Uz Saeimas deputātu jautājumiem sniegtās atbildes

Pēc 2001.gada 6.decembra sēdes

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Kā mums šodien bija paredzēts, tātad piecos aicināti bija virkne ministru atbildēt uz deputātu jautājumiem. Tātad šobrīd mums ir ieradies ekonomikas ministrs Kalvīša kungs, kuram bija jautājums ... Tā. Jums bija jautājums tā, tā, tā... vesela rinda, jā, es skatos. Jums ... Pirmais ir 135. reģistra numurs. Tātad deputātu Jurkāna, Sokolovska, Golubova, Bekasova, Maksimova, Lujāna, Deņisova jautājums “Par īpaši atbalstāmo reģionu attīstības paātrināšanu”. Tas ir Ministru prezidentam. Ā, jūs sniegsiet uz to atbildi, ja? Lūdzu!

A. Kalvītis (ekonomikas ministrs) ...Man uz rokas nav, bet Saeimā jābūt.

Sēdes vadītājs. Ja ministrs saka, tad pēc Latvijas Civillikuma arī mutisks rīkojums ir rīkojums. Un, ja viņam Ministru prezidents ir uzdevis tādu uzdevumu, tad mums būtu jātic gan ministram, gan Ministru prezidentam.

A.Kalvītis. Tātad par īpaši atbalstāmo reģionu attīstības paātrināšanu. Ir iesniegta rakstiska atbilde. Vienīgi, ko es varētu piebilst pie rakstiskās atbildes, ir tas, ka Saeimā šodien ir nodots Reģionālais likums. Jūs zināt, ka reģionālā politika tiks apkopota no 1.janvāra zem īpašu uzdevumu ministra Zīles kunga, un Ekonomikas ministrija arī visus savas reģionālās attīstības instrumentus, ieskaitot Reģionālo attīstības fondu un cilvēkus, kas strādā ar reģioniem, nodos Finansu ministrijai. Tas ir viss, ko es jums varētu piebilst. Paldies!

L.Bojārs (LSDSP). Nu gandrīz1 miljons latu, ja? Un tagad Zīles kungs vai tad turpinās visu to darbību, to, ko veica Ekonomikas ministrijas, jo līdz šim laikam viņas tādas aktīvas darbības tautsaimniecībā diemžēl nav redzētas un, es domāju, diez vai arī būs.

A.Kalvītis. Es varētu komentēt, ka man kā ekonomikas ministram, protams, ļoti žēl, ka man jādod tik labs instruments kā Reģionālās attīstības fonds, kurā mēs ar lielām mokām vēl no Ekonomikas ministrijas rezervēm pielikām 80 000 latiem gandrīz 2000 klāt, bet tāds diemžēl ir valdības lēmums un to var tikai mainīt, ja gadījumā Reģionālajā likumā Saeima veiks kaut kādus savādākus grozījumus. Bet skaidrs, ka no 1.janvāra tas būs zem Zīles.

L.Bojārs. Īpašo uzdevumu ministrs, un kādi viņam ir sakari ar šiem reģioniem? Ar īpaši atbalstāmiem?

A.Kalvītis. Nu, šo jautājumu acīmredzot jūs varētu uzdot Zīles kungam, jautājot, kāda būs viņa kā atbildīgā ministra politika reģionos.

Sēdes vadītājs. Es saprotu, godājamie kolēģi, ka jūs neapmierina premjera deleģētais ministrs. Bet viņš sniedz jums atbildi Ministru prezidenta vārdā. Tātad atbilde ir saskaņota ar Ministru prezidentu. (Kāds kaut ko runā no zāles.)

Godājamie kolēģi! Jūs varat uzstādīt divus papildjautājumus, un ministrs ir atbildējis. Tātad, ja jūs neapmierina... Jā, lūdzu, Golubova kungs.

A. Golubovs (PCTVL). Kāpēc mūs neapmierina? Tā kā deputātiem ir iespēja uzdot divus jautājumus, mūs neapmierina atbilde uz otro jautājumu, tāpēc mēs gribam redzēt Ministru prezidentu.

Sēdes vadītājs. Tādā gadījumā acīmredzot jums jāuzraksta vēl viens jautājums Ministru prezidentam, ka jūs neesat ar esošo atbildi apmierināti, un tad būs nākamā atbilde.

Paldies! Tātad nākamais jautājums, uz kuru būtu ministram jāatbild, tas ir Bojāra kunga jautājums “Par automobiļu konstrukciju komponentu ražošanas iespējām Latvijā, akciju sabiedrības “RAF” teritorijā”. Lūdzu, ministra kungs!

A.Kalvītis. Diemžēl šo jautājumu es neesmu kā ministrs saņēmis, bet es mēģināšu atbildēt mutiski, jo rakstiski tas nav iesniegts... Ir iesniegts?

Sēdes vadītājs. Ir iesniegts... Ir.

A.Kalvītis. Ā... ir... skaidrs, es vienkārši esmu palaidis garām. Tātad, kas attiecas uz RAF, tad RAF šobrīd ir diemžēl... privatizācijas process RAF ir beidzies ļoti neveiksmīgi. Un RAF praktiski nav iespējams tātad nopietni šobrīd strādāt ar automobiļu rezerves daļu ražošanu. Ir atsevišķas citas kompānijas Latvijā, kas ļoti labi un normāli ar šīm lietām nodarbojas, kā bijušais “Autopribor” un citas rūpnīcas, bet diemžēl RAF stāvoklis un maksātnespēja, un administratoru iepriekšējā rīcība ir novedusi pie tā, ka šī rūpnīca praktiski ir nefunkcionējoša uz šodienu.

Sēdes vadītājs. Tā, lūdzu, Bojāra kungam mikrofonu pieslēgt.

L.Bojārs (LSDSP). Jā, par cik bija lielāko automobiļu ražotāju sanāksme Rīgā, tas ir, kādu mēnesi laikam iepriekš... tad man arī rodas jautājums: kāpēc pie kriminālatbildības netiek saukta tā vai tie, kas tur bija pilnvaroti RAF rūpnīcā, kuri izsaimniekoja, nu, ļoti dārgas iekārtas, kuras maksā desmitiem miljonu, tika pārdotas par desmit tūkstošiem. Tad kad viņi nesīs kriminālatbildību par patiesībā tautai piederošo materiālo vērtību nozagšanu?

A.Kalvītis. Kriminālatbildību... krimināllietu var ierosināt prokuratūra, un tā nav Ekonomikas ministrijas kompetence.

L.Bojārs (runā bez mikrofona).

A.Kalvītis. Ekonomikas ministrijas kompetence ir nodarboties ar uzņēmumu privatizāciju, un ar to arī Ekonomikas ministrija nodarbojusies, realizējot šo politiku caur Privatizācijas aģentūru. Tā kā konkrētajos gados Privatizācijas aģentūras mēģinājumi restrukturizēt RAF un privatizēt ir bijuši nesekmīgi galvenokārt tādēļ, ka RAF kļuva maksātnespējīga, tad šo rīcību ar RAF pamatlīdzekļiem veic administratori, kuri tiek iecelti no tiesas, un Ekonomikas ministrijai nav tiešas ietekmes uz administratoru darbu, un administrators tad arī vērtē, vai ir jāsauc iepriekšējā vadība pie kriminālatbildības vai nav, un vēl jo vairāk — tiesa vērtē, vai administrators nav veicis kādas nelikumīgas darbības, pārdodot rūpnīcas īpašumus. Tā ka šinī gadījumā mums iespēju ietekmēt šo procesu praktiski nav. Ar to nodarbojas tiesa.

Sēdes vadītājs. Paldies! Divus jautājumus jūs esat papildus uzstādījis, Bojāra kungs! Paldies!Ministrs ir atbildējis uz šo jautājumu.

Nākamais jautājums arī ekonomikas ministram ir deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Sokolovska,Golubova, Maksimova un Plinera jautājums par rūpjām kļūdām, kas pieļautas uzņēmuma “Latvijas gāze” privatizācijas procesā”.

Arī atbilde ir sniegta, bet tātad jūs atbilde neapmierina, un jūs vēlaties vēl mutiski arī? Paldies...

A.Kalvītis. Ir rakstiski... Man nav ko piebilst...

Sēdes vadītājs. Apmierina? Jā, paldies, ir rakstiska atbilde.

Nākamais jautājums, kas arī ir jums adresēts... Tātad jautājuši ir deputāti Leons Bojārs, Freimanis, Leja, Salkazanovs, Kalniņš “Par Latvijas Garantiju aģentūras darbību” . Arī Kalvīša kungs ir parakstījis atbildi. Bojāra kungs, jūs vēlaties vēl mutisku atbildi?

A.Kalvītis. Es gribētu saņemt mutiskus jautājumus. Mēs esam jau ļoti precīzi aprakstījuši pašreizējo darbību Latvijas Garantiju aģentūrā...

L.Bojārs (nerunā mikrofonā). ...... šīs aģentūras darbība, lai tā tik tiešām būtu darbība, bet nebūtu tas... lai nepaliktu tas uz papīra, kā vienmēr.

A.Kalvītis. Tātad mēs esam veikuši konkrētu rīcību, neskatoties uz to, ka mēs esam bijuši līdz šim ļoti apgrūtināti ar Garantiju aģentūras darbināšanu tādēļ, ka Garantiju aģentūra simtprocentīgi piederēja “Latvijas eksporta kredītam”, kurš šobrīd ir uz maksātnespējas robežas un tādēļ tagad Ministru kabineta rīkojumi tiks izskatīti tuvāko divu nedēļu laikā valdības sēdēs, kurās Garantiju aģentūra tiks pilnībā nodalīta no Latvijas eksporta kredīta, tādā veidā kļūstot par patstāvīgu institūciju Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, un tad būs iespējama tās darbināšana. Līdz tam brīdim, kamēr šo kapitālu pārvalda Latvijas eksporta kredīts, šī organizācija nebija spējīga funkcionēt. Tā ka darbības tiek veiktas, un es ceru, ka no jaunā gada “Latvijas garantiju aģentūra” sāks realizēt garantiju izsniegšanu maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Jūs vēl... Lūdzu, otrais jautājums.

L.Bojārs. Jā, kas tad atbildēs tomēr par to “Eksporta kredīta” darbību un tiem naudas līdzekļiem, kas ir atkal nozuduši?

A.Kalvītis. Tātad par “Eksporta kredītu” es jums varētu atbildēt, ka Ekonomikas ministrija Kabineta uzdevumā ir griezusies prokuratūrā izvērtēt atbildīgo amatpersonu atbildību. Prokuratūra pārkāpumus diemžēl nav konstatējusi, lai ierosinātu lietu pret viņiem uz šobrīdi. Bet līdz šim brīdim Ekonomikas ministrija šīs amatpersonas nav atbrīvojusi no atbildības kā bijušos valdes locekļus un padomes locekļus “Latvijas eskporta kredītā”. Tā ka, ja likvidācijas procesā tiks konstatētas ļaunprātības, no viņiem atbilstoši likumam būs iespējams piedzīt... ne piedzīt, bet pieprasīt atlīdzību par nodarītajiem zaudējumiem. Bet prokuratūra nav ierosinājusi krimināllietu pēc Kabineta lūguma, kā mēs to lūdzām.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad adresētie jautājumi Kalvīša kungam... Kalvīša kungs ir atbildējis, tai skaitā arī pirmo jautājumu, ko Ministru prezidents bija viņam pāradresējis.

Godājamie kolēģi! Jums vajadzēja saņemt arī rakstiskās atbildes no finansu ministra, tur gan Salkazanova kungs ir pirmais jautātājs, un Baldzēna, Zvejsalnieka kungs, Labanovska kungs un Čevera kungs. Viņu šeit nav. Un tad ir vēl jautājums bijis Segliņa kungam. Tur ir... Bet Segliņa kungs šobrīd nav klāt, bet rakstiska atbilde ir. Vai esat to saņēmuši? Neesat? Bet jūs neapmierina? Labi, tādā gadījumā to atstāsim uz nākamo reizi, aicināsim Segliņa kungu atkārtoti. Paldies!