No Aizkraukles pieredzes avota smeļot

Latvijas pašvaldību izpilddirektoru sanāksmē

Uz Latvijas pašvaldību izpilddirektoru sanāksmi 7. decembrī Aizkrauklē un Aizkraukles rajonā pulcējās pašvaldību izpilddirektori, Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) biedri, atsevišķu pašvaldību priekšsēdētāji.

Šobrīd kopumā Latvijas pašvaldībās strādājošo izpilddirektoru skaits ir tuvu 170. Ņemot vērā izmaiņas likumdošanā, pēc pašvaldību vēlēšanām šis skaitlis ir ievērojami pieaudzis, taču LPIA kā organizācija ir uzskatāma par cilvēku kopu, kas aizstāv un vieno konkrētā amata pienākumu veicēju intereses, jo tās rindās joprojām ir un līdzdarbojas bijušie pašvaldību izpilddirektori.

Noslēguma sanāksme bija plānota kā Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas dalībnieku gada sapulce ar valdes atskaiti, jaunas valdes un priekšsēdētāja vēlēšanām. LPIA valdes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts savā ziņojumā sniedza ieskatu par asociācijas rīkotajiem pasākumiem — semināriem, tajos pārrunātajām svarīgākajām tēmām, tikšanās reizēm ar atbildīgo ministriju pārstāvjiem, sadarbību ar Latvijas Pašvaldību savienību sarunās ar valdību.

Sanāksmes dalībniekiem bija pieejams Eiropas Pašvaldību izpilddirektoru savienības (UDITE) Holandes prezidentūras laika atskaites tulkojums, jo arī Latvijai šajā organizācijā ir piešķirts novērotājas statuss.

Ievērojot rotācijas un paritātes principus, 7 cilvēku sastāvā tika ievēlēta jaunā LPIA valde, bet par priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts līdzšinējais organizācijas vadītājs Vitālijs Aizbalts. Valde tiek veidota, ņemot vērā pašvaldību statusu — 2 valdes locekļi pārstāv pagastu pašvaldības, pa vienam — republikas pilsētas, rajonu pilsētas, mazās pilsētas, rajonu padomes un Rīgu.

Par pieredzi un paveikto Aizkraukles rajona attīstības plānošanā informēja Aizkraukles rajona padomes izpilddirektors Guntis Libeks. Rajonā attīstības plānošana notiek kompleksi: gan sākta sava reģiona veidošana, gan rajons iekļaujas Vidusdaugavas reģionā, bet attīstības plāns tiek izstrādāts sadarbībā ar Bavārijas partneriem. Raksturojot rajonu, G.Libeks minēja, ka viena no Aizkraukles rajona īpatnībām ir salīdzinoši lielais nodarbināto skaits budžeta iestādēs, tai skaitā izglītībā — 17,9%, bet viena no prioritātēm, ar ko saista attīstību, tāpat kā citviet Latvijā, ir tūrisms. Bija arī iespēja iepazīt vienu no ievērojamākajiem tūrisma objektiem — Kokneses pilsdrupas, kurās palēnām ar valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” atbalstu sākti izpētes un renovācijas darbi. Leons Līdums, Aizkraukles pilsētas domes deputāts, stāstījumā par Aizkraukles pilsētas plānojumu administratīvi teritoriālās reformas kontekstā minēja vēl kādu Aizkrauklei raksturīgu iezīmi — līdz 70. gadiem pilsētas centra daļā bijusi aizliegta individuālā apbūve, tādēļ pilsētas centru veido daudzdzīvokļu blokmājas, kurās izmitināts samērā liels iedzīvotāju skaits, bet pilsētas kopējais ielu garums ir ļoti niecīgs — 20 kilometru. Individuālo māju būvniecība atsākusies tikai pēc šā embargo atcelšanas, līdzi nesot virkni pilsētbūvniecībā joprojām aktuālu problēmu — ielu, komunikāciju tīkla, apgaismojuma sistēmas izbūve jaunveidotajos dzīvojamo māju rajonos.

Klausoties Aizkraukles kolēģu stāstījumu, Latvijas pašvaldību izpilddirektori sprieda, ka šobrīd materiālā nodrošinājuma ziņā aizkraukliešus var uzskatīt par situētiem, jo caurmērā viens iedzīvotājs mēnesī saņem 173 latus. Nākotnē, apvienojoties ar Aizkraukles pagastu, diemžēl ieņēmumi caurmērā būs mazāki, jo Aizkraukles pagastā vidējie ieņēmumi uz iedzīvotāju ir 113 latu. Tādējādi šo problēmu — kā panākt caurmēra ieņēmumu paaugstināšanu administratīvi teritoriālās reformas realizācijas rezultātā — Aizkrauklē uzskata par ļoti nozīmīgu. Otrs kolēģu secinājums par aizkraukliešiem, kas neformālās sarunās izskanēja sanāksmes laikā, bija atziņa par veiksmīgu darbu investīciju piesaistē. Tas attiecināms kā uz pašvaldību pārziņā esošiem objektiem, tā uz privāto sektoru.

Bija iespēja apskatīt vēl ekspluatācijā nenodoto jauno ledus halli, kurā tobrīd ritēja pēdējie darbi ledus laukuma sagatavošanā. Šī būve ir veiksmīgs Aizkraukles uzņēmēja iniciatīvas rezultāts, pašam esot gan objekta pasūtītājam, gan izpildītājam. Aizkraukles pilsētas domes izpilddirektors Aigars Kalniņš stāstīja par pieredzi Aizkraukles pilsētas un Kokneses pagasta centralizētās siltumapgādes uzņēmumos, kas nodarbojas ar siltumapgādes jautājumiem un kurināmā izvēles tehniski ekonomiskajiem apsvērumiem, jo apkure tiek nodrošināta gan ar šķeldu, gan dabas gāzi, turklāt tiek īstenots kāds netradicionāls projekts par saules enerģijas ģenerēšanu ūdens uzsildīšanā vienam noteiktam objektam. Sanāksmes izbraukuma daļā apmeklējot jauno Kokneses vidusskolas sporta kompleksu, varēja redzēt modernu starotāju apkures un ventilācijas sistēmu, kā arī labvēlīgā skaudībā nopūsties par veiksmīgu investīciju piesaisti, jo sportam paredzētas telpas ir sāpīgs jautājums ļoti daudzās pašvaldībās.

Katram asociācijas biedram tika piešķirta nozīmīte, kas apļa formā simbolizē izpilddirektoru vienotību, bet asociācijas nosaukums norāda uz piederību konkrētai organizācijai. Doma par nozīmītes izveidošanu tika attīstīta un risināta jau gadu, tādēļ to pasniegšana radīja dalībniekos patīkamas emocijas.

Zaida Kalniņa, “LV” pašvaldību lietu redaktore