ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijā ir veiksmīgākā ekonomiskā attīstība. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.12.2001., Nr. 180 https://www.vestnesis.lv/ta/id/56370
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Latvijā ir veiksmīgākā ekonomiskā attīstība
Pēc novembra beigās publicētajām Eiropas Komisijas (EK) ekonomiskajām prognozēm, Latvijā ekonomiskā attīstība šogad un tuvākajos divos gados būs viena no sekmīgākajām Eiropas Savienības kandidātvalstu vidū.
Latvijā lielākais iekšzemes kopprodukts
Latvijā tiek prognozēts augstākais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums, viens no zemākajiem inflācijas rādītājiem un nelielas pozitīvas izmaiņas nodarbinātības lauciņā. IKP pieaugums šogad tiek prognozēts gandrīz 8%, nākamgad tas varētu nedaudz samazināties (4,5%), bet 2003. gadā atkal sasniegt 2000. gada rādītājus — 6,5%. Arī mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija pēc IKP izaugsmes rādītājiem ir veiksmīgāko kandidātvalstu vidū.
Šādu veiksmīgu Baltijas valstu ekonomisko attīstību laikā, kad ES dalībvalstīs vērojama neliela ekonomiskā lejupslīde, EK skaidro ar Baltijas valstu savstarpējās tirdzniecības apjomu palielināšanos un izdevīgo ģeogrāfisko novietojumu, kā rezultātā Baltijas valstis gūst pozitīvu efektu arī no sekmīgās ekonomiskās attīstības Krievijā un ar to saistīto naftas tranzīta pieaugumu.
Vērtējot veiksmīgo attīstību 2000. gadā, EK kā galveno IKP dzinējspēku min straujo eksporta apjomu palielināšanos, kas divkārt pārsniedzis importa pieaugumu šajā laikā. Tāpat liela nozīme bijusi iekšzemes pieprasījuma pieaugumam.
Augošs pieprasījums iekšējā tirgū
Prognozējot ekonomiskās attīstības rādītājus tuvākajā nākotnē, eksperti atzīst, ka nestabilā situācija pasaules ekonomikā Latviju ietekmēs tikai daļēji. Spēcīga ekonomiskā izaugsme tiek prognozēta arī šogad un nākamajos divos gados, bet, kā norāda EK, šīs izaugsmes dzinējspēki būs citi. Ņemot vērā ekonomiskās situācijas pasliktināšanos Latvijas galvenajās partnervalstīs ES, eksporta apjomu pieaugums nedaudz samazināsies, bet tajā pašā laikā gaidāms importa apjomu pieaugums. Tādējādi straujā IKP pieauguma galvenais iemesls būs lielais iekšējais pieprasījums valstī. Privātais patēriņš nedaudz kritīsies šī gada otrajā pusē, tomēr tuvākajos divos gados tas saglabāsies visai augsts. Publisko patēriņu pašlaik ierobežo budžeta deficīta noteiktie griesti, bet nākamgad saistībā ar gaidāmajām vēlēšanām tas mazliet palielināsies.
Saglabāsies augstas ārvalstu investīcijas
Ekonomiskā situācija pasaulē zināmu negatīvu iespaidu atstās arī uz ārvalstu investīcijām Latvijā. Tomēr veiksmīgā iekšējā ekonomiskā attīstība, kā arī izdevīgās nodokļu atlaides lielajiem ieguldītājiem ļaus saglabāt ārvalstu investīciju apjomu visai augstā līmenī.
Inflācija saglabājas zemāka nekā citur
Neraugoties uz nelielo inflācijas rādītāju kritumu šī gada laikā, tuvākajos divos gados inflācijas līmenis atkal nedaudz palielināsies, galvenokārt sakarā ar pieprasījuma pieaugumu vietējā tirgū. Tomēr šis pieaugums būs ļoti neliels, un inflācija Latvijā arī turpmāk saglabāsies viena no zemākajām kandidātvalstu vidū (~3%).
Bezdarbs samazinās, bet problēmas paliek
Lielais IKP pieaugums pēdējos divos gados tomēr nav spējis samazināt visai lielo bezdarba līmeni valstī. EK norāda, ka lielais IKP pieaugums devis tikai nelielu algu pieaugumu, bet strukturālo problēmu dēļ nodarbinātības rādītāji saglabājušies gandrīz nemainīgi, bet šī gada pirmajā pusē, neraugoties uz lielo ekonomisko pieaugumu, bezdarbs pat nedaudz palielinājies. Tādas problēmas kā lielais ilgstošo bezdarbnieku skaits un milzīgās reģionālās atšķirības nodarbinātības līmenī arī turpmākajos gados, neraugoties uz straujo IKP pieaugumu, nodarbinātības situāciju uzlabos tikai ļoti nedaudz. Bezdarba līmenis samazināsies, bet šis process noritēs ļoti lēni.
Budžeta deficītā pamatotas svārstības
Ņemot vērā valsts veiksmīgo ekonomisko attīstību, šogad valdībai varētu izdoties iekļauties budžeta deficīta līmenī, kas gada sākumā tika saskaņots ar Starptautisko valūtas fondu (1,8% no IKP). Bet, kā prognozē EK, nākamā gada saskaņoto deficīta līmeni 1% ietvaros izpildīt būs visai problemātiski. EK Latvijai nākamgad prognozē pat nelielu budžeta deficīta palielināšanos, kas saistīta ar nodokļu politikas reformām. Atsevišķu nodokļu samazināšana neapšaubāmi izraisīs zināmu budžeta ieņēmumu kritumu, un arī izdevumi vēlēšanu gadā varētu pieaugt. Turpretim pēc vēlēšanām 2003. gadā ienākumi atkal varētu augt straujāk nekā izdevumi un budžeta deficīts atkal varētu samazināties.
Iekšzemes kopprodukta pieaugums kandidātvalstīs
Kandidātvalstu iekšzemes kopprodukta pieaugums (2000–2003)
|
2000 |
2001 |
2002 |
2003 |
|
|
pieaugums, % |
||||
|
Bulgārija |
5,8 |
4,2 |
3,6 |
4,4 |
|
Čehija |
2,9 |
3,5 |
3,8 |
4,2 |
|
Igaunija |
6,9 |
5,3 |
4,7 |
5,4 |
|
Kipra |
5,1 |
4,0 |
3,3 |
3,9 |
|
Latvija |
6,6 |
7,9 |
4,5 |
6,5 |
|
Lietuva |
3,9 |
4,5 |
3,5 |
4,3 |
|
Malta |
5,0 |
2,4 |
3,3 |
3,5 |
|
Polija |
4,0 |
1,5 |
1,9 |
3,4 |
|
Rumānija |
1,6 |
4,6 |
4,4 |
4,8 |
|
Slovākija |
2,2 |
2,7 |
3,5 |
4,0 |
|
Slovēnija |
4,6 |
3,7 |
3,3 |
4,0 |
|
Turcija |
7,2 |
-6,8 |
2,7 |
4,2 |
|
Ungārija |
5,2 |
3,8 |
3,2 |
4,6 |
|
Kandidātvalstis kopā |
4,8 |
0,0 |
3,0 |
4,1 |
Bezdarbs ES kandidātvalstīs (2000–2003)
|
2000 |
2001 |
2002 |
2003 |
|
|
% no kopējā darbaspēka |
||||
|
Bulgārija |
17,8 |
18,3 |
18,6 |
18,8 |
|
Čehija |
8,8 |
8,4 |
7,9 |
7,5 |
|
Igaunija |
12,7 |
13,5 |
13,2 |
12,8 |
|
Kipra |
4,9 |
4,8 |
4,8 |
4,7 |
|
Latvija |
13,2 |
12,9 |
12,4 |
11,7 |
|
Lietuva |
11,4 |
12,5 |
12,4 |
12,0 |
|
Malta |
6,8 |
6,0 |
6,1 |
6,2 |
|
Polija |
16,0 |
18,6 |
19,3 |
19,0 |
|
Rumānija |
7,1 |
6,9 |
7,2 |
7,2 |
|
Slovākija |
18,6 |
18,8 |
18,5 |
18,2 |
|
Slovēnija |
6,9 |
6,8 |
6,8 |
6,7 |
|
Turcija |
8,0 |
10,8 |
11,1 |
11,5 |
|
Ungārija |
6,4 |
5,9 |
5,8 |
5,9 |
|
Kandidātvalstis kopā |
10,7 |
12,2 |
12,5 |
12,5 |
Inflācija ES kandidātvalstīs (2000–2003)
|
2000 |
2001 |
2002 |
2003 |
|
|
% gada laikā |
||||
|
Bulgārija |
10,3 |
7,5 |
5,5 |
5,0 |
|
Čehija |
3,9 |
4,6 |
4,5 |
4,2 |
|
Igaunija |
3,9 |
5,9 |
4,2 |
4,5 |
|
Kipra |
4,1 |
1,8 |
3,5 |
3,8 |
|
Latvija |
2,7 |
2,5 |
3,0 |
3,0 |
|
Lietuva |
1,0 |
1,4 |
2,8 |
2,5 |
|
Malta |
2,4 |
2,2 |
2,2 |
2,3 |
|
Polija |
10,1 |
5,6 |
4,7 |
4,5 |
|
Rumānija |
45,7 |
34,1 |
26,0 |
17,5 |
|
Slovākija |
12,0 |
7,4 |
6,3 |
5,5 |
|
Slovēnija |
8,9 |
8,5 |
6,5 |
6,0 |
|
Turcija |
54,9 |
54,5 |
54,0 |
26,5 |
|
Ungārija |
9,8 |
9,1 |
5,7 |
4,2 |
|
Kandidātvalstis kopā |
27,4 |
26,5 |
20,6 |
11,7 |