Ar savu redzējumu par Eiropas Savienību

Jau aptuveni pusotru gadu ar jaunu sparu ir atsākusies vairāk nekā piecdesmit gadus ilgā diskusija par Eiropas nākotni. Pirmie šīs diskusijas augļi bija Eiropas ogļu un tērauda apvienības izveidošana 1951. gadā. Piecdesmit gadu laikā kopīgas Eiropas ideja ir attīstījusies līdz tādai Eiropas Savienībai (ES), kādu mēs to šodien redzam. Tuvojoties lielākajai paplašināšanai ES vēsturē, kad iecerēts uzņemt desmit jaunas dalībvalstis, šī diskusija atkal ir aktivizējusies jaunā kvalitātē.

Īpaši strauju gaitu diskusija ieguva pēc pagājušā gada nogalē Francijas pilsētā Nicā ES dalībvalstu valdību vadītāju pieņemtās deklarācijas, kura aicināja uz plašu diskusiju par Eiropas nākotni ikvienu eiropieti. Savu viedokli par Eiropas nākotni šī gada laikā ir izteicis gandrīz ikvienas Eiropas valsts vai valdības vadītājs. Arī Latvijas Ministru prezidents, ārlietu ministrs un Valsts prezidente, uzstājoties dažādās auditorijās, vairākkārt pieskārušies šim jautājumam un aicinājuši diskusijā iesaistīties arī Latvijas sabiedrību.

Paralēli dažādu politiķu, politologu, žurnālistu un citu speciālistu izteikumiem dažādās konferencēs, semināros un masu medijos kā viens no pamatotākajiem viedokļiem, kas līdz šim radīts Latvijā, jāmin nevalstiskās organizācijas “Eiropas kustība Latvijā” (EKL) izstrādātā deklarācija par Eiropas Savienības nākotni. Šī deklarācija nosūtīta arī pašreizējai ES prezidējošai valstij Beļģijai.

Kā norādīts pašā deklarācijā, tās mērķis ir rosināt diskusiju par to, kādu mēs vēlamies veidot Eiropas Savienības nākotni, piedāvājot konkrētus priekšlikumus par iespējamajām reformām un nepieciešamajām pārmaiņām organizācijas struktūrā un darbā.

Ar savu artavu diskusijā par Eiropas nākotni EKL vēlas veicināt Eiropas kustības arī citās dalībvalstīs un kandidātvalstīs precizēt savu viedokli par Eiropas nākotni un izstrādāt līdzīgas deklarācijas.

Deklarācijā akcentētas nākotnes iespējas Eiropas Savienībā un partnerības principu stiprināšana. Aplūkots arī tas, ko ES var piedāvāt Latvijai un ko Latvija un Latvijas iedzīvotāji var dot ES, kas darāms Latvijas valdībai un ko mūsu valsts iedzīvotāji sagaida no ES.

Viena no galvenajām EKL prasībām, kas izvirzītas dokumentā, ir dot Latvijai iespēju kā pilntiesīgai dalībniecei piedalīties Eiropas nākotnes konvencijas (ko paredzēts pieņemt starpvaldību konferencē 2004. gadā) sagatavošanā.

Deklarācijai pievienots arī pielikums, kurā detalizēti izklāstīts EKL priekšstats par nākotnē nepieciešamo ES konstitucionālo reformu.

Deklarācijā piedāvātas vairākas jaunas idejas, kas, kā uzsver EKL, līdz šim diskusijās par Eiropas nākotni, vismaz politiskajā līmenī, nav minētas vispār vai minētas ļoti nekonkrēti. Tādējādi šie priekšlikumi varētu būt labs Latvijas ieguldījums Eiropas mēroga diskusijā.

Galvenie EKL deklarācijā ietvertie priekšlikumi:

— ES dalībvalstu nacionālo parlamentu padomes izveidošana, ar tai formulētu specifisku uzdevumu. Ar to konkretizēti vairāku Rietumu politiķu izteikumi par Eiropas Parlamenta otrās palātas izveidi;

— atklātības principa ieviešana Eiropas Savienības Padomes darbībā;

— Eiropas Komisijas Prezidija izveidošana, lai risinātu problēmu, ka visas valstis vienlaikus nevar būt pārstāvētas Eiropas Komisijā;

— atbalsts Eiropas izmeklēšanas biroja un prokuratūras izveidošanai;

— subsidiaritātes principa konkretizācija institucionālajos mehānismos (izveidot konkrētu kompetenču pārdales mehānismu);

— precīzas cilvēktiesību garantijas konstitucionālajā pamatlīgumā noteiktajās indivīda tiesiskajās attiecībās ar Eiropas Savienības institūcijām;

— pastiprināta ES atbildība par kultūras un valodas daudzveidības saglabāšanu.

Artis Nīgals,

“LV” Eiropas lietu redaktors

Eiropas kustības deklarācija par Eiropas Savienības nākotni

Kas ir šis dokuments

Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) ir tikai laika jautājums, taču pēdējos mēnešos pastiprinājušās diskusijas par tās nākotnes veidolu. Eiropas Savienības nākotnes veidola pamati, kas iespaidos arī mūsu nākotni daudzus gadus uz priekšu, ar Latvijas līdzdalību tiks ielikti tuvākajā nākotnē.

Ar šo deklarāciju vēlamies rosināt diskusiju par to, kādu Eiropas Savienības nākotni gribam veidot. Ieskicējam, kāds ir Eiropas kustības Latvijā kā nevalstiskas organizācijas un ārpus partijām esošas sabiedriski politiskās kustības pašreizējais skatījums uz to, kas sabiedrībai, valdībai un Eiropas Savienībai būtu jādara, lai no nākotnes gūtu maksimālu labumu, un kādai šai nākotnei vajadzētu izskatīties.

Lai veidotu vidi, kurā savas iespējas varam maksimāli īstenot, nepieciešama maksimāla sabiedrības iesaistīšana un līdzdalība, kā arī attieksmes maiņa, proti, nerunāt tik daudz par problēmām, kuras, protams, labi jāapzinās, bet par iespējām. Ar šo dokumentu, kas ietver deklarāciju par ES nākotni un tās pielikumu par Eiropas konstitūcijas (Eiropas Savienības konstitucionālā pamatlīguma) galvenajiem elementiem, un plašām apspriedēm dokumenta tapšanas laikā pierādām, ka tas ir iespējams.

Ko mēs gribam

Kopīgu nākotni veidojot, jāapzinās, ko Eiropas Savienība var dot mums, bet arī tas, ko mēs varam piedāvāt Eiropas Savienībai. Tāpat jāapzinās, kādā veidolā vēlamies Eiropas Savienību redzēt. Pamatu pamats šajā procesā ir tas, ka esam pilnvērtīgi un pilntiesīgi partneri gan tagad, gan nākotnē. Mēs, Eiropas kustība Latvijā, labprāt arī piedāvājam savas idejas un līdzdalību visos nepieciešamajos darbos.

Latvijas iedzīvotāji laukos un pilsētās, tāpat kā mēs, globalizācijas un ES paplašināšanās kontekstā prasa ne vairāk un ne mazāk kā citi: gribam vienādas iespējas un tiesības, taisnīgus, skaidrus un godīgus spēles noteikumus visiem. Labi apzināmies, ka ir vajadzīgas starptautiskas saistības un saiknes, kas mazāk spēcīgām valstīm, kultūrām un valodām nodrošina papildu aizsardzību. Mēs zinām, ka daudz no šajā dokumentā turpmāk minētā mums varētu iet zudumā, ja mēs neiestātos ES vai ja uzņemšana ES nevajadzīgi aizkavētos. Apzinoties šo tiesību nozīmi, Eiropas kustība Latvijā, tāpat kā līdz šim, arī nākotnē turpinās veicināt Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Ko Eiropas Savienība var piedāvāt Latvijai

Eiropas apvienošanās pamats ir atbildība, taisnīgums un solidaritāte. Eiropas Savienības pamatprincipi ir izsmeļoši formulēti Pamattiesību hartā. To nostiprināšanai Eiropas Savienība ir neaizstājama. Miers, nedalāmi un universāli cilvēka cieņas, demokrātijas, cilvēka un pilsoņa tiesību, brīvības, solidaritātes, tolerances un tiesiskas valsts principi ir Eiropas Savienības galvenās vērtības. Šīs vērtības sakņojas Rietumu kultūras identitātē, izrietot no tās kopīgiem, savienojamiem elementiem. Eiropai kopīgos mākslas, arhitektūras, mūzikas, literatūras un filozofijas laikmetus, kuri sākušies dažādās Eiropas vietās, tagad papildina Eiropas Savienības kopīgais politiskais un ekonomiskais laikmets.

Eiropas Savienība ir nacionālo valstu savienība, tās bagātība ir daudzveidība — tā ir kopienu kopiena.

Eiropas Savienība Latvijai un tās iedzīvotājiem ir mūsu individuālās un valstiskās neatkarības pamats un nodrošinājums. Mūsdienu globālajos procesos piederība ES arī mums dos reālu iespēju piedalīties būtisku reģionālo un globālo lēmumu pieņemšanā un virzīšanā, kā arī attiecību stabilizēšanā ar kaimiņiem. Sevišķi plašas iespējas pavērsies, veidojot Baltijas jūras reģionālo sadarbību Eiropas Savienībā.

Eiropas Savienība Latvijai un tās iedzīvotājiem vislabāk var nodrošināt ilgtspējīgu attīstību gan ekonomikā, gan sabiedrībā. Ne tikai bagātas lielpilsētas, bet arī attīstīti reģioni, mazpilsētas un apdzīvoti, ne tikai apsaimniekoti lauki ir ikvienas Eiropas valsts identitātes neatņemama daļa. Demokrātijas nostiprināšanas, izglītības iespēju, sociālās nodrošinātības, noziedzības, narkotiku un terorisma, darbaspēka (smadzeņu) noplūdes, bezdarba, dabas aizsardzības un citus jautājumus vislabāk arī nākotnē varam risināt, izmantojot ES 50 gadus ilgo pieredzi un sadarbībā ar mūsu partneriem. Arvien labāk protam arī atsijāt no piedāvājumiem labākos un tos piemērot mūsu individuālajiem apstākļiem un vajadzībām.

ES ir arī mūsu nacionālās identitātes, kultūras un valodas garants. Nevienā no valstīm, kas jau ir Eiropas Savienībā, nav zudušas nacionālās iezīmes un bagātības. Tieši pretēji, it sevišķi mazām ES dalībvalstīm pārējās pievērsušas vairāk uzmanības, kas savukārt stiprinājis to attīstības iespējas. Latviešu valoda līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā pirmoreiz iegūs oficiālas valodas statusu Eiropas mērogā.

Ko Latvija var piedāvāt Eiropas Savienībai

Latvijas ieguldījums būs kopīgās drošības, miera un stabilitātes nostiprināšanā un ekonomiskajā izaugsmē. Mūsu ieguldījumu nodrošinās galvenokārt mūsu smadzeņu spēks, kura dēļ daudzās jomās, piemēram, informācijas tehnoloģijās, arī fizikā un ķīmijā, esam pasaulē īpaši izcēlušies.

Labprāt dalāmies ar citiem savās kultūras bagātībās. Arī daudzveidīgā arhitektūra un ainavas ir mūsu bagātība. Par vērtību uzskatām savu nesabojāto dabas vidi un bioloģiski tīros produktus.

Fiziskais mūris, kas mūsu šķīra no ES, ir daļēji nojaukts, pateicoties mūsu dziesmotajai revolūcijai. Labprāt piedāvājam palīdzību arī siržu un papīra mūru nojaukšanai, nepatīkamās vēstures pārvarēšanai un ES pilnveidošanai.

Eiropai vērtīga ir Latvijas pieredze, kā sadzīvot ar tautām, kuras ļoti drīz atradīsies tiešā Eiropas Savienības pierobežā, mūsu zināšanas attiecībās ar jaunās, paplašinātās Eiropas Savienības austrumu kaimiņiem.

Kādi ir nepieciešamie soļi

Situācija, kad strauji tuvojas referendums par mūsu formālo atgriešanos Eiropā, par mūsu piederību Eiropas Savienībai, prasa no visām iesaistītajām pusēm īpašu darba ieguldījumu. No ES, Latvijas valdības un abu pušu indivīdu puses nepieciešami konkrēti soļi, lai, 2004. gadā uzņemot Latviju Eiropas Savienībā, tiklab Latvija, kā arī ES un abu iedzīvotāji kopīgi varētu priecāties par tās nākotni.

Strauja ES paplašināšanās ir lētāka un vēlama. Vienlaikus ir nepieciešams nodrošināt, lai iestāšanās process, ieskaitot pirmos gadus, kuru laikā darbosies īpaši pārejas nosacījumi, un arī pati dzīve Eiropas Savienībā būtu maksimāli kvalitatīva.

Latvijas sabiedrības iespējas:

1. Uzņemties demokrātijā noteicošo lomu, ieskaitot pilsonisko aktivitāti arī ārpus vēlēšanām.

2. Uzlabot zināšanas un spējas, gatavojot sevi nākotnei.

3. Izvirzīt un turēties pie augstām prasībām sev un savai videi.

4. Prasīt no valdības, lai tā strādā tā, ka mums būtu maksimālas iespējas sevis izglītošanai, pilnveidošanai un attīstīšanai kultūras, ekonomiskā un politiskā jomā.

5. Jāieņem partneru stāja un pašapziņa, jo tikai tādi mēs arī saviem partneriem būsim interesanti un līdzvērtīgi.

6. Neuzskatīt, ka kāds tikai naivi un nesavtīgi rīkosies mūsu interesēs. Ja mēs savas intereses neaizstāvēsim paši, diez vai citi to darīs, savukārt mēs varam mūsu partneru intereses veidot un atrast kopīgo. Tajā pašā laikā jāapzinās, ka lielākā daļa rietumeiropiešu mums ir labvēlīgi un principā vienmēr labprāt mums palīdzēs, kā arī mēs varēsim citreiz palīdzēt viņiem. Zinām, ka lielākā kļūda būtu šaursirdīgi turēt visus aizdomās par mūsu izmantošanu.

Kas darāms Latvijas valdībai:

1. Aizstāvēt Latvijas ekonomiskās, kultūras, valodas un cita veida intereses, kā pamatā ir pašapzinīgas partnerattiecības ar stratēģisku domāšanu un plānošanu, nevis tikai skolēna attieksme.

2. Izveidot plašu informācijas politiku un dialogu ar sabiedrību par Latvijas ceļu uz ES.

3. Jāsagatavo un jāradina cilvēki līdzdalībai un pilsoniskās sabiedrības funkcijām.

4. Jāstiprina vidusšķira.

5. Saprast to, ka mēs nebūsim un mums nav jābūt primāri industriālai valstij, bet mūsu stiprā puse ir mūsu smadzenes.

6. Jāgādā par caurspīdīgumu visos lēmumos tagad un nākotnē, prasot sabiedrības viedokli.

7. Jāveic nepieciešamie pasākumi, kas vērsti uz mūsu konkurētspēju un dzīvotspēju Eiropas Savienībā.

8. Saredzēt mūsu draugus un sabiedrotos un sadarboties ar tiem.

9. Pašiem veicināt un no Eiropas Savienības prasīt koordinētas un saskaņotas programmas bez naudas izmaksāšanas kavējumiem.

10. Pievērst lielāku uzmanību reģionu attīstībai, it sevišķi Latgalei.

Ko sagaidām no Eiropas Savienības:

1. Mēs prasām tādu ES, kādu iespējams izskaidrot mūsu cilvēkiem: cilvēcīgu un skaidru, kurā esam partneri, nevis skolēni. 2004. gada starpvaldību konferences sagatavošanas konventā jādod iespēja arī Latvijai piedalīties kā pilntiesīgai loceklei.

2. Jāpieņem “Līgums par līgumiem” jeb Eiropas konstitūcija — Konstitucionāls pamatlīgums. Šādā veidā ir atbildams uz pašreizējo un jauno dalībvalstu pilsoņu pamatjautājumu: kas un ko dara Eiropas Savienībā? Eiropas Savienības Pamattiesību hartai ir jābūt konstitūcijas sastāvdaļai.

3. Eiropas atkalapvienošanai jānotiek gan uz ekonomiskā, gan uz kultūras pamata. Ārkārtīgi svarīgs Eiropas integrācijas uzdevums ir Eiropas kultūras daudzveidības aizstāvība. Tas nozīmē, ka Eiropai jāuzņemas atbildība par reģionālo, nacionālo un Eiropas kultūras identitāti. Ir jāattīsta un jāīsteno Eiropas Savienības kopīgās kultūras atbalsta programmas.

4. Veicināt to, lai kopā ar ES pilsoņiem mēs pārvarētu Eiropas dalošo dzelzs priekškaru mūsu apziņā.

5. Skaidrāk jāparāda, jāpierāda un jākomunicē, ka ES patiesi ir neatkarības, kultūras, nacionālās identitātes un valodas aizstāve. Visām dalībvalstu oficiālajām valodām ir jāpaliek Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Tā ir arī demokrātiskās caurskatāmības sastāvdaļa, jo dalībvalstu pilsoņiem ir tiesības ar savas Savienības iestādēm sazināties savā valsts valodā. Tāpat kā līdz šim, visi Eiropas Savienības oficiālie dokumenti tūlīt un līdztekus jātulko visās Savienības oficiālajās valodās.

6. Neprasīt no kandidātvalstīm to, ko pašas ES dalībvalstis nedara.

7. Nākotnes plānos jāsaglabā nacionālu valstu ideja, un kopīgajām iestādēm jādeleģē tikai nepieciešamās kompetences — tās, kuras tur var tikt labāk un efektīvāk īstenotas.

8. Prasām sabalansētu lielo un mazo valstu ietekmi un tiesības, kā arī vienādu attieksmi pret pašreizējo un jauno dalībvalstu pilsoņiem, visiem garantējot tās pašas tiesības.

9. Veidot rīcībspējīgu, aktīvu un spēcīgu ES ar mazu birokrātisma līmeni.

10. Jāveicina aktīva informācijas politika un maksimāls caurspīdīgums likumu un lēmumu pieņemšanas procesos.