Baltu vienības diena Lietuvā jau ir kalendārā

Vītauts Landsberģis, Lietuvas Seima priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim" vakar

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

— Kad atskatos uz laiku pirms desmit gadiem un pārdomāju visu, kas noticis ar mums, ar Latviju un Lietuvu, gribas ielūkoties arī nākotnē. Esmu pārliecināts, ka vēl pēc desmit gadiem, varbūt pat agrāk, mūsu tautas būs drošībā, būs bagātas un laimīgas, mūsu valstīs valdīs demokrātija un pārticība. Tāds ir mans novēlējums Latvijai un tās tautai viņas svētku dienā — 2000. gada 4. maijā, kad valsts atzīmē Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanas 10. gadadienu.

Tā vakar uz "Latvijas Vēstneša" jautājumu, ko Lietuvas Seima priekšsēdētājs gribētu svētku reizē novēlēt Latvijas tautai, atbildēja Vītauts Landsberģis. Kopā ar kaimiņzemes parlamenta vadītāju Rīgā bija ieradušies arī Lietuvas Seima deputāti Dr. Laima Ļucija Andrikiene un Rimants Smetona, viņš ir arī Seima Lietuvas un Latvijas parlamentārās sadarbības grupas priekšsēdētājs. Dienas notikumu virpulī kaimiņzemes viesi bija izkārtojuši laiku, lai Lietuvas vēstniecībā satiktos ar lietuviešu kopienas Latvijā pārstāvjiem un žurnālistiem.

Risinājās lietišķa saruna par lietuviešu izglītošanās iespējām Latvijā savu senču mēlē — par to Seima pārstāvjiem stāstīja Lietuviešu pamatskolas Rīgā direktore Aldona Treija. Viņa pavēstīja, ka nākamo mācību gadu skolai būs jaunas telpas Prūšu ielā 40, turklāt zinību apguvi sāks arī pirmie vidusskolēni. Un tas ir pamats, lai jau pēc dažiem gadiem Rīgā atkal būtu Lietuviešu vidusskola. Jāatceras, ka pirms Otrā pasaules kara Rīgā bija ne tikai lietuviešu ģimnāzija, bet arī vairākas lietuviešu pamatskolas. Tika pārrunāta arī virkne citu jautājumu.

Kopuzņēmums uz Lietuvas vēstniecības kāpnēm. Centrā — Vītauts Landsberģis, no viņa pa labi — Lietuviešu skolas direkore Aldona Treija, aiz viņas — Rimants Smetona, pirmā no kreisās — Laima Andrikiene

"Latvijas Vēstnesis": — Kā zināms, Saeima jau otrajā lasījumā ir izskatījusi likumprojektu par grozījumu likumā "Par svētku un atceres dienām", kas paredz atzīmēt vēsturisko Saules kaujas dienu — 22. septembri — kā Baltu vienības dienu. Līdzīgs ierosinājums iesniegts arī Lietuvas Seimā. Cik tālu kaimiņi tikuši ar šī likumprojekta virzību?

V.Landsberģis: — Visvairāk par šo jautājumu zina Lietuvas un Latvijas parlamentārās sadarbības grupas priekšsēdētājs R.Smetona.

R.Smetona: — Lietuva šā likumprojekta virzībā ir tieši tikpat tālu, cik Latvija. Domājams, ka jau maija pirmajā pusē likumprojektu par Baltu vienības dienu galīgā lasījumā izskatīs un pieņems gan Latvijas Saeimā, gan Lietuvas Seimā. Patlaban tiek saskaņots, lai lēmumi abu valstu parlamentos tiktu pieņemti vienā dienā un, iespējams, pat vienā stundā. Lietuvā Baltu vienības diena 22. septembrī vairākos novados tiek atzīmēta jau vairākus gadus, tā ierakstīta arī vairākos Lietuvā izdotos kalendāros, tātad Seima lēmums šo atceres dienu vienīgi nostiprinās likumiski.

Andris Sproģis,

"LV" nozaru virsredaktors

Domu apmaiņā Vītauts Landsberģis un Lietuvas vēstnieks Petrs Vaitiekūns

Vītauts Landsberģis, tiekoties ar Lietuviešu kopienu un žurnālistiem, viņu vidū — arī ar "Latvijas Vēstneša" galvenā redaktora vietnieku Andri Sproģi ( 1. no labās )