnvarotajam pārstāvim Latvijā, kuram uzticēts nodrošināt spiedieniekārtas vai to kompleksa atbilstību šo noteikumu prasībām pirms piedāvāšanas tirgū;

247.2. spiedieniekārtas vai to kompleksa ievešana apstrādei vai pilnveidošanai, ja pēc tam spiedieniekārta vai to komplekss tiek izvests no Latvijas;

247.3. spiedieniekārtas vai to kompleksa izgatavošana Latvijā realizācijai ārējā tirgū.

248. Spiedieniekārtas vai to kompleksus, kuri neatbilst šo noteikumu prasībām, atļauts demonstrēt gadatirgos, izstādēs, demonstrējumos un līdzīgos pasākumos, ja uz tiem ir skaidri saskatāma norāde par neatbilstību šo noteikumu prasībām un tirdzniecības ierobežojumiem. Minēto pasākumu laikā spiedieniekārtu vai kompleksu darbināšana pieļaujama tikai ar nosacījumu, ja tiek ievēroti visi drošības pasākumi, lai nenodarītu nekādu kaitējumu cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi. Ja minētās spiedieniekārtas vai to kompleksi tiek piedāvāti tirgū, tiem jāatbilst šo noteikumu prasībām.

249. Lai spiedieniekārtu un to kompleksu lietošana būtu atbilstoša un droša, persona, kas spiedieniekārtas un to kompleksus piedāvā tirgū, nodrošina, lai šo noteikumu 50. un 51.punktā norādītā informācija būtu valsts valodā.

9. Pārejas jautājumi

250. Šie noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.janvāri.

251. Pilnvarotā institūcija, veicot materiālu apstiprinājumu tiem materiāliem, kuri pirms šo noteikumu spēkā stāšanās ir atzīti par atbilstošiem šo noteikumu prasībām, ņem vērā iepriekš veikto pārbaužu un testu rezultātus.  

Ministru prezidents A.Šķēle  

Labklājības ministrs R.Jurdžs

1.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 2.maija noteikumiem Nr.165

Spiedieniekārtu iedalījums kategorijās

Spiedieniekārtas kategorijās iedala pēc šī pielikuma 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9.zīmējumā norādītajām diagrammām. Robežlīnijas atbilstības novērtēšanas diagrammās norāda katras kategorijas spiedieniekārtu augšējās robežas.

1.zīmējums

Noteikumu 12.1.1.1.apakšpunktā norādīto tvertņu iedalījums kategorijās

Piezīme. Tvertnes, kas paredzētas nestabilu gāzu saturēšanai un atbilst I vai II kategorijai, klasificējamas III kategorijā.

2.zīmējums

Noteikumu 12.1.1.2.apakšpunktā norādīto tvertņu iedalījums kategorijās

Piezīme. Pārnēsājamās ugunsdzēšanas tvertnes un tvertnes elpošanas iekārtām klasificējamas ne zemāk par III kategoriju.

3.zīmējums

Noteikumu 12.1.2.1.apakšpunktā norādīto tvertņu iedalījums kategorijās

4.zīmējums

Noteikumu 12.1.2.2.apakšpunktā norādīto tvertņu iedalījums kategorijās

Piezīme. Noteikumu 5.punktā minētie kompleksi, kas paredzēti siltā ūdens ražošanai, klasificējami ne zemāk par III kategoriju un attiecīgi tiek pakļauti vai nu projekta pārbaudei (B1 modulis) attiecībā uz to atbilstību būtiskajām drošības prasībām, kas norādītas noteikumu 42., 43., 44., 45., 46., 54., 55. un 56.punktā, 64.1. un 64.4.apakšpunktā, vai pilnai kvalitātes nodrošināšanai (H modulis).

5.zīmējums

Noteikumu 12.2.apakšpunktā norādīto tvertņu iedalījums kategorijās

Piezīme. Mājsaimniecībā izmantojamie vārkatli klasificējami ne zemāk par III kategoriju.

Noteikumu 5.punktā minētie kompleksi, kas paredzēti siltā ūdens ražošanai, klasificējami ne zemāk kā III kategorijā un attiecīgi tiek pakļauti vai nu projekta pārbaudei (modulis B1) attiecībā uz to atbilstību būtiskajām drošības prasībām, kas norādītas noteikumu 42., 43., 44., 45., 46., 54., 55. un 56.punktā, 64.1. un 64.4.apakšpunktā, vai pilnai kvalitātes nodrošināšanai (modulis H).

6.zīmējums

Noteikumu 12.3.1.1.apakšpunktā norādīto cauruļvadu iedalījums kategorijās

Piezīme. Cauruļvadi nestabilām gāzēm, kas saskaņā ar šo zīmējumu atbilst I vai II kategorijai, klasificējami ne zemāk par III kategoriju.

7.zīmējums

Noteikumu 12.3.1.2.apakšpunktā norādīto cauruļvadu iedalījums kategorijās

Piezīme. Visi cauruļvadi, kas satur plūstošas vielas ar temperatūru virs 350 °C un saskaņā ar šo zīmējumu atbilst II kategorijai, klasificējami ne zemāk par III kategoriju.

8.zīmējums

Noteikumu 12.3.2.1.apakšpunktā norādīto cauruļvadu iedalījums kategorijās

9.zīmējums

Noteikumu 12.3.2.2.apakšpunktā norādīto cauruļvadu iedalījums kategorijās

 

Labklājības ministrs R.Jurdžs