• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par kara noziegumiem un reabilitācijām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.01.2000., Nr. 24/25 https://www.vestnesis.lv/ta/id/564

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas Ārpolitikas institūta pētījuma prezentāciju Helsinkos

Vēl šajā numurā

27.01.2000., Nr. 24/25

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par kara noziegumiem un reabilitācijām

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par 25. janvārī BBC 1 televīzijā izskanējušo interviju ar S.Vīzentāla centra direktoru Efraimu Zurofu, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš sniedz šādu komentāru.

"Latvija ilgus gadus ir bijusi okupēta valsts. Tās visu tautību iedzīvotāju elementārās tiesības ir tikušas brutāli ignorētas gan nacistiskās Vācijas, gan PSRS okupācijas laikā. Šodien Latvija ir demokrātiska un eiropeiska valsts. Noslepkavoto Latvijas iedzīvotāju svētās piemiņas un vēsturiskās patiesības vārdā mēs šodien aktīvi sadarbojamies ar citām valstīm, organizācijām un privātpersonām, kas var sniegt liecības un pierādījumus par visiem Latvijas teritorijā izdarītajiem noziegumiem pret cilvēci. Mēs atkārtoti uzsveram, ka šiem noziegumiem nav noilguma.

Latvijas iedzīvotāji un augstas amatpersonas vairākkārt ir nosodījušas tos, kuri veikuši noziegumus pret cilvēci. Arī šā gada 21. janvārī Latvijas Ministru prezidents Andris Šķēle īpaši nosodīja tā sauktās Arāja komandas līdzdalību barbariskajā genocīdā pret ebrejiem, kā arī civiliedzīvotāju masveida iznīcināšanā. Latvijas Ģenerālprokuratūra 16. un 17. februārī rīko Latvijas, ASV, Kanādas, Austrālijas, Lielbritānijas, Vācijas un Izraēlas prokuroru sanāksmi, lai apspriestu konkrēti kara noziegumos apsūdzētā Konrāda Kalēja lietu.

Šobrīd, kā zināms, aktuāls ir kļuvis jautājums par reabilitācijām, kuras Latvijas tiesībsargājošās iestādes vienmēr ir skatījušas rūpīgi, individuāli un selektīvi. Nav taču noslēpums, ka PSRS tiesu sistēma, īpaši Staļina periodā, neizcēlās ar darbībām, kas atbilst demokrātiskajās valstīs pieņemtām procedūrām. Tāpēc jautājums, vai kāda persona ir tikusi reabilitēta nepamatoti, mums saistās ar papildu atbildību. Katrs šāds gadījums ir jāizskata ļoti rūpīgi. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien Stokholmā apliecināja Latvijas Ģenerālprokuratūras un Augstākās tiesas gatavību no jauna izskatīt tās lietas, kurās tiktu atklāti pārliecinoši pierādījumi par iesaisti holokaustā un noziegumos pret cilvēci."

Latvija ir pievienojusies 1948. gada Konvencijai par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to un 1968. gada Konvencijai par noilguma neatzīšanu kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci. 1991. un 1992. gadā Latvijas Ģenerālprokuratūra ir noslēgusi sadarbības līgumus ar Austrālijas, Kanādas, Lielbritānijas, ASV, kā arī Jaunzēlandes tiesībsargājošām institūcijām par sadarbību kara noziegumu izmeklēšanā un nacistu kara noziedznieku notveršanā.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!