Nacionālās drošības koncepcija

Precizēta saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 2.oktobra sēdes protokollēmuma 45.§ 2.punktu

Turpinājums. Sākums — “LV” 06.11.2001., Nr.159;

“LV” 08.11.2001., Nr.161; “LV” 16.11.2001., Nr.166; “LV” 04.12.2001., Nr.175

3. Nacionālās drošības nodrošināšana un apdraudējuma novēršana

3.3. Ekonomikas, nozaru, vides un reģionu attīstība

3.3.1. Ekonomiskā drošība

Ekonomiskajai drošībai svarīga ir ekonomikas dažādošana un orientācija uz precēm un pakalpojumiem ar augstu pievienoto vērtību. Dažādojot valsts ekonomiku, nepieciešams palielināt līdz šim vāji attīstītu, bet perspektīvu nozaru nozīmi, līdztekus maksimāli izmantojot attīstīto nozaru priekšrocības. Valsts sekmēs inovatīvās attīstības politiku, inovācijas sistēmas izveidi un tās darbību. Tiks veicināta konkurētspējas palielināšana, jaunu ārējo tirgu apgūšana.

Veidojot ekonomikas attīstībai labvēlīgus nosacījumus, nepieciešams radīt uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, veidot mērķtiecīgu valsts atbalsta politiku, uzlabot nodokļu sistēmu un tās administrēšanu, kā arī veidot uzņēmēju apmācību un konsultāciju sistēmu.

Valsts ekonomisko attīstību un drošību būtiski ietekmē konkurētspējīga rūpniecība. Konkurētspējīgu produktu ar augstu pievienoto vērtību apjoma pieaugums un to eksports var samazināt ārējās tirdzniecības deficītu. Tiks aktivizēta investīciju piesaiste rūpniecības sektoram.

Valsts ekonomisko drošību un attīstību būtiski var ietekmēt stāvoklis enerģētikas sektorā. Valstī nepieciešams veidot naftas produktu rezerves. Sistēmas apgādes drošībai jābūt galvenajam nosacījumam, veicot elektroenerģijas tirgus liberalizācijas pasākumus, kas ietver arī vienota Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus veidošanu. Jāveicina vietējo energoresursu izmantošana un energoefektivitātes palielināšana, tādējādi mazinot atkarību no importa un palielinot valsts neatkarību enerģētikas jomā.

Valsts ekonomiskā attīstība ir saistīta arī ar spējām saglabāt un paaugstināt esošo tranzītkravu plūsmu. Galvenie uzdevumi tranzīta pakalpojumu sfēras attīstīšanā ir pakalpojumu konkurētspējas nodrošināšana, vienotas un harmoniskas transporta infrastruktūras attīstība iekšzemes un starptautisko tranzīta pārvadājumu veikšanai, Latvijas ostu infrastruktūras attīstība, maģistrālo cauruļvadu attīstība, autoceļu tīkla un Rietumu–Austrumu dzelzceļa koridora un ar to saistītās infrastruktūras modernizācija.

Transporta un tranzīta pakalpojumu attīstībā īpaša uzmanība tiek pievērsta transporta infrastruktūras attīstībai un integrēšanās procesam Eiropas un pasaules transporta tīklā. Latvija turpinās aktīvu līdzdalību Trans-Eiropas transporta tīkla paplašināšanā. Latvija jau šobrīd ir nozīmīgs tranzīta koridors virzienā Eiropa–Neatkarīgo Valstu Savienība (NVS) un Āzija, un līdz ar iestāšanos ES tās nozīmīgums vēl palielināsies.

Turpmāk — vēl