Latvijas tūrisma attīstības nacionālā programma 2001.–2010.gadam

Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdes protokola Nr.59 izraksts

Rīgā 2001.gada 4.decembrī

 

5. §

Latvijas tūrisma attīstības nacionālā programma 2001.–2010.gadam

Apspriešanā piedalījās: V.Makarovs, J.Krūmiņš, K.Greiškalns, A.Požarnovs, A.Bērziņš.

Nolēma:

1. Akceptēt Latvijas tūrisma attīstības nacionālo programmu 2001.–2010.gadam (turpmāk — programma).

2. Ministrijām un Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariātam iekļaut programmas mērķus, uzdevumus un pasākumus nozaru un sektoru attīstības programmās un plānos, kā arī nodrošināt to izpildi atbilstoši likumā par valsts budžetu attiecīgajam gadam piešķirtajiem līdzekļiem.

3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai publicēt programmu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Valsts kancelejas direktore G.Veismane

 

Saturā

1. Latvijas Tūrisma attīstības nacionālajā programmā lietoto terminu skaidrojums

2. Ievads

3. Programmas izstrādes pamatojums

4. Programmas struktūra un izstrādes metodika

5. Apakšprogramma

Tūrisma tiesiskā un institucionālā bāze

 

6. Apakšprogramma

Tūrisma resursi, infrastruktūra un produkts

 

7. Apakšprogramma

Tūrisma mārketings

 

8. Apakšprogramma

Tūrisma statistika

 

9. Apakšprogramma

Tūrisma izglītība un pētniecība

 

10. Programmas īstenošanai paredzamie resursi un finansēšanas avoti

11. Programmas īstenošanas ekonomiskais un sociālais efekts

12. Programmas īstenošanas pārraudzība un novērtēšanas indikatori

13. Programmas īstenošanas vadība

14. Programmas izstrādātāji

 

1. Latvijas Tūrisma attīstības nacionālajā programmā lietoto terminu skaidrojums

Tūrisms — personas darbības, kas saistītas ar ceļošanu un uzturēšanos ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas brīvā laika pavadīšanas, lietišķo darījumu kārtošanas vai citā nolūkā ne ilgāk par vienu gadu.

 

Aktīvais tūrisms — tūrisma veids, kurā tūrists visas nepieciešamās darbības veic pats.

 

Dabas tūrisms — tūrisma veids, kura galvenais ceļojuma mērķis ir dabas objektu, t.sk. īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apmeklējums un dzīvnieku vērošana.

 

Dziednieciskais (veselības aprūpes) tūrisms — tūrisma veids, kam raksturīgi ceļojumi uz kūrortiem, to un citu ceļojuma galamērķu apmeklējumi (ar uzturēšanos kūrortviesnīcās, sanatorijās, rehabilitācijas namos, augstāko kategoriju viesnīcās, uz kruīzu kuģiem, mītnēs vecākiem cilvēkiem, veselības uzlabošanas lauku saimniecībās, nometnēs u.c.), kuru galvenais mērķis ir veselības uzlabošana, izmantojot terapeitiskas procedūras, fitnesa un relaksējošas programmas, kā arī citas aktivitātes.

 

Ekotūrisms — tūrisma veids, kam raksturīga ceļošana relatīvi neskartā un mazapdzīvotā dabas vidē ar mērķi izzināt dabu, biotopus, novērot augus un dzīvniekus dabiskajos apstākļos, kā arī izglītoties dabas aizsardzības jautājumos.

 

Gastronomiskais tūrisms — tūrisma veids, kura galvenais ceļojuma mērķis ir valstu nacionālās virtuves un augstas kvalitātes pārtikas produktu un dzērienu baudīšana.

 

Iepirkšanās tūrisms — tūrisma veids, kura galvenais ceļojuma mērķis ir iepirkties.

 

Izziņas tūrisms — tūrisma veids, kura galvenais ceļojuma mērķis ir papildināt zināšanas un apmierināt zinātkāri, kā arī gūt emocionālu pārdzīvojumu, iepazīstoties ar savas vai citas valsts kultūru, vēsturi, ekonomiku un dzīves veidu.

 

Jaunatnes tūrisms — organizēts, videi draudzīgs tūrisma veids, kura galvenais mērķis ir jaunatnes izglītošana, veselīga dzīvesveida un aktīvas atpūtas veicināšana.

 

Kultūras tūrisms —

1. (Tūrisma likuma skaidrojums) — tūrisma veids, kura galvenais mērķis ir iepazīšanās ar kultūrvēsturisko mantojumu un ievērojamām vietām.

2. (Programmas kontekstā izmantota definīcija no nacionālās programmas “Kultūra”) — tūrisma veids, kurš bez citiem mērķiem vērsts uz iepazīšanos ar savas vai citu valstu mūsdienu kultūras norisēm, kultūras mantojumu un ievērojamām vietām.

 

Lauku tūrisms — tūrisma veids, kurš ietver kā atpūtas, tā kultūras tūrisma un citu tūrisma veidu elementus un kurš norisinās lauku teritorijās.

 

Specializētais tūrisms — ceļošana ar mērķi veikt noteikta veida aktivitātes, kuru īstenošanai nepieciešamas speciālas zināšanas, prasmes, iemaņas, inventārs vai transporta līdzekļi. Tas ietver dabas, piedzīvojumu, aktīvo, medību, makšķerēšanas, sporta, kruīzu, jahtu u.c. tūrismu.

 

Ienākošais tūrisms — tūrisma motīvu vadītu ārzemnieku ierašanās Latvijā.

 

Izejošais tūrisms — tūrisma motīvu vadītu Latvijas iedzīvotāju izbraukšana uz ārzemēm.

 

Vietējais tūrisms — Latvijas iedzīvotāju tūrisms Latvijā.

Ilgtspējīga tūrisma attīstība — attīstība, kas nodrošina gan mūsdienu tūristu, gan tūrisma uzņēmēju un vietējo iedzīvotāju vajadzības, vienlaikus saglabājot un palielinot tūrisma attīstības iespējas nākotnē.

 

Tūrists — fiziska persona, kura ceļo ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas ne ilgāk kā vienu gadu, uzturas sabiedriskā vai privātā mājvietā ne mazāk kā vienu nakti un apmeklētajā vietā neveic algotu darbu.

 

Tūrisma nozare — tautsaimniecības nozare, kuras uzdevums ir tūrisma pakalpojumu sagatavošana un sniegšana.

 

Tūrisma resursi — dabas un cilvēka veidotu faktoru un norišu kopums, kas piesaista tūristu emocionālās, garīgās, fiziskās un dziednieciskās intereses.

 

Tūrisma infrastruktūra — tūrisma nozares un ar to saistīto citu nozaru (transporta, tirdzniecības, sakaru, kultūras, veselības aizsardzības u.tml.) pakalpojumu un objektu kopums, kas nodrošina tūrisma nozares darbību.

 

Tūrisma produkts — jebkura prece, maksas vai bezmaksas pakalpojums, produkcija, cilvēka radītās bagātības, vērtības un apstākļi vai to kopums, kam piemīt reāla patēriņa vērtība, un kurus tūrisma un citu tautsaimniecības nozaru uzņēmumi un organizācijas ražo, izveido vai pielāgo tūristu interešu vai vajadzību apmierināšanai.

 

Tūrisma pakalpojums — mērķtiecīga darbība tūristu interešu un vajadzību apmierināšanai.

 

Tūrisma uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) ir noteiktā kārtībā LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kura darbības mērķis ir atsevišķu vai kompleksu tūrisma pakalpojumu sniegšana tūristiem.

 

Tūrisma aģentūra — tūrisma uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas pilda starpnieka funkcijas starp klientiem un tūrisma operatoriem vai citiem pakalpojumu sniedzējiem.

 

Tūrisma operators — tūrisma uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas izstrādā un pārdod kompleksus tūrisma pakalpojumus.

 

Komplekss tūrisma uzņēmums — tūrisma uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas veic gan tūrisma operatora, gan tūrisma aģentūras funkcijas.

 

Komplekss tūrisma pakalpojums — iepriekš sagatavots vismaz divu tūrisma pakalpojumu apvienojums, kurš pārdots vai piedāvāts par kopīgu cenu un attiecas uz laika posmu, kas garāks par divdesmit četrām stundām vai kurš ietver izmitināšanu.

 

Tūristu mītne — tūrisma uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kurā vismaz diennakti ir iespējams izmitināt un apkalpot tūristus.

 

Tūrisma informācijas centrs — tūrisma uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas informē par tūrisma pakalpojumiem un sniedz palīdzību tūrisma pakalpojumu izmantošanā.

 

Tūrisma tirgus — valstis un reģioni, kuros kāda valsts piedāvā savu tūrisma produktu.

 

Gids — fiziska persona, kas veic algotu darbu, pavadot atsevišķu tūristu vai tūristu grupu un sniedzot tai informāciju.

 

Klients — fiziska vai juridiska persona, kas piekrīt saņemt tūrisma pakalpojumu vai pērk tūrisma pakalpojumu trešās personas interesēs.

 

Kūrorts — ar dabiskiem dziedniecības līdzekļiem (minerālūdeņiem, ārstnieciskajām dūņām u.tml.), kūrortiestādēm un tūrisma infrastruktūru nodrošināta teritorija.

 

Kvalitāte — līmenis, kādā esošie objekta vai vienības raksturlielumi atbilst prasībām (termins no ISO 9000:2000).

 

Kvalitātes pārvaldība — visas pārvaldības darbības, kas nosaka kvalitātes stratēģiju, priekšmetu un atbildību, kā arī to īstenošanu, izmantojot kvalitātes plānošanu, kvalitātes vadību, kvalitātes pārraudzību un kvalitātes uzlabošanu.

 

Kvalitātes pārvaldība ceļojumu galamērķos — visas aktivitātes, kas vērstas uz tūristu vajadzību apmierināšanu.

 

Latvijas tēls — pasaules sabiedrības priekšstatu kopums par Latviju.

 

Latvijas tūrisma tēls — pasaules sabiedrības ar tūrismu saistītu priekšstatu kopums par Latviju.

 

Tranzīta ceļojums — ceļojums, kura laikā ceļotājs uzturas valstī caurbraucot uz laiku līdz 24 stundām un turpina ceļojumu uz jebkuru citu valsti.

 

Lietotie saīsinājumi

ĀM Ārlietu ministrija

BJR Baltijas jūras reģions

BMP Baltijas ministru padome

BTK Baltijas (jūras reģiona valstu)

Tūrisma komisija

BVTO Baltijas valstu tūrisma

organizācija

CAEV Centrālās un Austrumeiropas

valstis

CSP EM Centrālā statistikas pārvalde

Ekonomikas ministrija

ERAB Eiropas rekonstrukcijas

un attīstības banka

ES Eiropas Savienība

ESAO Ekonomiskās sadarbības

un attīstības organizācija

EP Eiropas Padome

FM Finansu ministrija

IeM Iekšlietu ministrija

IKP Iekšzemes kopprodukts

INTERREG ES Starpreģionu sadarbības

programma (Inter Regional

Co-operation Programme

of the EU)

ISPA ES pirmsiestāšanās finansu

instruments (Instrument

for Structural Policies for

Pre-accession)

IT Informāciju tehnoloģijas

ĪUMSSFIS Īpašu uzdevumu ministra

sadarbībai ar starptautiskām

finansu institūcijām sekretariāts

ĪUMVRLS Īpašu uzdevumu ministra valsts

reformu lietās sekretariāts

IZM Izglītības un zinātnes ministrija

KM Kultūras ministrija

LAA Latvijas Attīstības aģentūra

LI Latvijas Institūts

LPMA Latvijas piļu un muižu asociācija

LM Labklājības ministrija

LPS Latvijas Pašvaldību savienība

LR MK Latvijas Republikas Ministru

kabinets

Ls Lats

LTAA Latvijas Tūrisma attīstības

aģentūra

LTKP Latvijas Tūrisma konsultatīvā

padome

LVRA Latvijas Viesnīcu

un restorānu asociācija

LVS Latvijas Valsts standarts

LZA Latvijas Zinātņu akadēmija

LZP Latvijas Zinātnes padome

NACE Vispārējā ekonomiskās darbības

klasifikācija (Statistical

Classification of Economic

Activities in the European

Community)

NAP Nacionālais attīstības plāns

NPIES Nacionālā programma

integrācijai Eiropas Savienībā

NTO Nacionālā tūrisma organizācija

PHARE ES pirmsiestāšanās finansu

instruments (Poland and

Hungary: Assistance for

Reconstruction of Economy)

PIC Profesionālās izglītības centrs

PTAC Patērētāju tiesību aizsardzības

centrs

PTO Pasaules tūrisma organizācija

PVN Pievienotās vērtības nodoklis

RF Reģionālais fonds (fondu pārvalda

bezpeļņas organizācija valsts

sabiedrība ar ierobežotu atbildību

“Reģionu attīstība” Ekonomikas

ministrijas pārziņā)

SAPARD Pirmsiestāšanās pasākumi

lauksaimniecības un lauku

attīstībai (Special Accession

Programme for Agriculture

and Rural Development)

SBA Starptautiskā biznesa augstskola

SM Satiksmes ministrija

SuPortNet Ilgstpējīga telpiskā attīstība

ar ostu tīklu jahtu tūrismam

Baltijas jūras reģionā

(Sustainable Spatial

Development with a Network

of Ports for Boat Tourism

in the Baltic Sea Region)

TA Tūrisma asociācijas

TIB Tūrisma informācijas birojs

(ārvalstīs)

TIC Tūrisma informācijas centrs

TIKP Tūrisma iekšzemes kopprodukts

TPSTK Tūrisma pakalpojumu

standartizācijas tehniskā

komiteja

TSK Tūrisma satelītkonts

VAF Latvijas Vides aizsardzības fonds

VAK Vides aizsardzības klubs

VIP Valsts investīciju programma

UNESCO Apvienoto nāciju izglītības,

zinātnes un kultūras organizācija

VARAM Vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministrija

VKPAI Valsts kultūras pieminekļu

aizsardzības inspekcija

ZA Zinātņu akadēmija

 

2. Ievads

Situācijā, kad Eiropā un visā pasaulē tūrisms ir kļuvis par vienu no vadošajām un visstraujākajām izaugsmes nozarēm un tiek uzskatīts par stratēģisku ekonomiskās attīstības un nodarbinātības prioritāti, kad Eiropai kā ceļojumu galamērķim pieder līderpozīcija visā pasaulē, kad ES paplašināšanās process, eiro ieviešana un visātrāk augošais pieprasījums pēc dabas un kultūras tūrisma nodrošina tālākas iespējas tūrisma tirgus izaugsmei Eiropā, Latvijas tūrisma nozares attīstība atrodas nopietna izaicinājuma priekšā.

Jau izsenis cilvēku iecienīts brīvā laika pavadīšanas veids ir bijis ceļošana. Tūrisma pirmsākumi meklējumi jau vairākus gadu tūkstošus pirms mūsu ēras. Gadsimtu gaitā no vienkāršas izklaides, piedzīvojumu meklēšanas, svētceļojumiem tūrisms ir izaudzis visā tā lielajā daudzveidībā un šodien norisinās gan uz sauszemes, gan tās dzīlēs, gan uz ūdens, gan ūdenī, gan gaisā, drīzumā ietverot arī ceļošanu kosmosā.

ANO Ģenerālās Asamblejas 1948. gadā pieņemtajā Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā uzsvērtas cilvēka tiesības uz atpūtu un brīvo laiku, ieskaitot tiesības uz saprātīgu darbadienas ierobežojumu un apmaksātu periodisko atvaļinājumu. Tāpat paustas katra cilvēka brīvas tiesības pārvietoties un izvēlēties sev dzīvesvietu katrā valstī, kā arī tā tiesības atstāt jebkuru, arī savu valsti un atgriezties savā valstī.

Arvien garāki atvaļinājumi, labāk apmaksāts darbs un daudzveidīgākas, vienkāršotākas ceļošanas iespējas gadu no gada pasaulē veicina tūrisma apjoma pieaugumu. Tūrisms ir kļuvis par ikviena cilvēka dzīves neatņemamu sastāvdaļu, fizisko un garīgo spēku, savstarpējo attiecību avotu, būtisku kultūras un sociālās jomas faktoru1 — pasaules mēroga fenomenu.

Pēc Pasaules tūrisma organizācijas statistikas datiem2, tūrisms3 ir pasaulē lielākais eksporta ienākumu avots, nozīmīgs darbavietu radītājs, kā arī svarīgs reģionālās un sociālās attīstības faktors. Tas valstīm nodrošina lielu ieņēmumu no nodokļiem un sniedz ievērojamu pienesumu to iekšzemes kopproduktā. Tūrisms sekmē liela apjoma ieguldījumu veikšanu infrastruktūras izveidē, kopumā apmierinot gan tūristu prasības, gan uzlabojot vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļus.

Saskaņā ar PTO prognozēm,4 tūrisma apjoms pasaulē dažādu faktoru rezultātā turpinās pieaugt, divdesmit gadu laikā dubultojot pašreizējo apjomu. Dažādojoties tūrisma produkta pieprasījumam, par lielāko pasaules tūrisma galamērķi kļūs Eiropa (717 miljoni tūristu gadā), kurā jūtami pieaugs ekonomiski īpaši aktīvā Baltijas jūras reģiona, tai skaitā arī Latvijas, nozīme.

Mūsu valstij ar tās nepārblīvēto dzīves telpu, mēreno klimatu, bagāto dabas un kultūras mantojumu, maz pārveidoto dabu, kūrortu tradīcijām, kvalificētiem speciālistiem, viesmīlīgiem cilvēkiem un labiem makroekonomiskiem priekšnoteikumiem izaugsmei ir visas iespējas kļūt par pievilcīgu zemi ārvalstu un vietējiem tūristiem.

 

Tūrisms ir uzskatāms par vienu no Latvijas attīstības stratēģiskajām iespējām5 un prioritātēm, tautsaimniecības orientāciju uz pakalpojumiem ar lielu pievienoto vērtību.6

Neskatoties uz to, ka valsts konsekventi turpina pilnveidot ilgstpējīga tūrisma attīstības politiku un gadu no gada palielināt valsts budžeta finansējumu, jāatzīst, ka Latvijā joprojām ir lielas tūrisma attīstības iespējas, kas netiek pilnībā izmantotas.

Tūrisma attīstību kavē dažādi faktori. Šo problēmu apzināšanai un risināšanai nepieciešama vienotas, dažādus tautsaimniecības sektorus aptverošas programmas izstrāde.

Latvijas Tūrisma attīstības nacionālās programmas 2001.–2010.gadam (turpmāk tekstā — Programma) izstrādāšana un īstenošana ir līdzeklis nozares uzplaukumam, kas sekmēs Latvijas tautsaimniecības attīstību kopumā, ceļojumu pakalpojumu maksājumu bilances izlīdzināšanu ieņēmumu un izdevumu daļā, valsts maksājumu bilances uzlabošanu, nodarbinātību un reģionu attīstību.

 

Programmas mērķis ir noteikt stratēģiskās attīstības virzienus konkurētspējīgas tūrisma nozares izveidei un attīstībai Latvijā, lai, piesaistot papildu tūristu plūsmu un palielinot ienākumus no tūrisma, veicinātu Latvijas tautsaimniecības attīstību un tautas labklājības pieaugumu.

1 Knuts Skujenieks. “Cilvēkam ir jāceļo. Tas nav ne greznums, ne vaļasprieks — tā ir dzīves diktēta nepieciešamība: uz laiku atstāt savu dzīves un darba vietu. Pēc tam viņš atgriežas, ar citādām acīm raugoties uz apkārtni un sevi pašu. Viņš var salīdzināt, viņš atrod dziļāku jēgu savām ikdienišķajām pūlēm. Viņš nopietnāk apzinās savu piederību pie zemes un tautas”.

2 World Tourism Organization. Tourism Highlights 2000. Madrid, 2000.

3 “Tūrisms ir pakalpojumu un produktu komplekss, kas kalpo, lai apmierinātu patērētāja, uzņēmējdarbības un sabiedriskā sektora pieprasījumu pēc iekšzemes un ārvalstu ceļojumiem. Tūrisms ir lielā mērā decentralizēts un caurvij visu tautsaimniecību, pateicoties tā mobilitātei un tūristu vajadzību dažādībai, kā arī tāpēc, ka ar tūrismu saistītie pakalpojumi un produkti tiek pirkti pirms ceļojuma, ceļojuma laikā un dažreiz pat pēc ceļojuma.” European Tourism. New Partnerships for Jobs. Conclusions and Recommendations of the High Level Group on Tourism and Employment. Brussels, 1998.

4 World Tourism Organization. Tourism Highlights 2001. Madrid, 2000.

5 Ilgtspējīgas attīstības koncepcijas projekts Latvija: no vīzijas uz darbību. R., 2000.

6 Skat. iepriekšējo atsauci un Latvijas ilgtermiņa ekonomiskā stratēģija. R., 2001.

 

Turpmāk — vēl