Finansu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmums Nr. 20/8

Rīgā 2001. gada 23. novembrī

Par “Krājaizdevu sabiedrību darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas noteikumu” apstiprināšanu

Pamatojoties uz Finansu un kapitāla tirgus komisijas likuma 6., 7., 8. un 17. pantu un Krājaizdevu sabiedrības likuma 3. pantu,

Finansu un kapitāla tirgus komisijas padome nolemj:

1. Apstiprināt “Krājaizdevu sabiedrību darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas noteikumus” (pielikumā).

2. Noteikt, ka noteikumi stājas spēkā ar 2002. gada 1. janvāri.

Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieks J. Brazovskis

Krājaizdevu sabiedrību darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas noteikumi

“Krājaizdevu sabiedrību darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas noteikumi” (tālāk tekstā — noteikumi) nosaka atsevišķu Krājaizdevu sabiedrību likumā noteikto krājaizdevu sabiedrību darbību regulējošās prasības raksturojošo rādītāju aprēķināšanas, kā arī attiecīgo pārskatu iesniegšanas kārtību. Skaitļi krājaizdevu sabiedrības regulējošās prasības raksturojošo rādītāju aprēķināšanas pārskatos jāuzrāda veselos latos vai veselos procentos.

1. Likviditātes prasības

1.1. Krājaizdevu sabiedrībai aktīvi jāizvieto tā, lai jebkurā brīdī tiktu nodrošināta tās kreditoru juridiski pamatoto prasību apmierināšana (likviditāte).

1.2. Lai nodrošinātu likviditāti, krājaizdevu sabiedrībai regulāri jānovērtē un jāplāno aktīvu un pasīvu termiņstruktūra, pamatojoties uz krājaizdevu sabiedrības iekšējās kontroles sistēmā noteiktajiem limitiem likviditātes neto pozīcijām, kas aprēķinātas saskaņā ar 1.3.12. punkta prasībām, kā arī likviditātes neto pozīcijām latos un katrā ārvalstu valūtā, kurās krājaizdevu sabiedrība veikusi būtisku darījumu apjomu vai kurām ir nelikvīds tirgus.

1.3. Krājaizdevu sabiedrībai jāsagatavo aktīvu un pasīvu termiņstruktūras pārskats atbilstoši UPDK 0651027 veidlapai (1. pielikums), ievērojot šādus nosacījumus:

1.3.1. aktīvus un ārpusbilances saistības, kuriem izveidoti speciālie uzkrājumi nedrošiem parādiem, uzrāda atbilstoši to atlikušajai vērtībai;

1.3.2. aktīvus uzrāda atbilstoši atlikušajam atmaksas vai pārdošanas termiņam, pasīvus un ārpusbilances saistības — atbilstoši atlikušajam izpildes termiņam;

1.3.3. ārpusbilances saistības uzrāda attiecīgajā termiņu grupā, ja krājaizdevu sabiedrībai ir pamats uzskatīt, ka darījuma partneris pieprasīs to izpildi. Izsniegto galvojumu vai citu tamlīdzīgu saistību aktu, ar kuriem krājaizdevu sabiedrība uzņemas pienākumu atbildēt kreditoriem par biedru parādiem, rezultātā radītās saistības, kas nodrošinātas ar šajā krājaizdevu sabiedrībā izvietotu noguldījumu ķīlu, neiekļauj pārskatā;

1.3.4. par atlikušo termiņu uzskatāms laiks no pārskata mēneša pēdējās dienas līdz līguma beigu vai vērtspapīru dzēšanas dienai vai dienai, kad saskaņā ar līguma noteikumiem jāveic maksājumi. Aktīvu atlikušo atmaksas vai pārdošanas termiņu nosaka saskaņā ar spēkā esošajā līgumā paredzētajiem atmaksas vai pārdošanas termiņiem, vērtspapīru dzēšanas termiņiem vai akceptētiem paziņojumiem par līdzekļu pirmstermiņa atmaksu. Saistību atlikušos termiņus nosaka saskaņā ar spēkā esošajā līgumā noteiktajiem izpildes termiņiem vai akceptētajiem pieteikumiem par līdzekļu pirmstermiņa saņemšanu;

1.3.5. aktīvus, kuru atmaksas vai pārdošanas termiņš nav noteikts, uzskata par beztermiņa ieguldījumiem un uzrāda termiņu grupā “no 361 dienas”;

1.3.6. aktīvus vai to daļu, kuru samaksas kavējums ir ilgāks par 14 dienām, uzrāda kā nokavētus aktīvus;

1.3.7. aktīvus vai to daļu, kuru samaksas kavējums nepārsniedz 14 dienas, uzrāda kā aktīvus “uz pieprasījumu”;

1.3.8. aktīvus vai to daļu, kas apgrūtināti krājaizdevu sabiedrības saistību nodrošināšanai, t.sk. iesaistīti repo darījumos, uzrāda kā ieķīlātos aktīvus. Saistības, kuru izpilde nodrošināta ar šo aktīvu ķīlu, uzrāda kā aizņēmumu pret aktīvu ķīlu;

1.3.9. saistības ar nenoteiktu izpildes termiņu un pienākumu tās izpildīt pēc pieprasījuma uzrāda termiņu grupā “uz pieprasījumu”;

1.3.10. noguldījumus, kurus krājaizdevu sabiedrības biedrs ieķīlājis krājaizdevu sabiedrībā, lai saņemtu tajā kredītu, galvojumu vai citu tamlīdzīgu saistību aktu, ar kuriem krājaizdevu sabiedrība uzņemas pienākumu atbildēt kreditoriem par biedru parādiem, uzrāda attiecīgajā termiņu grupā atbilstoši atlikušajam ķīlas termiņam;

1.3.11. saistības par noguldījumiem, kuru atmaksas termiņš ir iestājies, bet krājaizdevu sabiedrības biedrs noguldījumu nav pieprasījis, uzrāda termiņu grupā “uz pieprasījumu”;

1.3.12. likviditātes neto pozīciju aprēķina kā starpību starp aktīviem un pasīviem katrā termiņu grupā un likviditātes kopējo pozīciju — kā starpību starp aktīviem un pasīviem augošā termiņu secībā.

2. Riska darījumu ierobežojumi

2.1. Krājaizdevu sabiedrībai jāievēro šādi riska darījumu ierobežojumi:

2.1.1. lielo riska darījumu, t.i., riska darījumu ar krājaizdevu sabiedrības biedriem vai kopējo riska grupu, kuru apmērs pārsniedz 10 procentus no krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāla, kopsumma nedrīkst pārsniegt krājaizdevu sabiedrības pašu kapitālu vairāk par astoņām reizēm;

2.1.2. kopējais vienam biedram vai kopējai riska grupai izsniegto kredītu apjoms nedrīkst pārsniegt 25 procentus no krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāla;

2.1.3. kopējais ar krājaizdevu sabiedrību saistītām personām izsniegto kredītu apjoms nedrīkst pārsniegt 15 procentus no krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāla, izņemot kredītus, kas nodrošināti ar šīs personas papildpajām vai noguldījumiem krājaizdevu sabiedrībā.

2.2. Kopējo riska grupu veido divi vai vairāki krājaizdevu sabiedrības biedri, kuri rada krājaizdevu sabiedrībai kopīgu risku, jo viena biedra finansiālās problēmas var radīt citam tās biedram parādu nomaksas grūtības.

2.3. Personas, kas saistītas ar krājaizdevu sabiedrību, ir krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētājs, revīzijas komisijas priekšsēdētājs, valdes un revīzijas komisijas locekļi, viņu laulātie, vecāki un bērni.

2.4. Ar vienu biedru veikto riska darījumu apmērs jānovērtē kā biedram izsniegto kredītu (t.sk. debeta atlikumu kontos (overdrafts) un finansu līzingu), citu prasību, galvojumu vai citu tamlīdzīgu saistību aktu, ar kuriem krājaizdevu sabiedrība uzņemas pienākumu atbildēt kreditoriem par biedra parādiem, rezultātā radīto saistību kopsumma. Riska darījumu apmērs ar kopējo riska grupu jānovērtē atbilstoši tās dalībnieku riska darījumu kopsummai.

2.5. Krājaizdevu sabiedrībai jāsagatavo lielo riska darījumu pārskats atbilstoši UPDK 0651028 veidlapai (2. pielikums).

2.6. Krājaizdevu sabiedrībai jāsagatavo ar krājaizdevu sabiedrību saistītām personām izsniegto kredītu pārskats atbilstoši UPDK 0651029 veidlapai (3. pielikums), uzrādot ailē “Netiešās saistības” galvojumus, kurus ar krājaizdevu sabiedrību saistīta persona izsniegusi citam krājaizdevu sabiedrības biedram, kas tos izmantojis darījumos ar krājaizdevu sabiedrību.

2.7. Noteikumu 2.5. un 2.6. punktā minētajos pārskatos krājaizdevu sabiedrības biedra vai kopējās riska grupas numuru veido šādi:

2.7.1. biedram — kā divu bez intervāla rakstītu kārtas skaitļu kombināciju, kuras pirmais skaitlis norāda biedra kārtas numuru attiecīgajā pārskatā, bet otrais skaitlis vienmēr ir 0;

2.7.2. kopējās riska grupas katram dalībniekam — kā divu bez intervāla rakstītu kārtas skaitļu kombināciju, kuras pirmais skaitlis norāda kopējās riska grupas kārtas numuru attiecīgajā pārskatā, bet otrais skaitlis — attiecīgās grupas dalībnieka kārtas numuru. Katras kopējās riska grupas dalībnieku uzskaitījumu noslēdz rinda “Kopā”, kuras numuru veido kā divu bez intervāla rakstītu kārtas skaitļu kombināciju, kuras pirmais skaitlis norāda attiecīgās kopējās riska grupas kārtas numuru attiecīgajā pārskatā, bet otrais skaitlis vienmēr ir 0. Pamatojoties uz šajā rindā iekļautajiem datiem, tiek aprēķināta riska darījumu ierobežojumu izpilde.

2.8. Riska darījumu pārskatos par katru krājaizdevu sabiedrības biedru jāuzrāda šāda informācija:

2.8.1. par fizisko personu — uzvārds, vārds, reģistrācijas vietas kods atbilstoši starptautiskajam standartam ISO 3166 “Valstu un to teritoriju nosaukumu kodi: 1. daļa: Valstu kodi” un personas kods vai tamlīdzīgs kods, kas ļauj nepārprotami identificēt attiecīgo personu;

2.8.2. par pašvaldību, sabiedrisko vai arodorganizāciju — reģistrētais organizācijas pilnais nosaukums un reģistrācijas numurs Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

3. Ārvalstu valūtas pozīciju ierobežojumi

3.1. Krājaizdevu sabiedrības ārvalstu valūtu kopējo tīro pozīciju aprēķina divos posmos. Pirmajā posmā tiek aprēķināta katras ārvalstu valūtas tīrā atklātā pozīcija. Otrajā posmā tiek aprēķināta ārvalstu valūtu kopējā tīrā pozīcija.

3.2. Katras ārvalstu valūtas tīrā atklātā pozīcija tiek aprēķināta kā starpība starp krājaizdevu sabiedrības bilances aktīviem un bilances pasīviem un ārpusbilances saistībām attiecīgajā valūtā. Atklātās ārvalstu valūtas pozīcijas aprēķinā bilances posteņos jāieskaita uzkrātie procenti un nepabeigtie norēķini par valūtas pirkšanas un pārdošanas tagadnes līgumiem (spot), ārpusbilances saistībās — saistības par neatsaucamiem galvojumiem vai citiem tamlīdzīgiem saistību aktiem, ar kuriem krājaizdevu sabiedrība uzņemas pienākumu atbildēt kreditoriem par biedru parādiem, ja krājaizdevu sabiedrībai ir pamats uzskatīt, ka darījuma partneris pieprasīs to izpildi, un pastāv iespēja, ka samaksātie līdzekļi nebūs atgūstami. Šīs ārpusbilances saistības atklātās ārvalstu valūtas pozīcijas aprēķinā jāiekļauj to atlikušajā vērtībā.

3.3. Katras ārvalstu valūtas tīro atklāto pozīciju pārvērtē latos pēc Latvijas Bankas noteiktā attiecīgās valūtas kursa pārskata datumā.

3.4. Krājaizdevu sabiedrības ārvalstu valūtu kopējā tīrā pozīcija ir atsevišķu ārvalstu valūtu tīro garo pozīciju summas vai tīro īso pozīciju summas lielākā absolūtā vērtība.

3.5. Ārvalstu valūtas tīrā atklātā pozīcija nedrīkst pārsniegt 10 procentus no krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāla. Ārvalstu valūtu kopējā tīrā pozīcija nedrīkst pārsniegt 20 procentus no krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāla.

3.6. Krājaizdevu sabiedrībai jāsagatavo katras ārvalstu valūtas tīrās atklātās un ārvalstu valūtas kopējās tīrās pozīcijas aprēķins un to attiecība pret pašu kapitāla atbilstoši UPDK 0651030 veidlapai (4. pielikums).

4. Pārskatu iesniegšanas kārtība

4.1. Krājaizdevu sabiedrībai jāsagatavo “Aktīvu un pasīvu termiņstruktūras pārskats”, “Lielo riska darījumu pārskats”, “Ar krājaizdevu sabiedrību saistītām personām izsniegto kredītu pārskats” un “Ārvalstu valūtu atklāto pozīciju pārskats” par stāvokli pārskata mēneša pēdējā datumā un jāiesniedz Finansu un kapitāla tirgus komisijai līdz nākamā mēneša 15. datumam.

4.2. Ja krājaizdevu sabiedrībai pārskata datumā nav ārvalstu valūtu pozīciju, lielo riska darījumu ar tās biedriem vai kopējām riska grupām, vai ar personām, kas saistītas ar krājaizdevu sabiedrību, krājaizdevu sabiedrībai nav jāsagatavo attiecīgie pārskati un par to rakstiski jāpaziņo Finansu un kapitāla tirgus komisijai pārskatu iesniegšanai noteiktajā termiņā.