Par Valsts prezidentes darbiem Ženēvas vizītē

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 12.decembrī, teica runu, atklājot ANO Bēgļu konvencijas 50. gadadienai veltīto ANO konferenci Ženēvā.

Uzrunājot ANO valstu delegācijas, prezidente atzīmēja, ka Latvija savā vēstures gaitā ir piedzīvojusi nepieciešamību pēc šādas bēgļu aizsardzības un arī viņa personiski ir piedzīvojusi bēgļu gaitas un saskārusies ar visiem šīs situācijas traģiskajiem aspektiem. Viņa stāstīja ANO dalībvalstu pārstāvjiem par Latvijas traģiskajiem notikumiem pagājušā gadsimta 40. gados Otrā pasaules kara laikā, kad Latvijas iedzīvotāji piedzīvoja gan masu deportācijas uz Sibīriju, gan arī piespiedu bēgļu gaitas, ko izraisīja divi totalitārie režīmi Latvijā. Viņa sacīja, ka konferencē runā kā visu to Latvijas iedzīvotāju pārstāve, kuri ir pārdzīvojuši bēgļu gaitas, un arī to daudzo vārdā, kuri nav izdzīvojuši. Viņa sacīja, ka zinot, ko nozīmē bēgļu gaitas, viņa runāja arī to bēgļu vārdā, kuru balsis nav sadzirdamas un kuri tik un tā kā visi pārējie cilvēki vēlētos normālu dzīvi.

“Es zinu, ko nozīmē bēgļu gaitas, ko nozīmē būt par bēgli. Tev nav ne sakņu, ne piederīgo un tu nezini, vai tevi vispār kaut kas sagaida nākotnē, cik ilgs būs tavs mūžs, tev nav tiesību, tev nav dokumentu, un vienīgais spēks, kurā tu vari smelties, ir apgalvot sev, ka esi cilvēciska būtne, un cerēt, ka kāds tev rīt palīdzēs,” sacīja prezidente.

V.Vīķe-Freiberga savā runā atzīmēja, ka Otrā pasaules kara gados Ženēvas konvencija vēl nebija pieņemta, bet jau darbojās vairākas bēgļu programmas, kas palīdzējušas arī viņas ģimenei. Viņa pateicās tiem daudzajiem cilvēkiem, kas ir palīdzējuši bēgļiem vairākās pasaules valstīs, cilvēkiem, kas ir palīdzējuši kā Latvijas, tā arī citu valstu bēgļiem.

Runājot par situāciju šodienas pasaulē, prezidente uzsvēra, ka arī mūsdienās daudzi miljoni cilvēku nezina, vai viņi jebkad varēs piederēt kādai valstij, vai viņi jebkad būs kādas valsts pilsoņi ar pilsoņu tiesībām.

“Daudzas dzīves ir jūsu rokās,” dalībvalstu delegāciju amatpersonām teica Latvijas prezidente, aicinot viņus savā darbībā domāt par to, ka aiz katra viņu lēmuma ir dzīvi cilvēki.

“Es aicinu nedomāt par bēgļiem birokrātiski un abstrakti, lūdzu, domājiet par viņiem kā cilvēciskām būtnēm, kuru likteņi ir jūsu rokās un kuriem jūsu lēmumi var palīdzēt mainīt dzīvi.”

Noslēgumā prezidente pateicās visiem, kas savulaik palīdzējuši bēgļiem pēc Otrā pasaules kara, kā arī tiem visiem, kas palīdz bēgļiem šodien.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Ženēvā tiekoties ar ANO cilvēktiesību augsto komisāri Mēriju Robinsoni.

Tikšanās laikā Mērija Robinsone augstu novērtēja Latvijas ieguldījumu savas valsts, kā arī pasaules sabiedrības demokratizācijas un cilvēktiesību aizsardzības sekmēšanā. M.Robinsone atzinīgi novērtēja to, ka Latvija janvārī paredzējusi parakstīt Bērnu tiesību konvencijas divus papildu protokolus, un atzīmēja, ka tas ir solis uz priekšu bērnu tiesību aizsardzībā. Prezidente atzīmēja, ka bērnu tiesības, kā arī tiesu sistēma kopumā pastāvīgi ir viņas uzmanības lokā.

Abas puses pārrunāja tieslietu sistēmas stiprināšanas jautājumus Latvijā. M.Robinsone atzinīgi izteicās par to, ka prezidente savā darbībā nav vairījusies no jutīgu jautājumu risināšanas, tai skaitā pievēršot uzmanību situācijai Latvijas cietumos. Prezidente sacīja, ka par ļoti būtisku uzskata arī speciālistu izglītošanu, kur ANO ir devusi atzinīgu ieguldījumu.

Abas puses pārrunāja sabiedrības integrācijas un valsts valodas jautājumus Latvijā. M.Robinsone un V.Vīķe-Freiberga bija vienisprātis, ka jādomā par to, kā aizsargāt pasaules mazās valodas, un tas attiecas arī uz latviešu un lībiešu valodu. M.Robinsone izteicās, ka viņa atbalsta katras valsts tiesības uz savu valsts valodu un tās plašu lietojumu valstī, ņemot vērā savu personīgo pieredzi Īrijā.

Runājot par sabiedrības integrācijas procesiem Latvijā un izglītības reformas gaitu, prezidente informēja ANO komisāri par pamatprincipiem izglītības reformā, kas ir vērsta uz dziļāku sabiedrības integrāciju un plašākām jauniešu iespējām iekļauties darba un izglītības tirgū pēc vidusskolas beigšanas. Prezidente uzsvēra Latvijas unikālo pieredzi astoņu minoritāšu valodu izglītībā un atzīmēja, ka valsts valoda ir priekšnoteikums, lai cilvēks veiksmīgi integrētos sabiedrībā, tāpēc izglītības reforma ir vērsta uz to, lai pēc vidusskolas cilvēks varētu pilnībā iekļauties Latvijas sabiedrībā.

Abas puses pārrunāja to, kāds iespaids uz pasaules sabiedrisko domu bijis Durbanas konferencei, kuras mērķis bija veicināt sabiedrības iecietību un cīņu ar rasismu. M.Robinsone dalījās savos iespaidos par to, kā pēc šīs konferences vairākās pasaules valstīs ir mainījusies sabiedriskā doma par līdz tam valdījušiem stereotipiem. Tāpēc M.Robinsone atzīmēja arī V.Vīķes-Freibergas uzstāšanos, kas ir pamanīta Durbanā un atstājusi pozitīvu iespaidu, tostarp arī uz daudzu valstu jauniešiem.

ANO cilvēktiesību komisāre atzīmēja, ka Latvija jau tagad ir valsts, kas var dalīties pozitīvā pieredzē par savas atjaunotās neatkarības desmit gados panāktajām reformām un to būtisko lomu, stiprinot demokrātiskas un pilsoniskas valsts izveidošanos.

Valsts prezidenta preses dienests