Ar gaismu Latvijas austrumu pusē

No pedagoģiskās skolas līdz universitātei Daugavpilī

Dr. philol. Vilma Šaudiņa, Daugavpils universitātes Latviešu valodas katedras vadītāja, — “Latvijas Vēstnesim”

Deklarāciju paraksta: LZA viceprezidents J.Ekmanis un DU zinātņu prorektors V.Paškevičs, vidū — rektors J.Pokulis; Senāta sēžu zālē rektors J.Pokulis un bijušie rektori O.Roždestvenskis un B.Jansons; Foto: Teodors Rudāns — “Latvijas Vēstnesim”

Vēl universitātes reklāmas, ielūgumi uz svinībām un biogrāfiskā rādītāja vāks vēstīja: “Daugavpils Pedagoģiskā universitāte. Pētniecība un zinātne 80 gados.” Tikai augstskolas laikraksts “Lai top!” jau rakstīja: “Daugavpils universitātei — 80 gadi.” Un nu augstskolai, kura tikko no Daugavpils Pedagoģiskās universitātes tapusi par Daugavpils klasisko universitāti, jāapzinās un jāapliecina sevi Universitātes statusā.

Bet kāds bija sākums? 1921. gada novembrī Daugavpilī tika atvērta Latgalē pirmā četrgadīgā pedagoģiskā vidusskola, ko jau 1922. gadā pārdēvēja par Skolotāju semināru, bet no 1923. gada 1. augusta tas darbojās kā Daugavpils Valsts skolotāju institūts ar piecgadīgu programmu un 138 skolēniem. Par direktori sāka strādāt Valerija Seile. Un 17 gados, kuros V.Seile vadīja institūtu, valstij tika sagatavoti 505 skolotāji.

Pašlaik universitātē studē ap 4700 studentu. Un būtībā viss viņu 2001. gads ir pagājis universitātes astoņdesmitgades zīmē. Jau 2001. gada janvārī Humanitārās fakultātes zinātniskie lasījumi, kuros piedalījās ap pusotra simta valodnieku, literatūrzinātnieku un vēsturnieku no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Lielbritānijas, Krievijas un Baltkrievijas, bija veltīti augstskolas 80. gadadienai.

Taču, protams, visvairāk dažādu pasākumu bija tieši augstskolas dzimšanas mēnesī — novembrī. Tos 14. novembrī ievadīja Studentu kluba organizētais vakars, kas vienlaikus apvienoja arī Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienas un Starptautiskās studentu dienas svinēšanu. Tie bija īpaši svētki, jo tieši šajā dienā rektors profesors Jānis Pokulis pasniedza studentiem Atzinības rakstus par ieguldījumu universitātes darbā. Īsti studentiska, aizraujoša un dzīvesprieka pilna izvērtās pasākuma otrā daļa, kurā uzstājās studentu deju ansamblis “Laima” ar uzvedumu “iz studentu dzīves”, kas, šķiet, pārpildītajā zālē neļāva nevienam būt vienaldzīgam. Savukārt 21. novembrī tika atklāta mākslas pedagogu darbu izstāde.

Bet 26. novembra paplašinātajā Senāta sēdē tika pasniegts Daugavpils universitātes (DU) goda doktora diploms emeritētajam profesoram L.Keirānam un goda biedra diploms B.Dvoreckim. DU goda biedra nosaukums tāpat piešķirts M.Grīnam. Sēdē tika godināti arī citi docētāji un darbinieki. Vēlāk bija tikšanās ar pensionētajiem un bijušajiem docētājiem un darbiniekiem. 80. gadadienu sagaidot, Senāta sēžu zālē tika atklāta rektoru portretu galerija.

Un 28. novembrī DU muzejā atklāja atjaunoto ekspozīciju. Atklāšanā piedalījās bijusī pedagoģijas kursu docētāja Dr. paed. D.Magazniece, kas augstskolā nostrādājusi 41 gadu un tikai pirms diviem gadiem aizgājusi atpūtā. Viņas atmiņu pavediens aizveda mūs uz aizvadītā gadsimta vidus dzīvi institūtā. D.Magazniece atcerējās, kā viņa kopā ar citiem kolēģiem izstrādāja “Latviešu valodas mācību grāmatu pieaugušajiem” — pirmo šāda veida grāmatu cittautiešiem Latvijā.

Taču visa kulminācija bija 30. novembris. Rīts sākās ar pateicības dievkalpojumu Sv.Pētera baznīcā. Un droši vien daudziem, tāpat kā man, palika prātā novēlējums studentiem un docētājiem par redzīgumu un dzirdīgumu un savstarpējo sapratni.

Tad sekoja piemiņas brīdis Valerijas Seiles atdusas vietā un ziedu nolikšana docētāju un darbinieku atdusas vietās.

Viens no svarīgiem 30. novembra notikumiem bija “Deklarācijas par Latvijas Zinātņu akadēmijas un Daugavpils universitātes sadarbību” parakstīšana, uz ko bija ieradušies LZA viceprezidenti akadēmiķi J.Ekmanis un A.Siliņš un zinātniskā sekretariāta vadītājs korespondētājloceklis J.Kristapsons. Viņi nodeva arī LZA prezidenta akadēmiķa J.Stradiņa apsveikuma vēstuli.

LZA ir līgumi par zinātnisko sadarbību ar Latvijas Universitāti un Rīgas Tehnisko universitāti. DU ir trešā Latvijas augstskola, ar ko veidojas sadarbība, taču konkrēti sadarbības projekti un citi sadarbības veidi vēl ir izstrādājami — tā rezumēja J.Ekmanis. Savukārt A.Siliņš novēlēja rakstīt DU nākotnes vēsturi, jo sekas tam pētniecības un zinātniskajam darbam, kas tiek veikts pašlaik, būs tikai nākotnē.

Pēcpusdienā Daugavpils teātra telpās notika universitātes 80. gadadienai veltītā svinīgā sēde, kurā viesus, docētājus, studentus, absolventus uzrunāja DU rektors profesors Jānis Pokulis. Tajā tika nolasīts arī Valsts prezidentes V.Vīķes–Freibergas apsveikums, kurā atzīmēts, ka “Latvijai šobrīd ir vajadzīgi gudri, enerģiski, atvērti cilvēki, tāpēc svētīgs ir pasniedzēju darbs”. Savukārt izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns pasniedza ministrijas Atzinības rakstus prof. J.Pokulim, asoc. prof. E.Krastiņai, doc. L.Gorbacevičai, H.Kraulim, V.Šaudiņai, bijušajam rektoram O.Roždestvenskim, prodekānam J.Somam.

Savus vēlējumus, pat nākamās darbības virzienus (tiesību zinātnes, teoloģija) izteica, sveicot 80. dzimšanas dienā, 18 Latvijas augstskolu rektori vai šo augstskolu pārstāvji, kā arī sadarbības partneri no Fehtas Universitātes Vācijā un Viļņas Pedagoģiskās universitātes; Saeimas deputāti Dz.Ābiķis, V.Kezika, J.Lāčplēsis, V.Lauskis, A.Rugāte, H.Soldatjonoka un Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja A.Harbaceviča. Sveicienus un vēlējumus saņēmām no Daugavpils pilsētas valdes, Daugavpils rajona un citām novada pašvaldībām, no pilsētas skolām un citām mācību iestādēm. Un, protams, arī no 1940. gada absolventiem, kā viņi sevi dēvē, no V.Seiles audzēkņiem, kurus pārstāvēja mūsu universitātes goda biedrs V.Sakars.

Daugavpils Mūzikas koledžas sveiciens izskanēja orķestra (diriģents A.Broks) koncertā, bet studentu deju ansamblis “Laima” (vadītājs E.Belinskis) ar savu dejotprieku un azartiskumu it kā ievadīja saviesīgo vakaru Latviešu kultūras centrā.

Svētki beigušies! Tagad gaida darbs — gan docētājus, gan studentus. Kā savā uzrunā sacīja Studentu padomes priekšsēdētājs O.Zuģickis, “Daugavpils Pedagoģiskā universitāte tagad ir Daugavpils universitāte; un tas ir solis uz priekšu, kas liek mums aizdomāties par to, kādi mēs bijām un kādi mēs esam”.

Kādi mēs būsim?