Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs G.Bērziņš

Ekonomikas ministrija, izpildot Ministru prezidenta A.Bērziņa 2001. gada 18. oktobra uzdevumu (rezolūcija Nr. 45/4575 – k), ir izskatījusi un sniedz atbildes uz deputātu jautājumiem par īpaši atbalstāmo reģionu attīstību un Reģionālajam fondam paredzamo finansējuma apjomu 2002. gadā.

Izvērtējot Īpaši atbalstāmo reģionu attīstības programmas darbību pirmajos divarpus gados (1998. g. 2. pusgads — 2000. g.), var atzīmēt šādus galvenos programmas darbības efektivitātes kvalitatīvos un kvantitatīvos rezultātus:

a) kvantitatīvie:

• izveidotas 1899 jaunas pastāvīgas un 1614 sezonas darba vietas, saglabātas 3200 darba vietas;

• aprēķinātais ieguldījumu efektivitātes koeficients (0,226) attiecībā uz izveidotām un saglabātām darba vietām ļauj secināt, ka katrs no Reģionālā fonda, pašvaldību un privāto personu ieguldītajiem latiem šajā periodā vidēji gadā ir devis 23 santīmu kopējās pievienotās vērtības pieaugumu;

• līdz 2001. gada sākumam uz katru Reģionālā fonda ieguldīto latu tiešajos nodokļos ir nomaksāti 3,13 lati;

b) kvalitatīvie:

• lauku iedzīvotāju aktivitātes pieaugums;

• uzņēmējdarbības vides sakārtošana;

• pašvaldību un uzņēmēju sadarbības paplašināšanās, kā arī uzņēmēju konsultatīvā atbalsta nodrošināšana;

• uzņēmēju kooperācijas un specializācijas sekmēšana;

• netradicionālo saimniekošanas formu un tūrisma vides attīstība lauku teritorijās.

Jautājumā par paredzamo finansējuma apjomu informējam, ka Īpaši atbalstāmo reģionu attīstības programmas realizācijai valdība 2002. gada valsts budžeta projektā ir paredzējusi finansējumu Ls 992 000 apmērā, no tiem 800 000 latu nodrošinās ilgtermiņa saistību izpildi par 1998. — 2000. gadā programmas ietvaros uzsāktajiem projektiem, bet 192 000 latu varētu tikt izmantoti jauno projektu kopfinansēšanai, galvenokārt kredītprocentu segšanai.

Jautājumā par papildu aktivitātēm uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai īpaši atbalstāmajos reģionos atzīmējam, ka Hipotēku un zemes banka kopš pagājušā gada īsteno Ministru kabineta apstiprināto Mazo un vidējo uzņēmēju (MVU) attīstības kreditēšanas programmu un šobrīd ir uzsākta šīs programmas otrā fāze, kuras ietvaros tiek kreditēti maza apjoma un paaugstināta riska projekti.

Šīs programmas ietvaros īpašs atbalsts, cita starpā, pirmoreiz tiks piešķirts tiem uzņēmējiem, kas vēlas izvērst uzņēmējdarbību īpaši atbalstāmajos reģionos. Šīs programmas īstenošanai finansējuma piesaistīšanai izmantots valsts galvojums.

Papildus jāmin, ka Ministru kabineta uzdevumā Ekonomikas ministrija ir izveidojusi divas starpministriju darba grupas, kuru uzdevums ir izstrādāt priekšlikumus MVU attīstības Nacionālās programmas aktualizācijai (izpildes termiņš — 2002. gada 1. pusgads) un šīs kategorijas uzņēmēju valsts atbalsta praktiskā modeļa izveidei (pašreizējo atbalsta struktūru darbības optimizācija).

2001. gada 1. novembrī Ekonomikas ministra vietā G.Bērziņš

Ministru prezidenta A.Bērziņa uzdevumā atbildam uz deputātu jautājumu ar reģ. Nr.137.

Konsultējoties ar Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas prezidentu Vilni Rantiņu un pašreizējo likvidējamās a/s “RAF” teritorijas īpašnieku SIA “Baltiva” ģenerāldirektoru Aivaru Janovski, ir noskaidrots, ka strīda rezultātā starp a/s “RAF” teritorijas pašreizējo īpašnieku SIA “Baltiva”, SIA “PIKSO” un Finansu ministriju par īpašuma tiesībām uz iebūvētajām 42 lielgabarīta presēm, kas piemērotas dažāda izmēra auto virsbūvju detaļu ražošanai un uzskatāmas par vērtīgām arī Rietumeiropas valstu ražotāju skatījumā, minētās iekārtas kā a/s “RAF” īpašumu šobrīd pārvalda tiesas iecelts administrators, un ir gaidāms jauns tiesvedības process. Iespējamā ražošanas atsākšana bijušajā a/s “RAF” teritorijā saistāma ar minēto iekārtu izmantošanu, un pusi no iekārtu vērtības veido to uzstādīšanas izmaksas.

SIA “Baltiva” ir vienojusies ar Jelgavas pilsētas vadību par pakāpenisku ražošanas atsākšanu, kā arī pēdējā gada laikā apmaksājusi visus izdevumus, kas saistīti ar teritorijas apsargāšanu un infrastruktūras uzturēšanu.

Pēdējos trijos gados Latvijas Attīstības aģentūras veikto mārketinga pasākumu rezultātā ir radīta triju ārvalstu kompāniju interese (Somija un Vācija) par iespējamo autobūves daļu ražošanas izvietošanu Jelgavā, kas saistītos ar ievērojamu ārvalstu tiešo investīciju veikšanu un nepieciešamo tehnoloģiju pārnešanu uz bijušo a/s “RAF”. Galvenais šķērslis, kas novirzīja potenciālos investorus uz citām valstīm, bija tieši neprognozējamais iznākums ar minēto unikālo prešu likteni.

Pamatojoties uz augstākminēto, iesakām veicināt visām pusēm izdevīgu mierizlīguma parakstīšanu, kas rosinātu iniciatīvu SIA “Baltiva” un nodrošinātu minēto iekārtu izmantošanu ražošanas atsākšanai. Kamēr šis jautājums nav atrisināts, ir apšaubāma jebkāda potenciālo investoru interese par bijušo a/s “RAF”.

2001. gada 24. oktobrī Ekonomikas ministrs A.Kalvītis

Ekonomikas ministrija iesniedz atbildes uz 16.10.2001. vēstulē Nr.138 minētajiem jautājumiem:

1. un 2. Ekonomikas ministrijā ir izskatīts akciju sabiedrības “Latvijas gāze” akciju pirkuma–pārdevuma līgums, un akciju sabiedrība “Latvijas gāze” ir informēta, ka juridiski nepamatots ir apgalvojums par saistību nepildīšanu no valsts puses jautājumā par dabasgāzes cenas un tarifu regulēšanu vietējiem rūpnieciskajiem patērētājiem. Uzskatām, ka līgumā lietotais termins “domestic endconsumer” ir lietots pareizi — tiešā tulkojumā “iekšzemes galapatērētājs”, ko apliecina vairākas gan Latvijā, gan ārvalstīs izdotās vārdnīcas. Bez tam, minētā līguma krievu valodas redakcijā ir lietots termins “vtcnysq gjnht,bntkm” — tulkojumā “vietējais patērētājs”. Tā kā līgums slēgts vairākās valodās, to nevar tulkot no katras valodas ar citādu nozīmi.

Vēršam uzmanību, ka 1997.gada 2.aprīlī starp Privatizācijas aģentūru un akciju sabiedrībām “Latvijas gāze”, “Ruhrgas”, “Preussen Elektra” un “Gazprom” noslēgtajos līgumos ir ietverta atsauce uz tolaik spēkā esošo likumu “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”. Minētais likums noteica, ka enerģijas patērētājs šī likuma izpratnē ir fiziska vai juridiska persona, kas pērk energoresursus, lai tos izmantotu energoapgādei vai savām vajadzībām, nešķirojot to pēc darbības virziena.

3. Ekonomikas ministrija nav ierosinājusi valdībai meklēt kompromisu strīdā ar a/s “Latvijas gāze”, bet gan ir izstrādājusi koncepcijas projektu “Par dabasgāzes tirgus liberalizāciju Latvijas Republikā saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 98/30/EC “Par vienotiem noteikumiem iekšējam dabasgāzes tirgum””, kuru 2001.gada 23.oktobrī izskatīja Ministru kabineta sēdē. Koncepcijas mērķis ir nodrošināt konkurenci dabasgāzes apgādē Latvijā, kā arī saskaņot regulējošos normatīvos aktus ar Eiropas Savienības likumdošanas prasībām.

4. Saskaņā ar minēto koncepciju sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija paredz pārskatīt dabasgāzes tarifu aprēķinu metodoloģiju, kurā tiktu noteikti pārvades, sadales un uzglabāšanas tarifi, nevis gāzes galatarifi. Vienlaikus Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija veiks uzraudzību, lai a/s “Latvijas gāze” ļaunprātīgi neizmanto savu monopolstāvokli.

5. Dabasgāzes cenas rūpnieciskajiem patērētājiem ir paredzēts atbrīvot pakāpeniski, pēc tam, kad tiks izstrādāti normatīvie akti, lai radītu priekšnoteikumus liberalizēta dabasgāzes tirgus ieviešanai un nodrošinātu trešās puses pieeju dabasgāzes tīkliem, lai radītu iespēju alternatīvajiem jauniem gāzes piegādātājiem piegādāt dabasgāzi Latvijai. Pastāvot konkurencei, dabasgāzes cenas varētu samazināties.

6. Skatīt 4.un 5.punktu.

2001.gada 26.oktobrī Ekonomikas ministrs A.Kalvītis

Saskaņā ar Ministru prezidenta 2001. gada 22. oktobra rezolūciju Nr. 45/4715–k Ekonomikas ministrija sniedz atbildi uz Saeimas deputātu jautājumu Nr. 140.

BO SIA “Latvijas Garantiju aģentūra” (LGA) tika izveidota 1998. gada 21. janvārī. LGA dibinātāji ir PVAS “Latvijas eksportkredīts”, VAS “Latvijas Attīstības aģentūra” un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. LGA tika dibināta ar mērķi sniegt Latvijas uzņēmējiem atbalstu aizdevuma garantiju veidā.

Mazo un vidējo uzņēmumu, īpaši jaundibināto, aktuālākā problēma, kas liedz pieeju kredītresursiem, ir kredīta nodrošinājuma nepietiekamība. Šādā situācijā rodas nepieciešamība pēc valsts atbalsta instrumenta, kas spētu atrisināt kredīta izsniegšanai nepieciešamā nodrošinājuma trūkuma problēmu. LGA dibināšanas mērķis bija šāda atbalsta mehānisma radīšana.

LGA izsniegto garantiju segums tiek nodrošināts ar Rezerves fonda līdzekļiem, kurus saskaņā ar LGA Finansēšanas līgumu ir piešķīrusi Ekonomikas ministrija un Eiropas Komisijas delegācija Latvijā, — attiecīgi LVL 500 000 un EUR 700 000.

Saskaņā ar līgumu starp LGA un Latvijas banku 80% no finansu līdzekļiem ir jāiegulda Latvijas valsts vērtspapīros, tādējādi garantējot LGA finansu resursu izvietojumu drošību. Pārējā LGA naudas līdzekļu daļa ir ieguldīta vadošo Latvijas komercbanku depozītos.

2001. gada 1. novembrī LGA rīcībā esošie finansu resursi, kas izvietoti Latvijas valsts parādzīmēs, vadošo Latvijas komercbanku depozītos, kā arī norēķinu kontā, veido LVL 941 800. Šī summa ietver arī uzkrātos procentus no finansu resursu izvietojuma Latvijas valsts parādzīmēs un banku depozītos.

LGA izsniegto garantiju statusu nosaka 1998. gada 17. aprīlī ar Latvijas Banku parakstītais līgums. Saskaņā ar šo līgumu LGA garantijas tiek pielīdzinātas Latvijas valsts garantijām, un LGA var uzņemties saistības pašu kapitāla divkāršā apmērā.

Izstrādājot Finansēšanas līguma normas attiecībā uz LGA aizdevumu garantēšanas nosacījumiem, nekonsultējoties ar Latvijas banku pārstāvjiem, par pamatu tika ņemta Austrijā praktizētā shēma, paredzot, ka uzņēmuma maksātnespējas gadījumā tiek kompensēts līdz 70% no bankas zaudējumiem pēc visa nodrošinājuma realizācijas, kā rezultātā uz Finansēšanas līguma nosacījumu pamata izstrādātie LGA aizdevumu garantēšanas nosacījumi neatbilda reālajam tirgus stāvoklim.

Saskaņā ar Latvijas Bankas normatīvajiem dokumentiem pēc šādas shēmas izsniegtā garantija nevar tikt iekļauta nodrošinājuma masā, tādējādi LGA garantiju izsniegšana neatrisina tās galveno uzdevumu — papildināt aizdevuma saņemšanai nepieciešamo nodrošinājumu.

Ņemot vērā minētos apstākļus, laikā no LGA izveidošanas līdz pašreizējam brīdim ir realizēti tikai septiņi projekti. Pieļaujamais saistību limits ir izmantots par nepilniem 10%.

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un šā gada 25. septembrī iesniegusi izskatīšanai Ministru kabinetā Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par privatizējamai valsts akciju sabiedrībai “Latvijas eksportkredīts” piederošo bezpeļņas organizācijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Garantiju aģentūra” kapitāla daļu saglabāšanu valsts īpašumā un nodošanu Ekonomikas ministrijas turējumā”. Paredzams, ka šis tiesību akta projekts tiks izskatīts un pieņemts Ministru kabinetā šā gada novembrī. Pēc tam, kad Ekonomikas ministrija būs pārņēmusi “Latvijas eksportkredītam” piederošās LGA daļas, ir paredzēts uzsākt pārrunas ar Eiropas Komisijas delegāciju Latvijā par LGA aizdevumu garantēšanas nosacījumu maiņu, lai šie nosacījumi būtu izdevīgi kā uzņēmējiem, tā bankām. Šajā sakarā LGA ir sagatavojusi priekšlikumus un pamatojumu garantiju sistēmas pilnveidošanai, kas iesniegti Ekonomikas ministrijā, kā arī darba grupai priekšlikumu izstrādei mazo un vidējo uzņēmēju valsts atbalsta praktiskā modeļa izveidei. Ekonomikas ministrija šobrīd izvērtē šos priekšlikumus.

2001. gada 6. novembrī Ekonomikas ministrs A.Kalvītis