Kaut neinformēti, tomēr grib stāties

Iespējamais balsojums referendumā

Attieksme pret dalibu Eiropas Savienibā

Informētība par ES paplašināšanos

Latvijas iedzīvotāji salīdzinājumā ar pārējām 13 Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm ir visnegatīvāk noskaņoti pret valsts dalību šajā organizācijā. Par to liecina “Eurobarometer” oktobrī veiktās sabiedrības domas aptaujas. Tikai 33 procenti Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka dalība ES Latvijai nestu labumu, savukārt 17 procenti ir pārliecināti, ka iestāšanās ES atstās negatīvu iespaidu uz mūsu valsti.

Līdzīgi negatīva attieksme pret dalību ES ir vērojama arī mūsu kaimiņvalstī Igaunijā, kur dalību ES pozitīvi vērtē 33 procenti iedzīvotāju, bet negatīvi par to izteikušies 14 procenti respondentu, pārējie nav spējuši sniegt skaidru atbildi uz šo jautājumu.

Turpretim Rumānijā un Bulgārijā pret ES pozitīvi noskaņots daudz lielāks skaits iedzīvotāju, attiecīgi 80 un 74 procenti no kopējā respondentu skaita.

Aprēķinot vidējo kandidātvalstu iedzīvotāju attieksmi pret savas valsts dalību ES, pozitīvi par to izteikušies seši no katriem desmit aptaujātajiem. Kā liecina “Eurobarometer” aptauju dati, kandidātvalstu iedzīvotāji ES vērtē pozitīvāk nekā šīs organizācijas dalībvalstīs dzīvojošie, no kuriem tikai 48 procenti izteikušies pozitīvi par ES.

Referendumā savas valsts pievienošanos ES atbalstītu 65 procenti kandidātvalstu iedzīvotāju. Pret iestāšanos ES balsotu tikai 18 procenti, 9 procenti vēl nav izlēmuši — atbalstīt vai ne, bet 8 procenti respondentu ir pārliecināti, ka uz referendumu nedosies vispār. Arī šajā atbilžu grupā Latvijas, Igaunijas un Maltas iedzīvotāji bijuši visatturīgākie (attiecīgi tikai 46%, 40% un 38% referendumā teiktu “jā” dalībai ES). Vislielāko atbalstu dalībai ES referendumā gatavi paust Rumānijas, Bulgārijas un Ungārijas iedzīvotāji.

52 procenti kandidātvalstu iedzīvotāju ES tēlu vērtē pozitīvi, savukārt 18 procenti — negatīvi. Latvijā, Lietuvā un Igaunijā sabiedrība ir visai neitrāli noskaņota pret ES (vairāk nekā 40%), Bulgārijā un Rumānijā 70 procenti iedzīvotāju ES novērtējuši pozitīvi, bet Maltā un Turcijā ES tēls ieguvis vislielāko negatīvo vērtējumu.

Komentējot aptaujas rezultātus, Eiropas Savienības komisārs paplašināšanās jautājumos Ginters Ferhoigens preses konferencē norādījis, ka tie parāda līdzšinējās politikas pareizību un kandidātvalstu iedzīvotāji jau novērtējot to labumu, ko tiem dos iestāšanās ES. Vienlaikus viņš atzina, ka joprojām būtu jāsniedz vairāk informācijas iedzīvotājiem par ES.

Aptaujas jautājumi par ES atpazīstamību liecina, ka ES ir visplašāk zināmā starptautiskā institūcija kandidātvalstīs un to pazīst gandrīz praktiski ikviens (tai seko NATO un ANO), bet atsevišķu ES institūciju — Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas — atpazīstamība ir ievērojami zemāka, attiecīgi 72 un 60 procenti.

59 procenti kandidātvalstu iedzīvotāju apgalvo, ka uzticas ES, bet uzticība konkrētām institūcijām ir ievērojami zemāka — 41% parlamentam un 35% komisijai. Tas skaidrojams ar ierobežoto informāciju par šo institūciju darbību.

Vairākums kandidātvalstu iedzīvotāju atzinuši, ka nejūtas labi informēti par ES paplašināšanās procesu, un tikai 28 procenti atzinuši, ka saņēmuši pietiekamu informāciju. Igaunijā un Turcijā par labi informētiem sevi uzskata tikai 17 procenti aptaujāto iedzīvotāju. Ļoti līdzīgs informētības līmenis ir arī par savas valsts integrāciju ES. Visaugstāk savu informētības līmeni par paplašināšanos — 57 procenti — novērtējuši Slovēnijas iedzīvotāji.

Kopumā kandidātvalstu iedzīvotāji uzskata, ka paplašināšanās process notiek pārāk lēni un to vajadzētu pasteidzināt. Visneapmierinātākie ar paplašināšanās lēno gaitu ir Turcijas un Rumānijas iedzīvotāji, kamēr Maltā un Igaunijā virsroku gūst uzskats, ka paplašināšanās noritot pārāk strauji.

Aptauja ar identiskiem jautājumiem noritēja vienlaikus (šā gada oktobrī) visās kandidātvalstīs, un katrā valstī tika aptaujāti 1000 iedzīvotāju (Maltā un Kiprā — 500). Latvijā aptauju veica uzņēmums “Latvijas fakti”.

“Eurobarometer” šādu aptauju kandidātvalstīs rīkoja pirmoreiz, un tās mērķis bija sniegt lēmumu pieņēmējiem un plašākai sabiedrībai informāciju, kas palīdzētu labāk izprast kopīgo un atšķirīgo starp ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors