Nacionālās drošības koncepcija

Precizēta saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 2.oktobra sēdes protokollēmuma 45. § 2.punktu

Nobeigums. Sākums — “LV” 06.11.2001., Nr.159; “LV” 08.11.2001., Nr.161;

“LV” 16.11.2001., Nr.166; “LV” 04.12.2001., Nr.175; “LV” 11.12.2001., Nr.179

3. Nacionālās drošības nodrošināšana un apdraudējuma novēršana

3.3. Ekonomikas, nozaru, vides un reģionu attīstība

3.3.2. Lauksaimniecības politika

Lauksaimniecības politikas mērķis ir izveidot lauksaimniecību par nozari, kura ražo pasaules tirgus prasībām atbilstošu produkciju, kas ir konkurētspējīga kvalitātes un ražošanas izmaksu jomā. Šī mērķa sasniegšanai tiks īstenoti šādi galvenie darbības virzieni — ražošanas tehnoloģiju modernizācija, kvalitātes nodrošināšana visā ražošanas un realizēšanas procesā un produkcijas tirgus veicināšana un attīstība.

Pārtikas nekaitīgums, drošums un kvalitāte ir būtiski kritēriji, kas valstij jāievēro gan patērētāju veselības, gan arī pārtikas produktu iekšējā un ārējā tirgus konkurētspēju nodrošināšanas apsvērumu dēļ. Ievērojot šīs politikas ietekmi sociāli ekonomiskajā, kā arī starptautiskās politikas un attiecību sfērās, šādas vienotas politikas izstrāde un īstenošana ir aktuāls un sociāli nozīmīgs mērķuzdevums. Veicinot pārtikas nozares sakārtošanu un attīstību, kā arī patērētāju nodrošināšanu ar nekaitīgu un kvalitatīvu pārtiku, tiks īstenotas divas savstarpēji cieši saistītas politikas — pārtikas nozares ekonomiskā politika un pārtikas nekaitīguma, drošuma un kvalitātes politika.

Lai sekmētu lauku harmonisku attīstību un vides sakārtošanu, ir izstrādāta lauku attīstības koncepcija un, to īstenojot, tiks veidota lauku attīstības ilgtermiņa programma un attīstīta nelauksaimnieciskā uzņēmējdarbība, veicinot lauku sociālekonomisko problēmu risinājumu.

Valstī regulāri tiek veikta epizootiskās situācijas kontrole, kā arī izstrādāti un regulāri aktualizēti preventīvie un reaģēšanas plāni attiecīgo epidemioloģisko apdraudējumu gadījumos. Tiks izveidots un ieviests dzīvnieku slimību apkarošanas pasākumu kompensācijas mehānisms dzīvnieku masveida saslimšanas gadījumos.

3.3.3. Reģionālās attīstības politika

Valstī tiek veidota reģionālās attīstības politika, kuras īstenošana nodrošinās mazāk attīstīto reģionu straujāku attīstību un dzīves līmeņa atšķirību mazināšanos valsts iekšienē, kā arī sekmēs visas valsts līdzsvarotu attīstību.

Valsts līmenī tiks nodrošināta reģionālās politikas un ES strukturālo instrumentu koordinācija, resursu koncentrācija, kā arī nostiprināta institucionālā sistēma un celta tās kapacitāte gan valsts, gan reģionu, gan vietējā līmenī.

Viens no priekšnoteikumiem visas valsts straujākai attīstībai un iekšējās drošības un stabilitātes nostiprināšanai ir sekmīga administratīvā reforma, īstenojot pašvaldību attīstību veicinošus projektus.

Īstenojot reģionālās attīstības politikas mērķus, tiks nodrošināti labvēlīgi nosacījumi investīciju piesaistei un uzņēmējdarbības attīstībai, īpašu atbalstu sniedzot mazāk attīstītajiem reģioniem, kā arī retāk apdzīvotajām un pierobežas teritorijām. Svarīgi ir attīstīt vietējo infrastruktūru, īpaša nozīme ir ceļu tīkla (tai skaitā galvenajām satiksmes maģistrālēm alternatīvu ceļu) un sakaru sistēmas attīstībai, kā arī kultūras un izglītības infrastruktūras un kvalitātes nodrošināšanai.

3.3.4. Vides politika

Vides politikas mērķis ir nodrošināt efektīvu un pilnvērtīgu cilvēka un vides aizsardzību un drošību, lai nepieļautu būtisku dabas resursu samazināšanos vai vides stāvokļa pasliktināšanos, kā arī novērstu vai samazinātu tehnogēno katastrofu iespējamību un to radītās sekas cilvēka veselībai un videi.

Lai nodrošinātu nacionālo drošību, tiek identificēta un izvērtēta iespējamā dabas resursu samazināšanās, vides stāvokļa pasliktināšanās un tehnogēno vai dabas katastrofu iespējamība. Sabiedrībai tiek sniegta informācija par katastrofu draudiem, bīstamību un riska faktoriem, kā arī par to iespējamo ietekmi uz dabas resursiem, bioloģisko daudzveidību, cilvēku veselību un vidi.

Lai nepieļautu tehnogēnās katastrofas, tiks veidota objektu riska novērtēšanas un riska vadības sistēma, kontrolējot iespējamos riska avotus un veicinot novecojušu tehnoloģisko iekārtu nomaiņu ar modernām tehnoloģijām, kā arī ieviešot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus. Tiks uzlabota hidrotehnisko būvju drošība.

Lai garantētu cilvēku veselību un vides drošību, tiks pabeigta Salaspils kodolreaktora demontāža un radioaktīvo atkritumu apglabāšana, izveidota bīstamo un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēma, nodrošināta bīstamo kravu pārvadājumu kontrole, kā arī īstenotas valsts investīciju programmas dzeramā ūdens un pilsētu notekūdeņu attīrīšanas jomās.

3.4. Sociālo risku samazināšana

3.4.1. Sabiedrības integrācijas

nodrošināšana

Valsts izaugsmē un drošības nodrošināšanā būtiska loma ir visai sabiedrībai, tāpēc tiek veidota pilsoniska sabiedrība, lai panāktu visu iedzīvotāju grupu līdzdalību valsts attīstības procesos. Integrācijas process ietver politisko integrāciju, sabiedrības sociālo un reģionālo integrāciju, kā arī valodas un kultūras integrāciju.

Valsts turpinās veicināt Latvijas iedzīvotāju informētību par politisko procesu norisi, par valsti un tās vēsturi, par iedzīvotāju tiesībām un iespējām līdzdarboties, tā rosinot pilsonisko līdzdalību. Vienlaikus ar nepilsoņu naturalizāciju tiks veicināta arī viņu iesaiste sabiedriski politiskajā dzīvē.

Veicinot nodarbinātību, mazinot bezdarbu, stiprinot saites starp izglītību un darba tirgu un novēršot nelabvēlīgas reģionālās atšķirības, tiks mazināts sociālās atstumtības risks.

Sabiedrības integrācijas procesa īstenošanā izglītības jomā vissvarīgākā mērķgrupa ir bērni un jaunieši. Izglītības sistēma un valsts kultūrpolitika nodrošinās gan vispārcilvēcisko, gan Latvijai specifisko vērtību apguvi un pārmantojamību, gan starpkultūru izglītības un mazākumtautību kultūras identitātes saglabāšanas iespējas. Izglītības sistēma turpinās veicināt latviešu valodas apguvi, tādējādi veicinot sabiedrības integrāciju.

Valsts kultūrpolitika paredz valsts un pašvaldību atbildību par visu Latvijā dzīvojošo tautību, to mantojuma un kultūras saglabāšanu un tālāku attīstīšanu, kā arī iesaisti laikmetīgā apritē.

3.4.2. Sociālā aizsardzība

Sociālās spriedzes novēršanā un sabiedrības labklājības nodrošināšanā būtiska loma ir sociālās drošības sistēmas kapacitātei un ilgtspējīgai attīstībai, kas aizsargā sabiedrības indivīdus sociālā riska gadījumā un nodrošina darbnespējīgos ar eksistences līdzekļiem. Galvenie sociālās drošības sistēmas uzdevumi ir sniegt valsts sociālo apdrošināšanu un sociālo palīdzību.

Valsts sociālās apdrošināšanas sistēma paredz valsts pensiju apdrošināšanu, apdrošināšanu maternitātes un slimību gadījumos, apdrošināšanu bezdarba gadījumā, kā arī sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību gadījumā. Sistēmas attīstības un pilnveidošanas procesā tā tiks izvērtēta, tiks paplašināts apdrošināmo personu loks, vienlaikus palielinot arī iedzīvotāju atbildību, pakāpeniski tiks palielināts pensijas vecums, kā arī izveidota bezdarbnieku atbalsta (tai skaitā pabalstu izmaksas) sistēma, kas stimulēs darbu zaudējošo personu ātrāku atgriešanos darba tirgū.

Valsts sociālās palīdzības pakalpojumiem ir trīs galvenie virzieni — materiālā palīdzība (pabalsti), sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija. Tiks nodrošināta ekonomiskāka un efektīvāka sociālās palīdzības pakalpojumu sniegšana, kas arī paredz radīt to personu skaita pieaugumu, kas izmanto alternatīvo sociālo pakalpojumu programmas. Tiks uzlabota sociālās palīdzības administrēšana un finansēšanas sistēma, kā arī turpināta sabiedrības informēšana par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jautājumiem, iedzīvotāju tiesībām un pienākumiem. Sociālās palīdzības funkcijas tiek sadalītas starp valsti un pašvaldībām.

3.4.3. Veselības aizsardzība

Sabiedrības veselība ir svarīgs sabiedrības sociālās vienotības un vienlīdzības, pārticības un nabadzības izplatības, kā arī vides faktoru un kultūras normu rādītājs. Lai panāktu iespējami drīzāku Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošanos, ir nepieciešama efektīva sabiedrības veselības prakse — uz sabiedrību vērsts un zinātniski pamatots pasākumu kopums, kura mērķis ir veselības veicināšana, slimību profilakse un mūža ilguma pagarināšana.

Īstenojot šo mērķi, jāņem vērā sabiedrības veselības riska faktori, vides aizsardzība, patērētāju drošība, veselības nodrošināšana un darba drošība. Tiek uzlabota iedzīvotāju informētība par veselības jautājumiem un palielinātas indivīda spējas piedalīties savas un ģimenes locekļu veselības saglabāšanā.

Veselības aprūpes attīstības mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem pieejamu, kvalitatīvu veselības aprūpi, optimizējot pakalpojumu sniedzēju struktūru, panākot to konsolidāciju un paaugstinot ikdienā sniegto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, izmaksu efektivitāti un racionālu pieejamību pacientiem, kā arī radot pamatu integrētas starpresoru veselības aprūpes sistēmas izveidei darbam ārkārtējās situācijās un valsts apdraudējuma gadījumos katrā reģionā un valstī kopumā. Tiks sekmēta primārās un sekundārās veselības aprūpes sistēmas attīstība.

Tiks izveidota kvalitatīva, iedzīvotājiem ātri pieejama un izmaksu efektīva neatliekamās medicīniskās palīdzības sistēma, kas nodrošinās vienlīdzīgu, kvalitatīvu un savlaicīgu neatliekamo palīdzību visiem Latvijas iedzīvotājiem.

3.5. Valsts aizsardzība

3.5.1. Militārā aizsardzība

Valsts militāro pašaizsardzības spēju paaugstināšana ir nozīmīgs priekšnosacījums valsts drošības un aizsardzības politikas sekmīgai un efektīvai īstenošanai. Neatņemama militāro pašaizsardzības spēju paaugstināšanas sastāvdaļa ir personālpolitikas, moderna bruņojuma un apgādes sistēmas, spēku mobilitātes un mobilizācijas sistēmas attīstība. Arī sabiedrības atbalsts ir viens no faktoriem militāro spēju paaugstināšanā.

Nacionālie bruņotie spēki ir pakļauti civilajai kontrolei un tiek veidoti tā, lai tie būtu nelieli, mobili, moderni apbruņoti, apmācīti, spējīgi sadarboties ar civilās aizsardzības sistēmas formējumiem.

Latvijas militārās aizsardzības miera laika struktūra tiek plānota iespējami tuvāka tās kara laika struktūrai, lai mobilizācijas gadījumā tiktu ātri un efektīvi panāktas ātrās reaģēšanas spējas visā Latvijas valsts teritorijā.

Viena no prioritātēm militārās aizsardzības jomā ir sadarbības ar NATO mērķu un kritēriju konsekventa izpilde.

Latvija, integrējoties NATO, nodrošina gatavību saņemt ārēju civilo un militāro atbalstu, iekļaujot militāros papildspēkus savā aizsardzības sistēmā, nodrošinot to atbalstu un savstarpējo sadarbību konkrētu kaujas un mācību uzdevumu izpildē. Tādēļ Nacionālajos bruņotajos spēkos tiks attīsta informatīva, organizatoriska un tehniska savietojamība ar NATO militārajām struktūrām. Kļūstot par NATO dalībvalsti, Latvija būs gatava savā teritorijā īstenot atbalstu NATO spēkiem, kas pieprasa organizētu un labi plānotu sadarbību starp NATO un Latvijas civilajām un militārajām institūcijām.

Starptautiskā sadarbība un līdzdarbība ir viena no Latvijas Nacionālo bruņoto spēku prioritātēm. Nacionālie bruņotie spēki turpinās aktīvi iesaistīties starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās, kā arī apmācībās kopā ar citu valstu bruņotajiem spēkiem. Tādā veidā tiek stiprināta Latvijas valsts drošība un teritoriālā integritāte un vienlaikus tiek panākta Latvijas līdzdarbība starptautiskajā miera un stabilitātes nodrošināšanā, kā arī ANO principu ievērošanā.

Stiprinot Baltijas reģiona drošību, īpaša uzmanība tiek veltīta praktisku kopīgu projektu un programmu attīstībai drošības un aizsardzības sfērā un kopīgam ieguldījumam starptautiskajā drošībā — Baltijas bataljonam (BALTBAT), kopīgai Baltijas valstu jūras spēku eskadrai (BALTRON), kopīgai Baltijas valstu gaisa telpas novērošanas sistēmai (BALTNET), Baltijas aizsardzības koledžai (BALTDEFCOL), kopīgai Baltijas valstu militārajam dienestam pakļauto personu uzskaites un vadības sistēmai (BALTPERS) un citiem reģionālajiem projektiem.

Lai nodrošinātu totālās aizsardzības sistēmas saskaņotu un efektīvu darbību valstī, tiks izveidota, ieviesta un uzturēta mobilizācijas sistēma, kas sevī ietver Nacionālos bruņotos spēkus, valsts institūcijas, juridiskās un fiziskās personas, kā arī visus mobilizācijas vajadzībām plānotos resursus.

3.5.2. Civilā aizsardzība

Civilās aizsardzības sistēmas pilnveidošana ir priekšnosacījums valsts drošības un aizsardzības politikas sekmīgai īstenošanai. Īpaša uzmanība tiks pievērsta ārkārtējo situāciju novēršanā, pārvaldīšanā, reaģēšanā un seku likvidēšanā iesaistīto valsts iestāžu un pašvaldību atbildības sfēru, funkciju un iesaistīšanās mehānismu precizēšanai, kā arī sadarbībai ar militāro aizsardzības sistēmu valsts apdraudējuma gadījumā.

Viena no galvenajām prioritātēm civilās aizsardzības jomā ir civilās aizsardzības sistēmas un atbilstošas tiesību aktu bāzes sakārtošana, pamatojoties uz pašreizējo valsts ekonomisko stāvokli, infrastruktūru un pārvaldes sistēmu, kā arī uz ANO, NATO un ES rekomendācijām un praksi. Pilnveidojot tiesību aktu bāzi, Latvija spēs efektīvāk līdzdarboties starptautiskajos projektos un integrēties starptautiskajās organizācijās civilās aizsardzības jomā.

Civilās aizsardzības sistēmas efektīvai darbībai valstī tiek veidotas valsts materiālās rezerves, iedzīvotāju trauksmes un apziņošanas sistēma un civilās aizsardzības formējumi. Valstī tiks attīstīta iedzīvotāju izglītošana rīcībai ārkārtējās situācijās.

Tiek pilnveidota tiesību aktu bāze un institucionālā sistēma, lai nodrošinātu valsts iestāžu, pašvaldību un riska objektu gatavību cilvēku radītām ārkārtējām situācijām vai dabas katastrofām, kā arī cilvēka un vides aizsardzību un drošību šādu situāciju gadījumos. Vienlaikus tiks attīstīts ārkārtējo situāciju pārvaldīšanas mehānisms un izveidots nepieciešamo resursu kopums, lai varētu likvidēt vai samazināt dabas katastrofas vai cilvēku radīto ārkārtējo situāciju sekas, kā arī novērst līdzīgu situāciju atkārtošanos.

3.5.3. Krīzes kontroles sistēmas attīstība

Lai valsts spētu efektīvi risināt visu potenciālo problēmu spektru, sākot no dabas un tehnogēnām katastrofām līdz ekonomiskām, politiskām vai militārām krīzēm, tiek uzlabota valdības vispārējā krīzes kontroles kapacitāte. Neatkarīgi no krīzes izcelsmes un rakstura valstij ir svarīgi, lai tās pārvarēšanai tiktu izveidots noteikts standarta lēmumu pieņemšanas procedūru un reaģēšanas mehānismu kopums un radīti visi priekšnoteikumi, lai valdība varētu centralizēti pārvaldīt radušos krīzes situāciju.

Latvijā pakāpeniski tiek radīta krīzes kontroles sistēma, kas integrēs visu publiskās pārvaldes institūciju (to skaitā reģionālo un vietējo varas iestāžu) esošās krīzes kontroles spējas un attīstīs trūkstošās. Lai paredzētu, atklātu, novērstu un risinātu krīzes, kā arī attiecīgi atjaunotu normālos apstākļus, nacionālā krīzes kontroles sistēma nodrošinās spēju koordinēt iesaistīto valsts institūciju darbību un aptvers lielu skaitu savstarpēji mijiedarbīgu funkciju, tādējādi palielinot vispārējo efektivitāti.

Attīstot krīzes kontroles sistēmu, tiks ņemti vērā totālās aizsardzības principi. Lai nodrošinātu krīzes kontroles sistēmas gatavību, darbību un attīstību, nepieciešams veikt regulāras starpresoru mācības un vingrinājumus, kas balstītos uz plaša spektra krīzes situāciju analīzi.

Būtisks faktors Latvijas krīzes kontroles sistēmas izveidē ir tās savietojamība ar NATO, ES un Baltijas valstu līdzīgām struktūrām.

4. Nacionālās drošības plāns

Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu un pamatojoties uz Nacionālās drošības koncepcijā noteikto stratēģiju un principiem, Ministru kabinets izstrādā un apstiprina Nacionālās drošības plānu, kurā nosaka valsts apdraudējuma neitralizācijas un novēršanas pasākumus un līdzekļus.