Ceļot godā kultūru un gara gaismu

9. decembrī Liepājas teātrī notika Latvijas Kultūras fonda iedibināto Spīdolas balvu pasniegšanas sarīkojums

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Sirsnīgi sveicu visus Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balvas laureātus! Es esmu lepna par jūsu izcilību, mūsu tauta un valsts var būt lepna par jūsu sasniegumiem. Es vēlētos pateikties arī Latvijas Kultūras fondam par tā ārkārtīgi vērtīgo ieguldījumu Latvijas kultūras, mākslas un humanitāro zinātņu atbalstīšanā.

Dažādu pasaules politisko un ekonomisko norišu dēļ šodien arī kultūras un zinātnes laukā ar divkāršu spēku atskan jautājumi un vēlmes pēc skaidrības par to, kādi ir šīs civilizācijas attīstības ceļi un kādas ir kultūras un intelektuāļu iespējas iedarboties uz cilvēka zemapziņu, lai rosinātu uz humānisma un demokrātijas principu iemiesošanos sabiedrībā, uz atbildību indivīda rīcībā.

Vērojot Latvijas sabiedrībā noritošās diskusijas un prātu vētras, esmu gandarīta par to, ka izskan visdažādākie viedokļi. Man šķiet, ka kultūras un zinātnes cilvēkiem šī ir iespēja iet avangarda ceļu sabiedrības pārdomās par katra cilvēka un katras personības vērtību mūsdienu pasaulē.

Cilvēks vislabāk pazīst to, kas ir viņam blakus, tādēļ es domāju, ka viens no veidiem, kā iet šo avangarda ceļu, ir meklēt tādas atbalsta formas, kas nodrošinātu latviešu nacionālo kultūru ar pietiekamu un cienījamu visas valsts un sabiedrības atbalstu. Neatkarīgai tautai kultūra ir pati tās dzīvības elpa. Mums varbūt īpaši jāvērš sabiedrības uzmanība uz kultūru kā daļu no modernas daudzdimensionālas aprites, tai skaitā komerciālās.

Es patiesi priecājos, ka tieši šādu atbalstu mūsu izcilākajiem zinātniekiem un kultūras darbiniekiem spēj sniegt Latvijas Kultūras fonds. Novēlu visiem kultūras cilvēkiem turpināt šo darbu ar uzņēmību savā darbības laukā! Izturību, spēju raudzīties perspektīvā un pozitīvu radošo enerģiju — tādu novēlējumu es vēlos jums visiem izteikt nākamajā gadā! Lai veicas!

Par pasākumu

Svētdien, 9. decembrī, Liepājas teātrī notika Latvijas Kultūras fonda iedibināto Spīdolas balvu pasniegšanas sarīkojums.

To ievadīja īsts Adventes laika koncerts Sv. Trīsvienības baznīcā ar tās brīnumainajām ērģelēm, kori un solistiem. Svētku sajūtu stiprināja tikšanās ar jūru, kas sagaidīja ar klusinātu viļņu dziesmu zem tumšiem miglas palagiem. Teātra nams jau krietni pirms sarīkojuma sākuma dūca kā bišu strops. Uz svētkiem bija aicināti ne vien liepājnieki, bet arī visi iepriekšējo gadu Spīdolas balvas laureāti un citi kultūras cilvēki.

Atklājot sarīkojumu, Kultūras fonda prezidents Pēteris Bankovskis nolasīja Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas apsveikumu akadēmiskās sanāksmes dalībniekiem un jaunajiem Spīdolas balvas laureātiem.

Cieņu pret garīgo darbu un intelektuālajām vērtībām savos apsveikuma vārdos apliecināja Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš. Viņš uzsvēra, ka Spīdolas balva ir viens no pašiem pirmajiem apbalvojumiem, kas tika iedibināts drīz pēc neatkarības atjaunošanas. Un katrā ziņā tā ir ļoti īpaša un prestiža balva ar ļoti augstu intelektuālo latiņu, ar ko patiesi var lepoties.

Liepājas pilsētas mērs Uldis Sesks savu uzrunu izteica kā nebeidzamu slavinājumu skaistumam. Viņš atzīmēja, ka jaunie Spīdolas balvas laureāti tiek sumināti gaišajā Adventes laikā, kad visa kristīgā pasaule tiecas uz mieru, saskaņu un mīlestību. Tā ir vērtīga un nozīmīga balva, bet vislielāko balvu laureāti jau ir saņēmuši — tā ir sabiedrības atzinība, līdzcilvēku mīlestība.

Pēteris Bankovskis atgādināja, ka Kultūras fonds Spīdolas balvas iedibinājis 1993. gadā sadarbībā ar uzņēmējiem, kas joprojām ir vienīgie fonda pasākumu sponsori un labvēļi. Balvas par sasniegumiem mākslā un humanitārajās zinātnēs tiek pasniegtas jau devīto gadu. Ar “Ekonomistu apvienības 2010” iniciatīvu 1997. gadā tika iedibināta balva arī par sasniegumiem ekonomikas zinātnē un tautsaimniecībā. Divas reizes Spīdolas balva tikusi piešķirta par mūža ieguldījumu kultūrā.

Sirsnīgi tika sveikti jaunie laureāti — jaunais režisors Viesturs Kairišs, pazīstamā ekonomisko procesu vērtētāja un sabiedrības izglītotāja Dr.oec. Raita Karnīte, LU profesors Roberts Škapars un vesela Rīgas un Ventspils vēsturnieku, mākslinieku un muzejnieku radošā grupa — Aldis Ābele, Jānis Mitrēvics, Arnis Radiņš, Ingrīda Štrumpfa, Edgars Vērpe un Armands Vijups. Kā sacīja Ramona Umblija, kas ir arī viena no aktīvākajām Kultūras fonda līdzveidotājām, tieši šāda nesavtīga un radoša dažādu profesiju un dažādu institūciju pārstāvju sadarbība var nest augļus.

Svētkus vainagoja Liepājas simfoniskā orķestra koncerts kopā ar maestro Raimondu Paulu.

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore

Saeimas deputāts Guntis Dambergs:

Runa Spīdolas balvas pasniegšanas laikā Liepājā 2001.gada 9.decembrī

— Kā liepājnieks, kas ilgāku laiku strādājis arī kultūras jomā, esmu gandarīts un lepns par LKF izdarīto izvēli un Liepājai piedāvāto iespēju otro Adventi bagātināt ar Latvijas mērogā nozīmīgo LKF ikgadējo akadēmisko sanāksmi un Spīdolas balvu pasniegšanas ceremoniju Liepājas pilsētas teātrī.

Liepāja vienmēr bijusi daudznacionāla pilsēta. Ieturot patiesi mūsdienīgu kultūrpolitiku, īpaši tiek akcentēta novada kultūras identitāte, tās daudzveidība un līdzdalība latviskās kultūras veidošanā. Te liela nozīme bijusi gan etnogrāfisko tradīciju izkopšanai, gan saimnieciskās darbības rosināšanai.

Liepāja pamatoti var lepoties ar tradīcijām bagātu, daudzveidīgu un uz attīstību orientētu kultūras vidi, kas veiksmīgi integrējusies Latvijas kultūrpolitikā. Vairāku Liepājā un visā Latvijā pazīstamu kultūras institūciju darbība aizsākusies pirms vairākiem gadu desmitiem un simtiem. Šajā kontekstā pieminama būtu Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka, kuras pamatus 1777. gadā licis Sv. Annas baznīcas mācītājs Kristians Natanels Grunds. Domājams, ka teātra mākslas tradīcijas Liepājā ir palīdzējuši veidot gan Rīgas Hilferdinga teātra trupas pirmās publiskās teātra izrādes Liepājā 1757. gadā, gan Kurzemes hercoga Pētera dziedātāji un aktieri, kuri 1784. gadā sāka uzstāties pilsētas Komēdiju namā. Gods būtu atdodams arī 1911. gadā dibinātās Liepājas senatnes pētīšanas biedrības un 1921. gadā dibinātās Kurzemes muzeju biedrības aktīvistiem, kuri sākuši veidot Liepājas Vēstures un mākslas muzeja kolekcijas. Arī augsti profesionālā un starptautiski atpazīstamā Liepājas simfoniskā orķestra panākumu atslēgu var meklēt gan 1922. gadā Liepājas dramatiskās biedrības dibinātās Liepājas operas, gan 1926. gadā izveidotās Liepājas Filharmonijas darbības pirmsākumos.

Runājot par Liepājas operas darbību pagājušā gadsimta 20. un 30. gados šī paša teātra telpās, kā galvenie finansētāji minēti valdība un Kultūras fonds, saimnieciskā ziņā aktīvi palīdzot Liepājas pašvaldībai. Cik man zināms, Liepājas dome apliecinājusi atbalstu mūsdienīgas koncertzāles projekta īstenošanai netālā nākotnē. Varbūt arī LKF vēlētos atjaunot šo vēsturisko tradīciju, lai gan šīsdienas situācijā tas būtu jājautā Kultūrkapitāla fondam. Katrā ziņā līdz valdības aktīvai līdzdarbībai šāda projekta atbalstīšanā vēl ejams garš un grūts ceļš.

Liepājniekiem ir izdevies nosargāt savas pilsētas kultūras vērtības laikmetu griežos, saglabājot stingru pamatu veiksmīgai gaitai uz priekšu. Protams, ir bijuši zaudējumi un cilvēciski sāpīgas transformācijas procedūras, lai tiktu atrasta sava vieta pagaidām vēl ikdienišķu sarežģījumu un pārbaudījumu pilnajā Liepājas, Latvijas un arī Eiropas kultūras sistēmā. Negribētos domāt, ka daudzas lietas ir zudušas neatgriezeniski. Atļaušos pasapņot par to, ka augšāmcelsies Liepājas operas un fotomākslas tradīcijas, renesansi piedzīvos spēcīga vīru kora klātbūtne un spilgtas multikulturālisma izpausmes, vienlaikus bagātinoties no Lejaskurzemes daudzveidīgajām etnogrāfiskajām tradīcijām.

Šādā kontekstā es labprāt atļautos iezīmēt arī LKF līdzdarbību atsevišķu projektu īstenošanā. Iepazīstoties ar publiski pieejamo informāciju par LKF līdzšinējo darbību, patīkami pārsteidz tā konsekventā daudzpusība, kas raksturo LKF darbu Latvijas kultūrvides sakārtošanā un attīstības nodrošināšanā, akcentējot gan cilvēciskā ieguldījuma, gan mērķprogrammu aspektus. Pozitīvi, ka LKF augstu vērtē valsts tautsaimniecības faktoru kā svarīgu radošā kultūras potenciāla pieauguma veicinātāju.

Iepazīstoties ar šo informāciju, nākas secināt, ka Kurzeme kopumā un Lejaskurzeme atsevišķi līdz šim nav sevišķi lutināta ar LKF līdzdarbību reģionālu kultūrprojektu īstenošanā. Negribētos atzīt, ka kurzemnieki būtu ar zemu pašiniciatīvu vai nebūtu saistošu projektu kultūras jomā, kaut vai Novadu programmas ietvaros. Patīkami, ka šīs programmas atbalstīto projektu vadītāju vidū izdevās atrast liepājnieka Ģirta Burvja vārdu saistībā ar 1997. gadā Liepājā organizēto monumentālās tēlniecības plenēru. Arī nākamajā — 1998. gadā LKF ir pozitīvi novērtējis šī tēlnieka organizatorisko un radošo potenciālu, atbalstot Bārtas upes ielejas tēlniecības plenēru “Bārtava–98”. Ja vēl minam LKF 1997. gadā sniegto atbalstu tēlniekam Paulam Jaunzemam brīvdabas skulptūru ekspozīcijas izstādīšanai Pāvilostā, jāsecina, ka ieguldījums atsevišķu Lejaskurzemes apdzīvoto vietu kultūrvides bagātināšanā ir nozīmīgs, un ceru — tas vēl ilgi priecēs šo vietu iedzīvotājus.

Būtu patīkami, ja šī pozitīvā prakse turpinātos LKF Novadu un Stipendiju programmas ietvaros. Lejaskurzemē cerīga šķiet Bārtas upes ielejas attīstība, kur veiksmīgi tiek organizēta sabiedriskā doma par sakārtotas dabas un kultūrainavas veidošanas nepieciešamību, sekmīgi piesaistīti starptautisku fondu līdzekļi šo mērķu realizēšanai, kā arī meklētas aktīvas sadarbības iespējas ar kolēģiem Lietuvā. Ievērojot Rucavas, Bārtas, Nīcas, Otaņķu un citu Lejaskurzemes kultūrvēsturisko teritoriju etnogrāfisko savdabību, jāatzīst projektu iespēja un to potenciālais devums Latvijas kultūrvides attīstībai.

Uz aktīvāku valstiskas nozīmes fondu atbalstu ilgstoši atļaujas cerēt Lejaskurzemē pazīstamā sabiedriskā kopa “Optimistu pulks”, kas rosīgi piedalās novada kultūras un vēstures piemiņas vietu apzināšanā, sakopšanā, iezīmēšanā un popularizēšanā.

Atgriežoties pie pilsētas, kur šodien risinās Latvijas kultūrai nozīmīgais Kultūras fonda ikgadējais notikums, gribētos vēlreiz pievērst sabiedrības uzmanību kultūras attīstības perspektīvām Liepājā. Pagaidām Liepāja ir vienīgā pilsēta Latvijā un viena no retajām Baltijas valstīs, kurai ir izstrādāta un pašvaldības līmenī akceptēta kultūras vadīšanas un finansēšanas programma ilgākam laika posmam. Šīs programmas izstrāde ir notikusi vienlaikus ar nacionālo programmu “Kultūra”, kuru Latvijas Republikas valdība pieņēma šī gada sākumā. Akcentēta ir ne tikai vienota pieeja valsts kultūrpolitikas īstenošanā, bet izmantota arī līdzīga terminoloģija, vienlaikus novērtējot Liepājas kultūrvides savdabību, tradīcijas un attīstības vīzijas.

Tas uzskatāmi norāda uz Latvijas kultūras sistēmas sakārtošanās un attīstības tendencēm. Liepājas pašvaldības un liepājnieki gadu gaitā ir centušies sekot laikmeta tendencēm. Līdz šim biežāk tas ir izdevies nekā neizdevies. Atļaušos cerēt, ka tā būs arī turpmāk.

Spīdolas balvas laureāti: Latvijas Universitātes profesors Roberts Škapars; ekonomikas doktore Raita Karnīte; režisors Viesturs Kairišs

Foto: Andris Kļaviņš — “Latvijas Vēstnesim”

Apsveikuma vārdi Latvijas Kultūras fonda ikgadējai sanāksmei un Spīdolas balvas pasniegšanas ceremonijai Liepājā 2001.gada 9.decembrī

Mākslā

Viesturam Kairišam — par režiju Mocarta operai “Burvju flauta”, Māras Zālītes drāmai “Margarēta”, Ingas Ābeles drāmai “Tumšie brieži” un par pilnmetrāžas spēlfilmu “Pa ceļam aizejot”.

Humanitārajās zinātnēs

Vēsturnieku un mākslinieku radošajai grupai (Aldis Ābele, Jānis Mitrēvics, Arnis Radiņš, Ingrīda Štrumpfa, Edgars Vērpe, Armands Vijups) — par Ventspils muzeja ekspozīcijas zinātnisko koncepciju un vizuālo un tehnisko risinājumu.

Ekonomikas zinātnē un tautsaimniecībā

Raitai Karnītei, Dr.oec., Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktorei, — par publikāciju sēriju žurnālā “Kapitāls”, pētījumu “Tūrisms Latvijā”, akadēmiskajām publikācijām ārzemju izdevumos un aktīvu ekonomisko procesu vērtēšanu un sabiedrības izglītošanu dažādos masu saziņas līdzekļos.

Robertam Škaparam, LU profesoram, Ekonomikas un vadības fakultātes Tautsaimniecības institūta direktoram, — par grāmatu “Mikroekonomika” (Rīga, 2001), mācību un zinātniskajām publikācijām.

Latvijas Kultūras fonda informācija

Spīdolas balvas pasniegšanas laikā: Ramona Umblija (priekšplānā), vēsturnieku un mākslinieku radošā grupa — Aldis Ābele, Ingrīda Štrumpfa, Arnis Radiņš, Armands Vijups, Edgars Vērpe, Jānis Mitrēvics

Foto: Andris Kļaviņš