Par Valsts prezidentes vizīti Ženēvā

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 11.decembrī, Ženēvā tikās ar Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) ģenerāldirektoru Maiku Mūru

Sarunā prezidente pauda gandarījumu par to, ka Latvija īsajā atjaunotās neatkarības laikā ir paguvusi panākt strauju valsts attīstību gan demokratizācijā, gan tirgus ekonomikas attīstībā, kā arī citās reformās un spējusi arī iestāties PTO, kas piedāvā valstij lielākas iespējas sākt tirdzniecības procesus. M.Mūrs informēja prezidenti par PTO aktualitātēm un tā dēvētās Dohas ministru sanāksmes laikā pieņemtās deklarācijas īstenošanas gaitu. Latvija plāno aktīvi piedalīties Dohas sarunu posmā par jaunas tirdzniecības līmeni pasaulē un ir īpaši ieinteresēta tādās jomās kā investīcijas, konkurence, atklātība valsts pasūtījumā, kā arī tirdzniecības veicināšana.

Abas puses runāja par to, ka Latvijai ir labas izredzes Eiropas Savienības (ES) iestāšanās sarunās un, pievienojoties ES, Latvijai pavērsies arī PTO ietvaros daudzpusējā tirdzniecībā kopumā jaunas perspektīvas. ES kandidātvalstu pievienošanās organizācijai būs ieguvums arī pārējām PTO dalībvalstīm daudzpusējās tirdzniecības kontekstā.

Runājot par jomām, kas saistītas gan ar Latvijas perspektīvo dalību ES, gan šībrīža dalību PTO, Valsts prezidente īpaši pievērsās lauksaimniecībai, uzsverot, ka lauksaimniecības nozare ir ļoti būtiska Latvijas reģionu attīstībai un ir svarīgi, lai lauksaimniecības subsīdiju politika tiktu organizēta ES mērogā. Šajā kontekstā prezidente atzinīgi novērtēja gaidāmo Spānijas prezidentūru ES, kuras laikā varētu tikt risināts arī lauksaimniecības subsīdiju politikas jautājums. Prezidente uzsvēra, ka Latvija, liberāli iekļaujoties pasaules un reģionu organizācijās, aizstāvēs savas nacionālās intereses tajās jomās, kas būtiskas valsts attīstībai un nākotnei. Prezidente arī atzīmēja, ka Latvijai kā mazai valstij, šobrīd esot lielas ekonomiskas organizācijas (PTO) dalībvalstij, ir arī lielākas iespējas dažādu domstarpību risināšanā, kas var rasties saistībā ar dažādiem starptautiskās tirdzniecības jautājumiem.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Ženēvā tikās ar ANO ģenerālsekretāra Kofi Annana vietnieku Vladimiru Petrovski

Sarunā prezidente apsveica ANO ģenerālsekretāru Kofi Annanu un organizāciju kopumā sakarā ar Nobela Miera prēmijas saņemšanu. V.Petrovskis sacīja, ka šī balva ir arī visu ANO dalībvalstu panākums. Prezidente atzīmēja, ka Latvija ir bijusi viena no Nāciju līgas dibinātājvalstīm un arī šodien nopietni uztver dalību Apvienotajās Nācijās. Pēc prezidentes sacītā, Latvija, kas ir maza valsts ar ierobežotiem resursiem, par svarīgu uzskata ANO iekšējās reformas un to īstenošanu, atvieglojot birokrātisko procesu un pārveidojot administratīvās struktūras.

Prezidente V.Petrovskim atzīmēja, ka Latvija, apliecinot savu atbildību dalībā ANO, ir pievērsusies arī labdarībai, piemēram, pirms pāris nedēļām Latvija ir nodevusi ANO Bēgļu komisijai Kopenhāgenā afgāņu bēgļiem domātu sūtījumu ar segām un citām saimniecībā noderīgām lietām.

V.Petrovskis prezidentei sacīja, ka ANO un tās pārstāvniecība Ženēvā ir ļoti gandarīta par sadarbību ar Latviju. Valsts prezidente augstu novērtēja ANO attīstības programmas palīdzību Latvijai pirmajos atjaunotās neatkarības gados. V.Petrovskis atzīmēja, ka Latvija ir ļoti daudz iesaistījusies ANO darbā, un šobrīd, pieņemot Eiropas ideālus un vērtības, tā stiprina arī vērtības, uz kurām balstās ANO.

Abas puses sarunās detalizēti pievērsās reģionālajai sadarbībai pasaulē, uzsverot, ka šī sadarbība, kas šobrīd arvien aktīvāk notiek pasaulē, stiprina gan reģionus, gan arī ANO, jo organizācija šobrīd plaši izmanto dažādas reģionālās sadarbības formas.

V.Vīķe-Freiberga un V.Petrovskis pārrunāja Baltijas jūras reģiona aktualitātes. V.Petrovskis atzīmēja, ka Baltijas jūras reģions ir savā ziņā unikāls, jo ļauj sadarboties ne tikai valstīm, bet arī atsevišķiem citu valstu apgabaliem, kas atrodas pie Baltijas jūras, piemēram, vairākiem Krievijas apgabaliem.

Runājot par 11.septembra traģiskajiem notikumiem ASV, prezidente atzinīgi novērtēja nesen Bukarestē notikušo EDSO galotņu sanāksmi, kurā valstis vienojās par cīņu pret terorismu. Pārrunātas arī starptautiskās aktualitātes, tai skaitā jaunās Afganistānas valdības veidošana. V.Vīķe-Freiberga atzīmēja svarīgo dzimumu līdztiesības jautājumu demokratizācijas procesos pasaulē.

Prezidente atzinīgi novērtēja ANO iniciatīvu veidot dialogu starp civilizācijām, kas šobrīd pasaulē ir ļoti aktuāls temats. Viņa pauda uzskatu, ka ir jāturpina 2000.gada septembrī ANO tūkstošgades sanāksmē Ņujorkā aizsāktie jautājumi par to, kā veicināt dialogu starp dažādiem pasaules reģioniem, kultūrām, reliģijām un nacionalitātēm.

V.Petrovskis informēja, ka ANO šobrīd notiek Studentu līgas sanāksme. Abas puses pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar jauniešu kontaktu veicināšanu izglītībā un citās jomās gan Eiropas, gan pasaules mērogā. V.Petrovskis atzīmēja, ka, viņaprāt, ir būtiski jauniešiem mācīt to, kā ANO sekmē partnerības un koalīcijas garu savas organizācijas ietvaros.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar Ženēvā tikās arī ar Ženēvas kantona viceprezidentu Lorānu Mutino

Sarunā prezidente un kantona viceprezidents pārrunāja Latvijas un Ženēvas iespējamo sadarbību kultūrā. Prezidente sacīja, ka Latvija ir bagāta ar talantīgiem mūziķiem, mākslas un citu nozaru cilvēkiem un šī sadarbība varētu interesēt arī Ženēvas iedzīvotājus.

Abas puses pārrunāja dažādus jautājumus, kas saistīti ar Latvijas un Rīgas vēsturi, kā arī Ženēvas pagātni. Prezidente atzīmēja, ka viņa ir ieradusies Ženēvas pilsētas mērijā simboliskā dienā — 1602.gada 11.decembrī Ženēva atbrīvojusies no Savaijas hercoga virskundzības.

Kantona viceprezidents ar interesi uzklausīja prezidentes stāstījumu par Latvijas 20.gadsimta vēsturi un tās apzināšanu, kam šobrīd Latvija nopietni pievēršas. Ženēvas kantona viceprezidents sacīja, ka viņam kā amatpersonai, kas pārstāv pilsētu, kurā sadzīvo vairākas kopienas, ir interesanti uzklausīt arī Latvijas pieredzi sabiedrības integrācijā. Prezidente informēja par Latvijas izglītības politiku, sabiedrības integrāciju, par mazākuma tautību iespējām iegūt izglītību savā valodā, pieminot arī unikālo Latvijas pieredzi — Latvijā iespēja iegūt izglītību savā valodā ir astoņām Latvijas mazākumtautībām. Prezidente arī uzsvēra, ka priekšnoteikums sabiedrības integrācijai ir latviešu valodas kā valsts valodas tiesības. Viņa informēja par to, kāda ir Latvijas politika savas valsts valodas aizsargāšanā un kādas ir valsts valodas attīstības tendences. Prezidente uzsvēra, ka Latvijai savas pagātnes dēļ ir būtiski stiprināt valsts valodu un nodrošināt tās pilnvērtīgu pastāvēšanu arī turpmāk.