Par korupciju Latvijā

Sabiedrība par atklātību - DELNA.

Pētījums "Korupcijas seja Latvijā" 2000.gada aprīlis

Saturā

Aivita Putniņa.

Iedzīvotāju personiskā pieredze un priekšstati

par korupciju Latvijā

Ievads

1. Korupcijas definīcija

2. Korupcija un morāle

3. Korupcijas prakse

4. Korupcijā iesaistītie aģenti

5. Zināšanas un vara

6. Informācija un tās kanāli

Nobeigums

Ieteikumi korupcijas apkarošanas pasākumiem

Klāvs Sedlenieks.

Lietderīgā korupcija: Latvijas iedzīvotāju uzskati

par valsti un tirgu

1. daļa. Teorētiskie apsvērumi

Brīvais tirgus un demokrātija

2. daļa. Pētījuma rezultātu analīze

Attieksme pret valsti

Valsts kā institūcija

Attieksme pret valsts pārstāvjiem:

lobisms ir korupcija

Tirgus pret valsti

Latvijas iedzīvotāji par korupcijas pozitīvo ietekmi

uz valsts attīstību

Latvijas iedzīvotāji par korupcijas pozitīvo ietekmi

uz viņu pašu ekonomiskajām aktivitātēm

Latvijā godīgā ceļā nevar kļūt bagāts

Korupcijas valoda, tirgus valoda, demokrātijas valoda

Blats: attīstība mūsdienu Latvijas apstākļos

Atbildība par korupciju valstī

Kopsavilkums par attieksmi pret valsti, tirgu un

korupciju

Secinājumi

Nobeiguma piezīmes par šo pētījumu

Pieminētā literatūra

LNKA. Ieskats Latvijas Republikas likumdošanas aktos

korupcijas jomā

LNKA. Korupcijas tēls Latvijā.

Ieskats preses publikācijās

Turpinājums. Sākums -

"LV" nr.142/144, 20.04.2000.,; "LV" nr.151/153, 28.04.2000.;

"LV" nr.158/160, 4.05.2000.

3. Korupcijas sekas un novēršanas iespēju vērtējums

3.4.Korupcijas novēršanas pasākumu vērtējums

18.tabula

Aptaujāto, kas uzskata, ka konkrētais pasākums atrisinātu lielāko daļu

problēmu korupcijas novēršanā, sadalījums pēc dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

Ievads
Pētījuma mērķi un uzdevumi	"LV" nr.142/144, 13.lpp.
Pētījumā izmantotās metodes	"LV" nr.142/144, 13.lpp.
Pētījuma rezultātu izkārtojums
1. Latvijas iedzīvotāju priekšstati par
korupcijas būtību, pastāvēšanas
priekšnoteikumiem un attīstības tendencēm
1.1. Kas ir korupcija	"LV" nr.142/144, 13.lpp.
1.2. Attaisnojumi korupcijas pastāvēšanai	"LV" nr.142/144, 13.lpp.
1.3. Attieksme pret dažādiem apgalvojumiem	"LV" nr.142/144, 14.lpp.
1.3.1. "Latvijas valdība nepietiekoši pārņem citu
valstu pozitīvo pieredzi"	"LV" nr.142/144, 14.lpp.
1.3.2. "Valsts nodrošina veicinošus apstākļus
korupcijas attīstībai"	"LV" nr.142/144, 14.lpp.
1.3.3. "Kāda ir Latvijas iedzīvotāju attieksme
pret valsti, kurā tie dzīvo?"	"LV" nr.142/144, 14.lpp.
1.3.4. "Vai Latvijas valdība ir ieinteresēta
korupcijas novēršanā?"	"LV" nr.142/144, 14.lpp.
1.3.5. "Kāda ir korupcijas loma valsts ekonomikas
un citu sabiedrisko sfēru attīstībā?"	"LV" nr.142/144, 14.lpp.
1.3.6. "Vai korupcija veicina valsts ekonomisko
izaugsmi?"	"LV" nr.142/144, 14.lpp.
1.3.7. "Kāda ir attieksme pret ierēdniecību?"	"LV" nr.142/144, 14.lpp.
1.3.8. "Vai Latvijā godīgā ceļā var kļūt bagāts?"	"LV" nr.142/144, 14.lpp.
1.4. Faktori, kas attur no kukuļa došanas	"LV" nr.142/144, 14.lpp.
1.5. Korupciju veicinošie faktori	"LV" nr.142/144, 14.lpp.
1.6. Korupcijas attīstības tendences	"LV" nr.151/153, 10.lpp.
2. Korupcijas izplatība
2.1. Iedzīvotāju uzticēšanās valsts un
sabiedriskajām institūcijām	"LV" nr.151/153, 10.lpp.
2.2. Institūciju, valsts iestāžu un uzņēmumu
godīguma novērtējums	"LV" nr.151/153, 10.lpp.
2.3. Valsts un pašvaldību institūciju attieksme
pret iedzīvotāju problēmu risināšanu	"LV" nr.151/153, 11.lpp.
2.3.1. Valsts un pašvaldību veselības aprūpes iestādes	"LV" nr.151/153, 11.lpp.
2.3.2. Vietējās pašvaldības un to namu pārvaldes	"LV" nr.151/153, 11.lpp.
2.3.3. CSDD (Automobiļu reģistrācija un tehniskā apkope)	"LV" nr.151/153, 11.lpp.
2.3.4. Ceļu policija	"LV" nr.151/153, 11.lpp.
2.3.5. Valsts izglītības institūcijas	"LV" nr.151/153, 11.lpp.
2.3.6. Valsts ieņēmumu dienests	"LV" nr.158/160, 14.lpp.
2.3.7. Zemes dienests	"LV" nr.158/160, 14.lpp.
2.3.8. Muita	"LV" nr.158/160, 14.lpp.
2.3.9. Pārējās iestādes	"LV" nr.158/160, 14.lpp.
2.4. Respondentu pieredze saskarsmē ar valsts vai
pašvaldību iestādēm	"LV" nr.158/160, 15.lpp.
2.5. Respondentu uzskati par Latvijas ierēdņu
korumpētības pakāpi	"LV" nr.158/160, 15.lpp.
2.6. Nepieciešamība dažādu problēmu risināšanā veikt
ārpuskārtas maksājumus	"LV" nr.158/160, 15.lpp.
2.6.1. Ārstēšanās poliklīnikā, slimnīcā	"LV" nr.158/160, 15.lpp.
2.6.2. Īpašuma lietu kārtošana	"LV" nr.158/160, 15.lpp.
2.6.3. Lietu kārtošana pašvaldībās vai to namu pārvaldēs	"LV" nr.158/160, 15.lpp.
2.6.4. Autotransporta reģistrācija vai
tehniskā apskate (CSDD)	"LV" nr.158/160, 15.lpp.
2.6.5. Bērna mācības vai iekārtošana skolā	"LV" nr.158/160, 15.lpp.
2.6.6. Saskare ar Ceļu policiju	"LV" nr.158/160, 16.lpp.
2.6.7. Pārējās problēmas	"LV" nr.158/160, 16.lpp.
2.6.8. Faktori, kas traucē sekmīgi atrisināt
aptaujāto problēmas	"LV" nr.158/160, 16.lpp.
3. Korupcijas sekas un novēršanas iespēju vērtējums
3.1. Korupcijas ietekme uz valsti	"LV" nr.158/160, 16.lpp.
3.2. Respondentu uzskati par to, kam jāuzņemas
galvenā loma cīņā pret korupciju	"LV" nr.158/160, 16.lpp.
3.3 Vērtējums amatpersonu un valdības vēlmei
cīnīties ar korupciju	"LV" nr.158/160, 16.lpp.
3.4.Korupcijas novēršanas pasākumu vērtējums	"LV" nr.158/160, 16.lpp.
4. Respondentu demogrāfiskais raksturojums	"LV" nr.161/163, 12.lpp.
5. Aptaujas rezultātu salīdzinājums ar
Pasaules Bankas aptauju	"LV" nr.161/163, 12.lpp.
5.1. Korupcijas cēloņu novērtējums	"LV" nr.161/163, 12.lpp.
5.2. Korupcijas situācijas novērtējums	"LV" nr.161/163, 12.lpp.
5.3. Respondentu viedoklis par amatpersonu un
valdības vēlmi cīnīties ar korupciju	"LV" nr.161/163, 12.lpp.
5.4. Iestāžu korumpētības novērtējums	"LV" nr.161/163, 12.lpp.
6. Secinājumi	"LV" nr.161/163, 12.lpp.
	Rīga	Vidzeme	Kurzeme	Zemgale	Latgale
Legālās prezumpcijas ieviešana	23,9	21.0	23.0	35.0	30.7
Nulles deklarācijas ieviešana
un ikgadējās ienākumu
deklarācijas	28.9	20.7	23.6	38.2	31.4
Iedzīvotāju tiesiskā izglītošana	18.2	19.6	23.9	22.7	22.2
Anonīmie telefoni, kur var
ziņot par nelikumībām valsts
un pašvaldību iestādēm	17.2	19.5	16.3	20.9	26.5
Papildus līdzekļu piešķiršana
no valsts budžeta	16.7	20.3	20.6	25.4	11.7

 

 

4. Respondentu demogrāfiskais raksturojums

Aptaujā tika aptaujāts 2001 respondents. 53,4% jeb 1068 respondenti bija sievietes, 46,6% (933) bija vīrieši, šo sieviešu pārsvaru var izskaidrot ar sieviešu lielāku īpatsvaru iedzīvotāju kopējā skaitā. Respondentu vecuma sadalījums ir redzams 121.zīm.

121.zīmējums

Respondentu vecums

(% no visiem aptaujātajiem)

 

Lielākā daļa respondentu (1142 jeb 57,1%) precēti cilvēki, 198 jeb 9,9% atraitņi, 203 jeb 10,2% - šķīrušies, 436 jeb 21,8% - neprecējušies, bet 22 personas ir norādījušas citu ģimenes statusu.

Trešajā daļā gadījumu (30,1%) respondentu ģimenēs ir 3 cilvēki, 21,9% gadījumu respondentu ģimenēs ir 2 cilvēki, 24% gadījumu - 4 cilvēki, 13,7% gadījumu - 1 cilvēks, 7,9% gadījumu - 5 cilvēki, bet gadījumi, kad respondenta ģimenē ir seši, septiņi, astoņi vai pat deviņi cilvēki ir krietni mazāk.

63% respondentu ir vidējā izglītība, 27,1% - augstākā, bet 9,8% - pamatskolas izglītība.

54,8% respondentu ir latvieši, bet pārējie - citu tautību pārstāvji, pie tam 80,4% ir LR pilsonība, bet 19,6% ir nepilsoņi.

Divas trešdaļas respondentu strādā, bet 31,5% - nestrādā (nodarbojas ar kaut ko citu).

49,8% no strādājošiem respondentiem ir algots darbs valsts, pašvaldību vai nevalstiskajā sektorā, 41,6% strādā algotu darbu privātajā sektorā, bet 8,5% no strādājošajiem respondentiem ir privātuzņēmēji vai pašnodarbinātas personas.

Strādājošo respondentu sadalījums pa darbības jomām ir sekojošs (122.zīm.).

 

122.zīmējums

Strādājošo respondentu sadalījums pa darbības jomām

(% no visiem aptaujātajiem)

 

35,5% no strādājošajiem ir speciālisti, 33,6% - strādnieki, 23,7% - kalpotāji, 5,8% - vadītāji vai menedžeri, bet 1,5% - cits variants.

Vislielākais īpatsvars nestrādājošo respondentu vidū ir nestrādājošiem pensionāriem vai invalīdiem (43,5%), 22,7% ir bezdarbnieki, 21,7% - skolnieki, studenti, 10,2% ir mājsaimnieces vai bērna kopšanas atvaļinājumā. Mēneša vidējie ienākumi uz vienu respondenta ģimenes locekli ir attēlots nākošajā zīmējumā (123.zīm.).

123.zīmējums

Aptaujāto sadalījums pēc vidējiem ienākumiem mēnesī

uz vienu ģimenes locekli, Ls

 

40,7% respondenti savas ģimenes pašreizējo dzīves līmeni salīdzinot ar laiku pirms diviem gadiem vērtē kā apmēram tādu pašu, 25,2% uzskata, ka tas ir nedaudz sliktāks, 16% domā, ka tas ir nedaudz labāks, 13,3% - ka daudz sliktāks, bet 2,6% - ka daudz labāks. Tātad redzam, ka to respondentu skaits, kuri uzskata, ka dzīves līmenis ir pasliktinājies, ir divreiz vairāk nekā to, kas uzskata, ka dzīves līmenis ir uzlabojies.

Respondentu dzīvesvietu reģionālais sadalījums ir sekojošs (124.zīm.).

 

124.zīmējums

Aptaujāto sadalījums pa reģioniem

(% no visiem aptaujātajiem)

 

34,8% respondenti dzīvo Rīgā, 35,8% - citās pilsētās, bet 29,4% - pagastos.

5. Aptaujas rezultātu salīdzinājums ar Pasaules Bankas aptauju

1998.gadā notika pētījums par korupciju, kuru veica Pasaules Banka (PB) un Latvia Facts . Tajā tika veiktas trīs aptaujas: iedzīvotāju (1100 aptaujātie), uzņēmēju grupai (438 aptaujātie) un valsts amatpersonām .(218 aptaujātie).

Tāpēc uzskatījām par nepieciešamu salīdzināt esošā pētījuma rezultātus ar Pasaules Bankas veiktā pētījuma iedzīvotāju vidū rezultātiem, lai noteiktu kopīgas tendences un atšķirīgas, kā arī korupcijas situācijas izmaiņas laika gaitā.

Uzreiz jāatzīmē, ka PB dati būs aptuveni, jo pieejamajā rezultātu aprakstā precīzi cipari nav norādīti, taču neskatoties uz to ir iespējams noteikt dinamiku un pastāvošās tendences korupcijas situācijā Latvijā, kā arī noteikt godīgākās un negodīgākās iestādes.

Pasaules Bankas (PB) un "Delnas" veikto pētījumu rezultātu salīdzinošā analīze tika veikta tikai tiem jautājumiem, kas ir būtiskāki.

5.1. Korupcijas cēloņu novērtējums

Šeit noteikti jāatzīmē, ka 125.zīmējumā atspoguļoti tikai tie cēloņi, kurus varēja salīdzināt. No PB pētījumā piedāvātajiem cēloņiem nav salīdzināmi - patvaļība piemērojot noteikumus, zema īpašuma drošība, neadekvāta finansu/banku sistēma, donorpalīdzības fondi/palīdzības projekti.

No Delnas aptaujas piedāvātajiem cēloņiem nav iekļauti - izveidojusies sistēma gūt personīgo labumu, zemas prasības ierēdņiem, kontroles trūkums, zems savu tiesību zināšanu līmenis iedzīvotāju vidū, iedzīvotāju bailes no amatpersonām kā sekas atklātuma trūkumam.

No zīmējuma redzams, ka rezultāti ir visai līdzīgi. Pati lielākā atšķirība ir cēloņa - pārāk maza privatizācija vērtējumā - Delnas respondenti to vidēji vērtē ar 2,73, bet PB respondenti ar 3,09.

Vienāds vai līdzīgs novērtējums abās aptaujās dots sekojošiem cēloņiem - pārāk liela privatizācija, vāja tiesu vara/nepietiekami konsekventa likumu piemērošana.

Neierobežotajām iespējām interpretēt nodokļu/nodevu likumus un augstākā līmeņa vadītāju sliktajam piemēram kā korupcijas cēlonim Delnas aptaujas respondenti ir devuši augstāku (nozīmīgāku) novērtējumu, salīdzinājumā ar PB pētījuma rezultātiem.

Šis zīmējums parāda ne tikai atšķirības starp aptauju rezultātiem, bet parāda respondentu viedokļu maiņu laika gaitā - jo PB pētījums tika realizēts 1998.gadā, bet Delnas - 1999.gadā. Tāpēc varam teikt, ka laika gaitā respondenti lielāku nozīmi ir pievērsuši tādiem korupcijas cēloņiem kā nodokļu/nodevu likumu interpretācijas neierobežotās iespējas, vāja tiesu vara/nepietiekami konsekventa likumu piemērošana, augstākā līmeņa vadītāju sliktais piemērs. Pārējo cēloņu nozīme pēc respondentu domām ir samazinājusies vai palikusi tāda pati kā pagājušajā gadā.

Abās aptaujās ir iespējams salīdzināt arī respondentu domas par to, vai problēmas, kas saistītas ar augsta līmeņa korupciju pēdējo 4 gadu laikā ir palielinājušās vai samazinājušās.

Līdzīgie pētījumu rezultāti liecina, ka pēdējā gada laikā nepietiekami ir strādāts, lai novērstu korupcijas cēloņus un tās radītās negatīvās sekas.

125.zīmējums

Korupcijas cēloņu vidējais novērtējums ballēs

( 1- nenozīmīgs cēlonis, 5 - ļoti nozīmīgs cēlonis )

 

5.2. Korupcijas situācijas novērtējums

126.zīmējums

Problēmu, kas saistītas ar augsta līmeņa korupciju,

pēdējo 4 gadu laikā notikušo izmaiņu novērtējums

(% no visiem aptaujātajiem katrā aptaujā)

Pasaules Bankas pētījuma dati rāda, ka respondentu atbildes uz šo jautājumu sadalās trīs gandrīz līdzīgās daļās - 29% respondentu uzskata, ka problēmas ir lielā mērā palielinājušās, 31,5% domā, ka tās ir nedaudz palielinājušās, 31% uzskata, ka tās ir palikušas nemainīgas. Tikai 8% respondentu it atbildējuši, ka problēmas ir nedaudz samazinājušās, bet 2% - ka lielā mērā samazinājušās.

Grupējot rezultātus, ir redzams, ka lielākā daļa (58%) respondentu ir pārliecināti, ka problēmas ar augsta līmeņa korupciju ir palielinājušās, bet 10% - ka samazinājušās. Tas visai skaidri norāda uz 1998.gadā valdošo negatīvo viedokli respondentu vidū.

Delnas 1999.gadā veiktās aptaujas rezultāti liecina par vairs ne tik viendabīgiem uzskatiem. 27,9% respondentu ir atbildējuši, ka augsta līmeņa korupcijas problēmas ir lielā mērā palielinājušās, 22,1% - nedaudz palielinājušās, bet 28,1% ir pārliecināti, ka tās palikušas nemainīgas. Tikai 4,9% respondentu uzskata, ka problēmas, kas saistītas ar augsta līmeņa korupciju, ir nedaudz samazinājušās, bet 0,4%, ka lielā mērā samazinājušās. Diezgan liela daļa respondentu - 16,6% ir atbildējuši, ka nezina, vai arī nav atbildējuši vispār. Jāatzīmē, ka PB pieejamos materiālos šajā jautājumā nav paredzēta atbilde - nezin/nav atbildes.

Grupējot Delnas pētījuma rezultātus iegūstam, ka puse respondentu - 50% - ir pārliecināti, ka augsta līmeņa korupcijas problēmas ir palielinājušās, 28,1% uzskata, ka tās palikušas nemainīgas, 5,3% - uzskata, ka tās ir samazinājušās, bet 16,6% nezin vai nav atbildējuši.

Tātad, varam teikt, ka laika gaitā respondentu uzskati ir mazliet mainījušies uzskatot, ka augsta līmeņa korupcija salīdzinoši ir pārstāvēta mazāk, bet galvenās tendences ir palikušas aptuveni līdzīgas, jo puse no respondentiem uzskata, ka problēmas, kas saistītas ar augsta līmeņa korupciju pēdējos 4 gados, ir palielinājušās.

Jautājumā par problēmām, kas saistītas ar kukuļošanu (zemākais korupcijas līmenis) un tās attīstību pēdējo 4 gadu laikā, ir vērojamas lielākas atšķirības abu aptauju rezultātos.

127.zīmējums

Problēmu, kas saistītas ar kukuļņemšanu,

pēdējo 4 gadu laikā notikušo izmaiņu novērtējums

(% no visiem aptaujātajiem katrā aptaujā)

 

Pasaules Bankas aptaujā atkal respondentu atbildes ir sadalījušās gandrīz vienādās trešdaļās. 29,5% uzskata, ka šīs problēmas ir lielā mērā palielinājušās, 29% - ka nedaudz palielinājušās, 31% uzskata, ka tās palikušas nemainīgas, 9% domā, ka tās ir nedaudz samazinājušās, 1,5% - ka lielā mērā samazinājušās. Tātad, 58,5% respondentu uzskata, ka problēmas ir palielinājušās, 31% - ka tās palikušas nemainīgas, 10,5% - ka samazinājušās.

Turpretī Delnas aptaujas rezultāti rāda, ka tikai 18,4% respondentu uzskata, ka problēmas, kas saistītas ar kukuļošanu (zemākais korupcijas līmenis) ir lielā mērā palielinājušās, 25,5% ir pārliecināti, ka tās ir nedaudz palielinājušās, 34,6% - ka tās ir palikušas nemainīgas, 6,5% ir pārliecināti, ka tās ir nedaudz samazinājušās, 0,8% - ka lielā mērā samazinājušās, bet 14,2% nav atbildējuši vispār vai nezin.

Grupējot iegūstam, ka 43,9% respondentu uzskata, ka problēmas ir palielinājušās, 34,6% - ka palikušas nemainīgas, 7,3% uzskata, ka tās ir samazinājušās, bet 14,2% nav atbildējuši vai nezin.

Tātad varam teikt, ka ir samazinājies to respondentu skaits, kas uzskata, ka problēmas, kas saistītas ar kukuļošanu (zemākā līmeņa korupciju) pēdējo 4 gadu laikā ir palielinājušās, bet pieaug to respondentu skaits, kas uzskata, ka problēmas ir palikušas nemainīgas.

Izdarot kopīgus secinājumus abiem šiem jautājumiem par korupcijas stāvokli, varam teikt, ka zemākais korupcijas līmenis - kukuļošana, ar kuru sastopas ierindas iedzīvotāji, un par kura izmaiņām tie var spriest - pēc respondentu atbildēm 1999.gadā, mazliet samazinās.

Par augstākā līmeņa korupciju un tās radītajām problēmām respondentu viedoklis abās aptaujās 1998. un 1999.gadā liecina, ka tās nedaudz samazinās, bet kopumā paliek diezgan stabils.

Apmēram trešā daļa respondentu savus uzskatus par šo problēmu dinamiku ir saglabājuši tādus pašus un uzskata, ka problēmas ir palikušas nemainīgas.

Niecīgais respondentu daudzums (līdz 10%), kas uzskata, ka minētās problēmas ir samazinājušās liecina par to, ka respondentu informētība par korupcijas jautājumiem ir diezgan laba. Acīmredzot šeit noteikta loma ir masu mēdijiem, jo tieši no tiem ierindas respondents uzzina par korupcijas stāvokli un skandalozākajiem gadījumiem. Taču, kā liecina atbildes uz dažiem jautājumiem Delnas rīkotajā aptaujā, masu mēdiju loma korupcijas veicināšanā un novēršanā nav vēl līdz galam izpētīta un to nedrīkstētu novērtēt par zemu.

5.3. Respondentu viedoklis par amatpersonu

un valdības vēlmi cīnīties ar korupciju

Abu aptauju - PB un Delnas - rezultāti dažos punktos šai jautājumā būtiski atšķiras.

Piemēram, 1998.gadā veiktajā PB aptaujā atbildi - "0" - bija atzīmējuši 28% un tas nozīmē, ka gandrīz trešā daļa no aptaujātajiem respondentiem 1998.gadā uzskatīja, ka valdībai un valsts amatpersonām nav nopietnu nodomu cīnīties ar korupciju, bet tajā pašā laikā tikai 0,5% respondentu bija atzīmējuši atbildi "10", kas nozīmē, ka valdībai ir patiesa vēlme cīnīties pret korupciju.

Turpretī Delnas 1999.gadā veiktā aptauja rāda, ka atbildi "0" ir atzīmējuši vairs tikai 6,2% respondentu, bet atbildi "10" - 0,9% respondentu.

No 128.zīmējuma redzam, ka pēc atbildes "5" krasi samazinās respondentu skaits, kas valdības un amatpersonu vēlmi cīnīties pret korupciju vērtē ar pieaugoši pozitīvām ballēm. No tā varam teikt, ka tomēr pārliecinoši lielākā daļa respondentu valdības un amatpersonu vēlmi cīnīties pret korupciju vērtē negatīvi (zemāk par 5 ballēm).

Kopumā jāatzīst, ka 1999.gada "Delnas" pētījums, salīdzinot ar 1998.gada Pasaules Bankas pētījumu, tomēr parādīja salīdzinoši augstāku valsts amatpersonu un valdības institūciju orientāciju cīnīties ar korupciju.

128.zīmējums

Respondentu vērtējums par amatpersonu un valdības vēlmi cīnīties ar korupciju

(vertikālā ass: 0 - nav nopietnu nodomu cīnīties pret korupciju,

10 - ir patiesa vēlme cīnīties pret korupciju,

horizontālā ass: % no visiem aptaujātajiem katrā aptaujā)

 

5.4. Iestāžu korumpētības novērtējums

Abās aptaujās ir iespējams salīdzināt respondentu atbildes par godīgākajām un negodīgākajām.

Varam teikt, ka baznīcas kā godīgākās institūcijas pozīcijas ir nemainīgas gan 1998., gan 1999.gadā. Salīdzinot ar 1998.gadu, Slimokase 1999.gadā ir pazeminājusi reitingu no otrās uz astoto vietu, starptautiskās investīciju iestādes nokritušas no trešās uz devīto, valsts izglītības iestādes - no ceturtās uz septīto, Valsts kontrole - no astotās uz trīspadsmito vietu godīgāko iestāžu sarakstā.

Taču tajā pašā laikā dažas iestādes ir uzkāpušas - piemēram, - prezidentūra no sestās vietas ir uzkāpusi uz ceturto vietu 1999.gadā, radio no septītās uz otro, TV no devītās uzkāpusi uz trešo vietu.

Interesanti, ka savas vietas ir saglabājušas baznīcas (pirmā vieta), valsts slimnīcas un poliklīnikas (piektā vieta), notāri (desmitā vieta) un vietējās NNO (vienpadsmitā vieta).

Mēs aprobežojāmies ar 11 godīgāko iestāžu noteikšanu, jo tālāko iestāžu noteikšanu apgrūtina veids, kādā aptaujas rezultātus pasniedz PB.

Lai sniegtu pilnīgu pārskatu par godīgākajām iestādēm esam izveidojuši nākošo tabulu.

19.tabula

Respondentu uzskati par godīgākajām iestādēm

(1 - visgodīgākā institūcija; 11 - mazāk godīgā0

Delnas veiktā aptauja, 1999	PB veiktā aptauja, 1998
1. Baznīca	1. Baznīca
2. Radio	2. Slimokase
3. TV	3. Starptautiskās investīciju iestādes
4. Prezidentūra	4. Valsts izglītības iestādes
5. Valsts slimnīcas un poliklīnikas	5. Valsts slimnīcas un poliklīnikas
6. Prese	6. Prezidentūra
7. Valsts izglītības iestādes	7. Radio
8. Slimokase	8. Valsts kontrole
9. Starptautiskās investīciju institūcijas	9. TV
10. Notāri	10. Notāri
11. Vietējās NVO	11. Vietējās NVO

Šeit tiek parādīts tikai iestāžu sarindojums atkarībā no to godīguma pakāpes, bet ne procentuālas novērtējums katrai no tām, jo PB dati neļauj precīzi noteikt skaitļus, ir iespējams noteikt vienīgi secību.

Jāatzīmē, ka tika piedāvāts novērtēt 36 iestāžu darbību Latvijā Radio un TV augstās vietas varētu mēģināt izskaidrot ar to, ka radio un TV arvien plašāk atspoguļo dažādus korupcijas gadījumus un tāpēc varētu būt pieaugusi iedzīvotāju uzticība šīm institūcijām.

Attiecībā uz prezidentūru noteikti ir jāatzīmē, ka laikā starp abām aptaujām ir nomainījies Latvijas Prezidents un pie tam jaunās Prezidentes darbība ir neapšaubāmi aktīvāka un redzamāka, kā arī jau pašā darbības sākumā tai bija jāizlemj daudzi būtiski jautājumi un jātiek galā ar daudzām problēmām valsts mērogā (valodas likums, pensiju likums, pedofīlijas skandāls, skolotāju streiki utt.). Pie tam, salīdzinot ar iepriekšējo Prezidentu G.Ulmani ir jāatzīst, ka V.Vīķe-Freiberga iedzīvotāju simpātijas noteikti ir iekarojusi ar to, ka nav palikusi valstī notiekošo procesu pasīva vērotāja, bet gan aktīvi piedalījusies šo procesu virzīšanā.

Jāatzīmē, ka par 3 vismazāk godīgākajām iestādēm Delnas pētījumā ir nosauktas - Lattelekom, VNĪA, muita (vismazāk godīgā). Pasaules Bankas pētījumā par vismazāk godīgajām ir nosauktas Latvenergo, citas ministrijas, VNĪA.

20.tabula

Respondentu uzskati par negodīgākajām iestādēm

(1 - visnegodīgākā institūcija; 11 - mazāk negodīga)

Delnas veiktā aptauja, 1999	PB veiktā aptauja, 1998
1. Muita (negodīgākā)	1. Muita (negodīgākā)
2. Ceļu policija	2. Ceļu policija
3. Lattelekom	3. Lattelekom
4. Privatizācijas aģentūra	4. Valdība
5. VNĪA	5. Parlaments
6. Latvenergo	6. Policija
7. Tiesa	7. Tiesa
8. Amatpersonas ar tiesībām izsniegt licences	8. Pašvaldību ierēdņi
9. Valsts policija	9. Amatpersonas ar tiesībām izsniegt licences
10. Pašvaldību ierēdņi	10. Privatizācijas aģentūra
11. Starptautiskās investīciju institūcijas	11. Latvenergo

Arī šeit jāpiebilst, ka PB datu pasniegšanas veida dēļ nav iespējams noteikt precīzus skaitļus, kā arī turpināt šo sarakstu, lai aptvertu visas 36 piedāvātās iestādes.

Viens pētījuma rezultāts ir nemainīgs - trīs visnegodīgākās iestādes attiecībā uz kukuļņemšanu gan Delnas , gan PB aptaujā ir vienas un tās pašas - muita (visnegodīgākā), Ceļu policija un Lattelekom.

Savu vērtējumu ir uzlabojusi valdība - no ceturtās negodīgākās iestādes kā to rādīja PB dati 1998.gadā, pāvietojoties uz trīspadsmito vietu 1999.gada rīkotajā Delnas aptaujā . Tāpat arī parlaments ir no piektās vietas noslīdējie uz septiņpadsmito 1999.gadā, Valsts policija no sestās uz devīto, pašvaldību ierēdņi no astotās uz desmito vietu.

Taču dažu iestāžu negodīgums pēc respondentu domām ir pieaudzis, piemēram, Privatizācijas aģentūra no desmitās vietas 1999.gadā ir nonākusi ceturtajā 1999.gadā, tāpat Valsts nekustamā īpašuma aģentūra no 15. vietas ir uzkāpusi uz piekto, Latvenergo - no vienpadsmitās uz sesto, amatpersonas ar tiesībām izsniegt licences - no devītās uz astoto vietu 1999.gadā.

Vienīgi tiesas ir noturējušās konsekventi septītajā vietā.

Jāsaka, ka Privatizācijas aģentūra, VNĪA, Latvenergo ir iestādes, par kurām pēdēja gada laikā ir regulāri parādījušies raksti avīzes, raidījumi TV un radio par kārtējiem notikumiem vai skandāliem tajās, un tieši ar to acīmredzot ir jāskaidro iedzīvotāju negatīvā vērtējuma pieaugums šogad.

 

 

6. Secinājumi

Projekta "Korupcijas izplatība Latvijā" realizācijas gaitā iegūtie rezultāti ļāva izdarīt vairākus būtiskus secinājumus, kurus būtu nepieciešams ņemt vērā veidojot korupcijas novēršanas pasākumus un papildinot korupcijas apkarošanas programmu.

1. Par korupciju iedzīvotāji galvenokārt (72.6% no visiem aptaujātajiem: pie nosacījuma, ka var būt vairākas atbildes) uzskata papildus neoficiālus maksājumus par noteikta pakalpojuma kārtošanu.

2. Veiktais pētījums, ka pie viskorumpētākajām un negodīgākajām iestādēm tiek attiecināta: muita, ceļu policija un Lattelekom . Pēdējā uzņēmuma saistīšana ar viskorumpētākajām struktūrām varētu būt visai nosacīta un ir saistīta pēc respondentu domām ar pārmērīgi augsto sakaru maksu, to pastāvīgo pieaugumu, nepietiekošo sakaru kvalitāti un Lattelekom darbinieku nepiekāpīgumu izskatot iesniegumus un pretenzijas.

Pie vismazāk korumpētākajām iestādēm un organizācijām respondenti attiecina tradicionāli iedzīvotāju vidū visuzticamākās struktūras: baznīcu, radio, televīziju un presi.

Tajā pašā laikā jāapbrīno, ka zināma daļa respondentu (13,5 procenti) ieguvuši informāciju par to, ka amatpersonām, lai tās pozitīvi risinātu jautājumus ir jādod kukulis tieši no masu informācijas līdzekļiem.

3. Ļoti augsta ir pašu iedzīvotāju gatavība dot kukuli , jo vairāk nekā puse aptaujāto (54 procenti) būtu ar mieru dot kukuli, cerot uz pozitīvu jautājumu atrisināšanu. Iespējams, ka iedzīvotāju skaits, kas atbalsta korupciju būtu lielāks, ja vairāk nekā katrs trešais (38,8 procenti) neatzītu, ka nevar atļauties dot kukuli, jo nav nepieciešams finansiālo iespēju un līdzekļu.

4. Problēmas, kas visvairāk satrauc iedzīvotājus, ir saistītas ar Ceļu policiju, privātbiznesa uzsākšanu un tā darbības nodrošināšanu un atļauju un licenču saņemšanu .

Visvairāk neoficiālie maksājumi vai pazīšanās - 69,8 procentos gadījumu, ir izmantoti saskarsmē ar Ceļu policiju, arī privātbiznesa uzsākšanā un tā darbības nodrošināšanā (66,7%,) atļauju un licenču saņemšanā, (59,8%).

5. Liels ir to aptaujāto īpatsvars (55,5 procentu), kuri uzskata, ka Latvijas valdība nav ieinteresēta korupcijas novēršanā.

Minētais atzinums varētu būt saistīts ar to, ka trīs no četriem aptaujātajiem (76,7 procentu) ir pārliecināti, ka Latvijā ir pārāk daudz ierēdņu, kuri pārsvarā savu dienesta stāvokli izmanto savtīgās interesēs, mazāk uzmanības pievēršot iedzīvotāju vajadzību un tiesību apmierināšanai. Aptaujāto iedzīvotāju viedoklis par korupciju apkarojošo pasākumu rezultivitāti un panākumiem ir kopumā visai skeptisks.

6. Vispesimistiskākie uzskati, vērtējot korupcijas izplatību un iespējamas sekmes tās apkarošanā, valda Latgales novadā, vecāko iedzīvotāju grupās, starp respondentiem, kam ir zems ienākumu līmenis.

Minētais atzinums liek izdarīt secinājumu par nepieciešamību izveidot plašas sabiedrību integrējošas programmas, kas veicinātu nacionāli valstiskās identitātes pieaugumu, samazinātu cilvēku atsvešināšanas, sekmētu sabiedrības tiesisko un pilsonisko izglītošanu.

Turpinājums - sekos