Latvijas sākums ir tās zeme, robeža un tās sargi

Vakar, 12. decembrī, Latvijas Valsts robežsardze atzīmēja savas atjaunošanas desmitgadi

Svinīgajā sarīkojumā robežsargus, veterānus un viesus uzrunāja Latvijas iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (runu publicējam atsevišķi). Tika sveikti izcilnieki.

Bet kā tas viss sākās?

Pēc dažādu priekšdarbu veikšanas 1991. gada 13. decembrī Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis parakstīja pavēli par septiņu robežsargu bataljonu — Valmieras, Ludzas, Viļakas, Jelgavas, Ventspils, Liepājas un Daugavpils — izveidošanu un Rīgas atsevišķā robežkontroles punkta organizēšanu.

Pirms desmit gadiem Jānis Baškers bija Sabiedriskās drošības departamenta direktors, bet robežsardzes pulkvežleitnants Gustavs Kalniņš, viens no aktīvākajiem robežsardzes organizētājiem Jelgavas bataljonā, joprojām ir Valsts robežsardzes (VR) Jelgavas pārvaldes priekšnieks. Abiem vīriem vakar, saņemot apbalvojumus, bija ko atcerēties un salīdzināt. Jānis Baškers atminas, ka departamentā intensīvi strādāja, plānojot robežkontroles punktu izvietojumu, meklēja pieredzējušus kadrus ar attiecīgu izglītību. Tika izstrādāts arī likums par robežu. Neiztika arī bez strīdiem, jo sprieda par atsevišķa Iekšlietu ministrijas bataljona izveidošanu, domāja arī, vai nodot robežkontroles punktus attiecīgo rajonu, toreiz milicijas nodaļu, pārziņā. Reāli darbu pa īstam sāka pēc 1991. gada augusta puča Krievijā. Pirmie robežsargi bija karavīri. Gustavs Kalniņš brīvprātīgi pieteicās darbam uz robežas jau puča dienā. G.Kalniņš veidoja robežapsardzi, izmantojot deltaplānus, bijušās padomju armijas vieglās apvidus mašīnas.

Tomēr G.Kalniņš atzīst, ka galvenais robežu sardzē ir izglītots un apmācīts robežsargs. Par apmācību tika domāts. Pirmie mācību centri bija Mālpilī, Vārvē, bet tagad ir Rēzeknes robežsardzes skola, kuru vada RS pulkvedis Georgijs Kitajevs. Valsts robežsardzes priekšnieki, robežsardzes ģenerālis Gunārs Dāboliņš uzskata, ka robežsargu apmācībai izveidotā sistēma vēl nav pabeigta. Plānots organizēt Robežsardzes koledžu, kā arī mācības ārvalstīs Eiropas Savienības struktūrās. Ģenerālis savā apsveikuma runā pieminēja, ka robežsardzei vajadzīgas labas ēkas, kvalitatīvs aprīkojums, kas prasa lielas investīcijas. Robežsardzē tiek realizēta jauna koncepcija, kas saistīta ar jūras robežu, kā arī ar izmaiņām, iestājoties Eiropas Savienībā. Darāmā daudz, un, par spīti kļūmēm, robežsargi godprātīgi arī turpmāk pildīs savus uzdevumus.

Daudzi no vīriem, kas atnāca uz robežsardzi pirms desmit gadiem, vēl ir ierindā. Viņi arī saņēma Valsts robežsardzes apbalvojumu — Robežsargu Atzinības krustu. Apbalvoto vidū ir Gustavs Kalniņš, RS Viļakas pārvaldes dežūrnodaļas virsnieks Vilis Šaicāns, RS Ventspils pārvaldes Robežkontroles nodaļas vecākais inspektors Ivo Ozoliņš, RS Ludzas pārvaldes Opoļu nodaļas inspektors Aivars Vanags un daudzi citi. (Plašāk skat. “LV” 18.lpp.)

Pirmajos neatkarības gados robežsardzes virsniekus sagatavoja Nacionālā aizsardzības akadēmija (NAA). Gandrīz katrā robežkontroles punktā šodien var sastapt jaunos virsniekus — nu jau virsleitnantu, kapteiņu un pat majoru pakāpēs. NAA pirmo izlaidumu robežsargu fakultātes absolventi Ēriks Ločmelis, Sandris Blumbergs, Juris Šaicāns, Igors Jupatovs un daudzi citi palikuši uzticīgi NAA devīzei “Per aspera ad astra”.

Jubilejas svinību pasākumi nenotika tikai Rīgā. Svētki bija visās Valsts robežsardzes teritoriālajās pārvaldēs.

Teksts un foto: Andris Kļaviņš — “Latvijas Vēstnesim”

Jānis Baškers — viens no tiem, kas stāvēja pie atjaunotās Valsts robež-sardzes šūpuļa

Valsts robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš sveic robežsardzes veterānus

Apbalvojumu saņem kapteinis Dzintars Šmits

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš:

Uzruna Valsts robežsardzes 10.gadadienai veltītajā svinīgajā sanāksmē Rīgā 2001. gada 12. decembrī

Cienījamie klātesošie, robežsargi!

Latvijas valdības, savā un ministrijas vadības vārdā sveicu jūs nozīmīgajā jubilejā — dienesta atjaunošanas desmitgadē!

Šie svētki ir būtisks atskaites punkts, lai godīgi un paškritiski izvērtētu gan to labo, ko ir izdevies paveikt šajos desmit gados, gan arī izanalizētu kļūdas, lai tās kopīgiem spēkiem varētu novērst un neatkārtot.

Vispirms ar pateicības vārdiem es vēršos pie visiem ierindas robežsargiem, kuri godprātīgi pilda savu ikdienas darbu, sargājot Latvijas robežu.

Tas ir liels gods — kalpot Latvijai, sargāt tās robežu, jo tieši jūs esat pirmie, kurus robežkontroles punktos sastop mūsu ciemiņi, tieši jūs esat pirmie, kuriem ar visu bardzību jāvēršas pret tiem, kas mūsu valstī vēlas iekļūt ar negodīgiem mērķiem.

Es aicinu jūs vienmēr paturēt prātā to, ko no jums prasa un gaida Latvijas iedzīvotāji, visa mūsu sabiedrība, kuras acīs robeža ir viens no svētākajiem valstiskuma simboliem, tāpat kā mūsu karogs un himna “Dievs, svētī Latviju!”.

Lai šī apziņa jums palīdz vienmēr būt godprātīgiem un atbildīgiem, lai tā jūs attur no kļūmīga soļa.

Salīdzinājumā ar citiem Iekšlietu ministrijas dienestiem, jo īpaši ar policiju, robežsardzei valsts ir devusi daudz vairāk — lielākā daļa no jums strādā mūsdienīgās telpās ar modernu aprīkojumu. To zina visa sabiedrība un tāpēc arī gaida un prasa no jums adekvātu darbu un nepiedod tādu rīcību, kas liek apšaubīt jūsu godprātību.

Vēl vairāk — kā iekšlietu ministrs es varu jūs iepriecināt ar to, ka, strādājot valdībā, man ir izdevies panākt uzlabojumu jūsu budžetā, īpaši atalgojuma nodrošināšanā. Katrs robežsargs ar nākamo gadu varēs saņemt viņam pienākošās piemaksas, tajā skaitā par darbu virsstundās. Tāpat kā šogad arī nākamgad jūsu dienestam Iekšlietu ministrijas sistēmā ir paredzētas vislielākās investīcijas.

Un tomēr es vēlos būt pret jums godīgs un melotu, ja teiktu, ka viss ir ideāli un norit tā, kā tam vajadzētu būt. Mēs dzīvojam atklātā, demokrātiskā sabiedrībā, un, ja sabiedrībā izskan neapmierinātība, šaubas un pārmetumi par tās prasībām neatbilstošu rīcību, ja norit diskusija, kurā cilvēki vēlas saprast, kāpēc notiek viena vai otra ačgārnība, tad robežsardzes vadības pirmais pienākums ir — pašiem to noskaidrot, izanalizēt kļūdas un pieņemt adekvātus lēmumus.

Tieši tāpēc esmu spiests šodien arī secināt, ka ne viss vēl ir kārtībā un īpaši te — Rīgā un Rīgas siltajos krēslos sēdošo vidū. Robežsardzes vadības hipertrofētā, atsevišķos gadījumos pat histēriskā reakcija uz diskusiju un ministrijas reakciju par iespējamiem pārkāpumiem robežkontroles darba organizācijā manī izraisa tikai nožēlu un liek padziļināti vērtēt atsevišķu amatpersonu rīcību. Šobrīd es varu apsolīt, ka ar vislielāko rūpību iepazīšos ar visiem pārbaudes komisijas materiāliem un tiks izvērtēta katras amatpersonas atbildība — no ģenerāļa līdz konkrētā robežkontroles punkta priekšniekam. Lai šie skarbie vārdi stiprina jūsu apziņu par lielo atbildību, kāda ir robežsargu darbam!