Ar latviešu tautas unikālo devumu pasaules prātam un gara bagātībai

Rīgā vizītē uzturējās  UNESCO ģenerāldirektors Koičiro Macuura

Pirms Dainu skapja pagodinājuma plākšņu atklāšanas — Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš un UNESCO ģenerāldirektors Koičiro Macuura (augšējā attēlā pa kreisi); kultūras ministre Karina Pētersone un profesors Imants Freibergs (apakšējā attēlā pa kreisi); Dainu skapja pagodinājuma plāksnes Latvijas Zinātņu akadēmijas vestibilā (attēlos pa labi) Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

UNESCO ģenerāldirektora Koičiro Macuuras vizīte

No 7. līdz 9. decembrim Latvijā oficiālā vizītē uzturējās UNESCO ģenerāldirektors Koičiro Macuura.

Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) ģenerāldirektors Koičiro Macuura (Koichiro Matsuura) Latvijā ieradās pēc Latvijas ielūguma, lai pārrunātu Latvijas un UNESCO līdzšinējo sadarbību un apspriestu tās turpmākās attīstības iespējas. Vizītes laikā viesis tikās ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, UNESCO Latvijas nacionālās komisijas prezidenti, kultūras ministri Karinu Pētersoni, UNESCO Latvijas nacionālās komisijas viceprezidentu, izglītības un zinātnes ministru Kārli Greiškalnu un Rīgas domes priekšsēdētāju Gundaru Bojāru.

Latvijas Zinātņu akadēmijas augstceltnē Koičiro Macuura tikās ar inteliģences pārstāvjiem un kopā ar akadēmijas prezidentu profesoru Jāni Stradiņu atklāja piemiņas plāksni par godu Krišjāņa Barona Dainu skapim, kas šā gada septembrī tika iekļauts UNESCO “Pasaules atmiņas” reģistrā. Uzrunājot Latvijas inteliģences pārstāvjus, kas bija klāt šajā svinīgajā brīdī, augstais viesis atgādināja, ka dokumentārā mantojuma programma “Pasaules atmiņa” ir izveidota, lai apzinātu, aizsargātu un darītu plaši pieejamu pasaules bibliogrāfisko vērtību krājumu. Notikuma lielo nozīmi Latvijas kultūras dzīvē izcēla Zinātņu akadēmijas prezidents profesors Jānis Stradiņš (Viņa uzrunu skat. blakus).

Par godu UNESCO ģenerāldirektora vizītei Latviešu folkloras krātuve sagatavojusi digitālu informatīvo materiālu par Dainu skapi. Viesis varēja iepazīties ar sešiem tūkstošiem tajā esošo lapiņu un noklausīties divus tautasdziesmu dziedājuma ierakstus no Alsungas un Baltinavas. Folkloras krātuves speciālists Aldis Pūtelis un profesors Mārtiņš Boiko pastāstīja par tikšanās laikā eksponēto “Latvju dainu” pirmizdevumu, kas ietvēra ap 218 tūkstošiem tautasdziesmu, un iesākto akadēmisko izdevumu ar vairāk nekā 1 miljonu 300 tūkstošiem tautasdziesmu, kas iecerēts 15 sējumos, pašlaik klajā laisti pirmie septiņi sējumi. Turpinās mūsu bagātā folkloras pūra datorizācija, ko jau sešdesmitajos gados vēl Kanādā uzsāka profesors Imants Freibergs. Tagad notiek Dainu skapja atvilktnītēs esošo 147 tūkstošu dziesmiņu skenēšana, lai “Pasaules atmiņā” paaudžu paaudzēs varētu glabāties Krišjāņa Barona mūža veikums.

Par Dainu skapja sākumiem zina stāstīt literatūrzinātniece Saulcerīte Viese. Lielā dziesmu jūra, kas plūda no Latvijas malu malām, bija jāorganizē vienotā, pārskatāmā sistēmā. Vispirms dziesmiņas bija jāpārraksta, jo tās bija iesūtītas visdažādākajos rokrakstos, bieži vien - neievērojot nekādus pareizrakstības likumus. Lai tās varētu sistematizēt, katra mazā četrrinde vai sešrinde tika glīti uzrakstīta uz savas zīmītes. Arī varianti. No sākuma Krišjānis Barons zīmītes glabāja tukšās papirosu čaulīšu kārbiņās, bet tad viņš atcerējās Tērbatas universitātes Zvaigžņu kataloga skapi, ko bija iepazinis savās astronomijas studijās. Un tā 1880. gadā smalkam vācu meistaram tika pasūtīts šis skapis pārrakstīto lapiņu glabāšanai un sistematizācijai. Skapim ir divas puses, katrā 35 atvilktnes, katrai atvilktnei — 20 nodalījumi, un katrā nodalījumā var ievietot līdz 200 zīmītēm kopā ar norādījumiem par tautasdziesmu teicējiem un vietām, no kurienes dziesmiņas iesūtītas. Piepildīts ar dziesmām kā strops ar medus kārēm, Dainu skapis glabājas Latviešu folkloras krātuves seifā un tagad arī “pasaules atmiņas” reģistrā. Tam ir arī divas kopijas, ko par godu Dainu tēva 150. dzimšanas dienai 1985. gadā darināja Cēsu jaunie galdnieki. Viens skapis kopā ar plašo jubilejas izstādi apceļoja Berlīni, Helsinkus, Stokholmu un Maskavu un tagad ir radis mājvietu Krišjāņa Barona muzejā Rīgā, otrs atrodas Ivana Stankeviča un Krišjāņa Barona muzejā Uderevkā, bijušajā Voroņežas guberņā.

Zinātņu akadēmijā UNESCO ģenerāldirektors tikās ar akadēmijas vadību un pārrunāja turpmākās sadarbības perspektīvas. Sarunā piedalījās ar UNESCO atbalstu izveidotā Starptautiskā biomedicīnas un biotehnoloģijas centra direktors Elmārs Grēns, kas šogad tika ievēlēts arī UNESCO starptautiskajā Bioētikas komitejā. Akadēmijas ģenerālsekretārs Andrejs Siliņš pastāstīja, ka Latvijā ir senas un noturīgas tradīcijas sadarbībai ar UNESCO zinātnes jomā. Latvijas nacionālās komisijas zinātnes programmu kopīgais mērķis ir sabiedrības labklājības celšana, cilvēka un vides harmoniskas saskaņas veicināšana un ilgtspējīga attīstība. Nākamajos gados paredzēts atbalstīt vides zinātnes, veicinot Latvijas speciālistu līdzdalību starptautiskajā hidroloģijas programmā, UNESCO programmā “Cilvēks un biosfēra” un Piekrastes reģiona ilgtspējīgas attīstības programmās, Starptautiskā biomedicīnas un biotehnoloģijas centra pētniecības un studentu apmaiņas programmu, sabiedrībā noritošo procesu pētniecības programmas un bioētiku visās nozarēs, kas skar cilvēku un dzīvnieku kā pētījumu objektu. Pats būdams bioloģijas zinātņu doktors, Macuuras kungs īpaši interesējās par tīra gaisa un tīra ūdens problēmām, pievērsdams uzmanību arī jautājumam par iespējamo celulozes rūpnīcas celtniecību Latvijā.

Tiekoties ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktoru Andri Vilku, viesis interesējās, kā veicas ar jaunās bibliotēkas celtniecības projektu, kas 1999. gadā tika atbalstīts UNESCO 30. ģenerālkonferencē.

Vizītes laikā Koičiro Macuura apmeklēja Rīgas 49. vidusskolu, kas ir UNESCO asociētā skola, un Latvijas Universitātē iepazinās ar UNESCO katedru, kas tika nodibināta šā gada septembrī UNESCO Latvijas nacionālās komisijas desmitgades konferences laikā.

Augstais viesis apmeklēja Okupācijas muzeju un iepazinās ar Rīgas pilsētas vēsturisko centru, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Šajā gadā UNESCO sekretariāts Latvijas projektiem dažādās dalības programmās piešķīris 246 tūkstošus dolāru, kas ir vērā ņemams papildinājums pieticīgajam valsts finansējumam izglītības, zinātnes un kultūras vajadzībām. Taču UNESCO atbalsts nav izsakāms tikai skaitļos. Šī organizācija darbojas kā katalizators, palīdzot sakārtot valsts līmenī kultūras mantojuma aizsardzības mehānismus, radīt ekspertu darba grupas, kas profesionāli un ar entuziasmu darbojas dažādās jomās. Kā vairākkārt tika atzīmēts ģenerāldirektora Koičiro Macuuras vizītes laikā, šī sadarbība stiprina Latvijas starptautiskos sakarus un dara pasaulē pazīstamus mūsu izglītības, zinātnes un kultūras sasniegumus.

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore

LZA prezidenta prof. Jāņa Stradiņa domas

LZA prezidenta Jāņa Stradiņa uzruna Dainu skapja piemiņas plāksnes atklāšanas ceremonijā 2001. gada 8. decembrī

Augsti godātais ģenerāldirektor Macuuras kungs, kultūras ministre Pētersones kundze, dāmas un kungi!

Es vēlētos sacīt dažus vārdus, pirms mēs atklājam šīs divas plāksnītes (latviešu un angļu valodā), no kurām viena, Macuuras kungs, ar jūsu parakstu ir Dainu skapja sertifikāta oriģinālteksts, bet otra latviešu valodā apliecina, ka Dainu skapis atrodas Zinātņu akadēmijas augstceltnē kopš 1963. gada un ir nupat oficiāli iekļauts UNESCO reģistrā “Pasaules atmiņa”.

Šo plākšņu atklāšana apliecina, ka Krišjāņa Barona Dainu skapis, viena no lielākajām un nozīmīgākajām latviešu nacionālā mantojuma vērtībām, 2001. gada 4. septembrī ir ierakstīta UNESCO reģistrā “Pasaules atmiņa”. Šis moments ir simbolisks visai latviešu tautai, jo katrs latvietis ir vismaz dzirdējis par šo vērtību. Bet īpaši nozīmīgs šis fakts ir Latvijas Zinātņu akadēmijai, kura dod mājvietu Latviešu folkloras krātuvei ar visu Dainu skapi.

Reģistrs “Pasaules atmiņa” ir izveidots 1992. gadā ar mērķi — parādīt un darīt zināmas pasaulē tās nacionālās vērtības, kas veido būtiskāko visas cilvēces mantojuma daļu. Latvija tajā pašā gadā Nacionālā UNESCO komisija aizsāka programmu “Pasaules atmiņa”, ko tagad vada Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks un profesors Imants Freibergs — abi ir klāt šajā mirklī.

Bet, saprotams, nacionālā mantojuma programmas Latviešu folkloras krātuvē tiek veiktas kopš tās dibināšanas 1924. gadā, tātad vismaz 70 gadu.

Mums ir ārkārtīgs gandarījums šodien sveikt šajā ēkā jūs, ģenerāldirektora kungs, personu, kuras paraksts ir uz Dainu skapja internacionālā sertifikāta, un izteikt prieku, ka jūs esat radis iespēju pats piedalīties šo plākšņu atklāšanā un varēsit arī aplūkot Dainu skapi.

Mēs ļoti ceram, ka šīs latviešu tautas dziesmu krātuves iekļaušana UNESCO reģistrā palīdzēs mums saņemt arī turpmāku atbalstu no UNESCO šajā jomā. Bet vienlaikus mums šķiet, ka tas iekļaus mūsu dainu arī mūsu valdības īpašā gādībā, lai radītu labākus apstākļus Dainu skapja un Latviešu folkloras krātuves uzturēšanai, lai būtu tās pieejamas kā mūsu tautai, tā arī pasaulei. Nedz Latvijas Zinātņu akadēmijai, nedz Folkloras krātuvei nepietiek naudas, lai uzturētu Dainu skapi un tā apkārtni tādā stāvoklī, kādā mēs vēlētos to redzēt.

Latviešu folklora, būdama ārkārtīgi bagāta un sena, ir viena no pasaules kultūras daudzveidības zīmēm. Šīsdienas ceremonija nav tikai ar vietēju nozīmi. Šādā kārtā nācijas liktenis simboliski tiek saistīts ar milzīgo, globālo kultūras pasauli, ar visu cilvēci.

Un es vēlētos šajā reizē citēt jūsu vārdus, ģenerāldirektora kungs, ko sacījāt savā uzrunā UNESCO 31. ģenerālkonferencē Parīzē 2001. gada 18. oktobrī: “Mūsu kultūras mantojuma koncepcija ir atminēšanās. Tas tādēļ, ka mantojums ir kausējamais trauks, kas satur daudzas ietekmes un daudzus iedvesmas avotus kādā vēstures mirklī, tik daudzus, ka tie var kļūt par kopēju un daudzveidīgu identitātes simbolu, no kura var rasties dzīvinoši radošie spēki.” Tieši tāds ir Dainu skapis mūsu tautai un, gribas cerēt, arī mūsu kaimiņiem.

Paldies, Macuuras kungs, par ierašanos pie mums, un nu mums kopā jāatklāj šīs plāksnes.

Sarunu laikā Latvijas Zinātņu akadēmijā: UNESCO ģenerāldirektors Koičiro Macuura;

kultūras ministre Karina Pētersone, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš un Latvijas vēstniece UNESCO Aina Nagobada-Ābola

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Tiekoties ar Valsts prezidenti

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga pagājušonedēļ, 7. decembrī, Jūrmalas rezidencē tikās ar UNESCO ģenerāldirektoru Koičiro Macuuru. Sarunā piedalīties bija aicināts arī šā gada novembrī UNESCO bioētikas komitejā ievēlētais Latvijas pārstāvis Elmārs Grēns, Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš, kura vadītā iestāde iesaistījusies vairākos UNESCO sadarbības projektos, Imants Freibergs, kurš darbojas vairākos ar UNESCO saistītos projektos, kā arī bijusī Latvijas vēstniece UNESCO Aina Nagobada–Ābola.

Atzīmējot līdzšinējo sadarbības programmu nozīmību, prezidente tikšanās laikā īpaši pievērsa viesa uzmanību Latvijas turpmākajām iecerēm UNESCO ietvaros, uzsverot kopīgo Baltijas valstu projektu par Dziesmu svētku iekļaušanu Pasaules mutvārdu un nemateriālās kultūras mantojuma šedevru sarakstā. “Dziesmu svētku tradīcija vieno visas trīs Baltijas valstis, kurām šie svētki ir nozīmējuši tautas garīgo atmodu, nesot brīvību Latvijai, Lietuvai un Igaunijai. Tā ir unikāla tradīcija pasaules mērogā, kas būtu cienīga iekļauties UNESCO sarakstā,” sacīja V.Vīķe-Freiberga sarunā ar K.Macuuru. Tajā pašā laikā prezidente iepazīstināja ar atšķirībām, kādas pastāv starp latviešu, lietuviešu un igauņu tautasdziesmām, dažādu kultūrvēsturisko sakņu un laikmetu iespaidu uz tām. “Mūsu tautu folklora, atšķirībā no Dziesmu svētku tradīcijas, nav skatāma kā praktiski identiska, starp mums ir daudz atšķirību tautasdziesmu uzbūves, tematikas, melodikas un citā ziņā,” teica prezidente.

K.Macuura informēja, ka nākamajā gadā tiks izskatītas kandidatūras UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstam. Latvijas puse iepazīstināja ar savu ieceri par šādu kandidatūru izvēlēties Kuldīgas vecpilsētu ar tās vēsturisko koka arhitektūru, kā arī Ventas ielejas dabas kompleksu.

Tikšanās gaitā dalībnieki apmainījās viedokļiem par pasaules aktualitātēm gēnu izpētes laukā, bioētikā, apspriežoties par mūsdienās nereti sastopamo dilemmu starp ētikas principiem un komerciālo izdevīgumu šajās jomās.

Pārrunātas arī ANO aktualitātes, uzsverot nepieciešamību turpināt izvērst tematu par dialogu starp civilizācijām, kas tika aizsākts ANO Tūkstošgades sammitā 2000.gadā.

Valsts prezidenta preses dienests