“Par” Eiropas Savienībai

2001. gada novembra pozīcijā

Kārtējā Latvijas iedzīvotāju aptauja — Eiropas integrācijas biroja, Valsts kancelejas un Tirgus un sociālo pētījumu firmas “Sociāli korelatīvo datu sistēmas” pētījums par attieksmi pret Eiropas Savienību (ES) risinājās no šī gada 9. līdz 18. novembrim. Aptaujā pēc stratificētās nejaušības izlases principa tika iekļauti 1006 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Izlase aprēķināta, izmantojot jaunākos statistikas datus par Latvijas Republikas iedzīvotājiem.

Terminu skaidrojums

IZLASE

Latvijas iedzīvotāju kopuma mikromodelis

APDZĪVOTĀS VIETAS TIPS

Rīga — Rīgas pilsēta

Cita pilsēta — Daugavpils, Liepāja, Jelgava, Ventspils, Rēzekne, Jūrmala, rajonu centri, citas pilsētas

Lauki — pagasti, lauku viensētas

 

IZGLĪTĪBA

Pamata — respondents ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību

Vidējā, vidējā speciālā — respondents ar vidējo vai vidējo speciālo izglītību

Augstākā — respondents ar augstāko izglītību

 

NODARBINĀTĪBAS SEKTORS

Valsts sektors — respondenti, kuri strādā valsts iestādēs vai uzņēmumos ar valsts kapitālu

Privātais sektors — respondenti, kuri strādā uzņēmumos ar privāto kapitālu

Nestrādā — respondenti: mājsaimnieces, pensionāri, skolēni, studenti, bezdarbnieki

Cits — respondenti, kuriem ir gadījuma darbi, strādā apmaksātu darbu sabiedriskās organizācijās, kā arī tie respondenti, kuri nezināja konkrētu nodarbinātības sektoru

 

NODARBOŠANĀS

Vadītājs, vadošais speciālists — uzņēmuma, firmas, organizācijas, nodaļas vadītājs, vadošais speciālists uzņēmumā, iestādē

Ierēdnis, darbinieks valsts vai pašvaldības iestādē — ierēdnis vai darbinieks valsts vai pašvaldību iestādē

Ierindas darbinieks privātā sektorā — darbinieks privātā uzņēmumā, kas nestrādā fizisku darbu

Strādnieks — ierindas darbinieks rūpniecībā, celtniecībā, lauksaimniecībā, tirdzniecībā, apkalpojošajā sfērā, sabiedriskajā ēdināšanā

Zemnieks — persona, kas strādā sev piederošā lauku saimniecībā

Ir savs uzņēmums, individuālais darbs — pats sev darba devējs, arī profesionāls speciālists (advokāts, ārsts u.tml.), uzņēmuma īpašnieks

Pensionārs — persona, kas ir pensijā un nestrādā algotu darbu, arī invaliditātes pensionārs

Skolnieks, students — persona, kas mācās dienas nodaļā kādā no mācību iestādēm

Mājsaimniece — persona, kas ir mājsaimnieks vai mājsaimniece un pašlaik nestrādā algotu darbu

Bezdarbnieks — persona, kas ir darbaspējīgā vecumā un nekur nestrādā

 

IENĀKUMU LĪMENIS

Ienākumi uz vienu ģimenes locekli, ieskaitot visus ienākumus (algas, stipendijas, pabalstus, pensijas utt.)

Zemi — līdz Ls 42

Vidēji — no Ls 43 līdz Ls 84

Vidēji augsti — no Ls 85 līdz Ls 126

Augsti — Ls 127 un vairāk

Attieksmes fiksācija

Lai noskaidrotu, Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret Eiropas Savienību, viņiem tika uzdots attiecīgs jautājums. Respondenti savu attieksmi pret Eiropas Savienību varēja novērtēt skalā: “pozitīva”, “drīzāk pozitīva nekā negatīva”, “drīzāk negatīva nekā pozitīva”, “negatīva”.

Lai veiktu detalizētāku analīzi, ir izmantoti desmit veikto aptauju dati par laika periodu no 1998. gada novembra līdz 2001. gada novembrim. Jāatzīmē, ka 1999. gada novembra aptaujā un 2000. gada februāra un maija aptaujās šāds jautājums netika iekļauts. Apakšējā grafikā iegūtās atbildes ir attēlotas “savilktā” veidā, t.i., summējot atbildes: “pozitīva” ar atbildēm: “drīzāk pozitīva nekā negatīva” un atbildes: “negatīva” ar atbildēm: “drīzāk negatīva nekā pozitīva”.

Kā redzams šajā grafikā, 2001. gada novembra aptaujā vairāk nekā puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju savu attieksmi pret Eiropas Savienību ir vērtējuši kā kopumā pozitīvu (56,3%). Aptuveni trešdaļa respondentu savu attieksmi pret Eiropas Savienību raksturo kā kopumā negatīvu (33,8%), bet aptuveni katrs desmitais aptaujas dalībnieks nav spējis sniegt konkrētu savas attieksmes vērtējumu un minējis atbildi: “nezin/NA” (9,9%).

Datu dinamika liecina, ka pēdējo trīs mēnešu laikā Latvijas iedzīvotāju vidū ir vērojams relatīvi stabils pozitīvo un negatīvo atbilžu īpatsvars, t.i., iedzīvotāju attieksme pret Eiropas Savienību šai laikā nav būtiski mainījusies. Iegūtie rezultāti nepārsniedz pētījuma kopējās kļūdas +/— 3% robežas.

Dati liecina, ka 2001. gada novembra aptaujā Latvijas iedzīvotāji salīdzinoši biežāk savu attieksmi pret Eiropas Savienību ir raksturojuši kā “drīzāk pozitīvu” (31.9%). Aptuveni ceturtā daļa aptaujāto savu attieksmi pret Eiropas Savienību ir vērtējuši kā “pozitīvu” (24.5%). Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs ir atzinis, ka viņam ir drīzāk negatīva attieksme pret Eiropas Savienību (20.5%) Aptuveni desmitdaļa aptaujas dalībnieku ir atzīmējuši, ka viņiem ir “negatīva” attieksme pret Eiropas Savienību (13.3%) vai nav spējuši sniegt konkrētu savas attieksmes vērtējumu un minējuši atbildi: “nezin/NA” (9.9%).

Dati sīkākās sociāldemogrāfiskās grupās tiks analizēti pēc “savilktās” skalas, t.i., summējot atbildes: “pozitīva” ar atbildēm: “drīzāk pozitīva nekā negatīva” un atbildes: “negatīva” ar atbildēm: “drīzāk negatīva nekā pozitīva”.

Aplūkojot iegūtās atbildes atkarībā no respondentu dzimuma, atklājas, ka vīriešu un sieviešu attieksmē pret Eiropas Savienību nav būtiskas atšķirības. Tomēr jāatzīmē, ka sievietes (11,6%) nedaudz biežāk nekā vīrieši (7,9%) nav spējušas sniegt konkrētu savas attieksmes vērtējumu.

Rezultāti liecina, ka līdzīgi kā iepriekš veiktajās aptaujās kopumā pozitīvāka attieksme pret Eiropas Savienību ir gados jaunākiem respondentiem, it īpaši tas vērojams vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem (68,9%) un no 25 līdz 34 gadiem (67,2%). Savukārt skeptiskāki ir gados vecākie aptaujas dalībnieki: salīdzinoši 46,1% respondentu vecumā virs 55 gadu vecuma ir pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību. Jāatzīmē, ka pēdējo trīs mēnešu laikā par ~4% aptaujāto vidū vecumā no 25 līdz 34 gadiem un no 45 līdz 54 gadiem ir pieaugusi kopumā labvēlīgā attieksme pret Eiropas Savienību.

Iegūtie rezultāti liecina, ka latvieši biežāk nekā cittautieši ir minējuši, ka viņiem ir kopumā pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību (attiecīgi: 58,8% un 53,2%). Salīdzinot iegūtās atbildes ar iepriekšējās aptaujas datiem (2001. gada augusts), redzams, ka abu tautību grupās pozitīvā attieksme nav būtiski mainījusies.

Augšējā grafikā ir attēlotas LR pilsoņu un respondentu bez LR pilsonības sniegtās atbildes uz jautājumu: “Kāda ir Jūsu attieksme pret Eiropas Savienību?”.

Aptaujā iegūtie rezultāti atkarībā no pilsonības statusa liecina, ka LR pilsoņiem ir kopumā pozitīvāka attieksme pret Eiropas Savienību nekā respondentiem bez LR pilsonības (attiecīgi: 59,1% un 45,6%).

Salīdzinoši pozitīvāka attieksme pret Eiropas Savienību nekā nestrādājošiem (52,8%) un valsts sektorā strādājošajiem (56,0%) Latvijas iedzīvotājiem, ir privātajā sektorā strādājošajiem respondentiem (59,8%). Datu dinamika liecina, ka pēdējo trīs mēnešu laikā privātajā sektorā strādājošo vidū ir nedaudz pieaugusi kopumā pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību (par 5,4%).

Aplūkojot atbilžu sadalījumu atkarībā no Latvijas iedzīvotāju pamatnodarbošanās, ir redzams, ka salīdzinoši pozitīvāka attieksme pret Eiropas Savienību ir skolniekiem, studentiem (72,7%), vadītājiem, vadošiem speciālistiem (60,3%), uzņēmējiem (64,3%). Caurmērā kritiskāka attieksme (atbilde: “negatīva”) pret Eiropas Savienību ir pensionāriem (41,7%).

Līdzīgi kā iepriekš veiktajās aptaujās, arī šajā iezīmējas tendence, ka aptaujas dalībniekiem ar augstāku ienākumu līmeni ir kopumā pozitīvāka attieksme pret Eiropas Savienību nekā respondentiem ar zemāku ienākumu līmeni. Tā, piemēram, ~65.9% Latvijas iedzīvotāju ar vidēji augstiem un augstiem vidējiem ienākumiem uz vienu ģimenes locekli mēnesī (virs Ls 85) ir norādījuši, ka viņiem ir kopumā pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību, bet šādu attieksmi ir pauduši 48,7% aptaujāto ar ienākumu līmeni līdz Ls 42. Datu dinamika liecina, ka pēdējo trīs mēnešu laikā pozitīvā attieksme pret Eiropas Savienību salīdzinoši visstraujāk ir pieaugusi respondentu vidū ar vidēji augstiem ienākumiem uz vienu ģimenes locekli mēnesī (par ~13%). Aptaujāto vidū ar zemiem ienākumiem tā ir pieaugusi par ~4%. Pārējās ienākumu grupās tā nav būtiski mainījusies.

Balsojums referendumā

Lai noskaidrotu, kā Latvijas iedzīvotāji balsotu iespējamajā referendumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, viņiem tika uzdots attiecīgs jautājums. Aptaujas dalībnieki attiecībā uz savu balsojumu varēja sniegt pozitīvu (“par”) vai negatīvu atbildi (“pret”).

Sekojošā grafikā ir attēlotas aptaujās iegūtās Latvijas iedzīvotāju atbildes uz jautājumu: “Ja rīt notiktu referendums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kā Jūs balsotu?” Lai veiktu detalizētāku analīzi, ir izmantoti trīspadsmit veikto aptauju dati par laika periodu no 1998. gada novembra līdz 2001. gada novembrim.

Aptaujā iegūtie rezultāti liecina, ka 2001. gada novembrī par iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu 43,2% Latvijas iedzīvotāju. Savukārt 31,2% aptaujāto balsotu pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Aptuveni ceturtdaļa respondentu nav spējuši paust konkrētu viedokli attiecībā uz iespējamo balsojumu (atbilde: “nezin/NA”) (25,6%), kas vērtējams kā visai augsts rādītājs.

Datu dinamika liecina, ka, salīdzinot ar iepriekš (2001. gada augustā) veikto aptauju, Latvijas iedzīvotāju vidū nav būtiski mainījies “par” un “pret” balsojošo īpatsvars. Kopumā iegūtie balsojuma rezultāti ir vērtējami kā relatīvi stabili. Jāatzīmē, ka kopš eirooptimisma samazināšanās 2001. gada maijā, sākot ar 2001. gada augusta aptauju, iezīmējas pozitīva tendence eirooptimismam nedaudz pieaugt.

Atšķirībā no pēdējā gada laikā veiktajām aptaujām šajā aptaujā vīriešu vidū nav vērojams salīdzinoši lielāks “pret” balsojošo īpatsvars nekā sieviešu auditorijā. Kopumā vīriešu un sieviešu sniegtās atbildes būtiski neatšķiras.

2001. gada novembra aptaujā iegūtie dati liecina, ka lielāki eirooptimisti ir gados jaunākie Latvijas iedzīvotāji, it īpaši vecumā no 25 līdz 34 gadiem (55,1%). Jāatzīmē, ka 53,4% respondentu vecumā no 18 līdz 34 gadiem balsotu par iestāšanos Eiropas Savienībā. Savukārt iedzīvotāji vecumā virs 55 gadiem (37,4%) šo atbildi snieguši salīdzinoši retāk. Aptaujātie vecumā no 35 līdz 44 gadiem biežāk nekā vidēji ir norādījuši, ka viņi balsotu pret iestāšanos Eiropas Savienībā. Aplūkojot datu dinamiku pēdējo trīs mēnešu laikā, redzams, ka vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem ir vērojams zināms eirooptimisma pieaugums (par ~5%).

Saglabājas tendence, ka aptaujas dalībnieku vidū ar augstāku izglītības līmeni ir raksturīgs pozitīvāks balsojums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Tā, piemēram, 2001. gada augustā par iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu 50,5% aptaujas dalībnieku ar augstāko izglītību, 42,1% aptaujas dalībnieku ar vidējo, vidējo speciālo izglītību un 37,8% respondentu ar pamatizglītību. Jāatzīmē, ka šomēnes Latvijas iedzīvotāju vidū ar pamata izglītību ir vērojams eirooptimisma pieaugums (par 6%), bet ir samazinājies to Latvijas iedzīvotāju ar pamata izglītību īpatsvars, kuri nevar konkrēti definēt savu viedokli attiecībā uz iespējamo balsojumu referendumā (par 5%).

Atšķirībā no iepriekš veiktās aptaujas (2001. gada augustā), šajā aptaujā iezīmējas zināmas atšķirības dažādu tautību respondentu balsojumā. Latvieši (45,7%) nedaudz biežāk nekā cittautieši (40,1%) ir atzinuši, ka balsotu par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Sekojošā grafikā ir attēlotas LR pilsoņu sniegtās atbildes uz jautājumu: “Ja rīt notiktu referendums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kā Jūs balsotu?”. Lai veiktu detalizētāku analīzi, arī šajā grafikā ir izmantoti trīspadsmit veikto aptauju dati par laika periodu no 1998. gada novembra līdz 2001. gada novembrim.

Grafikā attēlotie rezultāti liecina, ka 2001. gada novembrī LR pilsoņu balsojums referendumā būtu šāds: par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu 45,1%, pret — 31,3% LR pilsoņu. Kopumā jāsecina, ka LR pilsoņu sniegtās atbildes būtiski neatšķiras no kopējā atbilžu sadalījuma (visu Latvijas iedzīvotāju sniegtajām atbildēm).

Salīdzinot LR pilsoņu un respondentu bez LR pilsonības sniegtās atbildes, atklājas, ka līdzīgi kā iepriekš veiktajās aptaujās, LR pilsoņiem ir raksturīgs pozitīvāks balsojums. Par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu 45,1% LR pilsoņu un 35,6% respondentu bez LR pilsonības. Jāatzīmē, ka respondentu bez LR pilsonības vidū pēdējo trīs mēnešu laikā ir vērojams zināms eironezinīšu skaita pieaugums (par ~5%).

Aplūkojot iegūtās atbildes atkarībā no nodarbinātības sfēras, redzams, ka valsts sektorā strādājošie nedaudz biežāk nekā vidēji ir norādījuši, ka balsotu pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (36,2%). Jāatzīmē, ka pēdējo trīs mēnešu laikā šīs grupas vidū ir nedaudz pieaudzis eiropesimisms (par ~5%)

Atšķirības iespējamajā balsojumā ir vērojamas arī respondentu vidū ar dažādu pamatnodarbošanos. Optimistiskāki savā balsojumā ir izrādījušies vadītāji, vadošie speciālisti (48,5%), kā arī skolnieki, studenti (54,5%) (atbildes: “par”). Savukārt salīdzinoši kritiskāk noskaņoti attiecībā uz Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (atbildes: “pret”) ir ierēdņi, darbinieki valsts vai pašvaldību iestādēs (40,6%) un pensionāri (36,9%). Uzņēmēji (31,0%) un bezdarbnieki (32,1%) caurmērā biežāk nav spējuši sniegt konkrētu atbildi jautājumā par iespējamo balsojumu.

Raksturīgi, ka tie respondenti, kuriem ir kopumā pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību, arī caurmērā biežāk ir norādījuši, ka balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (73,9%). Salīdzinājumā tikai 2,4% aptaujāto, kuriem ir kopumā negatīva attieksme pret Eiropas Savienību, balsotu par iestāšanos Eiropas Savienībā. 78.5% šīs grupas pārstāvju balsotu pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Savukārt 85,0% aptaujāto, kuri nevar definēt konkrētu attieksmi pret Eiropas Savienību, arī nezina, kā viņi balsotu iespējamajā referendumā.

 

Galvenie iemesli, kāpēc balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā

Lai noskaidrotu piecus būtiskākos iemeslus, kāpēc respondenti balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, 2001. gada novembra aptaujā tika iekļauts attiecīgs jautājums. Uz šo jautājumu atbildēja tikai tie Latvijas iedzīvotāji, kuri iepriekš minēja, ka iespējamā referendumā balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (N=435).

Respondentiem tika piedāvātas jau iepriekš definētas atbilžu alternatīvas, taču viņi papildus varēja nosaukt arī savējās (šo iespēju neizmantoja neviens no aptaujātajiem). Jāatzīmē, ka šāds jautājums tika iekļauts arī 2000. gada maija aptaujā.

Tā kā aptaujas dalībnieki varēja atzīmēt piecus galvenos iemeslus, kāpēc viņi balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, tad atbilžu summa pārsniedz 100%.

Dati liecina, ka visbiežāk aptaujātie Latvijas iedzīvotāji kā iemeslu par balsojumam ir minējuši to, ka iestāšanās ES nodrošinās Latvijas ekonomisko izaugsmi (46,4%). Vairāk nekā trešdaļa respondentu ir norādījuši šādus iemeslus: “iestāšanās ES nodrošinās vispārēju iekļaušanos Eiropā” (37,0%), “paplašināsies izglītības, studiju iespējas” (36,2%), “iestāšanās ES ir Latvijas drošības garants” (35,5%), “Latvijā pieaugs ES finansiālais atbalsts, investīcijas” (34,6%).

Tālāk, veicot sīkāku datu analīzi dažādās sociāldemogrāfiskās grupās, tiks aplūkoti pieci biežāk minētie par balsojuma iemesli. Visai sīkā atbilžu sadalījuma dēļ šeit ir jāņem vērā arī nedaudz lielāka statistiskās kļūdas iespējamība.

To, ka iestāšanās ES nodrošinās Latvijas ekonomisko izaugsmi, atzīmējuši 46,4% aptaujāto. Vērojama sakarība, ka respondenti ar zemāku izglītības līmeni šo iemeslu ir minējuši biežāk nekā aptaujātie ar augstāku izglītības līmeni (pamata: 50,9%, vidējā, vidējā speciālā (46,5%), augstākā (43,4%)).

Interesanti, ka minēto iemeslu Latvijas iedzīvotāji ar zemāku vidējo ienākumu līmeni uz vienu ģimenes locekli mēnesī ir norādījuši biežāk nekā respondenti ar augstāku ienākumu līmeni. Tā, piemēram, šo atbildi ir snieguši ~48% aptaujāto ar ienākumiem līdz Ls 84 un 31,2% aptaujāto ar ienākumiem virs Ls 127.

Caurmērā biežāk šo iemeslu norādījuši vīrieši (51,6%), privātajā sektorā strādājošie (52,4%), uzņēmēji (66,8%), strādnieki (54,3%), bezdarbnieki (52,9%), Kurzemē (56,5%) un Latgalē (57,7%) dzīvojošie aptaujas dalībnieki.

Uzskatu, ka iestāšanās ES nodrošinās vispārēju iekļaušanos Eiropā, pauduši 37,0% aptaujas dalībnieku. Iezīmējas sakarība, ka gados jaunākie aptaujas dalībnieki šo iemeslu ir norādījuši biežāk nekā gados vecākie respondenti. Tā, piemēram, 18 līdz 24 gadus vecu Latvijas iedzīvotāju vidū minētās atbildes īpatsvars ir 44,5%, bet respondentu vidū, kuri ir vecāki par 55 gadiem, 33,6%.

LR pilsoņi (39,4%) biežāk nekā respondenti bez LR pilsonības (25,0%) ir minējuši, ka iestāšanās ES nodrošinās vispārēju iekļaušanos Eiropā.

Jāatzīmē, ka aptaujātie ar vidējo, vidējo speciālo izglītību (38,8%) šo iemeslu ir minējuši biežāk nekā aptaujātie ar pamata (34,4%) vai augstāko izglītību (33,7%).

Iezīmējas sakarība, ka minēto iemeslu Latvijas iedzīvotāji ar zemāku vidējo ienākumu līmeni uz vienu ģimenes locekli mēnesī ir norādījuši biežāk nekā respondenti ar augstāku ienākumu līmeni.

Biežāk nekā caurmērā to ir akcentējuši latvieši (45,4%), valsts sektorā strādājošie (44,8%), vadītāji, vadošie speciālisti (43,8%), strādnieki (42,4%), skolnieki, studenti (46,6%), Vidzemē (46,1%), Kurzemē (45,9%) un Zemgalē (47,9%) dzīvojošie, kā arī Latvijas lauku iedzīvotāji (41.5%).

Izglītības un studiju iespēju paplašināšanos kā būtisku iemeslu atzinuši 36,2% aptaujas dalībnieku. Raksturīgi, ka minēto iemeslu respondenti ar augstāko (38,3%) vai vidējo, vidējo speciālo (35,9%) izglītību ir snieguši biežāk nekā aptaujātie ar pamata izglītību (33,8%).

Kopumā biežāk to minējušas sievietes (44,1%), aptaujātie vecumā no 18 līdz 34 gadiem (~43,9%), cittautieši (40,7%), respondenti bez LR pilsonības (39,9%), nestrādājošie (42,0%), skolnieki, studenti (57,8%), mājsaimnieces (57,5%), respondenti ar zemiem (līdz Ls 42) (40,2%) un augstiem (virs Ls 127) (40,3%) vidējiem ienākumiem uz vienu ģimenes locekli mēnesī, Rīgas (39,9%) un Latgales (39,7%) iedzīvotāji.

Iemeslu “Iestāšanās ES ir Latvijas drošības garants” kopumā ir norādījuši 35,5% aptaujāto. Vērojama sakarība, ka minēto iemeslu Latvijas iedzīvotāji ar zemāku vidējo ienākumu līmeni uz vienu ģimenes locekli mēnesī ir norādījuši biežāk nekā respondenti ar augstāku ienākumu līmeni.

Vidēji biežāk to atzīmējuši respondenti vecumā no 45 līdz 54 gadiem (40,8%), aptaujātie ar pamatizglītību (40,3%), latvieši (43,7%), pensionāri (40,0%), strādnieki (41,6%), Vidzemē (44,7%) un Kurzemē (55.8%) dzīvojošie, kā arī lauku iedzīvotāji (54,0%).

Iemeslu “Latvijā pieaugs ES finansiālais atbalsts, investīcijas” par būtisku uzskata 34,6% aptaujāto. Vīrieši (37,4%) šo iemeslu ir minējuši biežāk nekā sievietes (32,1%).

Raksturīgi, ka minēto iemeslu respondenti ar augstāko (38,0%) vai vidējo, vidējo speciālo (34,7%) izglītību ir snieguši biežāk nekā aptaujātie ar pamata izglītību (28,4%).

Vidēji biežāk to atzīmējuši respondenti vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem (50,3%), latvieši (40,8%), privātajā sektorā nodarbinātie (38,1%), uzņēmēji (56,4%), ierēdņi, darbinieki valsts vai pašvaldību iestādēs (43,2%), mājsaimnieces (39,1%), aptaujātie ar vidējiem ienākumiem uz vienu ģimenes locekli mēnesī virs Ls 85 (~38,3%), Latgales iedzīvotāji (43,6%), kā arī citu Latvijas pilsētu (ne Rīgas) iedzīvotāji (40,3%)

2001. gada novembra aptaujā biežāk nekā 2000. gada maija aptaujā Latvijas iedzīvotāji ir minējuši, ka par iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu šādu iemeslu dēļ: “iestāšanās Eiropas Savienībā nodrošinās Latvijas ekonomisko izaugsmi”, “Latvijā pieaugs ES finansiālais atbalsts, investīcijas”, “uzlabosies sociālās aizsardzības līmenis”, “nodrošinās kopēju cīņu pret noziedzību, korupciju”, kā arī “veicinās ātrāku sabiedrības integrāciju Latvijā”. Savukārt salīdzinoši retāk ir minēts, ka iestāšanās ES nodrošinās vispārēju iekļaušanos Eiropā, paplašināsies izglītības, studiju iespējas, iestāšanās ES ir Latvijas drošības garants, Latvijai nav citas iespējas (nevar pastāvēt viena pati), paplašināsies sakari kultūras sfērā, nodrošinās ātrāku Latvijas iestāšanos NATO un veicinās ekoloģiskās situācijas uzlabošanos.

 

Galvenie iemesli, kāpēc balsotu pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā

Tiem aptaujas dalībniekiem, kuri iepriekš minēja, ka referendumā balsotu pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (N = 314), tika uzdots jautājums, kādu iemeslu dēļ viņi tā balsotu. Respondentiem tika piedāvātas iepriekš formulētas atbilžu alternatīvas, taču viņi papildus varēja nosaukt arī savējās (šo iespēju neizmantoja neviens no aptaujātajiem). Jāatzīmē, ka šāds jautājums tika iekļauts arī 2000. gada maija aptaujā.

Tā kā aptaujas dalībnieki varēja minēt piecus galvenos iemeslus, kāpēc viņi balsotu pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, tad atbilžu summa pārsniedz 100%.

Grafikā attēlotie rezultāti liecina, ka gandrīz puse respondentu kā būtisku iemeslu, kāpēc viņi balsotu pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, ir minējuši, ka tas ir drauds Latvijas lauksaimniecībai (48,7%). Vairāk nekā trešdaļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir atzinuši, ka viņi balsotu pret šādu iemeslu dēļ: “ES uzspiež savas intereses tās dalībvalstīm” (37,6%),“Latvija zaudēs savu neatkarību, suverenitāti” (36,0%), “iestāšanās ES ir drauds Latvijas preču noieta tirgum” (35,4%), “iestāšanās ES Latvijai izmaksās pārāk dārgi” (34,4%).

Analizējot iegūtos rezultātus sīkākās sociāldemogrāfiskās grupās, tiks aplūkoti pieci biežāk minētie pret balsojuma iemesli. Jānorāda, ka visai sīkā atbilžu sadalījuma dēļ šeit ir jāņem vērā arī nedaudz lielāka statistiskās kļūdas iespējamība.

Viedokli, ka iestāšanās ES ir drauds Latvijas lauksaimniecībai, kopumā ir pauduši 48,7% aptaujāto. Vērojama sakarība, ka aptaujātie ar augstāko izglītību (65,8%) šo iemeslu ir minējuši biežāk nekā aptaujātie ar pamata (34,8%) vai ar vidējo, vidējo speciālo izglītību (48,4%).

Iezīmējas tendence, ka Latvijas iedzīvotāji ar zemāku vidējo ienākumu līmeni uz vienu ģimenes locekli mēnesī biežāk nekā respondenti ar augstāku ienākumu līmeni ir minējuši šo argumentu. To ir atzinuši 52,8% aptaujāto ar zemiem ienākumiem (līdz Ls 42) un salīdzinoši 38,4% aptaujāto ar augstiem ienākumiem (virs Ls 127).

Caurmērā biežāk šo iemeslu ir minējuši respondenti vecumā no 25 līdz 34 gadiem (67,7%), latvieši (55,4%), LR pilsoņi (53,1%), valsts sektorā strādājošie (56,3%), ierēdņi, darbinieki valsts vai pašvaldības iestādē (63,1%), mājsaimnieces (54,6%), Vidzemē (60,9%), Zemgalē (54,5%) un Latgalē (51,0%) dzīvojošie, kā arī Latvijas lauku iedzīvotāji (60,2%).

Argumentu, ka ES uzspiež savas intereses tās dalībvalstīm, ir pauduši 37,6% respondentu. Vīrieši (40,5%) to ir atzīmējuši biežāk nekā sievietes (35,2%) un LR pilsoņi (39,9%) biežāk nekā respondenti bez LR pilsonības (28,7%).

Salīdzinoši biežāk šo iemeslu ir norādījuši Latvijas iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem (41,0%), latvieši (44,3%), valsts sektorā strādājošie (42,1%), ierindas darbinieki privātā sektorā (43,8%), ierēdņi, darbinieki valsts vai pašvaldības iestādē (41,7%), strādnieki (41,6%), aptaujātie ar ienākumiem no Ls 43 līdz Ls 84 (43,0%), kā arī vidzemnieki (41,7%).

Kopumā 36,0% aptaujāto Latvijas iedzīvotāji ir pauduši viedokli, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija zaudēs savu neatkarību, suverenitāti. Sievietes (38,3%) to ir atzīmējušas biežāk nekā vīrieši (33,3%) un LR pilsoņi (38,8%) biežāk nekā respondenti bez LR pilsonības (25,2%).

Caurmērā biežāk šo iemeslu ir minējuši gados vecākie aptaujas dalībnieki (virs 55 g.v.) (41,1%), latvieši (40,4%), strādnieki (41,5%), aptaujātie ar ienākumiem no Ls 43 līdz Ls 84 (39,7%) un Kurzemes (48,4%) iedzīvotāji, kā arī laukos dzīvojošie (39,6%).

To, ka iestāšanās ES ir drauds Latvijas preču noieta tirgum, ir atzīmējuši 35,4% Latvijas iedzīvotāju. Interesanti, ka sievietes (38,9%) to ir atzīmējušas biežāk nekā vīrieši (31,3%) un LR pilsoņi (38,7%) biežāk nekā respondenti bez LR pilsonības (22,6%).

Vidēji biežāk šo iemeslu ir akcentējuši respondenti vecuma grupā no 35 līdz 54 gadiem (~40,6%), aptaujas dalībnieki ar augstāko izglītību (58,2%), valsts sektorā strādājošie (40,9%), ierēdņi, darbinieki valsts vai pašvaldību iestādē (41,5%), respondenti ar ienākumiem līdz Ls 42 (43,1%) un no Ls 85 līdz Ls 126 (49,7%), Latgalē dzīvojošie (40,5%), kā arī Latvijas lauku iedzīvotāji (50,6%).

Pret balsojuma argumentu, ka “iestāšanās ES Latvijai finansiāli izmaksā pārāk dārgi”, ir atzīmējuši 34,4% aptaujas dalībnieku. Vīrieši šo iemeslu ir norādījuši biežāk nekā sievietes (attiecīgi: 38,3% un 31,1%).

Interesanti, ka aptaujātie ar pamata izglītību (39,2%) to ir norādījuši biežāk nekā aptaujātie ar vidējo, vidējo speciālo (33,8%) un augstāko izglītību (31,7%).

Biežāk nekā caurmērā to ir atzīmējuši respondenti vecumā no 25 līdz 34 gadiem (44,3%), cittautieši (40,6%), respondenti bez LR pilsonības (47,2%), strādnieki (39,9%), pensionāri (39,0%), aptaujātie ar augstiem vidējiem ienākumiem uz vienu ģimenes locekli mēnesī (virs Ls 127) (42,1%), kā arī Rīgā (41,7%) un Latgalē (46,4%) dzīvojošie.

Dati liecina, ka 2001. gada novembra aptaujā, salīdzinot ar 2000. gada maija aptauju, vairums pret balsojuma iemeslu ir minēti retāk vai tikpat bieži. Salīdzinoši retāk Latvijas iedzīvotāji ir minējuši, ka pret iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu šādu iemeslu dēļ: “iestāšanās ES ir drauds Latvijas lauksaimniecībai”, “iestāšanās ES ir drauds Latvijas preču noieta tirgum”, “Latvija kļūs par ES atkritumu izgāztuvi”, “iestāšanās ES ir drauds vietējai rūpniecībai”, “ES nebūs Latvijas drošības garants”, “Latvijā palielināsies imigrantu skaits”, “ES īstenotā minoritāšu tiesību aizsardzība uzspiestu nepieņemamu sabiedrības integrāciju Latvijā’”. Savukārt biežāk nekā 2000.gada maija aptaujā ir norādīti šādi iemesli: “Latvija zaudēs savu neatkarību” un “būs jāatsakās no nacionālās valūtas (lata)”.

 

Jautājumi, kādos par Latvijas un Eiropas Savienības attiecībām iedzīvotājiem trūkst informācijas

2001. gada novembra aptaujas ietvaros Latvijas iedzīvotājiem tika uzdots jautājums: “Kādos ar Latvijas un Eiropas Savienības attiecībām saistītos jautājumos Jums trūkst informācijas?”. Jautājums tika formulēts “pusslēgtā” veidā, t.i., respondenti varēja atzīmēt kādu no jau piedāvātajām atbildēm vai papildus norādīt savējo. Jāatzīmē, ka līdzīgs jautājums tika iekļauts arī 1999. gada februāra aptaujā.

Piezīme: 1,0% atbilst 10 respondentiem

Tā kā aptaujas dalībnieki varēja minēt vairākus jautājumus, kādos viņi izjūt informācijas trūkumu, kas saistīti ar Latvijas un Eiropas Savienības attiecībām, tad atbilžu summa pārsniedz 100%.

Kā redzams, Latvijas iedzīvotājiem visvairāk informācijas trūkst tieši sociālekonomiskajos jautājumos: par izmaiņām savā (ģimenes) dzīves līmenī pēc Latvijas iestāšanās ES (30,8%), Latvijas attīstības iespējām pēc iestāšanās ES (26,4%), sociālajā un veselības aizsardzības politikā (25,0%), nodarbinātības politikā (22,2%), darba likumdošanā (19,8%). Savukārt salīdzinoši retāk (mazāk kā 10%) aptaujas dalībnieki ir atzinuši, ka viņiem informācijas trūkst tādos jautājumos kā Latvijas un ES attiecību vēsture (9,1%), industriālā politika (8,9%), dabas aizsardzība (8,8%) un kultūras politika (5,1%). Iespējams, ka šie jautājumi arī vairumam Latvijas iedzīvotāju šobrīd nešķiet tik aktuāli.

Jāatzīmē, ka papildus jau piedāvātajiem atbilžu variantiem 14 respondenti minēja vēl citus:

• šajos jautājumos informācijas netrūkst minēts 8 reizes;

• šie jautājumi mani neinteresē minēts 3 reizes;

• visa informācija ir nepilnīga minēts 3 reizes.

Aplūkojot atbilžu sadalījumu dažādās sociāldemogrāfiskajās grupās, atklājas, ka vīrieši biežāk nekā sievietes informācijas trūkumu ir izjutuši jautājumos, kas skar Latvijas attīstības iespējas pēc iestāšanās ES (attiecīgi: 29,6% un 32,6%) un nodarbinātības jautājumos (attiecīgi 25,3% un 19,6%). Savukārt sieviešu vidū biežāk kā vīriešu auditorijā ir izteikta vēlme vairāk iegūt informāciju par izmaiņām savā (ģimenes) dzīves līmenī pēc Latvijas iestāšanās ES (attiecīgi: 32,5% un 28,8%) un sociālo un veselības aizsardzības politiku (attiecīgi: 27,0% un 22,6%).

Raksturīgi, ka gados visjaunākie respondenti (18 — 24 g.v.) vairāk vēlas iegūt informāciju par izglītības politiku, arī cilvēktiesību aizsardzību, darba likumdošanu, dabas aizsardzību un Latvijas un ES finansiālajām attiecībām. Jāatzīmē, ka aptaujātie vecumā no 25 līdz 34 gadiem caurmērā biežāk informāciju vairāk vēlētos saņemt par ES programmām (SAPARD, ISPA, Jaunatne u.c.). Savukārt aptaujātie vecumā no 35 līdz 44 gadiem — par imigrācijas politiku un lauksaimniecības un zvejniecības politiku. To, ka informācija ir nepietiekama sociālajos un veselības aizsardzības jautājumos, kā arī nodarbinātības jautājumos, vidēji biežāk ir atzinuši aptaujas dalībnieki vecumgrupā no 45 līdz 54 gadiem, bet respondenti, kuri vecāki par 55 gadiem, caurmērā biežāk ir norādījuši, ka viņiem trūkst informācijas par Latvijas attīstības iespējām pēc iestāšanās ES.

Aplūkojot iegūtās atbildes dažādās izglītības grupās, redzams, ka respondentiem ar pamatizglītību visvairāk trūkst vispārējas (pamata) informācijas par ES (22,0%), bet respondentiem ar augstāko izglītību informācijas trūkst jau par konkrētākiem jautājumiem: nodarbinātības politiku, sociālo un veselības aizsardzības politiku, imigrācijas politiku, cilvēktiesību aizsardzību, Latvijas un ES finansiālajām attiecībām. Raksturīgi, ka informācijas trūkumu par ES programmām biežāk nekā aptaujātie ar pamatizglītību ir izjutuši respondenti ar vidējo, vidējo speciālo un augstāko izglītību. Savukārt uz jautājumu neatbildējušo vairāk ir respondentu vidū ar pamatizglītību (atbilde: “nezin/NA”) (18,9%).

Aptaujas dati liecina, ka cittautieši biežāk nekā latvieši ir atzinuši, ka viņiem trūkst informācijas par nodarbinātības politiku, cilvēktiesību aizsardzību, imigrācijas politiku, kā arī par drošības un aizsardzības politiku. Savukārt latviešu auditorijā biežāk nekā cittautiešu vidū izteikta vēlme iegūt vairāk informācijas par izmaiņām savā (ģimenes) dzīves līmenī pēc Latvijas iestāšanās ES.

LR pilsoņi nedaudz biežāk nekā respondenti bez LR pilsonības ir atzīmējuši, ka viņiem ir nepietiekama informācija par izglītības politiku un sociālo un veselības aizsardzības politiku. Savukārt respondenti bez LR pilsonības biežāk nekā LR pilsoņi ir atzinuši, ka viņiem trūkst vispārējas (pamata) informācijas par ES. Raksturīgi, ka respondentu bez LR pilsonības vidū arī biežāk norādīts, ka viņi vēlētos saņemt informāciju par imigrācijas jautājumiem un jautājumiem, kas skar cilvēktiesību aizsardzību. Jāpiebilst, ka uz šo jautājumu atbildēt atturējušies 17,9% nepilsoņu, kamēr atbildi: “nezin/NA” snieguši salīdzinoši 11,7% LR pilsoņu.

Atbilžu sadalījums atkarībā no sfēras, kurā respondenti strādā, liecina, ka jautājumos, kas saistīti ar sociālo un veselības aizsardzības politiku, biežāk nekā caurmērā informācijas trūkumu izjutuši valsts sektorā nodarbinātie (30,2%).

Pētījumā iegūtie rezultāti liecina, ka kopumā respondenti ar augstāku ienākumu līmeni biežāk izjutuši informācijas trūkumu dažādos jautājumos, kas saistīti ar Latvijas un ES attiecībām. Respondenti, kuru vidējie ienākumi pārsniedz Ls 127 uz vienu ģimenes locekli mēnesī, ir atzinuši, ka viņiem trūkst informācijas par sociālo un veselības aizsardzības politiku, drošības un aizsardzības politiku, reģionālo politiku, patērētāju tiesību aizsardzības politiku u.c jautājumiem. Savukārt aptaujātie ar vidējiem ienākumiem virs Ls 85 biežāk izteikuši vēlmi iegūt informāciju par cilvēktiesību aizsardzību, imigrācijas politiku un Latvijas un ES finansiālajām attiecībām. Jāatzīmē, ka aptaujas dalībnieki, kuru vidējie ienākumi ir mazāki par Ls 42, biežāk nekā caurmērā ir izrādījuši interesi uzzināt vairāk informācijas par lauksaimniecības un zvejniecības politiku.

Latgales (26,7%) un Zemgales (27,2%) reģionos dzīvojošie vidēji biežāk atzinuši, ka viņiem trūkst vispārējas (pamata) informācijas par ES. Jāsaka, ka aptaujātie Zemgalē arī biežāk izteikuši vēlmi iegūt vairāk informācijas par izmaiņām savā (ģimenes) dzīves līmenī (35,2%) un Latvijas attīstības iespējām pēc iestāšanās ES (30,4%). Savukārt Rīgā dzīvojošie respondenti caurmērā biežāk ir minējuši, ka viņiem trūkst informācijas par konkrētākiem jautājumiem, piemēram, sociālo un veselības aizsardzības politiku, cilvēktiesību aizsardzību, nodarbinātības politiku, darba likumdošanu, imigrācijas politiku, izglītības politiku u.c.

Aplūkojot atbilžu sadalījumu atkarībā no apdzīvotās vietas tipa (Rīga, citas pilsētas un lauki), atklājas, ka laukos dzīvojošajiem (26,1%) aptaujas dalībniekiem biežāk nekā aptaujātajiem Latvijas pilsētās (arī Rīgā) (~17,2%) trūkst vispārējas (pamata) informācijas par ES. Raksturīgi, ka lauku iedzīvotāji arī biežāk nekā caurmērā izrādījuši interesi iegūt vairāk informācijas par jautājumiem, kas saistīti ar lauksaimniecību un zvejniecību (21,2%).

2001. gada novembra aptaujas dati liecina, ka aptaujātie Latvijas iedzīvotāji salīdzinoši retāk nekā 1999. gada februārī ir nosaukuši visus piedāvātos atbilžu variantus, kas varētu nozīmēt to, ka aptaujas dalībnieki šai laika posmā trūkstošo informāciju kaut kādā mērā ir guvuši.

Jāatzīmē, ka 2001. gada novembra aptaujā visbiežāk minētie jautājumi, kuros iedzīvotāji izjūt informācijas trūkumu, ir jauniekļautie: informācija par izmaiņām iedzīvotāju dzīves līmenī (30,8%) un par Latvijas attīstības iespējām pēc Latvijas iestāšanās ES (26,4%).

Galvenie secinājumi

1. 2001. gada novembra aptaujā vairāk nekā puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju savu attieksmi pret Eiropas Savienību ir vērtējuši kā kopumā pozitīvu (56,3%). Aptuveni trešdaļa respondentu savu attieksmi pret Eiropas Savienību raksturo kā kopumā negatīvu (33,8%), bet aptuveni katrs desmitais aptaujas dalībnieks nav spējis sniegt konkrētu savas attieksmes vērtējumu un minējis atbildi: “nezin/NA” (9,9%).

•Datu dinamika liecina, ka pēdējo trīs mēnešu laikā Latvijas iedzīvotāju vidū ir vērojams relatīvi stabils pozitīvo un negatīvo atbilžu īpatsvars, t.i., iedzīvotāju attieksme pret Eiropas Savienību šai laikā nav būtiski mainījusies. Iegūtie rezultāti nepārsniedz pētījuma kopējās kļūdas +/– 3% robežas.

2. Aptaujā iegūtie rezultāti liecina, ka 2001. gada novembrī par iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu 43,2% Latvijas iedzīvotāju. Savukārt 31,2% aptaujāto balsotu pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Aptuveni ceturtdaļa respondentu nav spējuši paust konkrētu viedokli attiecībā uz iespējamo balsojumu (atbilde: “nezin/NA”) (25,6%), kas vērtējams kā visai augsts rādītājs.

Jāatzīmē, ka LR pilsoņiem ir raksturīgs pozitīvāks balsojums: par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu 45,1% LR pilsoņu un 35,6% respondentu bez LR pilsonības, pret — attiecīgi: 31,3% un 31,2%.

• Datu dinamika liecina, ka, salīdzinot ar iepriekš (2001. gada augustā) veikto aptauju, Latvijas iedzīvotāju vidū nav būtiski izmainījies par un pret balsojošo īpatsvars. Kopumā iegūtie balsojuma rezultāti ir vērtējami kā relatīvi stabili. Jāatzīmē, ka kopš eirooptimisma samazināšanās 2001. gada maijā, sākot ar 2001. gada augusta aptauju, iezīmējas pozitīva tendence eirooptimismam nedaudz pieaugt.

3. Dati liecina, ka visbiežāk tie Latvijas iedzīvotāji, kuri balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (N=435), kā iemeslu šim balsojumam ir minējuši to, ka iestāšanās ES nodrošinās Latvijas ekonomisko izaugsmi (46,4%). Vairāk nekā trešdaļa respondentu ir norādījuši šādus iemeslus: “iestāšanās ES nodrošinās vispārēju iekļaušanos Eiropā” (37,0%), “paplašināsies izglītības, studiju iespējas” (36,2%), “iestāšanās ES ir Latvijas drošības garants” (35,5%), “Latvijā pieaugs ES finansiālais atbalsts, investīcijas” (34,6%).

• 2001. gada novembra aptaujā, salīdzinot ar 2000. gada maija aptauju, Latvijas iedzīvotāji biežāk ir minējuši, ka par iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu šādu iemeslu dēļ: “iestāšanās Eiropas Savienībā nodrošinās Latvijas ekonomisko izaugsmi”, “Latvijā pieaugs ES finansiālais atbalsts, investīcijas”, “uzlabosies sociālās aizsardzības līmenis”, “nodrošinās kopēju cīņu pret noziedzību, korupciju”, kā arī“veicinās ātrāku sabiedrības integrāciju Latvijā”. Savukārt salīdzinoši retāk ir minēts, ka iestāšanās Eiropas Savienībā nodrošinās vispārēju iekļaušanos Eiropā, paplašināsies izglītības, studiju iespējas, iestāšanās Eiropas Savienībā ir Latvijas drošības garants, Latvijai nav citas iespējas (nevar pastāvēt viena pati), paplašināsies sakari kultūras sfērā, nodrošinās ātrāku Latvijas iestāšanos NATO un veicinās ekoloģiskās situācijas uzlabošanos.

4. Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju, kuri balsotu pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (N=314), kā būtisku iemeslu, kāpēc viņi balsotu pret, ir minējuši to, ka tas ir drauds Latvijas lauksaimniecībai (48,7%). Vairāk nekā trešdaļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir atzinuši, ka viņi balsotu pret šādu iemeslu dēļ: “ES uzspiež savas intereses tās dalībvalstīm” (37,6%),“Latvija zaudēs savu neatkarību, suverenitāti” (36,0%), “iestāšanās ES ir drauds Latvijas preču noieta tirgum” (35,4%), “iestāšanās ES Latvijai izmaksās pārāk dārgi” (34,4%).

• 2001. gada novembra aptaujā, salīdzinot ar 2000. gada maija aptauju, vairums pret balsojuma iemeslu ir minēti retāk vai tikpat bieži. Salīdzinoši retāk Latvijas iedzīvotāji ir minējuši, ka pret iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu šādu iemeslu dēļ: “iestāšanās ES ir drauds Latvijas lauksaimniecībai”, “iestāšanās ES ir drauds Latvijas preču noieta tirgum”, “Latvija kļūs par ES atkritumu izgāztuvi”, “iestāšanās ES ir drauds vietējai rūpniecībai”, “ES nebūs Latvijas drošības garants”, “Latvijā palielināsies imigrantu skaits”, “ES īstenotā minoritāšu tiesību aizsardzība uzspiestu nepieņemamu sabiedrības integrāciju Latvijā”. Savukārt biežāk nekā 2000.gada maija aptaujā ir norādīti divi iemesli: “Latvija zaudēs savu neatkarību” un “būs jāatsakās no nacionālās valūtas (lata)”.

5. Latvijas iedzīvotājiem visvairāk informācijas trūkst tieši sociālekonomiskajos jautājumos: par izmaiņām savā (ģimenes) dzīves līmenī pēc Latvijas iestāšanās ES (30,8%), par Latvijas attīstības iespējām pēc iestāšanās ES (26,4%), sociālajā un veselības aizsardzības politikā (25,0%), nodarbinātības politikā (22,2%), darba likumdošanā (19,8%). Savukārt salīdzinoši retāk (mazāk nekā 10%) aptaujas dalībnieki ir atzinuši, ka viņiem informācijas trūkst tādos jautājumos kā Latvijas un ES attiecību vēsture (9,1%), industriālā politika (8,9%), dabas aizsardzība (8,8%) un kultūras politika (5,1%). Iespējams, ka šie jautājumi arī vairumam Latvijas iedzīvotāju šobrīd nešķiet tik aktuāli.

• 2001. gada novembra aptaujas dati liecina, ka aptaujātie Latvijas iedzīvotāji salīdzinoši retāk nekā 1999. gada februārī ir nosaukuši visus minētos jautājumus par Latvijas un Eiropas Savienības attiecībām, kuros viņiem varētu trūkt informācijas, kas savukārt varētu nozīmēt to, ka aptaujas dalībnieki šai laika posmā trūkstošo informāciju kaut kādā mērā ir guvuši.

Lappušu redaktors: “LV” Eiropas lietu redaktors ARTIS NĪGALS