Mūsu Sanitārās robežinspekcijas 1999./2000. gads

Misija

Veicot preču kontroli uz Latvijas valsts robežas un muitas noliktavās, Sanitārā robežinspekcija nepieļauj nekvalitatīvas produkcijas ievešanu mūsu valstī, līdz ar to dažādu slimību izplatību cilvēku, dzīvnieku un augu vidū.

 

Priekšnieka ievadvārdi

Sanitārā robežinspekcija jau trešo gadu uz Latvijas robežas veic importa, eksporta un tranzīta kravu veterināro, fitosanitāro un nekaitīguma kontroli. Pagājušais gads Sanitārajai robežinspekcijai ir bijis nozīmīgs ar vairākiem notikumiem.

Vispirms tas ir bijis aktīva darba gads. Neskatoties uz Krievijas krīzes ietekmēto tranzītkravu apjoma samazināšanos, Sanitārā robežinspekcija 1999.gadā ir veikusi gandrīz 470 tūkstošus preču kravu pārbaužu.

Esam panākuši vairāk nekā 20 robežkontroles punktu pieslēgšanu vienotam informācijas tīklam, kas ļauj operatīvi savākt un apstrādāt informāciju par importa, eksporta un tranzīta kravu kontroli uz robežas.

Eiropu pāršalkušais dioksīna skandāls skāra arī Latviju. Sanitārā robežinspekcija, kopā ar citām institūcijām aktīvi darbojās, lai pasargātu Latvijas patērētājus no saindētas pārtikas nonākšanas Latvijas tirgū.

Pagājušajā gadā Sanitārā robežinspekcija par kravu kontroli uz robežas sāka iekasēt samaksu. 1999.gada novembrī par Sanitārās robežinspekcijas kontroli sāka maksāt importētāji, bet no šī gada februāra - tranzīta kravu pārvadātāji. Pēc mūsu aplēsēm, par kontroli 2000.gada laikā Sanitārā robežinspekcija varētu iekasēt gandrīz 400 tūkstošus latu.

Esam veiksmīgi uzsākuši un tikpat veiksmīgi turpinām sadarbību ar vairākām Latvijas iekšējā tirgus uzraudzības institūcijām. Šāda sadarbība veicina tirgus un līdz ar to arī patērētāja drošību. Esam noslēguši sadarbības līgumu ar Sanitāro inspekciju, kā arī līgumus ar Nacionālo vides veselības centru un Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centru par paraugu nosūtīšanu uz laboratoriskiem izmeklējumiem.

Uzlabojusies sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu un Latvijas muitu. Šīs sadarbības rezultātā Sanitārā robežinspekcija ir spējusi efektīvāk veikt preču kravu kontroli, kā arī palīdzējusi uzņēmējiem muitas noliktavās iznīcināt lielu daudzumu preču, kam ir beidzies derīguma termiņš.

Sanitārā robežinspekcija aktīvi gatavojas akreditācijai, lai 2000.gada beigās kļūtu par pirmo valsts inspekciju, kas būtu saņēmusi starptautisku kvalitāti apliecinošu sertifikātu. Tas palīdzētu Sanitārajai robežinspekcijai ne tikai kontrolēt kravas, bet arī vairotu Latvijas patērētāja uzticību.

2000.gada maijā Sanitārā robežinspekcija svin savu 3 gadu pastāvēšanas jubileju. Šie trīs gadi ir bijuši notikumu bagāti. Nu jau vēsturē ir iegājis "vagoniņu laiks" un reti kurā robežkontroles punktā Jūs redzēsiet vagoniņus, kuros strādā robežkontroles dienestu darbinieki.

Sanitārās robežinspekcijas kontrole ir kļuvusi operatīvāka un efektīvāka, taču nenoliedzami vēl daudz ir jāstrādā, lai tā atbilstu Eiropas Savienības prasībām.

Veiksmīgi pabeigta būvniecība uz Latvijas austrumu robežas, kur Sanitārās robežinspekcijas kontroles apstākļi tagad ir tuvu Eiropas Savienībā pastāvošajiem.

 

Uzdevumi

Sanitārā robežinspekcija ir valsts civiliestāde, kas savas kompetences ietvaros organizē un veic Ministru kabineta noteikto importa, eksporta un tranzīta preču kravu kontroli uz valsts robežas un muitas noliktavās. Sanitārā robežinspekcija atrodas Zemkopības ministrijas pakļautībā, savā darbībā tā ievēro Satversmi, likumus, citus normatīvos aktus un nolikumu, kā arī izpilda zemkopības ministra rīkojumus un Labklājības ministrijas, Valsts veterinārā dienesta un Valsts augu aizsardzības dienesta attiecīgos metodiskos norādījumus.

Sanitārā robežinspekcija pārbauda kontrolei pakļauto kravu transportēšanas noteikumu un režīma ievērošanu.

Ja sanitārie robežinspektori, pārbaudot kravu, konstatē bīstamas dzīvnieku vai augu slimības, atrod kaitēkļus vai arī ir radušās aizdomas par to esamību, tiek pieņemts prasībām par slimību un kaitēkļu ierobežošanu un likvidēšanu atbilstošs lēmums. Par to tiek informēta Labklājības ministrija, Valsts veterinārais departaments un Valsts augu aizsardzības stacija.

Sanitārā robežinspekcija ir unikāla organizācija, kas apvieno triju dienestu funkcijas, veicot veterināro, fitosanitāro un nekaitīguma kontroli uz Latvijas valsts robežas. Līdz tam to darīja Valsts veterinārais dienests, Valsts augu aizsardzības stacija un Nacionālais vides veselības centrs.

Izveidojot Sanitāro robežinspekciju, tika izveidota arī vienota kravu kontroles sistēma uz robežas, kā arī unficēta kravu reģistrācija un uzskaite. Šobrīd valsts nozīmes datu pārraides tīklam jau ir pieslēgti 23 robežkontroles punkti.

Sanitārā robežinspekcija veic vienotu kontrolei pakļauto kravu uzskaiti un reģistrāciju, kā arī sniedz regulārus pārskatus un informāciju Zemkopības ministrijai.

 

Sanitārās robežinspekcijas struktūra

Sanitārajā robežinspekcijā strādā 255 darbinieki. No tiem 34 cilvēki strādā administrācijā, bet 221 - Sanitārās robežinspekcijas kontroles punktos - uz autoceļiem, dzelzceļiem, ostās, muitas noliktavās, lidostā un pastā. Sanitārās robežinspekcijas struktūras shēmu skat. pielikumā.

Sanitāro robežinspekciju vada Sanitārās robežinspekcijas priekšnieks un četri tā vietnieki. Ar vietnieku palīdzību tiek koordinēts darbs administratīvajā sfērā, veterinārajos, fitosanitārajos, kā arī preču nekaitīguma un drošuma jautājumos.

Sanitārās robežinspekcijas administrāciju veido 6 daļas.

 

„ Juridiskā, personāla un iekšējās kontroles daļa

• piedalās likumprojektu, Ministru kabineta noteikumu projektu un citu normatīvo dokumentu izstrādē un saskaņošanā,

• nodrošina Sanitārās robežinspekcijas personālsastāva atlasi un piedalās darbinieku kvalifikācijas celšanas kursu organizēšanā un norisē,

• sadarbībā ar muitu veic tranzītkravu kontroles analīzi,

• savas kompetences ietvaros sniedz konsultācijas fiziskām un juridiskām personām Sanitārās robežinspekcijas darbības jautājumos.

Ar 2000. gada februāri šīs daļas pārraudzībā darbojas arī Iekšējās kontroles sektors, kas specifiski nodarbojas tieši ar iekšējās kontroles jautājumiem Sanitārajā robežinspekcijā.

 

„ Kvalitātes nodrošināšanas daļa

Lai uzlabotu klientu apkalpošanu un racionāli izmantotu personāla un materiālos resursus, Sanitārā robežinspekcija 1999. gadā sāka ieviest kvalitātes sistēmu atbilstoši LVS EN 45004 standartam.

Kvalitātes nodrošināšanas daļa nodarbojas ar Sanitārās robežinspekcijas sagatavošanu akreditācijai.

Kvalitātes sistēmas ieviešanu plānots pabeigt 2000. gada nogalē, kad inspekcijas kvalitātes sistēma tiks pieteikta akreditācijai Latvijas Nacionālajā Akreditācijas birojā (LATAK). Ievērojot, ka LATAK darbojas Eiropas akreditācijas sistēmā, biroja veiktā akreditācija tiek atzīta arī Eiropas valstīs.

Akreditētas inspekcijas statuss veicinās klientu un patērētāju uzticību inspekcijas darbībai, kas tiks sakārtota gan atbilstoši vispārpieņemtajām starptautiskajām prasībām attiecībā pret inspekcijām, gan arī atbilstoši pastāvošajai likumdošanai, kas ir viena no LVS EN 45004 standarta prasībām.

 

„ Informācijas daļa

• organizē kontroles punktos veikto preču kravu kontroļu datu ieguvi, to nogādi uz centrālo biroju, precizēšanu un rediģēšanu, kā arī organizē datu bāzes uzturēšanu darba stāvoklī,

• veic datu apstrādi vadības iesniegto informācijas pieprasījumu nodrošināšanai un operatīvās informācijas apmaiņu starp kontroles punktiem un Informācijas daļu, kā arī tās iesniegšanu vadībai,

• organizē datu elektroniskai ieguvei nepieciešamo darba un apstrādes programmatūru izstrādi, kā arī datu elektroniskai ieguvei un apstrādei nepieciešamo aparatūru iegādi, to bojājumu novēršanu un programmatūras uzturēšanu,

• organizē institūcijas datortīklu izveidi un to administrēšanu.

Informācijas daļas pakļautībā darbojas Datu analīzes un sabiedrisko attiecību sektors , kas veic no kontroles punktiem saņemto datu apkopošanu un analīzi. Šī sektora kompetencē ir arī informācijas nodošana Zemkopības ministrijai, tās pakļautības iestādēm, kā arī sadarbība ar masu medijiem un darbs pie sabiedrības izglītošanas.

 

„ Riska novērtēšanas daļa

• sadarbībā ar priekšnieka vietniekiem, veido preču paraugu noņemšanas procedūru izstrādi,

• veido datu bāzi kvalitātes informācijas uzkrāšanai, kas palīdz Sanitārās robežinspekcijas inspektoriem lēmuma pieņemšanas procesā,

• informācijas apmaiņas nolūkā sadarbojas ar citām iekšējā tirgus uzraudzības institūcijām.

 

Personāla izglītība un kvalifikācijas celšana

66 % no visiem Sanitārās robežinspekcijas darbiniekiem ir pabeigta augstākā izglītība, 22 % darbinieku to turpina iegūt. Sanitārajai robežinspekcijai ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Muitas koledžu, kur zināšanas šobrīd papildina 35 darbinieki.

Robežinspektoru kvalifikācija tiek paaugstināta arī ikgadējos kvalifikācijas celšanas kursos un semināros, kas tiek organizēti ar Zemkopības ministrijas un Latvijas lauksaimniecības konsultāciju centra atbalstu.

Kvalifikācijas celšana nosacīti ir sadalīta trijos mācību posmos. Pirmajā posmā inspektoriem tiek mācīts, kā strādāt ar jaunajām informācijas tehnoloģijām. Otrajā mācību posmā tiek mācīta paraugu noņemšanas tehnoloģija, kā arī organizēts darbs laboratorijās. Mācību noslēgumā inspektori mācās izvērtēt nekaitīguma kritērijus.

Sanitārajā robežinspekcijā strādā darbinieki vecumā no 20 līdz 68 gadiem. 185 no visiem strādājošajiem ir sievietes un 70 - vīrieši.

Sanitārajā robežinspekcijā strādājošo specialitāte

 

Kontrole

Veterinārajai, fitosanitārajai un preču nekaitīguma kontrolei ir atšķirīgas prasības. Tās regulē attiecīgās sfēras likumdošanas akti, kā arī pārraugošo institūciju metodiskie norādījumi.

 

Veterinārā kontrole

Sanitārās robežinspekcijas priekšnieka vietniece veterinārajos jautājumos Sandra Smuļko:

"Lai novērstu dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimību ievazāšanu un izplatīšanos Latvijā, kā arī nodrošinātu patērētāju veselībai nekaitīgu dzīvnieku izcelsmes produktu apriti iekšējā tirgū, Sanitārā robžinspekcija uz valsts robežas veic kravu veterināro kontroli".

Veterinārajai kontrolei pakļautas šādas preču grupas:

• dzīvi dzīvnieki,

• zivis un zivju produkti,

• gaļa un gaļas produkti,

• piens un piena produkti,

• dzīvnieku izcelsmes produkti, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam,

• augu un dzīvnieku valsts izcelsmes dzīvnieku barība, pakaiši,

• veterinārmedicīnā lietojamie medikamenti, biopreparāti un dezinfekcijas līdzekļi,

1999. gada jūnija sākumā Valsts veterinārais dienests no Eiropas Komisijas Pastāvīgās Veterinārās komitejas saņēma informāciju par dioksīna piesārņojumu Beļģijā, Nīderlandē un Francijā ražotajā putnu gaļā, putnu un cūku kautproduktos, olās un citos produktos. Tika noteikts aizliegums no minētajām valstīm Latvijas Republikā ievest dzīvnieku izcelsmes produktus.

Sanitārā robežinspekcija, pateicoties operatīvai informācijai un profesionāliem darbiniekiem, aktīvi un veiksmīgi reaģēja t.s. dioksīna skandāla laikā. Latvija bija viena no nedaudzajām valstīm, kas konteineru ar saindētu produkciju nosūtīja atpakaļ uz Nīderlandi.

 

Fitosanitārā kontrole

Sanitārās robežinspekcijas priekšnieka vietniece fitosanitārajos jautājumos Anda Bušmane:

"Lai nepieļautu kaitīgo organismu iekļūšanu Latvijā no ārvalstīm, kā arī aizsargātu mūsu valsti no kaitīgu organismu ieviešanās un izplatīšanās, Sanitārā robežinspekcija uz Latvijas valsts robežas veic kravu fitosanitāro kontroli. Tādējādi Sanitārā robežinspekcija aizsargā cilvēku veselību un Latvijas vidi no piesārņojuma."

Fitosanitārajai kontrolei pakļautas šādas preču grupas:

• augoši koki un pārējie augi, bumbuļi, saknes,

• griezti ziedi un dekoratīvie zaļumi,

• sēklas materiāls,

• koksne un koksnes izstrādājumi.

Sanitārā robežinspekcija pagājušajā gadā Latvijā neielaida un nosūtīja atpakaļ uz Poliju 11 kartupeļu kravas (202,2 tonnas). Laboratoriskie izmeklējumi uz kartupeļu gaišo gredzenpuvi (Clavibacter michiganensis ssp.) apliecināja, ka kartupeļi ir inficēti ar šo augu karantīnas slimību. Tika uzsākta pastiprināta šīs preču grupas kravu kontrole.

 

Nekaitīguma kontrole

Sanitārās robežinspekcijas priekšnieka vietniece nekaitīguma kontroles jautājumos Dzintra Strokša:

"Mūsu valstī atļauta tikai tādas pārtikas aprite, kas atbilst kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām. Šo prasību ievērošana nodrošina pārtikas produktu nekaitīgumu cilvēka dzīvībai, veselībai un videi, kas ir galvenie kritēriji pēc kuriem tiek veikta pārtikas produktu kontrole uz robežas."

Nekaitīguma un drošuma kontrolei pakļautas šādas preču grupas:

• pārtikas produkti,

• rotaļlietas,

• kosmētiskie līdzekļi,

• medikamenti un medicīniskie produkti, kurus izmanto cilvēki.

Sanitārā robežinspekcija īpašu uzmanību pievērš rotaļlietām, kā arī citām precēm, kas paredzētas īpaši ievainojamai un neaizsargātai patērētāju kategorijai - bērniem.

Medicīniskie produkti ir tie, kas vistiešāk ietekmē to lietotāju veselību. Tādēļ sanitārie robežinspektori pārbauda šo produktu marķējumu un realizācijas termiņu. Starp citu, humānās palīdzības kravu medikamentu realizācijas termiņu ievērošana ir viena no aktuālākajām problēmām, ar kurām robežinspektoriem nākas saskarties ļoti bieži.

Sanitārā robežinspekcija 1999. gada maijā noslēdza sadarbības līgumu ar Valsts Sanitāro inspekciju par savstarpēju informācijas apmaiņu. Savukārt ar Nacionālā vides veselības centra un Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centra laboratorijām esam noslēguši līgumus par paraugu nosūtīšanu analīžu veikšanai. Nākotnē Sanitārā robežinspekcija iecerējusi slēgt līgumus arī ar reģionālajām VVDC un NVVC laboratorijām.

Sanitārā robežinspekcija pagājušajā gadā pārbaudījusi 176 tūkstošus sanitāri higiēniskās kravas, 119 tūkstošus veterinārās un 141 tūkstoti fitosanitāro preču kravu.

Līdz nepieciešamo pavaddokumentu iesniegšanai aizturētas 202 preču kravas, bet atgrieztas atpakaļ 36 kravas. Laboratoriskajai izmeklēšanai nosūtīti vairāk nekā 400 preču kravu paraugi, savukārt iznīcināšanai nosūtītas 60 preču kravas.

Salīdzinot 1998. un 1999. gadā pārbaudīto kravu skaitu, jāsecina, ka Sanitārā robežinspekcija ir pārbaudījusi par 200 tūkstošiem kravu mazāk. Preču kravu plūsmas samazināšanās saistāma ar Krievijas ekonomisko krīzi un ir notikusi uz tranzītkravu rēķina.

 

Kontrolpunkti

 

Sanitārās robežinspekcijas inspektori kontrolē importa, eksporta un tranzīta kravas 32 robežkontroles punktos uz Latvijas robežas un 84 muitas noliktavās.

 

Autoceļi

Sanitārā robežinspekcija strādā 14 robežkontroles punktos uz Latvijas autoceļiem.

1999. gadā noslēdzās būvniecības darbi uz Latvijas austrumu robežas. Terehovas, Pātarnieku un Grebņevas robežkontroles punkti tagad daļēji atbilst Eiropas Savienības prasībām un ļauj efektīvāk Sanitārajai robežinspekcijai veikt preču kravu kontroli.

Vislielākā preču kravu plūsma 1999. gadā bijusi caur Grenctāles robežkontroles punktu. Tur sanitārie robežinspektori pārbaudījuši 43 tūkstošus preču kravu. No autoceļu robežkontroles punktiem Ainaži ir bijis otrs lielākais kontroles punkts preču kravu plūsmas ziņā. Tur pārbaudīti 40 tūkstoši preču kravu. Bet trešais lielākais kontroles punkts bijis "Meitene". Tur sanitārie robežinspektori pārbaudījuši 27 tūkstošus kravu.

Lai arī Sanitārās robežinspekcijas kontroles punkti "Meitene" un "Grenctāle", spriežot pēc kravu apgrozījuma, uzskatāmi par vieniem no lielākajiem robežkontroles punktiem, tajos veicamās sanitārās robežinspekcijas kontroles iespējas ir ierobežotas.

Sanitārās robežinspekcijas kontroles iespējas nav pietiekošas arī Rucavas, Subates, Silenes un Medumu autoceļu robežkontroles punktos.

 

Dzelzceļš

Latvijā dzelzceļš pārsvarā tiek izmantots tranzīta kravu pārvadāšanai no NVS valstīm uz Latvijas ostām un otrādi. Turklāt Latvijas dzelzceļa sliežu platums sakrīt ar NVS valstīs pastāvošo, tādēļ paredzams, ka labi attīstītais dzelzceļa tīkls kravu pārvadāšanai tiks izmantots arī turpmāk.

Dzelzceļa, tāpat kā daudzos autoceļu robežkontroles punktos, sanitārie robežinspektori strādā kontrolei neatbilstošos apstākļos bez pilnvērtīgām kravu kontroles iespējām. Līdzšinējās sarunas ar "Latvijas Dzelzceļu" ir bijušas neauglīgas un nav devušas nekādu reālu rezultātu.

Sanitārā robežinspekcija strādā 4 robežkontroles punktos uz Latvijas dzelzceļa.

 

Ostas

Sanitārās robežinspekcijas kontrolei pakļautās kravas tiek transportētas caur sešām Latvijas ostām - Rīga, Ventspils, Liepāja, Roja, Mērsrags un Salacgrīva.

1999. gadā, lai būtu iespējams operatīvi un kvalitatīvi veikt Sanitārās robežinspekcijas kontrolei pakļauto kravu apkalpošanu Rīgas ostā, tika veikta neliela punktu pārstrukturizācija, izveidojot divus kontroles punktus ar četrām kontroles vietām.

Ventspils osta jau vēsturiski ir bijis tranzītpunkts starp austrumiem un rietumiem. Lai arī pēc kopējā kravu apgrozījuma Ventspils osta ir lielākā osta Latvijā, pēc Sanitārās robežinspekcijas kontrolei pakļauto kravu apjoma, tā 1999. gadā ierindojusies ceturtajā vietā.

Liepājas ostā ienākošo kravu skaits 90-95% ir no Eiropas Savienības valstīm. Pamatā ostā ienākošās kravas nodrošina prāmju līnijas no Zviedrijas un Vācijas.

Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, mūsu valsts ostas kļūs par ES ārējām ostām un tām būs svarīga loma preču kustībā Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijās, kā arī preču kustībai no Eiropas Savienības dalībvalstīm uz trešajām valstīm.

1999. gadā Satiksmes ministrija pasūtīja pētījumu "Par Sanitārās robežinspekcijas kontroles punktu izveidi Latvijas ostās". Pētījuma rezultātā, ņemot vērā pašreizējo Sanitārās robežinspekcijas kontrolei pakļauto kravu plūsmu un attīstības perspektīvas ostās, paredzēts iespējamais Sanitārās robežinspekcijas kontroles punktu un vietu plānojums.

Pētījums iesaka izbūvēt centrālos kontroles punktus Rīgas tirdzniecības ostā un Ventspils brīvostā, kā arī iekārtot vairākas kontroles vietas tajās.

 

Lidosta

Lidosta "Rīga" ir vienīgais robežkontroles punkts Latvijā, caur kuru notiek gaisa pārvadājumu realizācija.

Arī lidostā ir nepieciešams veikt būvniecību, lai nodrošinātu Sanitārās robežinspekcijas kontroli atbilstoši Eiropas Savienības prasībām.

1999. gadā lidostas "Rīga" sanitārie robežinspektori pārbaudījuši 11 tūkstošus preču kravu.

 

Muitas noliktavas

Sanitārā robežinspekcija veic preču kravu kontroli 84 muitas noliktavās visā Latvijā.

1999. gadā tika izmainīta kontroles tehnoloģija muitas noliktavās - izveidojot 4 apvienotos Sanitārās robežinspekcijas kontroles punktus tajos Rīgas reģionos, kur koncentrējas liels skaits noliktavu.

Līdz ar šādu punktu izveidi Sanitārās robežinspekcijas kontrole kļūst kvalitatīvāka, punktu darba laika ilgums ir 11 stundas, un klientiem tiek nodrošināta pastāvīga visu Sanitārās robežinspekcijas speciālistu pieejamība.

 

Informācijas sistēma

Nevienas institūcijas darbs šodien nav iedomājams bez modernajām informācijas apstrādes tehnoloģijām. Īpaši svarīgi tas ir institūcijām, kuru galvenais uzdevums ir gādāt par patērētāju drošību.

Pateicoties speciālas programmatūras izstrādes projektiem, kas tika uzsākti praktiski ar institūcijas izveides brīdi, pirmie dati no kontroles punktiem elektroniskā veidā tika iegūti jau trīs mēnešus pēc darbu uzsākšanas. Kontroles punktos pielietojamā darba programma piedzīvojusi vairākus jauninājumus, precīzāk nodrošinot institūcijai nepieciešmās funkcijas, kā arī piemērojoties atbilstošajām valsts likumdošanas un Eiropas Savienības direktīvu prasībām.

Lai iegūtos datus varētu izmantot kā informāciju lēmumu pieņemšanas atbalstam, datu apmaiņas nodrošināšanai izmantojam valsts nozīmes datu pārraides (VNDP) tīkla iespējas un, kur tas nav iespējams, pielietojam iezvanīšanos pa sakaru kanāliem ar modemu starpniecību.

Kā pirmais VNDP tīklam 1998.gada sākumā tika pieslēgts centrālais birojs un līdz gada beigām jau bija pieslēgti arī 11 kontroles punkti. 1999.gads noslēdzās ar 10 jauniem pieslēgumiem. Šobrīd atsevišķi kontroles punkti datu apmaiņai izmanto arī modemus, tomēr jāatzīst, ka no diskešu izmantošanas šajā nolūkā vispār vēl neesam varējuši atteikties. Šobrīd, izmantojot tīkla radītās iespējas, informācijas apmaiņa ar 25 kontroles punktiem iespējama reālā laika režīmā, kā piemēram tas nepieciešams par atpakaļatgriezto kravu datiem blakus esošajiem kontroles punktiem.

Vairākos noslogotākajos kontroles punktos izveidoti lokālie tīkli, kas nodrošina pieejamo aparatūras un programmatūras resursu ērtāku un efektīvāku izmantošanu.

Sanitārās robežinspekcijas datu bāzēs atrodas dati par vairāk kā vienu miljonu preču kravu sanitāro robežkontroļu rezultātiem.

 

Starptautiskā sadarbība

Latvijai gatavojoties iestāties Eiropas Savienībā, preču kravu veterinārās, fitosanitārās un nekaitīguma robežkontroles nozīme pieaug, tādēļ Sanitārā robežinspekcija aktīvi piedalās Eiropas Savienības un Latvijas likumdošanas harmonizēšanā robežkontroles jomā.

Sanitārajai robežinspekcijai ir izveidojušies labi kontakti ar Baltijas valstu, kā arī Eiropas Savienības valstu attiecīgajām atbildīgajām institūcijām.

Pagājušā gada nogalē Sanitārā robžinspekcija iekļāvās Latvijas - Vācijas - Francijas twinning projekta darbā, kas paredz arī palīdzību Latvijas robežas sakārtošanā atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Projekts paredz ne tikai pašreizējās robežkontroles sistēmas izvērtēšanu, bet arī jau dažu Eiropas Savienības prasību izpildi robežkontroles jomā.

Sanitārajai robežinspekcijai ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Somijas veterināro un augu aizsardzības dienestu, kā arī Somijas Muitas laboratoriju.

Sanitārās robežinspekcijas attiecīgie atbildīgie speciālisti iekļauti asociēto valstu fitosanitārajā un veterinārajā darba grupā, kur tiek apspriesti Latvijas valstī aktuālie veterinārie un fitosanitārie jautājumi, kā arī risinātas ar robežkontroli saistītās problēmas.

 

Sanitārās robežinspekcijas kontrole un maksa

1999. gada 28. septembrī LR Ministru kabinetā tika apstiprināti grozījumi Sanitārās robežinspekcijas nolikumā, kas nosaka, ka tranzīta un importa kravu pārvadātājiem par Sanitārās robežinspekcijas pakalpojumiem ir jāmaksā.

Maksa par kravu veterināro, fitosanitāro, kā arī nekaitīguma un drošuma kontroli uz robežas, veicina līdzvērtīgu pašmāju un importa preču pastāvēšanu Latvijas tirgū, bet par kravu kontroli iekasētā nauda ļauj daļēji segt kravu kontroles izdevumus. Tas nozīmē, ka nevis Latvijas valsts, bet gan paši uzņēmēji maksā par kravu pārbaudi. Līdz šim Sanitārās robežinspekcijas finansu līdzekļus veidoja tikai valsts pamatbudžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, tagad to papildina arī samaksa par kravu kontroli.

Bija jārada jauna sistēma, mehānisms, kas ļautu ātri un kompetenti iekasēt maksu par pakalpojumiem uz robežas.

Saskaņā ar grozījumiem, pirmos jaunā sistēma skāra preču importētājus, jo maksa par importa kravu kontroli stājās spēkā jau ar 1999. gada 1. novembri. Tranzīta kravu pārvadātājiem bija jāsāk maksāt ar 2000. gada 1. februāri.

 

Sanitārās robežinspekcijas kontrolpunkti

SRKP	TEL./ FAKSS	e-pasts
Ainaži	4043547	0920ain@sr.gov.lv
Valka 2	4707230	0631val@sr.gov.lv
Veclaicene	4322589	0641vec@sr.gov.lv
Vientuļi	4581116	0712vie@sr.gov.lv
Grebņeva	5733257	0721gre@sr.gov.lv
Terehova	5742696	0722ter@sr.gov.lv
Pāternieki	5682305	0731pat@sr.gov.lv
Silene	9360706	0814sil@sr.gov.lv
Medumi	5498207	0811med@sr.gov.lv
Grenctāle	3960335	0531gre@sr.gov.lv
Meitene	3061507	0511mei@sr.gov.lv
Subate	5465216
Rucava	3486374	0413ruc@sr.gov.lv
Rēzeknes preču stacija	5883992	0742rez@sr.gov.lv
Daugavpils preču stacija	5873007	0816dau@sr.gov.lv
Jelgavas dzelzceļa stacija	5842326	0512jel@sr.gov.lv
Rīga - Šķirotava	5837171	0204pre@sr.gov.lv
Rīga - Krasta	7329606	0215kra@sr.gov.lv
Rīgas tirdzniecības osta	7329956	0210kon@ar.gov.lv
Rīgas zvejas osta	7353036
Ventspils osta	3668253
Liepājas osta	3488248	0411lie@sr.gov.lv
Lidosta "Rīga"	7207881	0240lid@sr.gov.lv
Rīgas muitas kravas daļa	7701985	0206krd@sr.gov.lv
Rīgas pasažieru stacijas
bagāžas nodaļa	5832226

 

Sanitārās robežinspekcijas administrācija

Sanitārās robežinspekcijas priekšnieks	7027282	jkinna@sr.gov.lv
Priekšnieka vietniece	7027426	iveta@sr.gov.lv
Priekšnieka vietniece veterinārajos jautājumos	7027124	sandra@sr.gov.lv
Priekšnieka vietniece fitosanitārajos jautājumos	7027111	anda@sr.gov.lv
Priekšnieka vietniece nekaitīguma jautājumos	7027061	dzintra@sr.gov.lv
Priekšnieka palīgs	7027282
Juridiskā, personāla un iekšējās kontroles daļa	7027339
Kvalitātes nodrošināšanas daļa	7027472
Informācijas daļa	7027224
Riska novērtēšanas daļa	7027669
Grāmatvedības un finansu daļa	7027153
Saimniecības daļa	7027166

Pielikums

Sanitārās robežinspekcijas pakļautības shēma

Sanitārās robežinspekcijas struktūra

Sanitārā robežinspekcija un sabiedrība

Sanitārā robežinspekcija aktīvi darbojas sabiedrisko attiecību jomā, informējot un izglītojot sabiedrību.

Sanitārās robežinspekcijas darbs ir cieši saistīts ar Latvijas sabiedrību, kas savā uzturā patērē ne tikai pašmāju, bet arī importa produkciju. Un tieši mūsu institūcija ir tā, kas uz robežas pārbauda importa preces nekaitīgumu gan Latvijas patērētājiem, gan dzīvniekiem, gan videi. Tādēļ Sanitārā robežinspekcija sadarbojas ar masu medijiem, ar to starpniecību regulāri informējot Latvijas sabiedrību par Sanitārās robežinspekcijas aktivitātēm.

Masu mediju pārstāvji jebkurā laikā var iegūt atbildes uz interesējošiem un aktuāliem jautājumiem, kā arī Sanitārās robežinspekcijas darbinieku komentārus dažādās situācijās.

 

Mainīgā Eiropas Savienība

Lai ieviestu kārtību struktūrās attiecībā uz Eiropas Savienības pārtikas drošību, 2000. gada sākumā Eiropas Komisija nāca klajā ar tā saucamo "baltās grāmatas par nekaitīgu pārtiku" projektu.

Patlaban Eiropas Savienībā spēkā esošā likumdošana paredz dzīvnieku izcelsmes pārtikas kontroli uz robežas, tomēr nākotnē, lai nodrošinātu nekaitīgas pārtikas apriti, importa kontrolei uz Eiropas Savienības robežām vajadzētu paplašināties, aptverot visas pārtikas preces un dzīvnieku barību, kā arī nepieciešams identificēt efektīvāku kontroles sistēmu. Gadījumā, ja tiks apstiprināta iepriekš minētā koncepcija, būs nepieciešams precizēt kontrolējošo institūciju atbildības jomas, izveidojot Pārtikas aģentūru, un ieviest uz riska analīzes un piesardzības principa balstītu kontroli.

Pēc Sanitārās robežinspekcijas gadagrāmatas apkopojuma