Kā īsti veidojas mājsaimniecību ienākumi

Prof. Oļģerts Krastiņš — “Latvijas Vēstnesim”

Iepriekšējās apcerēs, raksturojot iedzīvotāju labklājību, par bāzes rādītāju izmantojām rīcībā esošo ienākumu, rēķinot vidēji vai nu uz mājsaimniecības locekli, vai pieauguša patērētāja vienību mēnesī. Pēc šī rādītāja pētījām mājsaimniecību noslāņošanos teritoriālās, sociālās demogrāfiskās un labklājības deciļgrupās. Tika noskaidrotas patēriņa īpatnības pēc rīcībā esošā ienākuma izdalītajās grupās un citi jautājumi. Maz tika aplūkots, kā veidojas šis sociālajā statistikā svarīgais rādītājs — rīcībā esošais ienākums. Kādas ir tā sastāvdaļas un struktūra — arī uz šiem jautājumiem atbildes sniedz Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) regulāri veiktais mājsaimniecību budžeta pētījums.

Algas un pensijas

Latvijas “vidējai” mājsaimniecībai ir divi galvenie ienākumu avoti: algota darba samaksa un sociālie pārskaitījumi (1. tabula). Šie divi avoti dod 86% no visa rīcībā esošā ienākuma. Turklāt algotā darba samaksai ir apmēram divas reizes lielāks īpatsvars nekā sociālajiem pārskaitījumiem. Pilsētu un lauku mājsaimniecībās šie rādītāji ir diezgan līdzīgi, tomēr pilsētās algota darba samaksai ir nedaudz lielāka nozīme.

Ap 91% no sava rīcībā esošā ienākuma Latvijas mājsaimniecības gūst naudas formā, atlikušos 9% — natūrā. Naturālo ienākumu daļai pēdējos gados ir tendence samazināties. Lielāka nozīme tai joprojām ir lauku mājsaimniecībās, kuru patēriņa budžetu ienākumu un izdevumu daļā ieskaita pašu izaudzēto un pašu patērēto pārtikas produktu vērtību.

Nespecializēto lauku saimniecību grūto finansiālo stāvokli raksturo tas, ka tīrais ienākums no lauksaimnieciskās ražošanas tiklab pilsētu, kā lauku mājsaimniecībās ir negatīvs skaitlis.

Tā produkcijas daļa, ko nespecializētie lauksaimnieki nodod tirgum, pārskata gadā viņiem ir nesusi tikai zaudējumus. Šī ražošana dod savu atspaidu mājsaimniecību budžetos tikai ar pašu vajadzībām ražoto produkciju, ar naturālo saimniecību.

Teiktais neattiecas uz lielajām tirgum specializētajām lauku saimniecībām, kuru ekonomikas pētīšanai nepieciešams izmantot citus informācijas avotus.

Tāpat pārsteidz ļoti mazais tīrais ienākums “vidējās” Latvijas mājsaimniecības budžetā no privātās uzņēmējdarbības un amatniecības, kas dod tikai 1,5% no mājsaimniecības rīcībā esošā ienākuma. Un tas notiek apstākļos, kad lielum lielā saimniecisko uzņēmumu daļa jau privatizēta, atskaitot dažus lielos valsts dabiskos monopoluzņēmumus! Izskaidrojumu var rast tajā apstāklī, ka lielākā daļa privatizēto uzņēmumu nav reģistrēti kā individuālie uzņēmumi, bet kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību vai cita veida statūtsabiedrības. Piemēram, pēc Uzņēmumu reģistra datiem, līdz 1999. gada 1. janvārim bija reģistrēti tikai 26 tūkstoši individuālo uzņēmumu no 102 tūkstošiem pavisam reģistrēto uzņēmumu (bez zemnieku saimniecībām — “Latvijas statistikas gadagrāmata 1999”. — R.: CSP, 1999. — 282.lpp.). Turklāt kā individuālie parasti tiek reģistrēti mazie ģimenes uzņēmumi. (Latvijas statistikas gadagrāmatā 2001" šādi dati nav publicēti.)

Sabiedrību ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrību u.c. faktiskie īpašnieki sevi “ieceļ” par prezidentiem, direktoriem, valdes priekšsēdētājiem utt., nosakot sev mēnešalgu, līdz ar to pieskaitot sevi algotu darbinieku grupai. Arī ienākumiem no īpašumiem pagaidām ir maza nozīme mājsaimniecību budžetu ienākumu daļā. Daudz lielāka nozīme ir statistikā pagaidām neatšifrētiem “citiem ienākumiem”, kuri dod ap 7% no visa rīcībā esošā ienākuma. Apmēram puse no tā, bet laukos vēl vairāk ir gūta naturālā formā. Būtu lietderīgi, ja turpmāk statistika mēģinātu šo posteni sadalīt sīkāk.

Latvijas “vidējā” mājsaimniecība — pensionāra mājsaimniecība

Ļoti interesanti ir dati par mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma sastāvu dažādās labklājības kvintiļgrupās, kuras izdalītas pēc rīcībā esošā ienākuma lieluma, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli. Izrādās, ka sociālajiem pārskaitījumiem, no kuriem galveno daļu veido vecuma pensijas, vislielākais īpatsvars ir nevis pirmajās divās vistrūcīgāko mājsaimniecību kvintiļgrupās, bet trešajā, centrālajā kvintiļgrupā. Tajā sociālie pārskaitījumi dod pat līdz 50% no visa rīcībā esošā ienākuma. Zinot pensionāru ļoti grūto materiālo stāvokli, kā to pierādīja, piemēram, starptautiskie dzīves līmeņa pētījumi NORBALT I un NORBALT II, šķiet pilnīgi nepieņemami šādu sadalījuma centrālo kvintiļgrupu (vai deciļgrupu) pieņemt par bāzi kādu “relatīvo nabadzības robežu pamatošanai. Tad mēs trūkumu, resp., nabadzību, postulējam par normu un par trūcīgiem, resp., nabadzīgiem, atzīstam tikai tos, kuri ir vēl nabadzīgāki par nabadzīgajiem.

Vēl zīmīgi, ka tīrais ienākums no lauksaimnieciskās ražošanas, ņemot kopā ienākumu naudas un naturālo daļu, negatīvs skaitlis ir tikai pirmajā labklājības kvintiļgrupā.

Šajā gadījumā ienākumu naturālā daļa nespēj kompensēt zaudējumus, ko radījusi ražošanas “tirgus” daļa, resp., segt vispārējos lauksaimnieciskās ražošanas izdevumus. Jau agrākajos pētījumos konstatējām, ka tieši mazās zemnieku saimniecības, kuras apsaimnieko gados veci cilvēki, lielā mērā aizpilda viszemākās labklājības kvantiļgrupas. Ja šie zemnieki tomēr saglabā zināmu optimismu un izsaka cerīgas prognozes par turpmākajiem gadiem, tad to nodrošina sava īpašuma apziņa un atmiņas par pagājušajiem laikiem...

Tīrais ienākums no uzņēmējdarbības un amatniecības vislielāko īpatsvaru uzrāda pēdējā — relatīvi turīgāko — kvintiļgrupā, tomēr ne absolūti, ne relatīvi tas nav liels.

Citi — nedefinētie — ienākumi ir nozīmīgāki abās galējās labklājības kvintiļgrupās, bet mazāk nozīmīgi — centrālajās. Pašu trūcīgāko grupā te varētu būt ienākumi no ogu, sēņu, varbūt pat pudeļu lasīšanas, dažos gadījumos — no ubagošanas. Turīgāko grupā — no gadījumrakstura uzņēmējdarbības, kura nav reģistrēta un varbūt ir pat nelikumīga. Taču tās ir tikai hipotēzes, kas jānovērtē ar ienākumu sīkāku klasifikāciju.

Sociālā palīdzība indivīdam

Šajā rakstā nepakavēsimies sīkāk pie datiem par algota darba samaksu, kaut gan tai ir dominējošā vieta iedzīvotāju ienākumos. Ja to gribētu darīt, mēs nevarētu aprobežoties ar mājsaimniecību budžetu pētījumu, bet būtu jāizmanto plašie darba un tautsaimniecības nozaru statistikas dati. Tas varētu būt kāda cita raksta temats.

Sociālā statistika var dod izsmeļošākus datus par otru lielāko iedzīvotāju ienākumu posteni — sociālajiem pārskaitījumiem (CSP publikācijās — “sociālie transferti”).

Sociālos pārskaitījumus var iedalīt divās pamatgrupās: pārskaitījumi, kas adresēti konkrētai personai, un pārskaitījumi, kas adresēti visai mājsaimniecībai kā patēriņa budžeta vienībai.

Mūsu valstī ir vismaz desmit sociālo pārskaitījumu veidi, kurus var saņemt atsevišķa persona. Vismaz tādas grupas reģistrē valsts statistika (3.tabula). Taču šo veidu ekonomiskā loma ir ļoti atšķirīga. Vairāk nekā 80% no šādu pārskaitījumu summām ir vecuma pensijas, bet pensionāru mājsaimniecībās — pat 86%. Vēl redzama loma ir invaliditātes pensijām, bet citu veidu pensijām no tautsaimniecības viedokļa ir maza nozīme. Tas gan nenozīmē, ka tās ir mazsvarīgas atsevišķām mājsaimniecībām, kuras tās saņem, taču saņēmēju skaits ir mazs salīdzinājumā ar vecuma un invaliditātes pensiju saņēmēju skaitu.

Starp nepensiju individuāli adresētajiem sociālajiem pārskaitījumiem pirmajā vietā ir bezdarbnieku pabalsti, taču arī to loma “vidējā” mājsaimniecības budžetā aprobežojas ar santīmiem. Var domāt, ka nereģistrēto, ilgstošo, daļējo un citu bezdarbnieku mums ir daudz vairāk nekā to, kuri ieguvuši oficiāla bezdarbnieka statusu un saņem bezdarbnieka pabalstu. Pilsētnieki bezdarbnieka pabalstus pamanās saņemt biežāk nekā laucinieki.

Pavisam pārsteidz niecīgais slimības pabalstu īpatsvars mājsaimniecību ienākumos. Vai strādājošie vairs neslimotu? Medicīnas statistika gan liecina par pretējo. Ir jādomā, ka pašreiz slimības pabalstu noformēšana ir ārkārtīgi sarežģīta procedūra, ja tik reti to izmanto. Taču arī šī problēma prasa plašāku izpēti, izmantojot vēl citus datu avotus.

Vai ģimene ir rūpju lokā?

Spriežot pēc iespējamo pabalstu veidiem, ko valstī var piešķirt ģimenei, rūpes tiek izrādītas. Ir ģimenes valsts pabalsts, bērnu kopšanas pabalsts, bērna piedzimšanas pabalsts un vēl citi pabalsta veidi. Tomēr pēc saņemto līdzekļu īpatsvara mājsaimniecību budžetos kaut cik nozīmīga loma ir tikai ģimenes pabalstam, kas “vidējai” mājsaimniecībai dod vairāk nekā latu mēnesī, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli. Ar bērniem svētītās ģimenes, saprotams, saņem vairāk, jo bezbērnu ģimenes šos pabalstus nevar saņemt. Pabalstu īpatsvars “vidējās” mājsaimniecības budžetā ir tik mazs tādēļ, ka maz mums ir ģimeņu ar bērniem, īpaši maz — daudzbērnu ģimeņu.

Sociālo palīdzību ģimenēm sniedz arī pašvaldības, taču pabalstu apmēri, salīdzinot ar valsts pabalstiem, ir ļoti mazi. Sevišķi uztrauc tas, ka pašvaldības dzīvokļu pabalstiem ir atvēlējušas tikai pāris santīmu mēnesī, rēķinot uz mājsaimniecības locekli. Tieši parādi par īri un komunālajiem pakalpojumiem daudzām ģimenēm rada ne vien finansiālu, bet arī vispārēju krīzi un pārmērīgu stresu cīņā par izdzīvošanu.

4.tabulas beigu daļā ir pretstatīti sociālie pārskaitījumi mājsaimniecībām un atsevišķām personām. Ņemot vērā, ka pēdējos ir ieskaitītas visas pensijas, pārskaitījumi ģimenēm veido tikai 12% no visiem sociālajiem pārskaitījumiem.

Lai cik viegla šķiet pensionāra vai cita atbalstāmā dzīve, neviens to neizvēlas no laba prāta. Daudz patīkamāk ir saņemt darba algu nekā pensiju. To pierāda strādājošie pensionāri, kuri atsakās pat no lielas pensijas, lai tikai saņemtu darba algu.

Viņu esot tik daudz, ka valdībai tie ir kā dzirnakmeņi kaklā: nevar panest un nevar arī nomest.

1. tabula

Mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma sastāvs 2000. gadā, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Ls

Datu avots: Mājsaimniecības budžets 2000. gadā. — R.: CSP, 2001. — 26., 28.lpp.

2. tabula

Mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma sastāvs labklājības kvintiļgrupās 2000. gadā

Datu avots: Mājsaimniecību budžets 2000. gadā. — R: CSP, 2001. — 40., 42.lpp.

3.tabula

Individuāli adresētie sociālie pārskaitījumi 2000.gadā, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Ls

Datu avots: Mājsaimniecību budžets 2000. gadā. — R.:CSP, 2001.—28., 30.lpp.

4.tabula

Sociālie pārskaitījumi (naudā un natūrā), kas adresēti mājsaimniecībai 2000.gadā, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Ls

Datu avots: Mājsaimniecību budžets 2000.gadā, R.: CSP, 2001. — 26., 30.lpp.