ATSAUCĒ IETVERT:
Plenārsēdes stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.12.2001., Nr. 181 https://www.vestnesis.lv/ta/id/56464
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Plenārsēdes stenogramma
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks.
Sēdes vadītājs. Labrīt, godājamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas. Sākam šīsdienas — 6.decembra — Saeimas sēdi.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšsēdētāja vietnieka Tabūna kunga iesniegumu: decembris sākas ar atceres dienu, pieminot pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upurus. 1937.gada 3.decembris ievadīja masveida izrēķināšanos ar latviešiem PSRS teritorijā. Bojā gāja desmitiem tūkstošu latviešu — gan vīrieši, gan sievietes, kā sirmgalvji, tā bērni. Aicinām 2001.gada 6.decembra plenārsēdi uzsākt ar klusuma brīdi un pieminēt bojā gājušos latviešus. (Klusuma brīdis.) Paldies!
Pirms uzsākam izskatīt darba kārtību, vispirms par izmaiņām un papildinājumiem darba kārtībā.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu: Lūdzam iekļaut šī gada 6.decembra Saeimas plenārsēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Iekļaujam darba kārtībā pirmās sadaļas “Prezidija ziņojumi” beigās.
Par saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu. Nododam.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Seiles, Jurdža, Baloža, Prēdeles, Gaiļa un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Barčas kundze vēlas izteikties. Lūdzu!
A.Barča (LSDSP). Labrīt, godātie Prezidija locekļi! Cienītas kolēģes un godātie kolēģi! Man atkal šodien tādu brītiņu pēc 29.novembra jānāk pie jums un jārunā par šo likumprojektu. Un kādēļ? Ne jau tādēļ, ka opozīcija, iesniedzot šos grozījumus likumprojektā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, 29.novembrī plenārsēdē netika atbalstīta, un ne jau arī tādēļ, ka 30.novembrī — nākamajā dienā — mūsu cienījamie kolēģi un kolēģes no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK šo priekšlikumu iesniedza Saeimai caurlūkot, un gluži tādu pašu, bet tādēļ, ka es esmu informēta, ka arī šodien ne visas no pozīcijas partijām ir gatavas šo likumprojektu atbalstīt nodošanai komisijām. Un tas mani, kolēģi, patiesi satrauc. Jo es saku, kā teicu 29.novembrī, ļoti skaidri atceros, kas notika šī gada vasarā, kādas mums bija ļoti smagas diskusijas ar masu mediju pārstāvjiem, ar žurnālistiem, ar kultūras darbiniekiem. Un tādēļ, lai ieviestu skaidrību šajā lietā, jo vasarā — jūlijā — pieņemtie grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” tieši par likuma 5.pantu runā par to, kā rīkoties žurnālistiem, — kad viņiem reģistrēties un kad nereģistrēties kā pašnodarbinātām personām un kā maksāt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts budžetā.
Kolēģi! Šī likuma norma beidz darboties šī gada 31.decembrī. Un ar 1.janvāri atkal šis pats riņķa dancis sāksies Latvijā, un tādēļ es jūs nopietni aicinu un lūdzu šo likumprojektu atbalstīt un nodot Sociālo un darba lietu komisijai, kā to lems Prezidijs, apsolot, ka Sociālo un darba lietu komisijā nenotiks populistiskas sarunas, politiski strīdi, ka šo jautājumu mēs izskatīsim ļoti lietišķi. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Jurdža kungs, jūs vēlaties uzstāties pret? Lūdzu!
R.Jurdžs (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Latvijas iedzīvotāji! Barčas kundze! Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iesniedza pavisam savādāku likumprojektu. Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iesniedza likumprojektu, kas nosaka pamatlikuma normu nosacījumu, ka tie, kas ir darba ņēmēji šī likuma izpratnē, un šīs kategorijas... šajā kategorijā ietilpst arī deputāti, ietilpst arī zinātnieki, ietilpst jebkurš, kuram ir darba līgums ar darba devēju un kurš maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tātad jebkurš, jebkura šī persona, ja viņa gūst ienākumus no autoratlīdzības, uzraksta rakstu, sacer dziesmu, uzraksta grāmatu, pieminekli, saņem šos ienākumus... tagadējā norma no nākamā gada likumā noteiks, ka no visiem šiem ienākumiem, vai tas ir 5 lati vai 500 000 latu, ir jāmaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tātad likumā bija paredzēts jau 1999.gadā, ka šī norma darbosies, bet diemžēl Finansu ministrijas ierēdņi nav izstrādājuši mehānismu, kā ievākt šo sociālās apdrošināšanas iemaksu. Es jau minēju... vai kā ievākt no 500 000 vai 5 latiem. Vasarā mēs visi cīnījāmies, un paldies Saeimai, ka toreiz mēs uz gadu atlikām, bet diemžēl pa šo periodu nekas jauns nav tapis un tātad no 1.janvāra, kā teica Barčas kundze, atkal vajadzēs cīnīties un katram vajadzēs uzrādīt šos ienākumus no autoratlīdzības, uzrādīt, ka par tiem ir nomaksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Tātad es negribētu piekrist, ka koalīcija neatbalsta šā likuma nodošanu komisijām, un mums būs laiks šo normu izpētīt Saeimā un pieņemt tādu, kāda ir nepieciešama.
Sēdes vadītājs. Paldies! Viens ir runājis par, viens — pret. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lībanes, Gaigala, Apiņa, Geiges, Seiksta un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.
Par vēlas izteikties Kristiāna Lībane. Lūdzu!
K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Tie no jums, kas ir ieskatījušies šīsdienas darba kārtībā, būs ievērojuši, ka “Latvijas ceļš” iesniedza veselu likumprojektu paketi. Tomēr jāatzīst, ka “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” ir pats svarīgākais vai viens no pašiem svarīgākajiem šīs likumprojektu paketes likumprojektiem, un tāpēc tiem no jums, kam nav bijis laika sīki un detalizēti iepazīties ar šīm likumdošanas iniciatīvām, es gribētu pavisam īsos vārdos izstāstīt, kas tad ir pašas galvenās lietas, ko mēs šeit liekam priekšā.
Pirmkārt, mēs liekam priekšā fiziskai un juridiskai personai gadā atļaut ziedot vienai partijai finansu līdzekļus vai mantu tikai 10 000 latu vērtībā atšķirībā no 25 000 latu, kas ir šobrīd spēkā esošajā likumā. Kā arī var ziedot pakalpojumus, kuru tirgus vērtība naudas izteiksmē nepārsniedz tos pašus 10 000 latu. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka likumā līdzās finansu līdzekļu un mantas ziedojumiem tiks noteikts arī trešais ziedojumu veids — pakalpojums, kas sniegts politiskai organizācijai, partijai, neizmaksājot pakalpojuma sniedzējam par to atlīdzību.
Otra svarīga lieta, kas ir iestrādāta mūsu grozījumos, ir tas, ka partijām turpmāk būtu aizliegts ņemt aizņēmumus, vienalga kur, — bankās, no fiziskām vai juridiskām personām.
Ceturtkārt, finansiālās darbības deklarāciju partijas iesniegtu ik pēc 6 mēnešiem — ne vēlāk kā līdz 1.martam un ne vēlāk kā līdz 1.septembrim.
Bez tam finansiālās darbības deklarācijā partijai būtu jānorāda visa ziedojumu veidā saņemtā kustamā un nekustamā manta, visi pakalpojumi, norādot par katru gan dāvinātāju (ziedotāju), gan konkrētā ziedojuma vērtību. Bez tam kā papildu pienākums reizi 3 mēnešos laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicēt iepriekšējos 3 mēnešos ziedojušo fizisko un juridisko personu sarakstu un katras personas ziedoto.
Cienījamie kolēģi! Šajās iniciatīvās nav nekā pārdabiska, nav nekā pārgudra vai neatkārtojama. Šādas normas eksistē citās pasaules valstīs. Šīs ir normas, kas ļautu padarīt partiju finansēšanas sistēmu Latvijā kaut nedaudz skaidrāku, kaut nedaudz saprotamāku un kaut nedaudz vieglāk pārskatāmu, it īpaši priekšvēlēšanu periodā, vēl jo vairāk tāpēc, ka mēs ierosinām grozīt arī Administratīvo pārkāpumu kodeksu un noteikt par finansējuma pārkāpumiem sodu, un diezgan ievērojamu — līdz 10 000 latiem. Un nav tiesa tiem, kas samērā nicīgā tonī raksta avīzēs, jau tagad ir skaidrs, ka šie grozījumi nevarēs stāties spēkā līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Ja mēs negribētu, lai šie grozījumi stājas spēkā, mēs tos nesagatavotu un neiesniegtu. Ja jūs negribētu, lai tie stājas spēkā, jūs par tiem nebalsotu.
Sēdes vadītājs. Paldies! Viens izteicies par, pret neviens nav pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi par šī likumprojekta nodošanu komisijām? Nav. (Starpsauciens: “Ir, ir! Par vēlu!”) Likumprojekts nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lībanes, Gaigala, Apiņa, Geiges, Seiksta un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.
Cileviča kungs, jūs vēlaties uzstāties par? Pret. Lūdzu!
B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Mēs visnotaļ atbalstām tikko Kristiānas Lībanes izteiktās domas. Bet tas rada izbrīnu, ka partija, kas sevi dēvē par liberālu, nāk klajā ar tik neliberāliem priekšlikumiem. Šeit anotācijā rakstīts, ka it kā šie grozījumi nodrošinās visām politiskajām organizācijām vienlīdzīgas iespējas. Bet tas taču nav patiesība! Nu nebūsim taču divkosīgi: šādas iespējas tiks nodrošinātas tikai bagātām partijām, tikai partijām ar lielāku priekšvēlēšanu budžetu. Tas tieši izraisīs faktisko nevienlīdzību. Mēs domājam, ka tas vienkārši nebūs ētiski, ja mēs, to partiju pārstāvji, kam acīmredzot būs tie lielākie priekšvēlēšanu budžeti, apgrūtināsim dzīvi un apgrūtināsim iespējas konkurēt partijām ar ierobežotākiem budžetiem.
Otrkārt, preses brīvība — tas ir viens no mūsu sasniegumiem. Un es pilnīgi piekrītu tam, ka partiju finansēm jābūt absolūti caurspīdīgām. Bet katrs preses izdevums ir uzņēmējsabiedrība. Viņi konkurē brīvajā tirgū. Un viņiem, protams, ir piemērots arī komercnoslēpuma jēdziens. Līdz ar šo priekšlikumu mēs ierobežojam šo komercnoslēpumu. Mēs darīsim avīžu budžetus un konkrētā darījuma detaļas, un summas zināmas ne tikai fiskālām institūcijām, kam tas jāzin, bet arī konkurentiem. Vai tā ir liberāla nostāja?
Trešais. Es domāju, ka tomēr avīzes un prese nav tikai uzņēmējsabiedrības. Tās nav arī vieta informācijai, kur katrs var ievietot savus sludinājumus. Vai mēs tiešām liedzam avīzēm, teiksim, savu politisko nostāju? Jo, redziet, es minēšu varbūt tādu ekstrēmu piemēru. Es vienmēr ar lielu interesi lasu Tautas partijas avīzi. Piedodiet, vai tie materiāli, kas tiek publicēti šajā avīzē, nav partijas reklāma? Pieņemsim, ka tiek publicēta oficiāla reklāma pirms vēlēšanām. Vai tas nozīmē, ka Tautas partijas avīzei būs jāpublicē arī, piemēram, sociāldemokrātu reklāma. Es domāju, ka tas ir ļoti neloģiski. Un tas tā nenotiks. Es redzu šajos priekšlikumos kārtējo mēģinājumu ierobežot preses brīvību. Un tāpēc es tomēr aicinu jūs paļauties uz mūsu žurnālistu godīgumu un necensties kontrolēt visu, ko viņi dara, un tomēr nodrošināt visiem politiskajiem spēkiem, kas piedalās vēlēšanās, nevis formālu, bet faktisku vienlīdzību. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Par vēlas uzstāties Kristiāna Lībane. Lūdzu, Lībanes kundze!
K.Lībane (LC). Es baidos, ka Cileviča kungs būs kaut ko pārpratis. Protams, katram deputātam ir visas tiesības balsot par vai pret. Taču mans uzdevums šeit ir kliedēt kādus mītus, nepamatotas bažas vai kļūdainu izpratni. “Latvijas ceļa” viedoklis ir, ka neliberāli būtu, ja mēs būtu apņēmušies piespiest privātus medijus rādīt vai publicēt kādas reklāmas, kādas konkrētas partijas pašslavinošus tekstus par velti, par brīvu. Bet, ja mēs liekam priekšā visu partiju pašslavinošos tekstus publicēt uz pēc iespējas vienlīdzīgiem noteikumiem, tad, mūsuprāt, tur nekā neliberāla nav. Tas ir vienkārši mēģinājums izskaust draugu būšanu starp medijiem un politiskajām partijām. Un, kā zināms, tad draugu būšana, tas jau ir viens solis no interešu konflikta un iespējamās korupcijas. Un tikai šādu situāciju novēršana ir tas, kas mums rūp.
Sēdes vadītājs. Paldies! Viens ir runājis pret, viens par. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 13, atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lībanes, Gaigala, Seiksta, Apiņa, Geiges un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aģitāciju radio un televīzijā pirms pašvaldību vēlēšanām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.
Deputāti neiebilst? Paldies! Nodots komisijām.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lībanes, Gaigala, Apiņa, Geiges, Seiksta un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vēlas uzstāties Lindards Muciņš. Muciņa kungs, jūs vēlaties par? Lūdzu mikrofonu!
L.Muciņš (LC). Arī Juridiskajai komisijai.
Sēdes vadītājs. Muciņa kungs ierosina arī Juridiskajai komisijai. Deputāti neiebilst? Balsot? Par nodošanu Juridiskajai komisijai? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”” nodošanu arī Juridiskajai komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 1, atturas— 1. Likumprojekts tiek nodots arī Juridiskajai komisijai. Tātad likumprojekts ir nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Paldies!
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lībanes, Gaigala, Apiņa, Geiges, Seiksta un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāti... Lūdzu, Lagzdiņa kungs! Ieslēgt lūdzu mikrofonu Lagzdiņa kungam!
J.Lagzdiņš (TP). Godātais Prezidij! Es aicinātu nodot šo likumprojektu arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā otrai komisijai.
Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, jūs vēlaties uzstāties? Lūdzu! Jūs vēlaties runāt par vai pret? Lujāna kungs vēlas izteikties pret.
M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Protams, es ceru arī uz Juridiskās komisijas loģiku, jo tai arī nopietni vajadzētu pastrādāt ar šo priekšlikumu par administratīvā kodeksa izmaiņām. Bet noteikti, ja likumprojekts tiks atbalstīts, ir nopietni jāpārdomā par šo naudas summu, kas ir 10 000 latu. Ja “Latvijas ceļam” vai Tautas partijas frakcijai 10 000 latu ir sīkkapeikas, it sevišķi skatoties jūsu gada atskaites, kur ir vairāki simti tūkstoši latu, tad daudzām jaunām partijām vai mazajām partijām tā ir vienkārši novešana līdz bankrotam. Tāpat ir ļoti strikti jānorāda tas, kā šis mehānisms tiks iedarbināts, lai valdošās partijas neveidotu vienkārši kādu “stukaču” mehānismu, kad kāda tantiņa uzrakstīs sūdzību, pieņemsim, par “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, iedos uz administratīvo tiesu, lai sodītu viņu, pieņemsim, ar 10 000 latiem. Un pie reizes viņiem tiks nobloķēti konti vai vēl kādi citi joki. Un priekšvēlēšanu laikā tā partijas darbība var tikt pilnībā bloķēta. Protams, pēc tam varbūt administratīvā komisija atzīs, ka sūdzība un viss tas ir nemotivēts. Bet pēc tam neviens nevarēs jau realizēt to, kad vēlēšanas būs pagājušas. Tādēļ šie visi veidi ir jāvērtē ļoti uzmanīgi. Protams, es saprotu Dobeļa kunga satraukumu, jo, es domāju, arī viņam 10 000 latu nav nauda, un Tautas partija no... piedodiet, “Tēvzemei un Brīvībai” no fonda “Tēvzeme” šādu naudu vienmēr aizņemsies. Bet es vēlreiz saku — šeit ir jābūt uzmanīgiem. (Kāds zālē kaut ko saka.) Es jau saprotu, bet, kad jūsu pārstāvji brauc, viņi nemāk pareizi runāt.
Sēdes vadītājs. Paldies! Par vēlas uzstāties Kristiāna Lībane. Lūdzu, Lībanes kundze!
K.Lībane (LC). Cienījamais Lujāna kungs! Visu cienu jūsu vēlmei būt uzmanīgam! Taču mēs ar jums bijām kolēģi Juridiskajā komisijā iepriekšējā Saeimā. Un es esmu pārliecināta, ka jūs atceraties to principu, kas ir iestrādāts kā Administratīvo pārkāpumu kodeksā, tā citos kodeksos. Ja likumdevējs nosaka sodu līdz kādai noteiktai summai, kā, piemēram, šajā gadījumā līdz 10 000 latiem, tad tai institūcijai, tiesnesim vai kādam citam, kas uzliek šo sodu, ir iespēja noteikt sodu atkarībā no pārkāpuma smaguma no 1 lata līdz 10 000 latiem.
Sēdes vadītājs. Paldies! Viens ir izteicies pret, viens — par. Vispirms, godājamie kolēģi, vai deputāti iebilst par šī likumprojekta nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai kā otrajai komisijai? Nav iebildumu. Paldies!
Vai ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Nav. Paldies! Balsot! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodošanu Juridiskajai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 2, atturas — 14. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.
Muciņa kungs, jūs vēlaties izteikties? Lūdzu mikrofonu Muciņa kungam!
L.Muciņš (LC). Arī Juridiskajai komisijai lūdzu!
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Paldies! Deputāti neiebilst pret likumprojekta nodošanu komisijām. Neiebilst. Paldies! Likumprojekts nodots komisijām.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Dobeļa, Jurdža, Prēdeles un Rasnača iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pašvaldībām”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.
Izteikties vēlas Māris Grīnblats. Jūs vēlaties izteikties par. Lūdzu!
M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie deputāti! Godātais Prezidij! Pāris vārdu iesniedzēju — frakcijas vārdā. Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ierosina ļoti nelielu būtisku precizējumu likumā “Par pašvaldībām”. Saeima ir noteikusi Satversmē, ka latviešu valodai ir valsts valodas statuss Latvijā. Analoģiska norma ir arī Saeimas Kārtības rullī, kas nosaka, ka darbs Saeimā, Saeimas komisijās, kā arī visi Saeimā izskatāmie dokumenti, tātad likumprojekti un pavadošie dokumenti ir valsts valodā. Mēs ierosinām šādu pašu normu nostiprināt arī Pašvaldību likumā, it sevišķi, redzot dažādas vēlmes mīkstināt normas par Valsts valodas prasmi pašvaldību deputātu kandidātiem, nosakot, ka visās pašvaldībās no Liepājas līdz pat Zilupei valsts valoda ir tā valoda, kurā runā pašvaldību domes, padomes komitejas, kā arī tajās iesniedzamos dokumentos.
Ceru, ka Saeimas deputāti to atbalstīs. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Viens ir izteicies par, pret — nevēlas izteikties. Vai deputātiem ir iebildumi par šā likumprojekta nodošanu komisijām? Nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu: “Lūdzam iekļaut šī gada 6.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā Saeimas deputātes Ineses Birznieces iesniegumu par bezalgas atvaļinājumu.”
Lūdzu izskatīsim šo iesniegumu uzreiz. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par atvaļinājuma piešķiršanu šī gada 6.decembrī deputātei Inesei Birzniecei. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 1. Atvaļinājums Birznieces kundzei piešķirts.
Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Apiņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu šī gada 6.decembrī.
Izskatīsim šo iesniegumu tūlīt. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Apinim. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — nav. Atvaļinājums deputātam Apinim piešķirts.
Turpinām darba kārtības otro sadaļu.
Likumprojekts “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”. Otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā Barčas kundze. Lūdzu!
A.Barča (LSDSP). Godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu nr.3809.
Pirms uzsākt izskatīt priekšlikumus, atgādinu kolēģiem, ka Sociālo un darba lietu komisija jau trešajā plenārsēdē, un beidzot esam tikuši pie vārda... izskatot šo likumprojektu “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” otrajam lasījumam. Un kādēļ es vēlos tā teikt? Tādēļ, ka mūsu valdība ir solījusi, un šis ir viens no likumprojektiem, kas attiecas uz 13.sarunu sadaļu iestājai Eiropas Savienībā, ka likumprojekts tiks izskatīts līdz šā gada beigām. Pretējā gadījumā valsts zaudē vienu miljonu latu, kuru būtu iespējams izmantot šā likuma iedarbināšanai, tas ir, šo garantiju fonda attīstībai un citiem pasākumiem.
Tādēļ es lūdzu jūs, kolēģi, skatīt likumprojektu otrajā lasījumā ļoti uzmanīgi un censties to atbalstīt.
1.priekšlikums — Ministru prezidenta. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Barča. Komisija ir redakcionāli precizējusi 1.panta 1.teikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt.
A.Barča. 2.priekšlikums — Ministru prezidenta — atbildīgajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Barča. 3.priekšlikums — iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
A.Barča. 4.priekšlikums — iesniedzējs Ministru prezidents. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijai.
A.Barča. 5.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisija, priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 6. — labklājības ministra Požarnova, atbildīgā komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Barča 7.priekšlikums — iesniedzējs Ministru prezidents, komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 8.priekšlikums — Ministru prezidenta priekšlikums, komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 9.priekšlikums — arī iesniedzējs Ministru prezidents, komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Barča. 10.priekšlikums — Ministru prezidenta izstrādāts priekšlikums, komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
A.Barča. 11. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 12. — labklājības ministra Požarnova priekšlikums ir daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
A.Barča 13. — Ministru prezidenta priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 14. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Barča. Redakcionāli precizēta 4.panta pirmās... 4.panta trešais apakšpunkts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 15.priekšlikums — Ministru prezidenta, ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
A.Barča. Redakcionāli ir precizēti 5.panta pirmās daļas pirmais, otrais un trešais apakšpunkts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 16.priekšlikums — Ministru prezidenta, komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 17. — Ministru prezidenta priekšlikums, atbildīgā komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Barča. 18. priekšlikums — Ministru prezidenta, atbildīgā komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 19.priekšlikums — Ministru prezidenta iesniegts priekšlikums, komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Barča. 20. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Izteikties vēlas Aivars Tiesnesis. Lūdzu!
A.Tiesnesis (TP). Prezidij! Cienījamie kolēģi! Gribētu vērst uzmanību uz šo punktu vienkārši, šo lasījumu... Manuprāt, tiek veidota viena norma, kas nav ekonomiku stimulējoša, jo ar šo saucamo riska nodevu vai riska fondu mēs veidojam sistēmu, ka tie uzņēmēji, kas godīgi uz šobrīdi cenšas maksāt nodokļus, mēs viņu pleciem gribam uzkraut vēlreiz papildu samaksu par to, lai viņi veidotu šo drošības naudu, ko pēc tam izmaksāt tiem cilvēkiem, kas ir jebkurā veidā atgājuši no šīs samaksas un atstāti šie darba ņēmēji bez darba samaksas. Un te tā summa, man te kolēģi minēja, ka tā nav liela, tā ir tie 10 lati, piemēram, drošības pēc, fondu veido, ka tā nav liela summa. Varbūt jā, priekš liela kombināta tā nav liela summa, bet, teiksim, priekš vidēja uzņēmēja vai īpaši priekš lauksaimnieka tā ir liela summa. Piemēra pēc: lai 10 latus nopelnītu, vismaz tonna piena jāpārdod. Rēķiniet paši, ko tas nozīmē par katru darba ņēmēju! Un es uz šobrīdi vienkārši vēršu jūsu uzmanību, kolēģi, un domāju, ka uz trešo lasījumu mēs pie tā piestrādāsim un mēģināsim šo normu precizēt un arī to pilnveidot. Bet vēlreiz saku: manuprāt, šī ir norma, kas veicina atkal būt negodīgiem, un gan jau valsts norēķināsies.
Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu. Debatēs pieteikušies vairāk nav. Barčas kundze, vēlējāties vēl par šo?
A.Barča (LSDSP). Tiesneša kungam es komisijas vārdā varētu piebilst tikai to, ka šī norma tika Sociālo un darba lietu komisijā ļoti nopietni, ļoti ilgstoši diskutēta, un šai gadījumā man gribētos, lai kolēģi pievēršas vēl vienam, tādā gadījumā 22.priekšlikumam, kur skaidri un gaiši ir rakstīts, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodevas lielumu nosaka Ministru kabinets un tā tālāk. Varbūt šī norma nav ievērota. Bet, nu, lemt jums!
Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 20. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 23. Priekšlikums apstiprināts.
Lūdzu, turpiniet!
A.Barča. 21.priekšlikums — iesniedzējs Ministru prezidents, komisijā daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 22. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Barča. 7.panta pirmā daļa redakcionāli precizēta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 23. — Ministru prezidenta iesniegtais priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 24. — Ministru prezidenta iesniegtais priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 25.— Ministru prezidenta iesniegtais priekšlikums komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Barča. 26. — Ministru prezidenta iesniegtais priekšlikums komisijā ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 27. — Ministru prezidenta iesniegtais priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.
A.Barča. 28. — Ministru prezidenta iesniegtais priekšlikums komisijā ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
A.Barča. 29. — Ministru prezidenta iesniegtais priekšlikums komisijā ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Barča. 30. — Ministru prezidenta iesniegto priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 31. — Ministru prezidenta iesniegto priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 32. — Ministru prezidenta iesniegto priekšlikumu atbildīgā komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
A.Barča. 33. — Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāto priekšlikumu atbildīgā komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.
A.Barča. 34. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 35. — Juridiskā biroja iesniegtais priekšlikums ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
A.Barča. 36. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Barča. Paldies! Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu izteikt attieksmi balsojot.
Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”. Otrais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā apstiprināts.
A.Barča. Lūdzu Saeimu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 11.decembri un izskatīšanu 3.lasījumā 20. decembrī.
Sēdes vadītājs. Citu priekšlikumu nav. Paldies! 11.decembris priekšlikumu iesniegšanas termiņš.
Nākamais — likumprojekts “Militārā dienesta likums”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Kiršteina kungs.
A.Kiršteins (TP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Paņemiet, lūdzu, likumprojektu ar nr.1062 “Militārā dienesta likums”. Šis Militārā dienesta likums ir nepieciešams, lai sakarā ar esošajām izmaiņām nomainītu 1992. gada likumu “Par valsts aizsardzību”, kā arī Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmumu “Par Latvijas Republikas Aizsardzības spēku karavīru dienesta pakāpēm un iecelšanu amatos”, kā arī Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmumu “Par Latvijas Republikas karavīru zvēresta tekstu un nolikumu “Par zvēresta nodošanas kārtību””. Likums aptver faktiski visu militāro dienestu no pienākumiem līdz sociālajām garantijām, kareivju apdrošināšanu, kompensācijas, atvaļinājumus, algas. Zemessardze saskaņā ar šo likumu ir iekļauta Nacionālo bruņoto spēku sauszemes spēku sastāvā — NBS sastāvā. Parādās tāds jēdziens kā profesionālais dienests. Līdz ar to arī tiek reglamentēta līgumu slēgšana, atvaļinājumi, kā arī šis likums regulē un reglamentē dienesta pakāpes un šo dienesta pakāpju piešķiršanas kārtību. Šis ir pirmais lasījums. Es domāju, ka mēs varētu ļoti rūpīgi ar to visi iepazīties brīvdienu laikā un līdz 15.janvārim arī sagatavot attiecīgus priekšlikumus. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs pieteicies neviens nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu “Militārā dienesta likums”. Pirmais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Nākamais — likumprojekts. “Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un... piedodiet. Jā, priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. Lūdzu!
A.Kiršteins. 15.janvāris.
Sēdes vadītājs. 15.janvāris. Deputāti piekrīt. Paldies!
Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Kiršteina kungs. Lūdzu!
A.Kiršteins (TP). Dokuments nr.1063. “Grozījumi Krimināllikumā”. Šie grozījumi ir nepieciešami sakarā ar to, ka vecais termins “militārpersona” tiek aizvietots ar terminu “karavīrs”. Karavīrs ir persona, kas pilda aktīvo dienestu un kam ir piešķirta militārā dienesta pakāpe.
Arī šeit es ierosinu priekšlikumu iesniegšanu līdz 15.janvārim. Iesniegšanas datums — 15.janvāris.
Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies neviens nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, pirmais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — nav.
Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu vēlreiz, Kiršteina kungs!
A.Kiršteins. 15.janvāris.
Sēdes vadītājs. 15.janvāris. Citu priekšlikumu nav. Paldies!
Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Kiršteina kungs. Lūdzu!
A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Dokuments nr.1065. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Šis likumprojekts ir sagatavots kopā ar likumprojektu “Militārā dienesta likums” un ir saistīts ar tām izmaiņām, kas tagad ir iestrādātas jau minētajā likumprojektā.
Tātad, pirmkārt, Zemessardze ir sauszemes spēku sastāvā. Otrs. Ierindas zemessargi tagad ir kareivji. Ārrindas zemessargi būs vienkārši zemessargi. Mēs izslēdzam vārdus “par pretizlūkošanas funkciju veikšanu Zemessardzes ietvaros” un visas pārējās izmaiņas ir vienkārši saskaņotas ar tiem terminiem, kuri ir ieviesti Militārā dienesta likumā. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””, pirmais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
A.Kiršteins. Otrajam lasījumam lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 15.janvārim.
Sēdes vadītājs. Citu priekšlikumu nav. Paldies! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 15.janvāris.
Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Kuduma kungs.
Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, reģistrācijas nr.1069. Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē izskatīja un nolēma virzīt pirmajam lasījumam. Šie grozījumi Krimināllikumā ir nepieciešami saistībā ar grozījumiem Kriminālprocesa kodeksā. Šeit ir ietverti grozījumi, kas saistās ar starptautisko sadaļu, kas ir iestrādāts jaunajā Kriminālprocesa kodeksa šinī sadaļā. Un arī, teiksim, grozījumi pie 58.1 panta ir nepieciešami saistībā ar šo paketi par Kriminālprocesa kodeksa grozījumiem. Lūgums atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, pirmais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — nav. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Kudums. 15.janvāris.
Sēdes vadītājs. 15.janvāris. Citu priekšlikumu nav. Paldies!
Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Kuduma kungs.
Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē 14.novembrī izskatīja grozījumus Latvijas Kriminālprocesa kodeksā ar reģistrācijas nr.1070. Komisija atbalstīja virzīšanai pirmajā lasījumā Saeimā. Mums ir arī pauduši atbalstu Juridiskā komisija, protams, ar piebildi, ka būs arī priekšlikumi uz nākamajiem lasījumiem. Mēs būtu ļoti gandarīti, saņemot šos priekšlikumus, līdz ar to varētu izvērst arī debates par šo likumprojektu. Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā tika sagatavoti Tieslietu ministrijā, un darba grupas vadītājs ir Kūtra kungs, kam es gribētu pateikties par šo darbu.
Es lūgtu Saeimu atbalstīt šos grozījumus pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Atklājam debates.
Linards Muciņš — frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!
L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Arī Saeimas Prezidijs likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” nodeva kā otrajai komisijai Juridiskajai komisijai. Juridiskā komisija, uzskatot, ka tai ir nepieciešams iedziļināties šajā likumprojektā, vairākās savās komisijas sēdēs, pieaicinot speciālistus un likumprojekta autorus, ļoti rūpīgi izskatīja un debatēja šo likumprojektu.
Kopumā Juridiskā komisija nolēma atbalstīt šo likumprojektu, taču šeit varbūt ir nepieciešams tuvāk debatēt par to, kādi tad ir šie priekšlikumi un pret kuriem Juridiskā komisija izturējās ar atbalstu, kurus Juridiskā komisija aicina pilnveidot un mazāk vai vairāk, vai pat būtiski uzlabot, bet pret vienu no priekšlikumiem šajā Kriminālprocesa kodeksa labojumā Juridiskajai komisijai bija negatīva attieksme.
Pavisam tiek piedāvāts reformēt 13 tādus mezgla jautājumus Kriminālprocesa kodeksā. Tā ir diezgan liela reforma, tāpēc es uzskatu un arī Juridiskā komisija uzskata, ka vienkāršoti šai problēmai nevar pieiet un šis jautājums būtu debatējams ne tikai ar speciālistiem slēgtās komisijas sēdēs, bet arī plenārsēdē, jo šeit izšķiras daudzi un būtiski jautājumi, tajā skaitā jautājumi, kas saistīti ar cilvēktiesībām.
Nu, pirmā likuma — Kriminālprocesa kodeksa — grozījumu mezgla grupa ir jautājums par krimināllietas izbeigšanu ar nosacījumiem pirmstiesas izmeklēšanas laikā. Un tik tiešām, gan iepriekš jūsu apstiprinātajos Krimināllikuma grozījumos ir paredzēta šāda metode, gan arī Juridiskā komisija atzina par labu, ka atsevišķos gadījumos, nevirzot lietu uz tiesu, ar aizdomās turētā vai apsūdzētā piekrišanu krimināllieta tiek izbeigta ar attiecīgiem nosacījumiem. Nu, šos nosacījumus izveido atbildīgais prokurors, un šādu krimināllietas izbeigšanu kontrolē augstākais virsprokurors, un tādā veidā tiek panākts, lai šiem cilvēkiem, kuri ir varbūt pirmo reizi paklupuši, vai par ne visai nozīmīgiem nodarījumiem un noziegumiem izdarījušo personu mēs nevirzām uz tiesu, bet krimināllietu tāpat kā līdz šim, kad mūsu vecajā Kriminālkodeksā bija dažādas metodes, kā to izbeigt, tomēr izbeidzam un nenosūtām šo personu uz tiesu, izbeidzam iepriekšējās izmeklēšanas laikā krimināllietu pret šo te personu, bet dodam tai attiecīgus nosacījumus, kurus neizpildot ir iespējams atjaunot kriminālvajāšanu.
Otrais mezgla jautājums ir piesēdētāju piedalīšanās samazināšana un tiesas sastāva precizēšana. Kopējā tendence mums veidojas valstī, ka mēs samazinām lietu apjomus ne tikai kriminālprocesā, bet arī civilprocesā, kuras tiek izskatītas ar piesēdētāju piedalīšanos.
Šeit nevajadzētu pārāk virzīt priekšplānā tos ieguvumus, ko mēs iegūsim tīri tehniski, tas ir, finanses, cilvēku resursi, termiņus, bet šeit tomēr būtu jāprecizē šī robeža, tātad, ko starptautiskās institūcijas prasa, tas ir, brīvības atņemšana — 4 gadi. Mums daudzos jautājumos šeit nozieguma robeža ir brīvības atņemšana 5 gadi. Nu, starptautiskā prakse ir un starptautiskie normatīvie akti ir četri gadi, šeit būtu jāpārdomā tā robeža, lai pietiekami smagos noziegumos tomēr izskatīšana notiktu ar piesēdētāju piedalīšanos, jo viennozīmīgi es aicinātu tā nelikvidēt šo institūtu, jo tad mēs jau varam pateikt, ka daudzās valstīs ir zvērināto tiesa, kas pēc būtības ir tāds pats piesēdētāju institūts, kura vispār bez juristu piedalīšanās izlemj par ļoti smagu noziegumu un tiesājamo vainu, bet, nu, šis princips pasaulē darbojas.
Nu, viens no tādiem teorētiski smagākajiem bija 3.jautājums par nepārtrauktības principu, it kā atteikšanos no tā, izslēdzot no Kriminālprocesa kodeksa 242.pantu, lai tiesā tiesneši, ja lieta ir apturēta, varētu skatīt tai pašā laikā citas lietas. Tika atzīmēts arī, ka jāizdara grozījumi Tiesu varas likumā, kurā ir nostiprināts nepārtrauktības princips. Juridiskā komisija uzskata, ka nepārtrauktības princips nav jāatceļ, tas ir tikai jāprecizē un precīzi likumā jānorāda, kuros gadījumos tiesai vai tiesnesim ir tiesības tātad skatīt citas lietas, un nevis jāsēž bezdarbībā un jāgaida, kamēr izveseļosies tiesājamais vai kā citādāk. Un šeit ir nepieciešams — 258.pantā jāizmanto šīs te prasības un šis pants ir jāprecizē. Līdz ar to šeit ir konceptuāla mūsu atšķirība, ka šis princips nav atceļams, bet tas ir precizējams apmēram tā, kā to piedāvā likumprojekta autori, taču tomēr atstājot spēkā pašu principu, jo mēs uzskatām, ka principa atcelšanai nav nekāda pamata.
4. mezgla jautājums ir atteikšanās no pieaicinātajiem, ko mēs atbalstām lielā mērā. Bet šeit ir dažas svarīgas iebildes, ja reiz mēs atceļam... pie dažādām izmeklēšanas darbībām atceļam pieaicinātos. Jo viennozīmīgi tika izteikts moments, ka pieaicināto atcelšana nenodrošina pierādījumu ticamību. Tam var piekrist, bet daudzos gadījumos pieaicināto pieaicināšana ir diezgan formāla, neizskaidro pieaicinātam, kas notiek, bieži izmanto izmeklēšanas iestāžu tehniskos darbiniekus. Un tas, protams, dažos gadījumos saistīts ar finansēm. Bet, nu, tai pašā laikā jāzin, ka šāds pieaicināto institūts ir darbojies vairākus simtus gadu un nekādu milzīgu problēmu nav radījis. Līdz ar to tiesām un arī izmeklēšanai, izziņai ir jāsaprot, ka jāmaina pierādījumu nostiprināšanas struktūras, metodes un filozofija. Jāpieaicina speciālisti, lai nostiprinātu šīs izņemamās mantas vai kratīšanā atrastos priekšmetus, jo, ja reiz mēs atceļam pieaicinātos, tad pilnīgi ir pieļaujams, ka notiks strīdi par attiecīgo priekšmetu atrašanas vietu, it sevišķi mēs redzam narkotiku lietās, kur narkotikas ir ļoti mazās devās, atrodas noslēptas dažādās slēptuvēs vai pie cilvēka apģērba, un, ja tas netiek attiecīgi fiksēts, tad aizdomās turētās personas ļoti bieži atsakās no šādu pierādījumu esamības un neapstiprina tos. Bet tai pašā laikā nekvalitatīva šādu pierādījumu izņemšana un nostiprināšana noved pie tā, ka lietas tiek izbeigtas un cilvēki tiek attaisnoti, un žurnālistiem un sabiedrībai atliek tikai brīnīties. Bet šeit nav ko brīnīties, jo jurisprudence ir precīza zinātne. Un, protams, līdz ar to ir jālīdzsvaro šis jautājums un jārunā kodeksā par jaunu momentu, ka jāpastiprina jautājums par pierādījumu pieļaujamību. Tātad, pirms vispār kāds pierādījums tiek lietots kriminālprocesā, tiesā ir jāizlemj jautājums, vai tas ir izņemts un nostiprināts, un fiksēts saskaņā ar likumu, ko ļoti bieži tiesas uzskata, ka jebkurš prokurora vai izmeklētāja izņemtais pierādījums jau pats par sevi ir pierādījumu kronis, un līdz ar to nav nepieciešamas nekādas formalitātes šeit ievērot. Līdz ar to būtu nepieciešams procesā nodalīt šo jautājumu divās stadijās: vispirms tiesai izlemt, vai pierādījums ir nostiprināts saskaņā ar esošo likumu, un pēc tam tikai lemt par tā izmantošanu kā pierādījuma faktu.
Piektā grupa ir nepilngadīgo tiesību aizsardzības pilnveidošana. Šeit par psihologu no vardarbības cietušajās lietās, šeit, protams, mēs nevaram piekrist... kopumā piekrītot šai idejai, mēs nevaram piekrist tai problēmai, ka psihologs izlems — pratināt vai nepratināt. Pratināt, nepratināt nepilngadīgo — tas jautājums ir lemjams procesa virzītājiem un nevienam citam.
Sestā grupa — tehnisko līdzekļu plašāka pielietošana. Tiek likvidēts paralēlisms, lietojot videoierakstu vai magnetofona ierakstu, izmeklēšanas darbībās, un protokolā nav detalizēti jāapraksta viss nopratināšanas vai šajā izmeklēšanas darbības laikā veiktais teksts, kas tur tiek ierunāts, jo mums gan tehniskais progress, gan dažādas ekspertīzes ļauj konstatēt autentiskumu, kura persona ir runājusi un kam pieder šīs balsis. Bet, kas ir pats galvenais, ka tehniskais ieraksts tiek atzīts kā pierādījuma avots līdz ar citiem pierādījumiem. Šeit arī plaši presē demonstrēta video konferences iespēja dažādām personām, lieciniekiem, cietušajam, pat tiesājamam atrasties ārpus tiesas telpas un piedalīties vai liecināt ar video konferences palīdzību.
7.grupa. Jautājumu lemšana bez tiesas izmeklēšanas. Šī ideja jau tika izteikta apmēram pirms septiņiem gadiem, un man vienkārši ir kauns, ka visa šī lieta, kas saistās ar lietas izskatīšanu tiesā bez tiesas izmeklēšanas daļas, ir formulēta tikai vienā pantā, un tikai viens pants ir par šiem septiņiem gadiem spēts radīt. Šeit ir jāveido vesela nodaļa, kur detalizēti visa šī balansu sistēma — piekrišana, advokāta loma, tiesību izskaidrošana tiesājamam, ko rada šāda te piekrišana lietas izskatīšanai bez izmeklēšanas, kādas sekas tam rodas, jo sekas ir ļoti smagas, un cilvēks tiek notiesāts, nepārbaudot un neizmeklējot tiesas izmeklēšanā dažādus pierādījumus. Ja viņš tam piekrīt. Līdz ar to, saprotot, ka personas, it sevišķi, kuras ir tiesas priekšā vai pat arestētas, viņas atrodas zināmā atkarībā no valsts varas un var tikt iespaidotas. Tāpēc šeit ir nepieciešams ļoti rūpīgi sabalansēt un veidot iepriekšējo saskaņošanas mehānismu, iesaistot šeit arī aizstāvi. Tā loma jāpalielina un jāizskaidro šīs sekas. Jo prasība pēc taisnīgas tiesas ir iekļauta ne tikai likumos, bet starptautiskajos normatīvajos aktos un līgumos, kuriem mēs esam pievienojušies. Nu un arī jārisina jautājums par to nozieguma smagumu un sarežģītību — kurš ir galvenais, jo dažreiz smagi noziegumi nav sarežģīti, bet dažreiz viegli noziegumi ir no pierādīšanas viedokļa ļoti sarežģīti. Tā ka šeit ir jāsabalansē. Un jārada iespēja atgriezties pie tiesas izmeklēšanas un to pieprasīt jebkurā stadijā. Un rakstiskā forma šādai vienošanai nav norādīta likumā, tomēr šī rakstiskā forma ir jāveido.
8.grupa. “Saīsinātais process.” Šeit ir jāuzlabo šīs te jau diezgan labi viena otra darbinieka praksē ieviesušās lietas, bet nu šeit vēl visu ir iespējams precizēt.
9.grupa. “Apsūdzības rakstu saīsināšana.” Nu, piedāvā atcelt pierādījumu analīzi. Nu diez vai varētu piekrist tādam viedoklim, ka pierādījumu analīze apsūdzības rakstā tiek atcelta. Līdz ar to mēs atsakāmies no iespējas kvalitatīvi veikt personas aizstāvību. Līdz ar to taisnīga tiesa nevar tikt nodrošināta. Jā, apsūdzības raksts, var piekrist, ka tas ir jāsaīsina, taču atteikties no pierādījuma analīzes — jautājums ir diez vai pieņemams.
Un, ņemot vērā, ka pieaug tehnisko līdzekļu izmantošana, jāveido metodika un prakse, aizvietojot šo te avotu analīzi varbūt ar uzskaitījumu, bet tomēr pamatā ir jāanalizē. Varbūt īsāk, nekā tas šobrīd tiek domāts, un tā tālāk.
10.grupa. “Tiesas procesa organizācijas uzlabošana.” Izbeidzot krimināllietas izmeklēšanu, ir jāpaziņo šeit dažādi momenti, kas ļauj tiesai labāk sagatavoties, ja vēlas izskatīt lietu bez izmeklēšanas un tā tālāk, lai vienotos ar apsūdzēto. Taču jāatceras, ka jebkurš apsūdzētais vai tiesājamais var atteikties no šā jautājuma.
11.grupa. “Spēkā stājušos tiesas sprieduma pārsūdzības uzlabošana.” Juridiskā komisija atbalsta šo momentu.
Ļoti liela ir 12. grupa “Starptautiskā sadarbība”. Tā ir izstrādāta detalizēti. Par to mums ir prieks un mēs atbalstām, varbūt tur vēl ir jāveic nedaudz precizējumi ar speciālistiem.
Taču 13.grupa ir tā grupa, kur Juridiskā komisija kategoriski iebilst un aicina gan atbildīgo komisiju izņemt to otrajā lasījumā, gan pati noteikti iesniegs priekšlikumus par sevišķā veidā veicamo izmeklēšanas darbību izslēgšanu šobrīd no šā grozījumu likuma ārā. Tā ir 18.a nodaļa, kurā faktiski ir inkorporēts Operatīvās darbības likums pilnībā iekšā, jo katram likumam mūsu likumdošanā ir sava vieta, un šeit nedrīkst jaukt operatīvo darbību ar kriminālprocesu un principam jābūt sekojošam, ka operatīvā ceļā iegūtie pierādījumi ir pirmām kārtām no lietderības viedokļa, operatīvās darbības subjektu vadītājam jāizlemj, vai viņš tos var legalizēt vai nevar legalizēt tādā veidā, atšifrējot savu operatīvo un slepeno darbību. Un tajā pašā laikā nedrīkst jaukt faktus ar pierādījumiem un pieņēmumiem, jo operatīvajā darbībā ļoti bieži mums ir dažādas darbības, kurām mēs varam veidot tikai versijas un pieņēmumus, kā izsekošana, kā modelēšana un tā tālāk. Bet šīs te operatīvās darbības nerada faktus un nerada pierādījumus, bet rada tikai pieņēmumus. Līdz ar to absolūti kā neatbilstoši kriminālprocesa galvenajiem un ģenerālajiem principiem ir jāatzīst šī 13.mezgla jautājumi — operatīvās darbības sevišķā veidā veicamo darbību iekļaušanu Kriminālprocesa likumā. Juridiskā komisija noteikti iestājas par šīs nodaļas izslēgšanu. Tomēr kopumā pirmajā lasījumā Juridiskā komisija atbalsta likumprojektu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais debatēs Jānis Ādamsons — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.
J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirms pāreju pie izskatāmā jautājuma, es gribētu atgriezties pie iepriekšējiem diviem izskatītajiem likumprojektiem “Grozījumi Krimināllikumā”. Un mums priekšā ir vēl vieni grozījumi Krimināllikumā. Un no šīs tribīnes es gribētu aicināt Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadību beidzot apvienot visus grozījumus Krimināllikumā vismaz divos blokos, nevis tā, kā tas ir pašreiz, kad mēs šodien izskatām trīs grozījumus Krimināllikumā atsevišķi vispār ir formāli. Un Aizsardzības un iekšlietu komisijā ir atvērti vēl trīs grozījumi Krimināllikumā.
To, kas skar konkrētos piedāvājumus grozījumos Kriminālprocesa kodeksā. Es gribētu izteikt gandarījumu, ka beidzot tie ir nonākuši līdz parlamentam. Nav pagājuši ne desmit gadi, kad mēs sākām diskutēt par vienas vai otras modernākas normas ietveršanu šajā likumā.
Nākamais. Gribētu atzīmēt, ka Muciņa kungs šeit ļoti pamatoti analizēja piedāvātos grozījumus Kriminālprocesa kodeksā, un kopumā varētu viņam piekrist un arī attīstīt šo te diskusiju. Ar vienu iebildi. Arī man ir jautājumi par sadaļu...jauno sadaļu, 18.nodaļu “Sevišķā veidā veicamās izmeklēšanas darbības”. Kur es nepiekrītu Muciņa kungam, ka operatīvas darbības rezultātā rodas tikai pieņēmumi, bet nav faktu. Muciņa kungs, ja tiek ierosināta operatīvās izstrādes lieta, tās galarezultātā tiek pieņemts lēmums. Vai uz operatīvās izstrādes lietas pamata tiek ierosināta Krimināllieta vai netiek? Tātad, vai ir savākti nepieciešamie fakti? Operatīvā darbība nesatur tikai pieņēmumus, tā satur arī faktu apkopošanu un analīzi.
Nākamais, kas mani neapmierina šajā te sevišķajā daļā, un, kolēģi, es būtu ļoti pateicīgs, ja jūs uzmanīgi ieklausītos. Piedāvātajā 197.2.pantā “Atļauja izmeklēšanas darbību veikšanai sevišķajā veidā” ir divas jaunas rindkopas, kuras, manuprāt, ved mūs uz vienu lielu totalitārismu. Pants saucas “Atļauja izmeklēšanas darbu veikšanai sevišķajā veidā”. Un pantā ir teikts: “Krimināllietās par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem neatliekamos gadījumos procesa virzītājs var uzsākt izmeklēšanas darbīb veikšanu sevišķajā veidā, 24 stundu laikā saņemot prokurora piekrišanu un 72 stundu laikā saņemot tiesneša lēmumu, ja tāds ir nepieciešams.” Manuprāt, tas ir absurds. Pirmkārt, jebkurā krimināllietā, ja tā tiek nopietni izmeklēta, tiek sastādīts plāns. Procesa virzītājam pēc idejas ir jābūt skaidrai visai šai te virzībai, kādā veidā attīstīsies attiecīgās krimināllietas izmeklēšana. Un nevar pēkšņi rasties tādi apstākļi, ka ir jāpieņem lēmums par kādu darbību veikšanu, operatīvo darbību veikšanu sevišķajā veidā. Pie tam 24 stundu laikā saņemot prokurora piekrišanu vai 72 stundu laikā saņemot tiesneša lēmumu.
Kolēģi! Es arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē uzdevu jautājumu: bet kas notiek tādā gadījumā, ja tiesnesis vai prokurors nedod savu piekrišanu vai nepieņem lēmumu? Kādas ir nākamās darbības?
Nākamā rindkopa šajā pantā arī ir pietiekami interesanta — krimināllietās par mazāk smagiem noziegumiem var uzsākt sevišķā veidā veicamās izmeklēšanas darbības izdarīšanu pirms atļaujas saņemšanas vienīgi tajā gadījumā, ja situācija prasa nekavējoties izšķirties par noziedzīgas darbības atklātu pārtraukšanu vai slepenu kontroli. Lai ar to visu cīnītos, mums eksistē vesela virkne citu likumu, tajā skaitā arī likumi par policiju, kas uzliek par pienākumu katram policijas darbiniekam cīnīties ar jebkāda veida likuma pārkāpumiem, ar jebkāda veida noziegumiem. Un, lai ar to cīnītos, nav jāveic darbības sevišķajā veidā.
Nākamais pants, kurš arī izsauc dziļas pārdomas, ir atļauju saņemšanas kārtības pārkāpšanas sekas. Ja izmeklēšanas darbība uzsākta 197.2. panta 4. un 5.daļā paredzētajā kārtībā, bet prokurors vai tiesnesis neatļauj tās turpināšanu, viņš lemj par iegūto pierādījumu pieļaujamību. Ja prokurors vai tiesnesis atzīst, ka nav pastāvējis neatliekams gadījums, iegūtās ziņas nav izmantojamas pierādīšanas procesā.
Bet kas notiek ar tiem, kuri ir pārkāpuši likumu? Kāda ir viņu atbildība jebkura pilsoņa priekšā? Vēl lielāks paradokss ir tas, ka izrādās, un es ar dziļu pārsteigumu to dažas dienas atpakaļ uzzināju, ka ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurori nav saņēmuši pielaides valsts noslēpumam. Ja mēs runājam par ģenerālprokuroru — tas jau ir absurds! Tad var izdarīt secinājumu, ka ne rajonos, ne apgabaltiesās arī prokuroriem nav šīs te pielaides valsts noslēpumiem! Respektīvi, arī tiesnešiem nav pielaides pie valsts noslēpuma. Kādā veidā tad viņi vispār var kontrolēt un veikt visas šīs te darbības?
Absurds jau ir tas, ka viņiem nav šīs te pielaides, ka nav parūpējušies attiecīgie priekšnieki. Bet vēl lielāks absurds ir, ja to visu ieliek kriminālprocesā. Bet, neskatoties uz to, ka mums ar Muciņa kungu ir zināmas domstarpības arī par to, vai šajā te jaunajā piedāvātajā Kriminālprocesa kodeksa sadaļā ir nepieciešama šī te 18.A sadaļa vai nav, es tomēr uzskatu, ka grozījumi Kriminālprocesa kodeksā ir jāpieņem pirmajā lasījumā. Diskusijas tomēr pamatā būtu jāatliek uz otro lasījumu, bet visa šī te sadaļa, to, kas skar operatīvās darbības nostiprināšanu kriminālprocesā, noteikti būtu jāatbalsta tāpēc, ka tādā veidā mēs, Muciņa kungs, arī varam lemt, kā operatīvā ceļā iegūtos pierādījumus un faktus var izmantot tiesā kā pierādījumus. Bet tikai, dabiski, ar noteikumu, ja tiesnešiem un prokuroriem būs pielaides. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Nākošais debatēs Antons Seiksts — frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!
A.Seiksts (LC). Godātie Prezidija locekļi, godātie kolēģi! Pievērsiet uzmanību tam, ka tas ir viens no retajiem gadījumiem, ka grozījumi Krimināllikumā vai Kriminālprocesa kodeksā izraisa debates, izraisa ļoti nopietnas debates. Tie, kas klausījās Muciņa kungu un Ādamsona kungu, varēja izsecināt, ka ļoti nepieciešamie, visumā progresīvie grozījumi tomēr nav pietiekami sagatavoti. Ja projekts nāk no komisijas, nevis no valdības, tad mēs gribējām redzēt... mūsu komisijā gribējām redzēt Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas atzinumu, citu tiesību sargājošo institūciju atzinumu. Mēs gribējām... mēs mēģinājām, un mēs to noteikti darīsim, sabalansēt ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvenciju, mēs gribēsim redzēt, kā tas iekļaujas Eiropas Padomes kontekstā. Komisija neiebilda principā pret šo progresīvo, visumā progresīvo projektu, taču sagatavotība, manuprāt un komisijasprāt, prasīja nopietnāku darbu.
Ne velti, kad mēs apspriedām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā šo projektu uz pirmo lasījumu, bija tik daudz iebildumu, īpaši no zvērināto advokātu pārstāvjiem cilvēktiesību kontekstā, mēs neskārām tā, kā Muciņa kungs runāja, juridiskos aspektus, bet cilvēktiesību kontekstā bija tik daudz iebildumu, ka es vienkārši esmu spiests lūgt atbildīgo komisiju nenoteikt īsus termiņus otrajam lasījumam. Jebšu, ja tādi tiks noteikti, mēs strādāsim kaut vai pa visām brīvdienām, bet laist uz otro lasījumu, es atkārtoju, visumā progresīvo projektu īsos termiņos nevajadzētu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais debatēs Andris Bērziņš. Lūdzu!
A.Bērziņš (JF). Cienījamie kolēģi! Es domāju tomēr, ka jau iepriekšējie runātāji... tas ir progresīvs... virzība uz priekšu, un es gribētu piebilst tikai dažus punktus, kuri iepriekš nav bijuši, un, godīgi sakot, mēs ejam kontekstā ar laiku un to, ko savā laikā ir daudzi skandāli izraisījuši. Un šoreiz mēs ejam un virzāmies uz priekšu, lai izmainītu likumdošanu.
Es gribu pateikt to, ka pie atsevišķiem punktiem kā 85.1 pants — “Skaņu un video ieraksta pielietošana”, kā 85.2 pants — “Procesuālo darbību veikšana ar tehnisko līdzekļu starpniecību” ļoti nopietni darbojas arī izveidotā grupa Tieslietu ministrijā no pārējām ministrijām. Tanī pašā laikā arī ļoti cītīgi šie panti tika izskatīti Bērnu tiesību apakškomisijā. Uzskatām šos pantus par ļoti progresīviem, nepieciešamiem, ņemot vērā to, ka šoreiz tehniskās iespējas iet pa priekšu, nekā to atļauj pats likums. Un būtu ļoti būtiski, lai tie likuma panti tuvākajā laikā stātos spēkā.
Tāpat es gribētu teikt arī 160.pantā un 160.pants prim “Nepilngadīgo nopratināšana ar speciālistu psihologu starpniecību”. Šeit gan tika izteiktas tādas pārdomas, vai vajadzētu dot tādu brīvību arī psihologiem izmeklēšanā, bet atcerēsimies vēl, kolēģi, ka konkrēti šie jautājumi tika skarti arī šajā zālē, ļoti bieži tika runāts, cik precīzi, cik, nu, humāni notiek nepilngadīgo pratināšana un ka ir nepieciešams piedalīties klāt šajā procesā psihologiem. Un konkrēti šie panti — 160., 160.prim pants — to nosaka. Protams, tas prasīs papildus klāt sagatavot šos psihologus, sagatavot viņus ne tikai kā psihologus, bet arī kā juristus.
Un uzskatu tomēr, ka kriminālprocess būtu jāatbalsta pirmajā lasījumā. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais debatēs Juris Dobelis — frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.
J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Tā kā mēs, izskatot likumprojektus, pirmajā lasījumā runājam par pamatnostādnēm, svešvārdā — konceptuālo pieeju, tad šeit, domājot par šādu pieeju, ir jāpasaka skaidri viens: šķiet, ka tas būtu viens no labākajiem darbiem, ja mēs kaut nedaudz sakārtotu Kriminālprocesa kodeksu. Kaut nedaudz! Jo ir jāpasaka skaidri un gaiši, ka tas ir pamatīgi nepilnīgs. Lūk, un tas būtu tas galvenais, ko vajadzētu saprast tiem, kas tālāk pie tā praktiski strādās, jo pat visvienkāršāko izmaiņu ieviešana prasīs krietnu laiku — kaut kādu pusgadu pat varbūt. Līdz ar to es piekrītu tam, ka tur var strīdēties, kuru tur izmaiņu ieviest, kuru neieviest, kā to ieviest. Tas ir pavisam cits jautājums. Šodien es tikai gribētu pateikt, ka, neapšaubāmi, konceptuāli ir jāatbalsta šādu grozījumu kā tādu tālākā izstrāde. Un es gribētu tikai vienu aicināt — nu, šo te dokumentu nenolikt plauktā uz tālāku izskatīšanu, jo šķiet, ka tas būtu viens no labākajiem darbiem, ko 7.Saeima vēl varētu izdarīt līdz 8.Saeimas vēlēšanām, ja mēs kaut cik uzlabotu šī kodeksa darbību. Un es ceru, ka daudzi juristi ar nepacietību gaida šīs būtiskās izmaiņas.
Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu. Debatēs pieteikušies vairāk nav. Komisijas vārdā — Kuduma kungs.
Dz.Kudums (TB/LNNK). Paldies visiem kolēģiem, kas šeit uzstājās! Tiešām ir jāatzīst, ka vecais, kā mēs sakām, vecais kriminālprocess, kas šobrīd ir, neatbilst tām mūsdienu prasībām, kādas šodien būtu nepieciešamas. Kā mēs zinām, noziedzība palielinās, tā kļūst starptautiska, tā kļūst ļoti bīstama. Kaut vai pēdējie terora akti Amerikas Savienotajās Valstīs liecina par to, ka cilvēku grupa var izdarīt nežēlīgus noziegumus, kur iet tūkstošiem cilvēku bojā. Un tur... Šinī gadījumā tiek pielietotas, lai atrastu šo noziedznieku, pavisam citas metodes, par ko cilvēktiesību aizstāvji, godīgi sakot, saķer galvas. Šodien pat notiek zināmā veidā šī noziedznieku meklēšana ar karaspēka palīdzību Afganistānas teritorijā. Tā ka... Jā, cilvēktiesības, no vienas puses, bet, no otras puses, mums ir efektīvi jācīnās ar šiem noziedzniekiem, un mums jārada šis Kriminālprocesa likums ļoti, ļoti pārdomāts, protams, ievērojot šīs cilvēktiesības, bet ievērojot arī šo noziegumu bīstamību. Paldies! Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. Pirmais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņš, Kuduma kungs!
Dz.Kudums. Es tomēr lūgtu gan Seiksta kunga komisiju, gan visus deputātus pastrādāt arī brīvdienās. Un es lūgtu tomēr 15. datumu — janvāri par priekšlikumu iesniegšanas termiņu, jo mums pēc tam ir jāapkopo, jāizdebatē, un, saprotiet, ir kaut kāds laiks, kad mēs varētu pieņemt, un vēl nāks janvārī jaunais Kriminālprocesa kodekss. Es lūgtu 15.janvāri.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, Ādamsona kungs, vai ir citi priekšlikumi?
J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Faktiski mēs Tieslietu ministrijas neizdarības dēļ tik vēlu esam sākuši izskatīt šos te likumprojektus. Un es būtu ļoti gandarīts, ja mēs jau tos būtu pabeiguši izskatīt līdz jaunajam gadam, lai nebūtu tos jāizskata nākamgad, kad sākas priekšvēlēšanu aģitācija, kas, dabiski, apgrūtina šā likuma izskatīšanu. Bet tajā pašā laikā es aicinu noteikt termiņu ne ātrāk par 1.februāri. Ir pārāk nopietnas sadaļas, nopietnas problēmas, kuras būtu jāizskata, un nevar tās izskatīt tanī laikā, kad reāli deputāti šeit nebūs un nestrādās.
Sēdes vadītājs. Paldies! Muciņa kungs, jūsu priekšlikums termiņiem?
L.Muciņš. Divdesmit piektais...
Sēdes vadītājs. Vēlreiz, lūdzu!
L.Muciņš. 25.janvāris.
Sēdes vadītājs. 25.janvāris?
L.Muciņš. Jā!
Sēdes vadītājs. Kolēģi, ir... Dobeļa kungs, arī priekšlikums? Lūdzu mikrofonu Dobeļa kungam!
J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Mums mūžīgi pārmet un raksta tauta, ka mums esot brīvdienas. Vienmēr ir jāatgādina, ka Saeimai nav nekādu brīvdienu, bet ir pārtraukumi starp sēdēm. Līdz ar to es domāju, ka šajā pārtraukumā varētu sekmīgi strādāt pie šīm izmaiņām, un ļoti nopietni, un nevajadzētu vilkt garumā. Tāpēc es piedāvāju, teiksim, 16.janvāri.
Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad, godājamie kolēģi, mēs esam saņēmuši četrus priekšlikumus termiņiem priekšlikumiem otrajam lasījumam.
Vistālākais ir 1.februāris. Lūdzu balsošanas režīmu! Kas ir par 1.februāri kā priekšlikumu termiņu otrajam lasījumam? Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 33, atturas — 26. Šis priekšlikums nav apstiprināts.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu termiņu otrajam lasījumam — 25. janvāris! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 4, atturas — 13. Priekšlikums pieņemts.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam 25.janvāris.
Nākamais — likumprojekts “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Seiles kundze. Lūdzu!
A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr. 3812. Tātad otrais lasījums. Vispirms komisija precizējusi redakcionāli preambulu. Es ceru, ka nav iebildumu.
1.priekšlikums — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Gailis ir ierosinājis precizēt dabas pieminekļu sarakstu. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Seile. 2.priekšlikums — arī deputāta Gaiļa ierosinājums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Seile. 3., 4. un 5.priekšlikumu ierosina parlamentārais sekretārs Jānis Gailis, un komisija visus šos priekšlikumus ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai par 3., 4. un 5.priekšlikumu.
A.Seile. 6. un 7.priekšlikumu arī ir ierosinājis parlamentārais sekretārs Jānis Gailis. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Seile. Tāpat komisija ir atbalstījusi arī par 8., 9., 10., 11. un 12.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai par 8., 9., 10., 11. un 12.priekšlikumu.
A.Seile. 13.priekšlikumā parlamentārais sekretārs Jānis Gailis aicina izslēgt 32.panta trešo daļu. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. Un 14.priekšlikums ir papildinājums ar jaunu pantu. To ierosina parlamentārais sekretārs Jānis Gailis — par aizsargājamo teritoriju monitoringu, un komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Seile. 15., 16., 17. un 18.priekšlikumu ierosina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Gailis. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai par 15., 16., 17. un 18.priekšlikumu.
A.Seile. Paldies!
19. un 20.priekšlikumu, kā arī 21. un 22.priekšlikumu ierosina parlamentārais sekretārs Jānis Gailis. Komisija ir atbalstījusi. Tie visi ir gandrīz tādi redakcionāli un sakārtojoši priekšlikumi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai par šiem priekšlikumiem.
A.Seile. 23.priekšlikums radies saskaņā ar Eiropas direktīvām, un to ierosina arī parlamentārais sekretārs Jānis Gailis. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Seile. 24.priekšlikumu par pārejas noteikumiem arī ierosinājis Jānis Gailis. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Seile. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””, otrais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 1.
Lūdzu priekšlikumus termiņiem!
A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 14.decembris.
Sēdes vadītājs. Paldies! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 14.decembris.
Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Kuduma kungs.
Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Grozījumus Krimināllikumā, reģistrācijas nr.766., Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja savā 14.novembra sēdē. Es lūgtu, teiksim, sekot priekšlikumiem un līdz ar to arī izteikt savu viedokli.
Komisijas viedoklis par 1.priekšlikumu ir pieņemts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 1.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 48, atturas — 14. Priekšlikums pieņemts.
Lūdzu, turpiniet!
Dz.Kudums. Līdz ar to būtu pieņemams arī 2. un 3. — Muciņa kunga priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs uzstāties vēlas Juris Dobelis. Lūdzu!
J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es nevaru piekrist, ka automātiski ir jāpieņem 2.priekšlikums. Tas runā pavisam par kaut ko citu. Tas runā par publiskiem aicinājumiem nepildīt Latvijas Republikas likumus. Un es nevaru atbalstīt šādu priekšlikumu — šo pantu izslēgt. Jo cik tad ilgi mēs jauksim divas lietas — likuma garu un likuma burtu? Šis pants runā par būtiskiem aicinājumiem, un nevajadzētu jaukt divas dažādas lietas. Kaut kādas tur kompānijas, kuras kritizē valdību un viens otru aģitē par kaut ko ar lieliem saietiem, ar saziņas līdzekļu izmantošanu publiskiem aicinājumiem, kas ir vērsti pret Latvijas Republikas likumiem. Ja likumā ir nepilnības, tad šīs nepilnības var pārstrādāt, var nākt šeit kritizēt, var arī sarīkot tautas nobalsošanu galu galā, ja grib kaut ko būtisku mainīt tādu, ko citādi nevar izdarīt, bet vispār izvairīties no sodīšanas, izvairīties sodīt tādus cilvēkus, kas publiski aicina nepildīt Latvijas Republikas likumus, nedrīkst. Par to cilvēki ir jāsoda!
Es gribētu atgādināt dažas kampaņas. Nesen... kuras atkal varētu turpināties... tās ir bijušas kampaņas pret Valsts valodas likuma lietošanu, tās ir bijušas kampaņas pret Izglītības likuma piemērošanu, un tur nav bijusi runa par kaut ko citu, kā vienīgi par to, ka šos likumus nevajadzētu pildīt. It īpaši skarbi tas izklausījās tad, kad bija šī kampaņa pret Valsts valodas likumu. Ar aicinājumiem nelietot valsts valodu tur, kur likums to paredz. Nu, es atvainojos... vai tiešām mēs būsim tik mīkstsirdīgi palikuši. Un šinī brīdī tieši atkal no jauna parādās uz skatuves valsts valodas lietošanas jautājumi. Diemžēl tie tiek jaukti ar populismu, ar pielaizīšanos dažādām ārzemnieku prasībām gan no Austrumiem, gan no Rietumiem. Lūk, šādā stāvoklī mēs jo vairāk aicinām Krimināllikumu papildināt ar īpašu pantu, kas skar tos, kas aicina nepildīt Latvijas Republikas likumus. Tāpat jau viņi vienu otru reizi ir diemžēl sanākuši pietiekami mīksti. Un ja tik liberālus likumus vēl aicina nepildīt un ja to dara publiski, un ja pirmajā lappusē avīzē ar trekniem burtiem šad un tad ieraksta noliegumu pret valsts valodu, ja pirmajās lappusēs ieraksta dažādus aicinājumus uz dažādiem saietiem, kas atkal ir vērsti uz mūsu valsts likumu nepildīšanu, nu, es nezinu, vai tiešām mums ir grūti šādu te pantu ieviest un šī panta ietvaros tomēr censties ievērot likuma garu, un nenākt šeit un nerunāt par to, kas tad nu notiks, ka viens otram pie šņabja glāzes pateiks: tu zini, nemaksā nodokli vai vēl nedari kaut ko. Tā ir pavisam cita pieeja.
Cienītie kolēģi! Es ļoti aicinu tos, kam mūsu valsts kaut ko nozīmē, atbalstīt šādu te panta ieviešanu un nedaudz arī pasekot, kā šāds pants dzīvo, cik tas ir spējīgs iekustināt sabiedrību uz pareizo pusi, lai nebūtu tik nožēlojami jālasa kārtējo reizi tas, ka pirmo reizi varbūt vispār Krievijas vēsturē Krievijas televīzija parāda Latviju kaut cik objektīvi, tad slienas sāk karāties Latvijā iznākošo krievu avīžu žurnālistiem, un nu ir lielais sašutums — ak, Dievs, pat Krievijā ir sākuši kaut ko labu runāt par Latviju! Zēniem un meitenēm, Latvijas žurnālistikā krievu valodā rakstošajiem, zūd iespēja maizīti pelnīt.
Tā ka es uzskatu, ka, ja mēs pratīsim stingrāk likumos darboties, tad arī mūsu valstī būs lielāka kārtība.
Sēdes vadītājs. Paldies, Dobeļa kungs! Debates slēdzu. Debatēs pieteikušos vairāk nav.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. — deputāta Linarda Muciņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 10, atturas — 7. Priekšlikums pieņemts.
Godājamie kolēģi! Turpināsim likumprojekta izskatīšanu pēc pārtraukuma.
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar kartēm!
Kamēr gatavojas reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam Romualdam Ražukam.
R.Ražuks (LC). Godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Tagad notiks komisijas sēde.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam Modrim Lujānam!
M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie Vides apakškomisijas deputāti! Pulksten 12.40 Sarkanajā zālē notiks Vides apakškomisijas sēde, un uzaicināti ir arī daudzu firmu pārstāvji, tāpat aicinu piedalīties visus tos deputātus, kas ir iesnieguši savus priekšlikumus Iepakojumu likumam.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam Pēterim Tabūnam. Lūdzu!
P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Sporta apakškomisijas sēde tūdaļ pārtraukumā. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Lūdzu Saeimas sekretāres biedru nolasīt reģistrācijas izdruku!
A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Rišards Labanovskis, Jānis Leja, Inese Birzniece, Pēteris Apinis, Tadeušs Ketlers, Edvīns Inkēns, Māris Sprindžuks, Helēna Demakova, Silvija Dreimane, Jānis Straume. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Izsludinu pārtraukumu līdz pulksten 11. Pārtraukumā Saeimas Prezidija sēde tūlīt Sarkanajā zālē.
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks.
Sēdes vadītājs. Kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas zālē! Turpinām darbu.
Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Kuduma kungs. Mēs nobalsojām par 2.priekšlikumu. Tātad 3.priekšlikums.
Dz.Kudums (TB/LNNK). Paldies, priekšsēdētāja kungs! 3. — Saeimas deputāta Muciņa kunga priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.Deputāti piekrīt.
Dz.Kudums. 4. — Saeimas deputāta Kuduma kunga priekšlikums ir iestrādāts 1.priekšlikumā...
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Kudums. ...kurš ir pieņemts, jā. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, otrais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 24, atturas — 4. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu priekšlikumus 3.lasījumam!
Dz.Kudums. Paldies! 15.decembris.
Sēdes vadītājs. Vēlreiz, lūdzu!
Dz.Kudums. 15.decembris.
Sēdes vadītājs. 15. decembris. Citu priekšlikumu nav. Iesniegšanas termiņš 3.lasījumam — 15. decembris.
Turpinām izskatīt 3. sadaļu šīsdienas sēdes darba kārtībā — “29.novembra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti un lēmumu projekti”. Likumprojekts “Par Eiropas Sociālo hartu”. 2.lasījums. Ārlietu komisijas vārdā... Kas Ārlietu komisijas vārdā? Nav.
Izskatām nākamo likumprojektu, 18.darba kārtības punkts — likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas Savienības Asociācijas Padomes lēmumu Nr.7/2001 par tirdzniecības nosacījumu pilnveidošanu pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kā paredzēts Eiropas līguma Protokolā 2”. Otrais lasījums, steidzams. Ārlietu komisijas vārdā. Bet nekā mēs nevaram darīt, diemžēl Ārlietu komisijas vārdā nav neviena, kas mums sniegtu priekšā. Atliekam to beigās.
Nākamais darba kārtības punkts — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. Trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Kuduma kungs.
Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godājamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 21.novembra sēdē izskatījusi grozījumus likumā “Par policiju” ar reģistrācijas nr. 989. Priekšlikumi netika saņemti, un komisija Saeimai lūdz atbalstu likumprojektam trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””. Trešais, galīgais, lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 1.
Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Trešais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Kuduma kungs!
Dz.Kudums (TB/LNNK). Tātad “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, reģistrācijas nr. 976. Aizsardzības un iekšlietu komisija 21.novembra sēdē izskatīja. Netika saņemts neviens priekšlikums. Komisija lūdz Saeimai atbalstu trešajam lasījumam.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Trešais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts — likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Lujāna kungs.
M.Lujāns (PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 3829.
Tātad 1. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
M.Lujāns. Tālāk 2.priekšlikumu ir iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Makarova kungs, un tas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lujāns. Tālāk 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
M. Lujāns. Atbalstīts arī 4. — Juridiskā biroja priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
M.Lujāns. Arī 5. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
M.Lujāns. Daļēji atbalstīts ir arī Juridiskā biroja 6.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
M.Lujāns. Tālāk 7. ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
M.Lujāns. Tālāk ir 8. — arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
M.Lujāns. Līdz ar to likumprojekts ir izskatīts. Un es aicinu nobalsot trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”. Trešais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — 0. Likums pieņemts.
M.Lujāns. Paldies!
Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā”. Trešais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Kuduma kungs.
Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija 21.novembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā” ar reģistrācijas nr. 990. Mēs šajā likumprojektā esam apvienojuši, iekļaujot likumprojektu ar reģistrācijas nr. 1032.
1.priekšlikums ir no šā minētā likumprojekta — komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Dz.Kudums. 2.priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Dz.Kudums. 3. ir iekšlietu ministra priekšlikums — komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
Dz.Kudums. 4.priekšlikums no iepriekšminētā likumprojekta ar reģistrācijas nr. 1032. Komisija lūdz atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu arī trešajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā”. Trešais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.
Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā””. Trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — Ābiķa kungs.
Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Aicinu paņemt dokumentu ar reģistrācijas nr. 1011.
Pirms mēs izskatām likumprojektu, gribu atgādināt to, ka galvenā atšķirība trešajā lasījumā iesniegtajam likumprojektam no otrā lasījumā pieņemtā ir tā, ka pēc Medicīnas akadēmijas lūguma likumprojektā ir iestrādātas ne vien normas, kas reglamentē cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā, bet arī normas, kas pieļauj cilvēka ķermeņa izmantošanu. Tas ir ļoti nepieciešams Medicīnas akadēmijas studentu nodarbībām anatomikumā. Aicinu sākt izskatīt likumprojektu!
1. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts, jo būtība ir tāda, ka šeit ir palikusi tikai vienā pantā nepieciešamība aizstāt likumā attiecīgos vārdus. Tāpēc tas tālāk ir ievērots 4.pantā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. Nākamais — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis. 3. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis. 4. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.
L.Bojārs (LSDSP). Labdien, cienījamie kolēģi! Labdien, cienījamais Prezidij! Tas ir jaunums, ka pēc Medicīnas akadēmijas pieprasījuma mēs pārveidojam likumu un par labu Medicīnas akadēmijai. Tad ko tad mēs tagad? Kādu pieprasīs kāda organizācija vai kādi uzņēmēji, tad mēs viņiem par labu pārstrādāsim likumus. Tas nu gan ir brīnums! Esam nonākuši, tik tiešām, pie tādas atklātas korupcijas.
Un kas attiecas par manu priekšlikumu. Redziet, reģistrā var jau nebūt arī iekļauts, vai tas cilvēks atļauj vai neatļauj. Un tad mierīgi tos orgānus vai visu cilvēka ķermeni var izmantot, kā vien kurš vēlas, un nekas par to nebūs. Un tāpēc te es iestrādāju iekšā tā: ja nav nekāda norādījuma, un lai nebūtu kaut kādam tieksmes un kaut kādas vēlēšanās kaut ko darīt ar cilvēka orgānu pēc miršanas vai ar viņu... tas par atsevišķiem orgāniem vai audiem, vai visu cilvēka ķermeni, tad, ja nav nekādu norādījumu, spēkā ir tas, ka tas nav atļauts. Mēs nevaram atļaut patvaļību, diemžēl uz kuru tiek virzīts šis likumprojekts. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu. Debatēs pieteikušies vairāk nav.
Komisijas vārdā vēlējāties, Ābiķa kungs?
Dz.Ābiķis (TP). Cienījamais Bojāra kungs! Es domāju, ka jūs tomēr sevišķi priecīgs nebūtu, ja Medicīnas akadēmija sāktu anatomijā dzīvus cilvēkus izmantot saviem eksperimentiem. Mums vienkārši nav citas izejas, jo Medicīnas akadēmijā jau šobrīd veidojas situācija, ka līķu skaits ir nepietiekams, un ir mums likumā jānodrošina studentu pieejamība tiem. (Zālē troksnis.) Jā, tiešām, tas var izsaukt jautrību, bet mēs taču negribam, lai mēs saņemtu nekvalificētus speciālistus, kuri nav pietiekami apmācīti.
Un otra lieta. Cienījamie kolēģi, rietumvalstu likumdošanā valda pieeja, proti, kas nav aizliegts, tas ir atļauts, un mēs par līdzīgu deputāta Leona Bojāra priekšlikumu jau iepriekšējā lasījumā nobalsojām pret. Tā ka es arī šobrīd aicinu neatbalstīt!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 4. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 8, atturas — 48. Priekšlikums nav pieņemts.
Lūdzu, turpiniet!
Dz.Ābiķis. 5. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums ir iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 5. un 6.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis. 7. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis. 8. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis. 9. — Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Mauliņa priekšlikums ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 10.priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 11. — parlamentārā sekretāra Mauliņa priekšlikums ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis. Līdzīgi arī 12.priekšlikums ir iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 13.priekšlikums — atbildīgās komisijas redakcija ir atbalstīta.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis. 14. — Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Mauliņa kunga priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis. Līdzīgi arī 15.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī atbalsta.
Dz.Ābiķis. 16. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Leons Bojārs. Lūdzu!
L.Bojārs (LSDSP). Jā, tik tiešām, 7.Saeimā visādus brīnumus var dzirdēt. Es atceros, kā jūs nobalsojāt Farmācijas likumu. Nu, pirmkārt, tas jau bija, lai palīdzētu tām trijām ārzemju firmām labi izplatīt medikamentus Latvijā, bet tur bija arī iestrādāti visi ar cilvēkiem veiktie pētījumi. Tātad medikamenti, kas nav izgājuši klīniskās izpētes vai daļēji tikai ārvalstīs, tās varēs Latvijā mierīgi izdarīt tos pētījumus, un tas tik tiešām arī notiek. Un jūs arī, Ābiķa kungs, par to nobalsojāt.
Un tagad, kas attiecas par 11.pantu. Par bērniem ierakstīja iekšā, ka miruša bērna audus un orgānus aizliegts izņemt transplantācijā. Bet kā tas būs ar citiem cilvēkiem? Kāpēc mēs nerunājam neko par pieaugušiem cilvēkiem? Es jums kādreiz teicu Daugavpils variantu, ka jaunu meiteni atveda pēc autoavārijas Rīgā, un viņai, kā saka, pieļāva nomirt un mātei neuzprasīja, toties orgānus no viņas izņēma. Un kas par to tika sodīts? Neviens! Uzrakstīja avīzē kādus divus rakstus, un ar to viss beidzās. Kā tika veikta tā medicīniskā palīdzība, par to neviens nerakstīja.
Un tāpēc ir tas 16.priekšlikums jāpieņem, jo citādi mēs atļaujam darboties tai korupcijai, kas notiek arī medicīnā. Jūs zināt tos brīnumus, kas notika Turcijā pēc zemestrīces, kad medicīnas darbinieki baltos halātos nevis sniedza palīdzību cietušajiem cilvēkiem, bet tur izdarīja arī operācijas. Un Turcijas avīzes bija pilnas ar tiem rakstiem. Tā kā diemžēl tas ir jāiestrādā. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu. Debatēs pietiekušos vairāk nav.
Ābiķa kungs, vēlējāties komisijas vārdā?
Dz.Ābiķis. Jā, cienījamie kolēģi! Šī likuma piemērošanas daudzu gadu praksē ir bijis faktiski tikai viens gadījums, kad ir bijušas pretenzijas, un arī tad tās ir beigās noskaidrojušās. Tā ka es aicinu tomēr neatbalstīt Leonu Bojāru un balsot pret.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 16. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 3, atturas — 49. Priekšlikums nav apstiprināts. Lūdzu, turpiniet!
Dz.Ābiķis. 17. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 18. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Ar deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 19. — atbildīgās komisijas priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Piedodiet... šeit ir rakstīts — atbalstīts.
Dz.Ābiķis. Es atvainojos, ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt par 19. — atbildīgās komisijas priekšlikumu.
Dz.Ābiķis. 20. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Leons Bojārs. Lūdzu!
L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Tas jau nerada izbrīnu, ka Latvijā vienmēr nekas ne par ko nevēlas atbildēt. Un tāpēc arī, kad pieņēma ļoti daudzus likumprojektus par tiem regulatoriem un citiem, vadība nenes nekādu atbildību. Un tas bija tīšuprātu iestrādāts, lai mūsu ierēdņi, kas tur ar to nodarbojas, lai viņi nenestu atbildību.
Arī šeit: kas kontrolēs darbību par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību? Nu un no sākuma kā tas bija, tur bija ierakstīts — Latvijas Republikas prokuratūra... tagad to pārnes uz Medicīnas aprūpes un darbaspējas ekspertīzi. Bet kā tad var atdot šai organizācijai kontroli, ja tā ir šīs ministrijas sastāvā? Tā pakļaujas šim pašam ministram, un, ja mēs paskatāmies uz šīs ekspertīzes darbību kaut vai invaliditātes noteikšanā un visas tās lietas, kas notiek, tur ir nekārtību pilns. Liepājā uzņēmumā ar svinu tika saindējušies cilvēki, kur ārvalstniekiem piederēja uzņēmums, kas tur notika? Kamēr netika pie visas tās lietas prese un korespondenti, tikmēr tā ekspertīze klusēja, un, protams, ka tā klusēs arī tālāk, jo tā ir tādā lietā ieinteresēta. Un tāpēc ir jāatstāj tomēr spēkā, ka kontrolē Latvijas Republikas prokuratūra. Diemžēl es tai ekspertīzei neuzticos, jo kaut vai tie pārkāpumi, kas ir par cilvēku ārstēšanu. Cik tad ir dokumentu parādījies, kur viņi atzīst, ka cilvēki ir ārstēti nekvalitatīvi, kaut vai ar to jaunieti, kurš pēc operācijas palika par invalīdu. Ko tad ekspertīze klusēja, un tad tikai tiesa un prokuratūra noskaidro. Un arī daudz ir citu jautājumu.
Un, zinot to augsto korumpētības līmeni, kurš ir Latvijā, un to visi atzīst, un atzīst ne jau tikai Latvijā mūsu ierēdņi un spiesti ir atzīt, to arī vislielākā un rupjākā veidā norāda ārzemnieki mums, tātad nevar atstāt diemžēl ekspertīzes uzraudzībā. Tur ir jābūt tikai Latvijas prokuratūras uzraudzībai. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu. Debatēs pieteikušies vairāk nav. Ābiķa kungs, lūdzu, komisijas vārdā!
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Kopš tā laika, kad ir pieņemts šis likums, ir izdarīti grozījumi likumā “Par prokuratūru”, un tur visas šīs lietas ir atrisinātas. Tā ka nav pamata atbalstīt deputāta Bojāra priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 20. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 5, atturas — 37. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, turpiniet!
Dz.Ābiķis. 21. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis. Atbalstīts ir arī 22. — atbildīgās komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta priekšlikumu.
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsot par likumu kopumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.
Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par gandrīz vienprātīgo atbalstu.
Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts “Reģionālās attīstības likums”. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Leiškalna kungs.
K.Leiškalns (LC). Paldies sēdes vadītājam! Dāmas un kungi! Strādājam ar darba dokumentu 3769, kas ir likumprojekts, ko iesniedzis Ministru kabinets un kura nosaukums ir “Reģionālās attīstības likums”. Likumprojekts izstrādāts Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariātā, un likumā ir vairākas nodaļas. Tātad 1.nodaļa ir “Vispārīgie noteikumi likumā”, tad ir “Reģionālās attīstības politikas plānošanas dokumenti” kā 2.nodaļa. Trešā nodaļa runā jau par publisko institūciju kompetenci... Ko, lūdzu? Ceturtā nodaļa runā par reģionālās attīstības finansēšanu, piektā nodaļa — par īpaši atbalstāmo teritoriju un pārejas noteikumi nosaka... pārejas noteikumi, pieņemt šo likumu, nosaka, ka likuma spēkā stāšanās brīdī spēku zaudē likums “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem”. Attiecīgo likumprojektu iepriekš definē Eiropas Savienības atziņas par administratīvās kapacitātes vājumu Latvijā, kā arī jaunu reģionālās attīstības... tas ir, attīstības plānošanas reģiona izveidi. Un es aicinu deputātus atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā! Man jāpiebilst, ka komisija minētajam likumprojektam ir prasījusi arī steidzamību.
Sēdes vadītājs. Paldies! Pirms uzsākam debates, lūdzu balsosim par steidzamību! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta “Reģionālās attīstības likums” (1.lasījums) steidzamību. Jābalso par steidzamību pirms debatēm. Paldies! Likumprojekts par steidzamu atzīts. Vai, piedodiet! Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 39, atturas — 3. Atvainojiet, likumprojekts par steidzamu nav atzīts.
Atklājam debates. Pirmais debatēs — Leons Bojārs. Lūdzu!
L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Protams, tādam likumam jau vajadzēja parādīties vismaz 10 gadus iepriekš. Nacionālās attīstības plāns. Kad tad viņš ir izstrādāts, un kāds no tiem plāniem ir bijis kādā gadā izstrādāts? Tā nav bijis, nav, un tāpēc arī Latvijas tautsaimniecība attīstās tikai uz vienu dienu. Un tālāk interesanta ir reģionālās attīstības plānošanas programma un rajona pašvaldību attīstības programma “Rajons”. Mēs it kā domājam tos rajonus likvidēt, bet tad pēc tās jaunās teritorijas plānošanas cik tad mums būs — 102 rajoni to 25 vietā?
Bet pats interesantākais. Tā ir Nacionālā reģionālās attīstības padome. Cik tad mums padomes tagad Latvijā būs, kas nodarbojas ar visiem šiem jautājumiem? Tās jau tā ir pietiekami. Visdažādākās padomes, komitejas, fondi un vēl dažādas citas organizācijas, kas nodarbojas, izlieto valsts finansiālos līdzekļus, un jēgas nekādas nav!
Nu un, protams, tā pārvalde. Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde. Ko tad dara Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, un ko dara Ekonomikas ministrija? Kāpēc vēl jāveido kaut kāda Plānošanas padome. Vai tad mums nav pietiekami ierēdņu un pietiekama naudas līdzekļu izlietošana, ka vēl ir jāizveido tāda padome? Un ko tā darīs, un kādas funkcijas tā izpildīs, un par ko tā nesīs atbildību?
Ziniet, mani visvairāk uztrauc tas, ka nav finansiālā aprēķina, kā vienmēr. Likumu mēs pieņemsim tā, ka tam ir jāsāk darboties, un kur ir finansiālais aprēķins, kur tad mēs ņemsim naudiņu. 2002. gadā un nākamajos gados šīs padomes un visa šā likuma izpildei? Tā diemžēl nav. Un tādu likumu vēl mēs ierosinām pieņemt steidzami! Steidzami! Kāpēc mēs turpinām tās muļķības, ka vispirms pieņemam likumus, tos neaprēķinot, tiem nav ekonomiskā modeļa un vispār nekā nav. Uzrakstīts tikai papīrs, kuru sastāda ierēdņi, kuri patiesībā nezin, ko viņi iestrādā tajā dokumentā. Un tad mēs to kā steidzamu pieņemam. Un tad mēs steidzamies — uz kurieni, un pie kā tas ir novedis? Tas ir novedis pie tā, ka mūsu tautsaimniecība ir nesaprotamā stāvoklī. Un neviens par tās attīstību nenes nekādu atbildību.
Protams, Leiškalna kungs ir vienisprātis ar mani. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais — Jānis Bunkšs — frakcija “Latvijas ceļš”.
J.Bunkšs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Vispirms varbūt viena daļa no klātesošajiem Saeimas deputātiem nav pamanījuši, vismaz es tā spriežu pēc Bojāra kunga uzstāšanās, ka šāds likums, kuram gan nav nosaukums Reģionālās attīstības likums, jau eksistē. Saeima ir pieņēmusi un joprojām spēkā ir likums “Par teritoriju attīstības plānošanu”. Šis likums ir stājies spēkā no 1998.gada nogales, kad Saeima to apstiprināja. Un mēs, protams, varam salīdzināt šos divus likumus un mēģināt saprast, kāda ir šā jaunā likuma — Reģionālās attīstības likuma — pievienotā vērtība, ja salīdzinām to ar manis nosaukto un iepriekš minēto likumu, kas faktiski regulē gluži tās pašas lietas. Secinājumu var izdarīt divu veidu.
Pirmkārt, tātad ir notikusi zināma unifikācija reģionālās attīstības sistēmā.
Un, otrkārt, ir notikusi arī centralizācija. Ja runājam par unifikāciju, tad tā skar vairāk tieši plānošanas reģionus. Pirmkārt, tas, ka šajā likumā parādās tāda lieta, ka ir apkopota pašreizējā pašvaldību pieredze plānošanas reģionu veidošanā. Ir fiksētas arī tās problēmas, kas rodas šo plānošanas reģionu veidošanā. Proti, teiksim, ir zināma teritoriju pārklāšanās. Tātad šo problēmu likumā par reģionālo attīstību šajā projektā mēs mēģinām atrisināt, pasakot, ka Ministru kabinets pēc pašvaldību priekšlikuma šīs teritorijas galu galā noteiks.
Otrs tāds moments, kas ir saistīts un kur ir atšķirība ar pašreizējo pastāvošo kārtību šajā unifikācijas virzienā, tas ir jautājums par reģionālajām attīstības aģentūrām. Šobrīd prakse ir tāda, ka plānošanas reģionos izveidotās attīstības aģentūras tiek veidotas pēc dažādiem principiem — gan kā sabiedriskas organizācijas, gan kā uzņēmējdarbības, institūcijas, aģentūras un tā tālāk. Šobrīd likumprojekts piedāvā šo te praksi, arī gan pozitīvo, gan negatīvo, izvērtējot apvienot, un piedāvā tātad veidot visiem plānošanas reģioniem attīstības aģentūras, balstoties uz likumu “Par publiskajām aģentūrām”, ko mēs paši esam apstiprinājuši. Tātad šīs varbūt ir divas tādas galvenās atšķirības no iepriekš vai pašlaik spēkā esošā likuma “Par teritoriju attīstības plānošanu”. Ja runājam par centralizāciju, tad šeit ir divas lietas. Pirmkārt, jautājums, kas ir saistīts ar valsts pārvaldes iestāžu zināmu centralizāciju. Faktiski pēc šī likuma spēkā stāšanās droši vien Finansu ministriju varēs saukt par finansu un reģionālās attīstības ministriju, jo attiecīgās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas institūcijas un Ekonomikas ministrijas institūcijas līdz ar to rīcībā esošajiem līdzekļiem tiek nodotas Finansu ministrijas atbildībā.
Jautājums gan, kas attiecas uz centralizāciju, līdzekļiem, manuprāt, šajā likumā ir diezgan tā vāji iezīmējies, ja neskaita to, ka ir minēts, ka reģionālās attīstības atbalsta pasākumu finansēšanai tiek izveidots speciāls fonds. Teiksim, tās ir tās divas lietas, kas, manuprāt, neapšaubāmi ir pozitīvas, un tas ir tas virziens, kurā mums vajadzētu iet arī Latvijas valstij, bet ja runājam par to tehnisko likuma izpildi, tad, manuprāt, tiešām nebija pareizi pieņemt šo likumu steidzami — divos lasījumos. Jo paliek virkne lietu, kas šajā te likumā pilnīgi nav atrunātas. Nu kaut vai tādi jautājumi — kas tad būs galu galā tās pašvaldības, kuras veidos šos plānošanas reģionus? Kāds ir šo plānošanas reģionu statuss — vai tās ir interešu grupas, vai tā ir kāda sabiedriska organizācija vai, teiksim, šīm plānošanas reģiona minētām padomēm ir arī kaut kāda publisko tiesību subjekta funkcijas un tamlīdzīgi.
Arī jautājums, kas ir saistīts ar pārejas noteikumos noteikto šo īpaši atbalstāmo reģionu likuma darbības pārtraukšanu no 1.janvāra, manuprāt, līdz galam arī nav atrisināts un risinājums nav piedāvāts. Jo, no vienas puses, mēs it kā varētu saprast, ka manis jau iepriekš minētais fonds arī tur pārņems šo īpaši atbalstāmā reģiona fonda funkcijas, no otras puses, likumā it kā parādās, ka tā arī ir vienīgā funkcija, ko šī centralizētā Finansu ministrijas izveidotā struktūrvienība arī veiks. Es ļoti labi zinu, cik sarežģītas ir šīs lietas, lai, teiksim, saskaņotu viedokļus gan reģionu, gan arī valdības institūciju starpā, un tāpēc man šķiet, ka tad, kad Saeima lēma neatbalstīt steidzamību, ir pareizi. Jo tās pārmaiņas, kuras ir vajadzīgas centrālajās institūcijās, faktiski jau ir mums pieņemtas, pieņemot likumu par nākamā gada budžetu. Tā kā strukturālās pārmaiņas ir iespējams veikt, un, kā es jau teicu, šis likums arī īpaši neko neregulē finansu plūsmas. Īstenībā tās paliek apmēram tādas pašas, kādas tās arī šobrīd bija.
Pie likuma, es domāju, nāksies strādāt pietiekami nopietni, un iespējams, ka arī daudz laika mums tam nebūs. Bet, teiksim, kopumā vērtēju likumu kā pozitīvu, un aicinu arī Saeimu nopietni pievērsties šim jautājumam, kas ir svarīgs ne tikai ārzemju institūcijām, ne tikai Eiropas Savienības integrācijas sastāvā, bet galvenokārt tas ir vajadzīgs mūsu pašu cilvēkiem un tiem, kas dzīvo, strādā, mācās ārpus Rīgas.
Sēdes vadītājs. Paldies Bunkša kungs.
Nākošais debatēs Aleksandrs Kiršteins — Tautas partijas frakcija.
A.Kiršteins (TP). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Godājamie deputāti! Ir labi, ka mēs nenobalsojām par steidzamību, pirmkārt. Otrkārt, beidzot ir parādījies likums, kurš regulē šos instrumentus, kā Nacionālā reģionālās attīstības padome un Reģionālais fonds, un reģionālās attīstības finansēšana. Es gribu pateikt divas lietas. Pirmkārt, šis likums nebūs brīnumnūjiņa, ja joprojām mums būs reģioni, kuros pašvaldību vadītāji neizpratīs paši savu novadu vai reģionu priekšrocības. Ja Latgalē mums ir pašvaldības, kurās pašvaldību vadītāji neizprot ainavu saglabāšanas un tūrisma attīstības nepieciešamību, un tajā pašā laikā mums pat ir deputāti Saeimā, kuri uzskata, ka galvenais, piemēram, tā vietā, lai attīstītu tūrismu, ir likt tīklus sestdienās un svētdienās, lai izkāstu ezerus ar vadiem, tad ir ļoti naivi domāt, ka jauna likuma vai kārtējā fonda radīšana kaut kādā mērā palīdzēs šiem reģioniem. Es esmu ļoti skeptiski noskaņots par tūrisma attīstību tajās vietās un pašvaldībās, kur ezeri ir piedraņķēti ar šiem sapuvušajiem tīkliem, kur ūdeņi smird, bet pašvaldību vadītāji saviem radiniekiem izsniedz šīs licences.
Mums ir deputāti, kas arī vairākus gadus ir aizkavējuši likumu “Par brīvās zemes pārdošanu”, tādējādi mākslīgi pazeminot atpalikušo reģionu zemes vērtību. Es atgādinu vēlreiz: bez šīs zemes īpašumvērtības paaugstināšanas arī nekāda attīstība nenotiks.
Tāpēc es aicinātu visus padomāt par šiem jautājumiem kompleksi, un, kamēr nav notikusi šī pašvaldību reforma kā tāda un šis reģionu, respektīvi, pašvaldību skaits kaut kur no 400... pāri par 470 netiek samazināts vismaz trīs vai četras reizes, tikmēr es esmu personīgi ļoti skeptisks uz dažādiem brīnumiem — līdzekļu pārdalīšanu un nepārtrauktu prasīšanu. Es domāju, ka tās rezerves, kas ir pašreiz jau pašvaldībās, tiek izmantotas varbūt tikai par kādiem 50 procentiem. Tāpēc paldies vēlreiz par šo likumprojektu.
Es domāju, protams, ka pirmajā lasījumā mēs to atbalstīsim, bet es arī aicinu padomāt par to, kāpēc mums ir tik piecūkota ainava, neattīstās tūrisms un joprojām nekur mēs neesam tikuši, neskatoties uz visām runām par Lībiešu krastu. Piemēram, ar mazo ostu attīstības projektu... nespējam sagatavot un atbalstīt no valsts šīs 20—25 mazās jahtu ostas Baltijas jūras piekrastē, kur projektam kā tādam būtu jābūt atbalstītam no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies, Kiršteina kungs! Nākamais debatēs Valdis Lauskis — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.
V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Pirms runāt par šo likumprojektu, atļaušos izteikt pārsteigumu par Tautas partijas deputātu pārvērtībām un pateikt, ka Tautsaimniecības komisija, kad mēs skatījāmies... no sākuma Tautsaimniecības komisijas... Tautas partijas pārstāvji teica, ka nekādā gadījumā šeit steidzamība šim likumam nav vajadzīga, un pēc tam balsoja par steidzamību. Pēc tam citi Tautas partijas pārstāvji, tiekoties ar Latgales pašvaldībām, teica: “Nekādā gadījumā nevajag runāt par steidzamību, jāveido konferences, semināri, jāizanalizē un pēc tam jābalso,” un paši nobalso par steidzamību. Iziet uz tribīnes augsti godātais Kiršteina kungs, nobalso par steidzamību un pēc tam saka, ka ļoti labi, ka steidzamība netika pieņemta.
Tagad par pašu likumprojektu. Patiešām, likumi pastāv līdz šim un darbojas, bet es gribētu no sākuma nocitēt frāzi no anotācijas, kas ir ielikta likumprojektā, un tā ir sekojoša: “Eiropas Komisijas Progresa ziņojumā pagājušā gada novembrī Latvijai ir izteikta kritika par minimālu progresu reģionālās politikas jomā.” Un par pašreizējo likumdošanu ir teikts, ka tā “neatbilst Eiropas Savienības struktūrfondu likumdošanas prasībām attiecībā uz gatavošanos darbam ar Eiropas Savienības struktūrfondiem”. Pietiekami nopietns pārmetums Latvijas valstij saistībā ar reģionālo politiku. Es domāju, nekas jauns tas nav, protams, jo mēs paši zinām, ka noslāņošanās pastāv un dzīvojošie mūsu novados atpaliek savos ieņēmumos gan no dzīvojošajiem Rīgā, gan no dzīvojošajiem Eiropas Savienības valstīs.
Un, izskatot šos pietiekamos argumentus, valdošā koalīcija mums iziet uz to, ka piedāvā veidot plānošanas reģionus, un uzskata, ka tādā veidā mēs varēsim savus reģionus attīstīt.
Es gribētu pateikt, ka blakus šai anotācijai, kas ir atzīmēta likumprojekta sadaļā, ir vēl atsevišķas citas tēzes, par kurām nav minēts. Un es gribētu vismaz pāris tēzes minēt.
1998.gada 7.aprīlī Eiropas Komisija kandidātvalstīm piedāvā 4 galvenos darbības virzienus, gatavojoties iestājai Eiropas Savienībā. Vismaz trīs no tiem.
Pirmais, ņemt aktīvu dalību reģionu stabilizācijā un attīstībā, vienlaikus veicot restrukturizāciju rūpniecībā. Nav vairāk pamata tam, ka mums ir prioritārs tikai tranzīts, bet ļoti nopietni Eiropas Savienība mums norāda uz mūsu darbu saistībā ar ražošanu, ar rūpniecību.
Otrais. Noteikt atbalsta pasākumus tiesību aktu un administrēšanas līmenī, ieguldījumu stimulēšanā rūpniecības infrastruktūrā. Ļoti nopietns arguments.
Trešais. Piešķirt vienreizēju finansējumu tehniskās palīdzības sniegšanai jaunu tirgu apzināšanā un biznesa plānu sastādīšanā, vienlaikus paaugstinot uzņēmumu konkurētspēju un atvieglojot uzņēmumu piekļūšanu finansu resursiem. Šeit ir pietiekami nopietna argumentācija gan par Latvijas valdības darbu caur saviem konsulātiem un vēstniecībām atsevišķās valstīs, gan, protams, par ļoti nopietnu pašvaldību, valsts atbalstu uzņēmumiem, lai viņi varētu cīnīties gan par uzņēmumu restrukturizāciju, gan jauna kapitāla un finansu investīciju piesaisti savam reģionam.
Lūk, uz ko mums norāda Eiropas Savienība, un, protams, norādot uz šo, es gribu pateikt, ka sociāldemokrāti pasaka viennozīmīgi: plānošanas reģionu izveide ir pārāk mazs pasākums, lai šodien risinātu jautājumus. Mēs piedāvājam skatīties tālāk, un mēs redzam, ka mums ir jāveido reģionālas pašvaldības.
Runājot par šiem jautājumiem, es gribu pateikt, kāda pašreiz ir situācija. Pašreiz ir situācija, ka valdība, strādājot ar reģioniem, runā faktiski ar pagastu, ar mazpilsētu vadītājiem, un ne vairāk. Nav dialoga, jo arī jautājums, ka rajonos šodien mums ir it kā pašvaldība, faktiski rajona vadītājs ir tikai viens no pagasta večiem, kas uz laiku ir ielikts. Un, ja mēs izejam arī uz plānošanas reģioniem, arī nekas situācijā netiek mainīts. Valdība arī uz priekšu ir gatava runāt tikai ar kādu vienu no pagasta vadītājiem. No tāda viedokļa šis dialogs arī uz priekšu nav paredzēts.
Es gribētu pateikt, ka jūsu piedāvātajā likumprojektā, protams, arī reģionos uz vietas nav dotas tiesības pieņemt nevienu paliekošu lēmumu. Reģionu pārstāvjiem uz vietas ir tiesības tikai ieteikt. Un kurš projekts kādā vietā tiks atbalstīts, kurš finansējums kur tiks piešķirts, protams, valdība caur institūcijām atstāj sev pēdējās tiesības lemt. Nekā kopēja ar kaut kādām pat elementārām demokrātijas normām tas nav.
Es gribētu pateikt, ka, protams, ja mēs gribētu paskatīties par to, par līdzvērtīgu attīstību, par līdzvērtīgu dialogu, tad mēs piedāvājam veidot šo otro reģionālo pašvaldību līmeni, bet tur tādā gadījumā pie tiesībām lemt, pie konkrētām funkcionālām bāzēm, pie konkrētiem funkcionāliem pienākumiem ir konkrēts savs finansējums, konkrēta nošķirta nodokļu bāze, atšķirīga no vietējām, un, protams, arī tas nav. Es runāju par elementārām lietām, kuras pašreizējā likumprojektā nemaz nav paredzētas, un vienkārši turpinātas iestrādes, kas ir pašreiz. Bet ko vēl pasaka mums Eiropas Savienība? Eiropas Savienība pasaka mums priekšā vēl sekojošus jautājumus. Šim reģionālam līmenim ir jānodarbojas ar ekonomisko plānošanu, attīstību, ar nodarbinātību, ar izglītību, sociālo aprūpi, kultūru, infrastruktūras veidošanu. Kas ar to nodarbosies? Un šeit Eiropas Savienības kontekstā tas pateikts, ka reģioni ar to var tikt galā un to var darīt. Zviedrija, iestājoties Eiropas Savienībā, nepietiekami uzmanīgi izvērtēja šo reģionalizāciju, un viņi nonāca pie secinājuma, ka nacionālo valstu līmenī viņi nespēj aiziet līdz reģioniem, jo viņiem ir jānodarbojas faktiski ar Eiropas problēmām, ar šīm globālajām problēmām. Kas mums pāri paliek? Mums paliek vietējās pašvaldības, pagasti un mazpilsētas nekad nenodarbosies un netiks galā ar šiem nopietniem reģionāliem jautājumiem, jo vienkārši viņas ir par sīkām, tās ar šo jautājumu netiks galā. Un līdz ar to šis arī ir pietiekami nopietns jautājums.
Jā, mēs piedāvājam iet šo otro pašvaldību līmeni, jā, mēs piedāvājam Latvijas valstij neaprobežoties ar šo tā saucamo plānošanas NUTS trešo, tikai plānošanas reģiona izveidi, bet reģioniem piešķirt otro NUTS līmeni, tas ir, to līmeni, kur ar reģionālajiem fondiem, ar Briseli strādā reģioni līdzvērtīgi, kā to dara valsts kopā. Un, strādājot tādā līmenī, protams, mēs saviem reģioniem dodam iespēju strādāt ar daudzām Eiropas Savienības institūcijām, kas tagad nav. Un tādas institūcijas ir Eiropas Reģionālā asambleja, Reģionu kamera, Reģionu komiteja, viņi paši var iet un tikt galā ar saviem jautājumiem.
Vēl ko es gribētu pateikt, kas nav minēts, bet kas ir ļoti būtisks jēdziens. Tas ir tāds jēdziens kā metropolizācija. Ko tas jēdziens “metropolizācija” nozīmē? Tas nozīmē sekojošo, ka lielākās pilsētas nekontaktējas ar blakus esošajām mazajām pašvaldībām. Tām vienkārši, izejot no sociāli ekonomiskā sava skatījuma, tas vairāk nav interesanti, un tās nodarbojas un kontaktējas tikai savā starpā. Tas notiek, piemēram, arī Polijā, kur izveidotas 16 vojevodistes, un tikai šo 16 vojevodistu lielpilsētas, metropoles savā starpā kontaktējas. Starp citu, tas pats ir arī Latvijā. Viņi paši nonāca līdz secinājumam un mums vienkārši ir jāsaskata, ka mums ir septiņu lielo pilsētu apvienības. Tās sadarbojas savā starpā un risina tikai tos jautājumus, kas viņiem ir būtiski. Tās neinteresē, objektīvi neinteresē vairāk, kas notiek blakusesošajā mazpilsētā vai pagastā, un līdz ar to, ņemot arī šo kontekstu, es domāju, ka mēs varētu runāt par šo teritoriālo reformu caur otrā līmeņa izveidi, un pirmām kārtām tieši mazpilsētas un pagasti ir ieinteresēti, lai ar tiem kaut kas runātu. Ja savu lielo, globālo problēmu, jautājumu skatījuma dēļ līdz viņiem nenonāk valdības impulsi, ja līdz viņiem nenonāk atbilstoši tikai savai izpratnei lielo pilsētu intereses, tad tikai reģioni kopā varētu padomāt par to, lai katrā no pagastiem, katrā no mazpilsētām neturpinātos pašplūsma, lai parādītos vismaz programmas, par kurām varētu cīnīties par kopējo konkrēto attīstību, izvērtējot savas konkrētās īpatnības. Un mūsu reģioniem ir šīs īpatnības, un to varētu tālāk attīstīt.
Līdz ar to es gribētu nobeidzot pateikt sekojošo, ka Eiropas Savienībā ir viens konkrēts princips. Un šis princips darbojas saistībā ar reģionālo politiku sekojoši, ka naudai ir jābūt izvietotai tur, kur to prasa likums. Un nebūs vairāk pārdales Eiropas Savienībā, kā pie mums ir. Un, ja jūs atceraties, mēs atkal precīzi atcerēsimies, ka Latvijā pāris gadus atpakaļ vienkārši pēc likuma pienākas vienam reģionam nauda. Valdība nolemj: “Bet kāpēc nepadalīt!” un iejaucas ļoti konkrēti attiecīgajā pārdalē. Un šo likumprojektu mums piedāvā liberālās partijas, konservatīvās partijas. Kolosāli! Bet pašreizējo situāciju varētu raksturot arī sekojoši: tas ļautu izvairīties no centralizācijas tendencēm valsts pārvaldē, kur vēl joprojām dominē sociālisma gados piekoptā sociālistiskās pārdales prakse. Kolosāli!
Es gribu tikai saņemt atbildi, kāpēc liberālajām, konservatīvajām partijām, ar kādu argumentāciju ir vajadzīga šī sociālistiskā pārdale arī uz priekšu. Es domāju, ka, turot politiskās sviras, turot finanses savās rokās, tomēr daudz gudrāk būtu, ja atrastu iespēju dalīties ar pašvaldībām. Un, lai pašvaldības nāk palīgā pie savas teritorijas attīstības, tad varbūt mēs nerunāsim, ka mums ir tik degradēta valsts kopējā attīstība. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamā debatēs Anna Seile — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.
A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Man gribētos jautāt: kas notiek ne tikai Latvijā, bet arī Latvijas Saeimā? Kā tas var būt, ka “Latvijas ceļš” neatbalsta savu premjeru? Vai tā gadījumā jau nav valdības krīze? (No zāles deputāts M.Lujāns: “Jā!”) Es skatos balsojumu par steidzamību, kad premjers lūdza speciāli Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai paātrināt šā likuma pieņemšanu, pieņemt lēmumu par steidzamību, mēs to komisijā izdarījām. Bet šodien Lībane kopā ar Mitrofanovu, kas ir opozīcijā, Panteļējevs ar Rastopirkinu balso pret šā likuma steidzamību.
Kāpēc bija vajadzīga steidzamība šim likumprojektam? Gluži vienkārši tāpēc, ka mēs neesam tik bagāti, lai iztiktu bez Eiropas strukturālo fondu naudas. Un sarunas par šās naudas saņemšanu bija jāuzsāk vēl šajā gadā. Bet vienīgā prasība bija pieņemt un sakārtot šo likumprojektu par reģionālo attīstību. Šā likuma atšķirības no mūsu iepriekšējā likuma nav tik briesmīgas, lai vēl otrajā lasījumā nebūtu varējuši izdarīt dažus precizējumus. Bet es gribu pateikt tās priekšrocības, kas ir šim likumam.
Plānošanas reģiona attīstības padomē būs pašvaldību izvirzīti pārstāvji — pieci. Labi, mēs varam ielikt arī no katras pašvaldības, kas ir plānošanas reģionā. Tas bija labojums uz otro lasījumu. To vajadzēja izdarīt. Šis likums paredz samazināt laiku, kas uzņēmējam nepieciešams dažādu jautājumu risināšanai attiecīgās institūcijās, lai šo naudu varētu saņemt. Vai esam pārbagāti? Man ir neizpratne par šo balsojumu. Es nesaprotu, kā mēs turpmāk darbosimies. Nevar vienas dienas vakarā pieņemt pēkšņi lēmumu, kas izgroza visu mūsu iepriekšējo sadarbību. Man jāpārdomā sava atrašanās koalīcijā. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais debatēs Dzintars Ābiķis — Tautas partijas frakcija.
Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es pilnībā pievienojos Seiles kundzei, un man arī ir izbrīna gan par “Latvijas ceļa” partijas nostājas pēkšņo maiņu, gan arī par atsevišķiem sociāldemokrātu izteikumiem, kuri arī, cik es tā sapratu, tagad vairs nav ieinteresēti šo likumu steidzamības kārtā pieņemt.
Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz jums gribu atgādināt, kāpēc šis likums jāpieņem paātrināti. Un atgādināt gribu elementāras patiesības. Latvija ir unikāla valsts Eiropā! Es atkārtoju — unikāla valsts Eiropā! Nekur citur, nevienā valstī nav tādas situācijas, ka galvaspilsētā būtu koncentrēta viena trešā daļa valsts iedzīvotāju, ka aglomerācijā, tas ir, teritorijā, kur ir ļoti saistīts ar aglomerācijas centru, tas ir, Rīgu, proti, šie cilvēki pārsvarā pārvietojas uz darbu turp, atpakaļ, no rīta šurp, vakarā — atpakaļ. Tā ir tā saucamā svārstveida migrācija. Tātad šajā aglomerācijā dzīvo vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju. Vienīgā valsts Eiropā, kur kaut nedaudz ir līdzīgā situācijā, tā ir Austrija, bet atceramies, ka Austrijas galvaspilsēta Vīne bija kādreiz lielas impērijas centrs, un tur arī nedaudz to var saprast. Bet tur tā situācija, protams, nav tik smaga. Arī mums kaimiņvalstīs — Lietuvā mēs redzam, ka ir vairāki lieli centri. Tie ir Viļņa, Kauņa, Klaipēda, Šauļi. Igaunijā — Tartu daudzmaz līdzsvaro Tallinu, Latvijā faktiski ir tikai Rīga, un ārpus Rīgas vēl viena bagāta pilsēta — Ventspils. Mēs labi zinām, ka algas Rīgā un Ventspilī, vidējās algas ir aptuveni divas reizes lielākas nekā vienā otrā mūsu austrumrajonā, ka bezdarbs ir četras reizes mazāks Rīgā un Ventspilī, nekā ļoti daudzos Latvijas reģionos.
Es pats pārstāvu izglītības darbiniekus un varu pateikt, ka arī diemžēl atšķirības izglītības jomā mūsu neatkarības gados ir nevis samazinājušās, bet palielinājušās, proti, atšķirība starp skolnieku zināšanu līmeni reģionos un lielpilsētās, kā to pierāda neatkarīgie pētījumi, diemžēl ir pieaugušas. Tas ir tāpēc, ka līdz šim diemžēl nav tikusi konsekventi īstenota reģionālā politika. Kā rāda starptautiskie pētījumi, tad atšķirības skolēnu zināšanās, salīdzinot mūsu pilsētas un Eiropas valstis, nemaz nav tik lielas, un, pat salīdzinot ar attīstītajām valstīm, mēs izskatāmies pietiekami labi, ar pašām bagātākajām valstīm salīdzinot. Savukārt atsevišķos reģionos laukos izglītības līmenis diemžēl ir stipri zems. To pierāda arī fakts, ka augstskolās ar katru gadu budžeta grupās diemžēl Rīgas skolu absolventu īpatsvars pieaug. Tas nebūt nav tāpēc, ka laukos strādātu slikti skolotāji, bet tas ir tāpēc, ka sociālā vide, apstākļi ģimenē, iespējas iegūt papildizglītību ārpus skolas un tamlīdzīgas lietas ir perifērijā nesalīdzināmi mazāk pieejamas kā Rīgā.
Arī tas, ka Rīgā ir informācijas pieejamība, ir labāka infrastruktūra, ir labāka finansu un kredītiestāžu pieejamība un tā tālāk, nesekmē vienlīdzīgu attīstību. Atceraties, kā mēs šeit strīdējāmies par Radio un televīzijas likumu, vai tiešām ir normāli, ka Rīgā var uztvert četras programmas, tanī pašā laikā perifērijā ir atsevišķi tādi reģioni, kur vispār Rīgas televīziju, Latvijas televīziju nevar uztvert. Tas ir ļoti bēdīgi!
Šajā sakarā es gribētu teikt, ka mums ir jādara viss iespējamais, lai ar mūsu valsts budžeta starpniecību, ar dažādu starptautisku finansu organizāciju palīdzību, tajā skaitā Eiropas struktuālo fondu sadali, mēs novirzītu vairāk līdzekļu, pirmkārt, jau finansu līdzekļus uz perifēriju. Te es gribu atgādināt vienu kliedzošu faktu, ka diemžēl mūsu it kā teorētiskās vēlmes absolūti nesaskan ar darbiem, un tas ir fakts, ka Saeimas balsojums par nodokļu atvieglojumiem divām bagātākajām Latvijas pilsētām bija pozitīvs. Un vienīgi, kas balsoja pret šādu pieeju, bija Tautas partija, kas padarīja bagātākās pilsētas vēl bagātākas un nabadzīgos reģionus vēl nabadzīgākus.
Tāpēc, cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo likumu, jo likuma mērķis ir veicināt un nodrošināt valsts līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību, ievērojot teritorijas un tās daļu īpatnības un attīstības iespējas, un samazināt nelabvēlīgas atšķirības starp tām.
Es aicinu likumprojektu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Paldies, Ābiķa kungs! Nākamais debatēs Modris Lujāns — frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”.
M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Protams, pēc tādas kliedzošas Ābiķa runas ir grūti runāt par kliedzošiem faktiem. Bet jā... patiešām, jā... (No zāles deputāts Ābiķis: “Jūs arī balsojāt!”) Cienījamais Ābiķa kungs, jūs runājāt tikko no tribīnes kā īsts sociālists. Jūs piedāvājāt visu pārdalīt, un man radās sajūta, klausoties jūsu degsmē, ka no bagātās Ventspils un bagātās Rīgas netiks ne nabadzīgajiem laukiem, bet viss tiks draudzīgi pārdalīts, kamēr visi būtu vieni nabaga, ja? Bet tas ir iespējams... (No zāles deputāts Ābiķis: “Vajag mācīties, un tad sapratīsi!”)
Tāpat es ļoti uzmanīgi klausījos, īsti labi nevarēju saprast, kāds sakars ir Reģionālās attīstības likumam ar izglītības līmeni reģionos, bet es ceru, ka pēc šī likuma pieņemšanas... Ļeņins teica: mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties.... Tā kā jūs aizmirsāt divreiz atkārtot vārdu “mācīties”, lai būtu kā klasiķis.
Cienījamie kolēģi! Tādēļ man bija ļoti grūti saprast. Es, protams, ceru, ka arī Tautas partija atbalstīs Nacionālās bibliotēkas pārvietošanu, pieņemsim, uz Daugavpili, lai arī reģionos cilvēki varētu labāk tikt pie informatīvā materiāla.
Bet, ja mēs sāksim runāt vēl nopietnāk, tad es arī gribētu teikt Kiršteina kungam, kurš ļoti rūpējās par tūrismu, es ceru, ka nākamgad, Kiršteina kungs, jūs vairāk nebrauksiet zivis ķert Ālandu salās, bet brauksiet noteikti uz Latgali. Latgalē, it sevišķi tagad, ņemot vērā ekoloģisko situāciju, zivis arī ļoti labi vairojas, un upes tiks iekļautas visas sarakstos, jūs varēsiet zvejot, jūsu artava būs Latvijas zemniekiem un lauksaimniekiem, kas varēs veiksmīgi atbalstīt jūsu zvejniecību un tūrismu.
Un tagad mēs tālāk parunāsim par šo visu lietu. Mēs budžeta laikā jau šo jautājumu sākām cilāt. Un notiek paradoksāla situācija, kā jau vienmēr Latvijas valstī. Likums vēl nav pieņemts, bet nauda jau tiek pārdalīta par labu citai ministrijai. Tas ir nonsenss! Un nonsenss ir tas, ka šodien, nepieņemot likumu, cik man ir informācija, Ekonomikas ministrijā jau reģionālā fonda līdzekļi tiek nodoti Valsts kasei. Jo, protams, tā kā tas Reģionālais fonds tiks pakļauts Finansu ministrijai. Vēl interesantāk: Zīles kungs mums vienkārši samelojās Saeimas plenārsēdē. Ja mēs paskatāmies šo likumu, Zīles kungs teica: Reģionālais fonds ir fonds, kurā ir milzu projekti, kuros jau tieši Latvijas depresīvo rajonu iedzīvotāji to īstenošanai, izmantojot Reģionālā fonda atbalstu, paņēmuši kredītus (to arī zina Rugātes kundze) un maksā procentus, tie netiks aizskarti. Un mēs izlasām šī likuma 21.pantu, kurš noteikti būs jālabo, un to nevarēs darīt, kā Seiles kundze grib, — steidzamībā, ātri un nepārkāpjot mistiskas atkal kaut kādas vienošanās, ir rakstīts: “reģionālās attīstības atbalsta pasākumu finansēšanai Ministru kabinets izveido Reģionālo fondu”. Piedodiet, tad es īsti labi nesaprotu. Reģionālais fonds līdz šim ir bijis ar savām saistībām, bija ar savu smago jautājumu par to, ka viņam vajag papildu finansējumu.
Tagad mēs akceptēsim tātad, ka tas Reģionālais fonds tiek likvidēts un tiek veidots jauns Reģionālais fonds. Tātad jautājums — kur parādīsies saistību pārņemšana? Kad Zīles kungam budžeta pieņemšanas laikā es jautāju, vai šīs saistības tiks pārmantotas, viņš teica — nē, nu mēs nevienu santīmu neņemsim.
Ja lasām šī likuma anotāciju, parādās tas, ka šie līdzekļi būs vajadzīgi, lai varētu strādāt kopā ar Eiropas Savienības līdzekļiem. Tātad visas šīs programmas tiks anulētas. Tātad ir jautājums: kas notiks ar šo depresīvo rajonu uzņēmējiem, kuri ir paredzējuši un plānojuši savas biznesa programmas daudzus gadus, tai skaitā 3—4 gadus uz priekšu, saņemot valsts atbalstu. Valsts atbalsta nebūs. Tad tas ir ļoti jauki. Tautas partijas, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un nezin... pārējo, kas vēl atbalstīs, dāvana tieši jūsu vēlēšanu apgabalu iedzīvotājiem. Tā būs jūsu dāvana nākamajā gadā, un daudzas zemnieku saimniecības bankrotēs.
Protams, es varu piekrist, arī Šķēles kungs teica: mazāk par 10 hektāriem nost no Latvijas uzņēmējdarbības ārēm! Protams, ja šodien to koncepciju atbalsta arī “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, tikai es nezinu, Tabūna kungs, jūs kā aktīvs Mākoņkalna atbalstītājs un reģionālo zemnieku atbalstītājs, kā jūs varēsiet aģitēt, kā jūs, Rugātes kundze, varēsiet braukt pie zemniekiem, un ko jūs stāstīsiet, kad viņiem būs bankrots. Tāpat ir jautājums, ko es norādīju toreiz arī Zīles kungam. Ir Ministru kabineta koncepcija, un arī Eiropas Savienība šeit mīl atsaukties, ir norādījusi, ka Latvijai neeksistē mazo un vidējo uzņēmēju darbības atbalsta mehānisms. Neeksistē! Reģionālais fonds bija vienīgais. Eksporta kredīts — bankrots, un likvidēts. Latvijas garantiju aģentūra — nestrādā savā veidā, arī ir iekapsulēta. Vienīgais reālais atbalsta mehānisms Latvijā bija Reģionālais fonds. Tātad daudz loģiskāk būtu bijis, ja mēs gribam atbalstīt šo Eiropas Savienību, tad, pirmkārt, budžeta laikā nevajadzēja izflederēt 3 miljonus latu kaut kādiem reizēm nepārdomātiem projektiem, to naudu novirzīt uz turieni un šo varbūt Reģionālo fondu, kas bija līdz šim, nosaukt par mazās un vidējās uzņēmējdarbības atbalsta fondu. Tas būtu bijis ļoti normāls solis, un par to priecātos Latvijā. Tas netika izdarīts! Un šinī brīdī šī ir viltus koncepcija. Tāpat es arī ceru, ka “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK aktīvisti un deputāti iesniegs priekšlikumu par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārdēvēšanu. Jo, ja ar šo jautājumu nodarbosies īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Zīles kungs pie Finansu ministrijas, tad ir jautājums: kādas funkcijas un kam ir jāsaglabā nodaļas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kuras arī nodarbojas ar reģionālo attīstību? Tad vajag veikt pilnīgu, piedodiet, cienījamie kolēģi, šīs nodaļas pārvietošanu uz Finansu ministriju. Bet to jūs nepiedāvājat. Tad ir jautājums: ka atkal Latvijā būs dubultā sistēma — pie Finansu ministrijas eksistēs viena reģionālās attīstības veicināšanas sistēma un pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vēl viena. Varbūt jūs to nedarāt tādēļ, ka Makarova kungs ir jūsu partijas biedrs? Bet, kā saka, vārna vārnai acī neknābj. Un, protams, es ceru, noklausoties Seiles kundzi, ka tēvzemieši beidzot būs godīgi un augsti godājami cilvēki un šodien pēc plenārsēdes beidzot iesniegs oficiālu rakstu par to, ka jūs izstājaties no valdības, lai nebūtu jācieš “Ceļa” ņirgāšanās, ka tas, lūk, balsojot kopā ar rastopirkiniem un vēl pārējiem! Nu, esiet vienreiz godīgi, izstājieties no valdības, un nevajadzēs mocīties! Jo citādi, man liekas, jums jau sākas personības dalīšanās! Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais debatēs Pēteris Tabūns — frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.
P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Lujāna kungs, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK zinās, kā rīkoties, bez jūsu padomiem. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, dažu deputātu izteikumi par šo problēmu liecina, ka paši nezina, ko dara, par ko spriež un ko lemj. Kiršteina kungs atļāvās apvainot Latgales pagasta vadītājus, kuri esot nezinīši, nesaprotot, kas ir tūrisms un kā to attīstīt.
Kiršteina kungs, nevajag uzmesties par zinātāju tur, kur neko nesaprot! Es Latgali pazīstu ļoti labi. Šogad pusotru mēnesi pabiju pie pagastu vadītājiem — pie desmitiem pagastu vadītāju. Un gribu jums pateikt, ka šie pagastu vadītāji ir tāda līmeņa, kur tuvu nestāv viens otrs ministrs, kas ir bijuši ne reizi vien un nav spējuši darīt to, ko vajadzētu darīt. Es nosaukšu kaut vai vienu.
Rēzeknes pagasta Ilzeskalna pagasta padomes priekšsēdētājs Gailuma kungs. Mēs ar viņu runājām pamatīgi par visām lietām. Un viņam ir tāds redzējums uz visu Latvijas attīstību un tāpat uz Latgales attīstības iespējām un tā tālāk, ka tur jūs tuvu nestāvat.
Par tūrismu. Lūk, tas pats Gailuma kungs teica: “Mēs neesam tik dumji, ka nesaprotam, ko nozīmē Latgalei, kur ir ārkārtīgi daudz skaistu vietu, ezeru, tūrisms. Bet ko nozīmē, ja es uzcelšu atpūtas bāzi pie viena ezeriņa, kas atrodas tur tālu, tālu prom kaut kur Krāslavas rajonā, ja līdz turienei nevar aizbraukt pa baltajiem putekļu ceļiem. It īpaši vēl tad, kad salīst lietus.” Tad, lūk, Kiršteina kungs pat tur nebrauks. Viņš labāk izvēlas Norvēģiju vai vēl kaut kur citur, bet nemaz nerunāsim par ārzemniekiem, ka tur viņi brauktu. (Starpsauciens: “Ar helikopteru!”) Un ka, lūk, šīs bāzes būtu piepildītas un varētu tur tūrisms, tā sakot, plaukt un zelt. Tādas ir tās lietas! Ir jāskatās pavisam plašākā mērogā, cik daudz mēs esam atbalstījuši, cik daudz mēs esam atbalstījuši Latgali, ja par to ir runa. Infrastruktūras radīšana ir valsts uzdevums, nevis atsevišķu uzņēmēju uzdevums. Vai tas ir grūti izprotams? Valsts uzdevums nav sakārtots, nav sakārtota infrastruktūra. Daudzās vietās tur telefons ir kaut kas vienreizējs. Nav pieejams telefons. Reizē ar to tur nav pieejams internets, tur nav datori pieejami un tā tālāk, un tā joprojām. Un te mēs uzmetamies par gudriniekiem un sakām, ka Latgales pagasta vadītājs neko nesaprot. Ļoti labi saprot! Daudz labāk par vienu otru ministru, kā izrādās, un arī deputātu.
Par brīvo zemes tirgu, jūs teicāt, ka esot likti šķēršļi. Žēl, ka mēs nelikām šos šķēršļus daudz nopietnākus. Jo tanī pašā Latgalē mistiskas personas izpērk simtiem tūkstošiem hektāru brīvās, nepieprasītās zemes, vienalga, neskatoties uz to, vai tas ir purvs vai... Absolūti vienalga! Un ko ar šīm zemēm viņi darīs šajā purvā? Vajag padomāt. Un kam mēs tās pārdodam? Tā man arī neviena no institūcijām nav noskaidrojusi, kas ir šie mistiskie pircēji.
Par Reģionālo fondu. Lujāna kungs, pirmkārt Reģionālo fondu, paldies Dievam, neviens nedomā iznīcināt. Tas ir, diemžēl Reģionālajā fondā ir pārāk maz līdzekļu. Šogad, tas ir, nākamajam gadam, ir paredzēts budžetā plus 192 000, kas ir stipri, stipri maz. Vismaz vēl pāris miljonu vajadzētu, tad, lūk, šie īpaši atbalstāmie reģioni — Latgale it īpaši, varētu pavisam savādāk iegūt šo attīstības paātrinājumu.
Tā, lūk, tādas ir tās lietas, ja mēs runājam par reģioniem. Un to vajadzētu ņemt vērā, runājot par šīm lietām. Vispirms, kā mēdz sacīt, jāpazīst drēbe, un tikai tad var šūt uzvalku. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais Arnis Kalniņš — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.
A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Es gribētu pie šī Reģionālās attīstības likuma uzsvērt trīs lietas. Pirmais jautājums ir, kas skar šī likuma īstenošanu nākamajos gados, ja tas tiktu pieņemts, praktisko realizāciju. Tātad likumprojekta 17.pantā ir teikts: “Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde ir Finansu ministrijas pakļautībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas atbild par reģionālās attīstības politikas izstrādi, reģionālās attīstības plānošanu un tās atbalsta pasākuma īstenošanu.” Es gribētu atgādināt, kā jau kādreiz iepriekš bija iespēja izteikt viedokli par šādu pārvaldes iespējamo pārstrukturējumu, kas atbild par reģionālo politiku, un izteicām versiju, ka diez vai tas būtu pats pareizākais variants. Tātad šobrīd šī funkcija un atbildība par reģiona attīstību tiek pārlikta no Ekonomikas ministrijas un no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Finansu ministrijā, sakoncentrēta tiek Finansu ministrijā. Mūsu uzskats ir tāds, ka reģionālo politiku nekad nevar un nevarēs nekad saturīgi realizēt, ja tā nenotiks kopsakarā ar kopējās tautsaimniecības politikas, tajā skaitā rūpniecības struktūrpolitikas, enerģētikas un citu jautājumu risināšanu, kuru realizē un kura ir jārealizē Ekonomikas ministrijai. Tāpēc, mūsuprāt, reģionālo jautājumu risināšanai arī būtu jānotiek koncentrētā veidā Ekonomikas ministrijas paspārnē. Un atliktu tikai uzturēt koordināciju tieši ar Zemkopības ministriju, kura pārzina lauksaimniecības un mežsaimniecības lietas. Un Finansu ministrijas koordināciju, kas pārzina šos finansu instrumentus — nodokļu un nodevu sistēmu un iespējamās finansu atbalsta vietas. Šajā gadījumā... tādā gadījumā aiz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas paliktu vides aizsardzības lietas un būvniecības stratēģijas jautājumi plus, kā mēs zinām, ir uzraudzība it kā par tūrisma sektoru. Šādā gadījumā, protams, šīs ministrijas nosaukumā vairs nebūtu atstājams termins “reģionālā attīstība”, un tad būtu viss it kā pareizi. Tāpēc liekas, ka šis variants, kad tiek vēl vairāk sadrumstalota it kā tautsaimniecības politikas realizēšana starp jau četrām ministrijām, nu vēl plusēt var Satiksmes ministriju, diez vai ir pats pareizākais ceļš. Starp citu, arī 16.pantā, kur ir minēts Nacionālās reģionālās attīstības padomes iespējamais sastāvs jeb struktūra, šeit nav paredzēta vieta zemkopības ministram, kas arī īsti it kā nav saprotams. Tā ir pirmā lieta. Pirmā pārdoma, domājot par valsts uzbūves struktūru, nu, tuvākajai un tālākajai nākotnei.
Otrs jautājums. Konkrētākā plāksnē, kas jau daļēji šeit tika minēts, tas ir par 21.pantu — Reģionālo fondu. Iepriekšējā pantā — 20.pantā — ir vispārīgā veidā šī Reģionālā fonda izveidošanas un finansēšanas mehānisms. Lai gan tas ir ļoti vispārīgs, nav nekas konkrēts, nekāds metodiski tāds piegājiens šeit netiek minēts, kā izveidot šo fondu.
Taču būtiskākais, ko gribētu piezīmēt, tas ir pie šī 21.panta, kā šos Reģionālā fonda līdzekļus izlietos. Tātad iespējamos veidus, kā tos izlietot. Diemžēl arī šis formulējums ir palicis vispārīgā veidā. Un būtu lietderīgi te fiksēt tomēr jau izveidojušos un pozitīvi apstiprinošo šīsdienas praksi. Tātad jautājums ir par esošo Reģionālo fondu un tad to mehānismu, kas jau ir pārbaudīts.
Pirmkārt, šī fonda līdzekļi, kā zināms, aizietu, un šeit arī varētu ierakstīt “procentu maksājumiem vai daļējiem procentu maksājumiem”.
Kā zināms, šobrīd no Reģionālā fonda tiek kompensēti kredīta procenti par veiksmīgi izlietotu kredītu atbilstoši iesniegtajam uzņēmējdarbības projektam 75% apmērā no Latvijas Bankas noteiktās vidējās kredītprocentu likmes. Ir arī atsevišķi izņēmumi, kur šis režīms ir vēl labvēlīgāks, ja tur bezdarbs ir virs 20% un iedzīvotāju ienākumu nodoklis uz vienu cilvēku ir mazāks par 25 latiem. Tad šeit ir vēl lielāks iespaids.
Tātad šī pirmā norma varētu tikt formulēta šajā likumā, kādā veidā šo naudu izlietot.
Un otra jautājumu... jeb izdevumu kopa, kas tiek sniegta no šī fonda šobrīd kā atbalsts pašvaldībām uzņēmējdarbības vides sakārtošanā un uzlabošanā. Tie ir ekonomiskās izglītības pasākumi, infrastruktūras attīstība, pašvaldības organizēto uzņēmējdarbību veicinošo pasākumu kopfinansēšana, un jauns būtu vēl klāt — plānošanas reģionu attīstības plānu un teritorijas plānojuma izstrādei nepieciešamie izdevumi. Tā ka šīs konkrētās izlietojuma formas būtu lietderīgi šajā likumā nosaukt.
Kāpēc uzsvars uz šo lietu? Lai iesāktais turpinātos, lai netiktu amputēts un lai iesāktais turpinātos plašākā mērogā ar zināmu pārmantojamību.
Mēs jau bijām aculiecinieki pagājušajā plenārsēdē, kad Reģionālajam fondam iebalsojām 800 000 esošo projektu realizācijai un vēl plus 192 000 latu jaunu projektu uzsākšanai. Šie 192 000 lati praktiski nozīmē startu apmēram 50 projektiem, jo vidēji viena projekta, teiksim, realizēšana gadā prasa ap 2500 latu. Tātad startam sagatavoti, kā mēs zinām, ir vismaz 300 projekti, kas varētu tikt realizēti. Tātad šī vajadzība praktiski arī bija jaunajiem projektiem kaut kur 800 000, kopā 1 600 000. Šeit šis jautājums, mēs uzskatām, ir sociāli un politiski ļoti jutīgs un reģioniem tas būtu labs signāls, ja šajā mehānismā norādītu šos konkrētos Reģionālā fonda līdzekļu izlietošanas ceļus.
Pie vainas būtībā jau nav likums, ka mēs te žēlojamies... daudzi deputāti žēlojamies, ka pieaug diference starp pilsētām un laukiem un mājsaimniecības ienākumi arvien vairāk atpaliek no pilsētnieku mājsaimniecību ienākumiem. Četrus gadus atpakaļ tie bija 93% no pilsētnieku mājsaimniecību ienākumiem, un lauku mājsaimniecībās šobrīd jau tas ir noslīdējis uz 76%, un daudzi citi faktori, kurus varēja realizēt, arī neesot šim likumam. Ja tikai ir ekonomiskā pamatotība, teiksim, un politiskā nostādne, varēja tikt realizēti šie sociāli un politiski jutīgie jautājumi. Galu galā mums ir pamats ticēt tām papildu darbavietām un saglabātajām darbavietām, ko Reģionālā fonda apskatā min, tās ir kopā gandrīz pie 6000 darbavietām, ko ir devusi līdzšinējo projektu realizācija no 1998. gada. Nu, un man visnotaļ paliek tāda neskaidrība, vai kāds negrib šo instrumentu, kas jau ir aprobēts, iekonservēt vai kaut kā pa klusam to izskaust, lai tas neparādītos. Tās ir manas vislielākās bailes, un tāpēc es gribētu, lai šajā likumā šīs konkrētās atbalsta formas tiktu fiksētas, un šeit nekāda steiga nebūtu vajadzīga. Un, ja mēs to fiksētu, tad tas būtu labs gājiens tieši pēdējā brīdī uzsāktām tādām jaunām atbalsta formām par ilgtermiņa kreditēšanas līnijas iedibināšanu mājokļu būvniecībai vai nelielās kredītlīnijas maziem, vidējiem uzņēmumiem atsevišķās komercbankās un dažas citas lietas, kas varētu veidot kompleksu, pārdomātu sistēmu uzņēmējdarbības atbalstam un it sevišķi šo reģionu atbalstam.
Tāpēc pārejas noteikumos šī pārmantojamība jeb saistības, ko Reģionālais fonds ir uzņēmies, jo vidējais projekta ilgums ir apmēram 2—3 gadi, tātad kredītprocentu daļējai kompensācijai, ka tas būtu nofiksēts pārejas noteikumos, kas šobrīd esošajā projektā nav uzrādīts. Tas rada arī zināmu tādu neskaidrību, lai viss tas, kas līdz šim ir bijis pozitīvi, nepārtrūktu un lai tas arī turpinātos turpmāk. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais debatēs Valdis Lauskis — otro reizi.
V.Lauskis (LSDSP). Austi godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es patiešām esmu gandarīts, ka no sākuma mēs neatbalstījām šo steidzamību likumam, jo likums pēc būtības nākamajā dienā un pēc gada šo situāciju neizlabos. Un no tāda viedokļa vai bija kāds cits variants, lai ļoti konkrēti iespaidotu, mēģinātu iespaidot šo situāciju reģionos, tas mums ir jāskata un no tāda viedokļa var skatīties par šo likumu pēc būtības, un tas ir vajadzīgs un ļoti nopietns aspekts.
Pirmām kārtām šai sakarā es griežos pie “Latvijas ceļa”. Godātie, ja jūs pieiesiet šim likumam uz principu pamata, balstoties uz principiem, nevis uz sarunāšanu ar koalīcijas partneriem, tādā gadījumā jūs saklausīsiet, ko pie jums griezās un teica jūsu pašu “Latvijas ceļa” biedri, griezās konkrēti pie jūsu Ministru prezidenta un piedāvāja ļoti konkrētus variantus, kā izveidot pilnasinīgus reģionus. Ieklausieties sevī, un es varu jums pateikt, ka mēs parlamentā ātri pieņemsim likumu, kas patiešām dos iespēju reģioniem pilnvērtīgi attīstīties.
Tāpat es gribu vērsties vismaz pie atsevišķiem “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātiem un pateikt: Tabūna kungs, ja jūs balstāties uz pārliecību, ka mums ir godprātīgi, profesionāli pašvaldību vadītāji, ja viņi ir spējīgi strādāt ar projektiem, spējīgi strādāt pie attīstības programmu izstrādes, spējīgi strādāt pie investīcijām, kas domātas priekš šīm programmām, ļaujiet viņiem to darīt! Šis likums, ko mēs šodien skatām, viņiem neļauj strādāt arī uz priekšu to. Mūsu pašvaldību deputāti, vadītāji ir pakļauti labas gribas izpausmei tikai no ārpuses, no augšas. Uzticamies, tāpat kā jūs uzticaties viņiem, arī es uzticos. Tad dosim iespēju viņiem strādāt! Un tādā veidā, ja mēs uzskatām, ka viņi zina, ko dara, tādā gadījumā ļausim viņiem arī to darīt! Un es gribu vēl pateikt, ka, protams, es uzticos ne tikai pašvaldību dažādu līmeņu vadītājiem, es uzticos arī mūsu valsts ierēdņiem. Un es gribu pateikt sekojošo: ja mēs šodien izteiksim politisku gribu un pateiksim, ka gribam reģionus kā pilnasinīgus, varat ticēt, otrā dienā mūsu ierēdņi arī piedāvās likumprojektu, kurš būs izskatīšanas vērts! Mūsu ierēdņi ir profesionāli, zinoši. Ja vajag, viņi pārvērtīs baltu par melnu un pierādīs, ka balts ir melns, bet, ja vajag, viņi arī parādīs un piestādīs jebkuru likumu. Un mums šeit arī blakus sēž bijušais ministrs Jānis Bunkšs. Es domāju, ka jūs pateiksiet, ka jūs strādājāt ar ierēdņiem visus šos gadus blakus, un šie ierēdņi jūsu ministrijā, kuru jūs vadījāt, piestādīs mums jebkuru likumu, izejot no politiskā pieprasījuma. Tāpēc, es domāju, mums šis ceļš nav ejams. Mums nav jāzaudē laiks, nav jāzaudē vēl viens, trīs, pieci gadi, lai vēlreiz pārliecinātos, ka plānošanas reģioni pēc būtības šo situāciju neizmainīs.
Līdz ar to mans piedāvājums šodien ir: pirmajā lasījumā piedāvāto likumprojektu noraidīt un otrajā dienā faktiski atgriezties pie jauna likumprojekta — par normālu, vēlētu otrā līmeņa pašvaldību, reģionālo pašvaldību, izveidi, apveltām ar nepieciešamām funkcijām, skatāmies par robežām, un šīs robežas kartē iezīmējam, un tas arī nav nekāds liels darbs. Ir metodika, kā to dara. Skatāmies tos visus decentralizācijas, dekoncentrācijas principus, ministrijas, departamenti dalās savās funkcijās ar pašvaldībām, un mierīgi paskatāmies, kādā veidā šie reģioni attīstās ar mūsu palīdzību, valsts nenoņem atbildību, bet dodamies pa reģioniem padomāt par savu reģionu attīstību. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais debatēs Leons Bojārs — otro reizi.
L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Tā kritika, kura bija kā no pozīcijas, tā no opozīcijas, norāda par to, ka likumprojekti tiek izstrādāti rupji. Tas ir viens.
Otrs. Ministrijas jau neapzina likumu daudzumu, un galvenais — saturu. Un pilnīgi, kā saka, to norādīja arī Bunkša kungs, ka ir likumi, kuri ir jāpapildina, bet tie nav jāveido vairāki. Bet kāpēc veido vairākus likumus? Ja ir vairāki likumi, tad tie ir pretrunā, un tad tur var lavierēt. Un arī šis likums īpašu uzdevumu ministram ir par labu, tāpēc ka viņam nepietiek vairāk nekā 3 miljonu budžeta līdzekļu, kuri ir iedalīti, vēl te visdažādākajā veidā tiek pārdalīti 1,4 miljoni. Tajā pašā laikā mums palielinās, īpaši atbalstāmie reģioni vairojas. Un, ja mēs paskatām šo likumu, te neviens vārds nav pateikts par Latgali, kur ir kritisks stāvoklis, — bezdarbs, pilnīga nezināšana. Un arī turpmākā attīstība nav apzināta.
Nav jau labāks stāvoklis Kurzemē un arī Vidzemē. Un neviena vārda nav pateikts. Toties ir pateikts tas, ka īpašu uzdevumu ministrs veiks Finansu ministrijas pārstrukturizēšanu. Tas vispār ir absurds! Ābiķa kungs, kas atteicas par naudas līdzekļu koncentrāciju Rīgā, tā jau pārsniedz 80% no kopējiem valsts līdzekļiem, kuri ir budžeta līdzekļi. Un tas jau nav nekas jauns, jūs to labi zināt un arī kādreiz varbūt piepalīdzat tai lietai.
Skolēnu zināšanas Latvijā ir diezgan apšaubāmas. Tikko bija starptautiskais novērtējums. Mēs esam zem Krievijas, tālāk aiz Latvijas vēl ir Brazīlija, kur ir miljoni iedzīvotāju, kuri neprot ne rakstīt, ne lasīt. Tā ka tas nav.
Par zemes iztirgošanu, Kiršteina kungs. 75 000 hektāru jau ir pārdoti ārzemniekiem, meži tur pāri par 100 000 ir iznomāti uz 25 gadiem un vairāk, tā ka to mēs ļoti mierīgi izdarām. Tikai kas tad mēs būsim uz tās pārdotās zemes? Mēs būsim kalpi Latvijā uz savas tēvu zemes vai vectēvu zemes! Un tā nevar, ir jāuzliek strikts... vispār šī mežu izsaimniekošana.
Kas attiecas uz dažādu dabas teritoriju izmantošanu, te jūs tikko nobalsojāt par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, tur jau ātri sadalīs visu krastu un uzbūvēs žogus, lai būtu nožogota viņa teritorija, kur būs lepna māja uzcelta. Tā ka tas iet uz turieni.
Nu un bija vēl par tādu lietu kā tūrisma attīstība. Tabūna kungs! Jūs ziniet, ceļi Latgalē būs ļoti labi sakārtoti, un ar zirga pajūdziņu iekš viena miera varēs nobraukt savus 50 kilometrus, un tas būs ārzemniekiem, kā saka, tāds kā pārsteigums. Bet tas, ka “Lattelekom” nav pievilcis telefona vadus pie apdzīvotām vietām vai kādai viensētai, tā jau ir ļoti normāla lieta, un viņi jau par to nerūpējas. Un Latvijas valdība arī nerūpējas, lai “Lattelekom” izpildītu tos nosacījumus, kuri bija slavenajā līgumā iestrādāti, tāpēc ka mūsu ierēdņi ir slinki un mūsu juristi arī, kas strādā ministrijās, ir tikpat slinki. Tāpēc ka viņi nekontrolē to likumu izpildi, kuri jau tā ir slikti izstrādāti, un vēl sliktāk tos izpilda.
Un pēdējais, ko es gribēju pateikt. Tik tiešām, šis likumprojekts ir jāpārstrādā vai vispār ir jāpārskata, kuri vēl darbojas līdzīgi, tad tie ir jāapvieno, un viens likums ir jāuztaisa, bet ne desmit. Jo 10 likumos nekad nebija kārtības un nebūs. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Godājamie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Izsludinu pārtraukumu līdz pulksten 13.30.
Atvainojiet, kolēģi! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr gatavojas reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam Antonam Seikstam. Lūdzu!
A.Seiksts (LC). Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi! Lūdzu tūlīt pat uz nelielu komisijas sēdi.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam Modrim Lujānam. Lūdzu! Lujāna kungs!
M.Lujāns (PCTVL). Pēc vienošanās ar Salkazanova kungu Vides apakškomisijas sēde notiks 3.stāvā. Tur pirms priekšsēdētāja kabineta ir viesu zāle. Tur mēs tiekamies. Iepakojuma likums.
Sēdes vadītājs. Paldies! Saeimas sekretāres biedram lūdzu nolasīt izdruku!
A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Rišards Labanovskis, Jānis Leja, Inese Birzniece, Andrejs Panteļējevs, Pēteris Apinis, Tadeušs Ketlers, Edvīns Inkēns, Māris Sprindžuks, Helēna Demakova, Jevgenija Stalidzāne, Silvija Dreimane, Jānis Straume. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz 13.30.
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks.
Sēdes vadītājs. Ieņemiet savas vietās zālē! Mums jāturpina darbs. Ir laiks! Turpinām izskatīt likumprojektu “Reģionālās attīstības likums”. Pirmais lasījums.
Nākamais debatēs Aleksandrs Kiršteins — otro reizi.
A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Es nebūtu aizkavējis jūsu uzmanību, ja man nebūtu jānoklausās varbūt dažas iepriekšējās uzstāšanās par lietām, kuras šie runātāji ne visai labi pārvaldīja. Es saprotu, ja cilvēkam ir tukša galva un tur rodas kaut kāda uzbāzīga doma, tā tur dauzās pa to galvu un rodas galvassāpes, tad obligāti ir jāskrien uz tribīni, lai kaut kā šo jautājumu atrisinātu. Un tā ir iznācis arī mūsu dārgajam Tabūna kungam. Mana uzstāšanās nebija domāta, lai kaut kādā veidā aizskartu. (No zāles deputāts Tabūns: “Citu neko tu neproti!”) Es pat Tabūna kungu šeit nepieminēju, ne arī par viņa komunistisko pagātni un šīs — kompartijas laikā iemācīto retoriku. Bet es esmu, diemžēl viņam spiests atbildēt. Tātad, Tabūna kungs, ja jūs būtu labi klausījies, ko jūs reti kad darāt, maz dzirdat, slikti saprotat, bet bieži runājat, tad jūs būtu dzirdējis, ka es runāju par vairāk nekā 470 pašvaldībām, nevis tikai par Latgali. Es Latgali pieminēju tikai ar vienu teikumu — kā vietu, kur vajag attīstīt tūrismu. Pretēji jums es biju šovasar gan pie Zalvu ezera, gan Višķu pagastā, gan Lubānas ezerā. Un es redzēju, un es šeit varu piekrist Tabūna kungam, ka dažās pašvaldībās šī kārtība tiešām bija laba. Bet lielākajā daļā, diemžēl, ieskaitot Lubānas ezeru, runāt par kaut kādu tūrisma attīstību ir pilnīgi bezjēdzīgi jau manis pieminēto sapuvušo tīklu dēļ, kas tur ir izvilkti krustām šķērsām. Līdz ar to man būtu viens priekšlikums: ja jūs, Tabūna kungs, ārkārtīgi esat uztraucies par to, ka Latvijā ir zemes pārdošana un ir nopirkti purvi, un jūs šeit stāvat uz tribīnes un sakāt — ko gan tas cilvēks ar purviem darīs? (No zāles deputāts Tabūns: “Brauc labāk uz Norvēģiju!”)
Nu, varbūt audzēs dzērvenes vai varbūt maksās nodokļus pagastam, varbūt pacels zemes vērtību, bez kā nav iespējama reģionālā attīstība. Bet, ja jūs tās lietas neizprotiet, tad man ir tikai viens aicinājums — esiet vīrišķīgs, Tabūna kungs! Uzrakstiet likumu kopā ar Bojāra kungu par ātru zemes pārdošanas aizliegšanu Latvijā. Iesniedziet šeit to un mēģiniet pārliecināt arī savu partiju, lai tā jūs atbalsta. Bet nepārtraukti nevīstiet dūres kabatā un nebubiniet par to, ka Latvijā viss brūk un gāžas, bet nāciet ar konkrētiem priekšlikumiem. Es šos priekšlikumus pretēji jums mēģināju izteikt, un vēlreiz gribu pateikt, ka es atbalstu “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ministra pūles, Makarova kunga, attīstīt šo tūrismu, un aicinu arī jūs atbalstīt to, un runāt konkrēti par lietu un padomāt, kāpēc tieši 4000 tūristu, kā Lujāna kungs te teica, aizbrauc uz Ālandu salām, nevis tā, kā es to izdarīju šovasar, es aizbraucu uz Latgali, un es redzēju šo atbildi. Tāpēc, ka ir bezatbildīgi cilvēki, kuri ir panākuši to, ka šis tūrisms tur neattīstās.
Un pēdējais, Tabūna kungs. Pretēji jums es biju šajā Tautsaimniecības komisijas sēdē, kurā bija atnākuši daži pašvaldību vadītāji, kuri tiešām teica, ka viņiem tūrisms interesē mazāk, bet viņi ir iedevuši kaut kādas licences tur saviem paziņām, un viņi, lūk, šīs licences nevar atņemt, un, lūk, sestdienās un svētdienās tie tīkli tiks likti.
Tāpēc runāsim konkrēti. Bet jūs es aicinu tiešām iesniegt šo priekšlikumu par zemes pārdošanas aizliegumu. Tad es jums ticēšu. Paldies! (No zāles deputāts P.Tabūns: “Ir jau iesniegts, bet noraidīts!”)
Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais — Juris Vidiņš debatēs. Lūdzu!
J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Augsti godātais Kiršteina kungs! Pašreiz ir Adventes laiks. Un es domāju, ka tas ir tāds miermīlīgs laiks, un jūs atkal sākat veco dziesmu, tā kā šitie te, kas sēž pa kreisi no manis.
Ko jūs pārmetat to komunistisko pagātni? Es domāju to... Dažreiz es domāju, ka ļoti žēl, ka es ļoti vēlu tanī komunistu partijā iestājos. Jo, tikai būdams tur, es sapratu šo noziedzīgo organizāciju. Mēs ar jūsu pašreizējo partijas biedru Helmūtu Čibuli dažreiz bijām kopā partijas sanāksmēs Rēzeknes rajona komitejā. Kāpēc jūs viņam nepārmetat? Kāpēc jūs nepārmetat Rihardam Pīka kungam, kurš ir visnotaļ cienījams cilvēks? Ko jūs tur nepārmetat par komunistisko pagātni? Kāpēc jūs nepārmetat komunistisko pagātni visucienījamajam Anatolijam Gorbunova kungam? Jūs saprotiet.. Piemēram... nē, nu Kiršteina kungs, jūs esat ļoti erudīts cilvēks. Jūs esat kolosāls demagogs. Nu nevajag gāzt savam bijušajam partijas biedram Tabūnam virsū visus mēslus. Es vienkārši saucu... aicinu jūs ievērot kaut kādas zināmas robežas!
Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu. Debatēs pieteikušos vairāk nav. Komisijas vārdā — Leiškalna kungs. Lūdzu!
K.Leiškalns (LC). Sēdes vadītāja kungs! Dāmas un kungi! Debates bija ārkārtīgi dedzīgas, kā jau pieklājas šādam nozīmīgam likumam, kas, stājoties spēkā, izbeidz cita likuma darbību. Konceptuāli par šo likumprojektu pirmajā lasījumā runāja Bunkša kungs, runāja Lauska kungs. Zināmas diplomātiskās izglītības trūkums bija Bojāra kungam, jo ar šo likumu mēs nenosakām administratīvi teritoriālo reformu... Protams, par tūrismu, kompartijām, Ālandu salām un Norvēģiju šajā likumā nekas nav rakstīts. Nav neviena vārda.
Jāteic, ka tūrismu un tīklus es esmu sasaistījis vienreiz mūžā, kad es vēl dienēju padomju armijā 1973.gadā. Mani tikko degradēja un aizsūtīja uz “hļeborezku”. Jāteic, darbs bija ārkārtīgi labs, un tanī mirklī demobilizējās kāds čečenu un osetīnu krustojums... vai, es nezinu, kā to latviski pareizi saka, kas devās projām. Un liels man bija brīnums, kad es viņu sastapu vēlreiz. Bet viņš man bija izstāstījis, ka tur kalnos viņi saplēš dokumentus, lai viņus armijā neņemtu. Un pēc pusgada šis pats divus gadus nodienējušais čečens un osetīns (vai māte osetīniete un tēvs čečens) atgriezās atkal padomju armijā. Un es saku: kāpēc tā? Viņš saka: dēļ tīkliem. Es saku: mīļais draugs.... kādā veidā dēļ tīkliem? Viņš saka: es taču tev teicu, mēs vienmēr saplēšam dokumentus. Es teicu: nu un tad? Viņš saka: un tā es bez dokumentiem gāju pa kalniem, mani noķēra ar tīkliem un atkal atsauca armijā. Tas ir tā — vairāk par tīkliem un mazāk par šo likumu.
Likumprojektam komisija noteica steidzamību tieši tāpēc, ka valdība acīmredzot ir nedaudz nokavējusi, iesniedzot šo likumprojektu Saeimā izskatīšanai, jo budžets šobrīd paredz finansējumu attiecīgajai institūcijai no Finansu ministrijas budžeta, bet attiecīgā institūcija līdz šī likuma spēkā stāšanās mirklim paliek Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Protams, mēs komisijā sapratām, ka divos lasījumos šādu likumprojektu izskatīt ir diezgan sarežģīti, un tas mūsu nolūks bija atbalstīt steidzamību, pieņemt likumu un ļaut tam stāties spēkā 1.janvārī, respektīvi, palaižot finansējumu uz attiecīgo jaunizveidoto institūciju, un, kā jau tas Latvijā parasts, un ne tikai Latvijā parasts, tā ir parasts daudzās pasaules valstīs, likumu vērt vaļā par jaunu un mēģināt labot, sakārtot tās lietas, kuras mēs šobrīd neiespējam aiz viena iemesla — likums pārāk vēlu nonāca Saeimā izskatīšanā. Komisija to nav kavējusi ne dienu. Tikko mēs saņēmām Kabineta likumprojektu, mēs to uzreiz sūtījām izskatīšanai plenārsēdē... Ādamsona kungs, to mēs arī vienmēr paspēsim, un vienprātīgi. Nuja, bet Ādamsonam, kā vienmēr, ir taisnība, izņemot dažus gadījumus... Un tad es aicinu jūs nobalsot pirmajā lasījumā, jo steidzamība jau ir nobalsota “pret”.
Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu “Reģionālās attīstības likums”, pirmais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 10, atturas — 16. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu termiņus iesniegumiem otrajam lasījumam!
K.Leiškalns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam lūdzu noteikt līdz 14.decembrim šajā gadā. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti piekrīt. Iesniegumu termiņš — 14.decembris.
Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. Pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — Ražuka kungs.
R.Ražuks (LC). Godājamais sēdes vadītāj! Godājamie kolēģi! Jūsu uzmanībai ir Saeimai izskatāmais dokuments nr.3775 “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. Likumprojekts nāk no valdības, to ir izstrādājusi Labklājības ministrija. Likumprojekta būtība ir bērnu pabalstu jomas sakārtošana likumā “Par sociālo palīdzību”, un tā ir izteikta ar otro daļu šajos grozījumos, izslēgt pārejas noteikumu 9.punktu, un tālāk arī tiek atspoguļots tas, ka likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī. Nu, šī ir atbilde uz jau ilgstošo Saeimā un sabiedrībā notiekošo diskusiju par bērnu pabalstiem, to izlīdzināšanu, taisnīguma principa ieviešanu, un Sociālo un darba lietu komisija pēc samērā ilgām diskusijām, taču ņemot vērā to, ka 2002.gada budžets jau ir pieņemts un iespējas īstenot praktiski tiešām ir tikai no 2003.gada 1.janvāra, komisija atbalstīja šos grozījumus likumā “Par sociālo palīdzību”. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt grozījumus likumā “Par sociālo palīdzību” pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Aija Barča — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.
A.Barča (LSDSP). Godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Esmu nākusi šeit kā sociāldemokrāte un kā profesionāls sociālais darbinieks. Jo, izlasot un, protams, priecājoties par to, ka Ministru kabinets beidzot sāk pildīt savus solījumus gada sākumā sniegtos un labot kaut ko likumā “Par sociālo palīdzību”, kas skar ģimenes, es esmu nepatīkami pārsteigta, kad izlasu šo likumprojekta 1.pantu. Un kas tad tur ir rakstīts pēc taisnības? Pēc taisnības ir rakstīts tā, ka ģimenes valsts pabalsta apmērs ģimenēm, kuras audzina vienu bērnu, ir šāds... Un tālāk tiek skaidrots, ar kuru gadu šim vienam bērnam, kurš dzimis ģimenē, nevis ģimenes, kuras audzina bērnus, un par pirmo bērnu šie pabalsti tiek noregulēti... Un tad es nejauši aizdomājos par to, kas tad notiek Labklājības ministrijā un Ministru kabinetā. Jo, zinot šo kārtību, kā likums virzās no ministrijas, kā tiek diskutēts valsts sekretāru sanāksmē, kā tiek diskutēts Sociālo lietu komitejā, Ministru kabinetā, kā Ministru kabineta juristi it kā ļoti uzmanīgi izskata šos likumprojektus, gala beigās rezultāts ir šāds. Otrkārt, mani patiesi kā deputāti satrauc tas, ka likuma stāšanās spēkā laiks ir noteikts ar 2003.gada 1.janvāri. Tas nozīmē, ka mūsu valdība šo savu labo solījumu novirza nākamajai — 8.Saeimai un nākamajai valdībai. Ne pašreizējai.
Tālāk, kas mani vēl uztrauc. Ja es tā uzmanīgi izlasu šī likumprojekta anotāciju, kuru ir parakstījis labklājības ministrs. Visu cieņu Požarnova kungam, bet anotācijā, lūk, šeit ir tāds 4.punkts, kur stāv rakstīts: “Gadījumā, ja mēs nepieņemsim šo likumprojektu, netiks nodrošināta bērnu–invalīdu aktīva integrēšana sabiedrībā.” Bet, cienījamie kolēģi, šajā likumprojektā nav absolūti neviena vārda par bērniem–invalīdiem. Jo bērnu–invalīdu atbalstu likumā “Par sociālo palīdzību” gan reglamentē valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, kurš šodien ir 35 latu liels ik mēnesi, bet Ministru kabinets ne ar vienu vārdu šajā likumprojektā “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” nav teicis, ka arī pabalsts bērniem–invalīdiem un, lūk, atbalsts šīm ģimenēm tiks nodrošināts vai kaut cik nedaudz palielināts. Es aicinu kolēģus deputātus ieskatīties arī anotācijas vienā no punktiem, kur stāv rakstīts, ka sabiedrībā vēl joprojām pieaug sociālā spriedze, un, lūk, minētais liecina par ģimenes pabalstu sistēmas attīstības un ģimenes valsts pabalstu paaugstināšanas nozīmīgumu un nepieciešamību kā īstermiņā, tā ilgtermiņā. Esmu nākusi tribīnē, lai aicinātu kolēģus deputātus izstrādāt savus priekšlikumus, iesniegt tos un diskutēt. Bet, ja paliek šis grozījums tāds, kāds tas ir spēkā un kā šeit ir rakstīts, un ja runa ir tikai par ģimenēm, kurās audzina tikai vienu bērnu, tad absolūti nav nekāda problēma šo likumu grozījumu izdarīt un ieviest jau 2002.gadā un ar 1.janvāri. Varbūt, ka mēs jau šodien varam sākt domāt par to, ka arī, ja mēs runājam par ģimenēm, kurās audzina vairākus bērnus, un par nepieciešamību paaugstināt šo pabalstu pirmajam bērnam, varbūt mēs to varam izdarīt vismaz ar nākamā gada 1.jūniju.
Kolēģi, atcerēsimies, ka tad, kad mēs tiekamies ar vēlētājiem, tad, kad mēs tiekamies ar daudzbērnu ģimeņu tēviem un mātēm, tad, kad mēs tiekamies arī ar jauniešiem, kuri domā nodibināt savas ģimenes, viņi visi tik tiešām ir satraukti par valsts attieksmi pret ģimeni, par valsts attieksmi pret bērniem.
Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais debatēs Leons Bojārs. Lūdzu!
L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Tik tiešām mūsu priekšā ir kārtējais likums, kurš ir nožēlojams. Un varētu pateikt tā, ka tas ir priekšvēlēšanu aģitācijas likums. Tas ir pirmais.
Otrais. 7.Saeimā un pirms 7.Saeimas valdību sastādošās partijas ļoti daudz runāja par bērnu pabalstiem, tikai tie palika runāšanas līmenī. Un šis piedāvātais, tas jau ir 8.Saeimai un absolūti citai valdībai. Bet jūs paskatieties 5.nodaļā, kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts? Te nekas nav norādīts, un vai tad tik tiešām šis akts neatbilst? Tas atbilst, bet mēs jau to nevaram izanalizēt, jo tāpat ir kā šodien — divi dokumenti, kurus Ārlietu ministrija nevarēja sagatavot un pat Saeimas sēdē nevarēja tos reprezentēt. Un tāpēc būtu vēlams varbūt šī likumprojekta vietā mūsu attiecīgajai komisijai izveidot jaunu — alternatīvu, tad tas būtu varbūt tomēr labāks un nebūtu tik daudz jānodarbojas ar to, cik te ir jādara.
Un vēl, ko es gribēju pateikt. Ziniet, strādājot ar šiem likumiem, ko piegādā te tik tiešām, Kiršteina kungam var piekrist, ka likumprojektus izstrādā cilvēki, kuriem ir tukšas galvas. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzam. Debatēs pieteikušies vairāk nav. Lūdzu, komisijas vārdā — Ražuka kungs!
R.Ražuks. Godājamais sēdes vadītāj! Godājamie deputāti! Aicinu balsot par šo likumprojektu!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””, pirmais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu par termiņiem priekšlikumiem.
R.Ražuks. 14.decembris.
Sēdes vadītājs. Paldies! Termiņš iesniegumiem otrajam lasījumam — 14.decembris.
Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Kiršteina kungs.
A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Paņemiet, lūdzu, dokumentu nr.3827. Komisijā tika izskatīti četri priekšlikumi.
1.priekšlikums — Aizsardzības un iekšlietu komisijas — ir pieņemts. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Kiršteins. 2. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums ir pieņemts komisijā.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Kiršteins. 3. arī ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 2.panta trešās daļas izslēgšanu. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.
A.Kiršteins. 4. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — arī pieņemts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Kiršteins. Līdz ar to es aicinu atbalstīt otrajā lasījumā kopumā šo likumprojektu!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””, otrais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — nav.
Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam?
A.Kiršteins. 15.janvāris.
Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz 15.janvārim. Paldies!
Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību””, otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Kiršteina kungs.
A.Kiršteins (TP). Izskatāmais dokuments nr.3835. Godājamie deputāti, par šo likumprojektu ir iesniegts tikai viens priekšlikums, ko komisija ir pieņēmusi, redakcionāli mainot numerāciju. 26.pantā... 21.panta apakšpunktiem. Kopumā komisija pieņēma, es aicinu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.
A.Kiršteins. Priekšlikumus iesniegt līdz 15.janvārim.
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, vispirms mums jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību””, otrais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu priekšlikumus...
A.Kiršteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 15.janvāris.
Sēdes vadītājs. 15.janvāris — priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Paldies!
Nākamais — likumprojekts “Latvijas Nacionālās operas likums”, pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — Ābiķa kungs.
Dz.Abiķis (TP). Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Aicinu jūs paņemt dokumentu nr.3788. Latvijas Nacionālās operas pašreizējais juridiskais statuss saskaņā ar nolikumu ir valsts budžeta iestāde. Un tā atrodas Kultūras ministrijas pakļautībā. Saskaņā ar klasifikatoru “Ekonomiskās darbības statistiskā klasifikācija Eiropas Savienībā” operas saimnieciskā darbība klasificējama kā uzņēmējdarbība, kas ir pretrunā ar tās pašreizējo valsts budžeta iestādes statusu. Latvijas Nacionālās operas likumprojekts, kas tiek iesniegts, paredz operas pārveidošanu par nacionālas nozīmes kultūras institūciju.
Latvijas Nacionālās operas likumprojekts nosaka, pirmkārt, operas juridisko statusu, otrkārt, operas darbības mērķus, treškārt — operas vadītāja patstāvību operas darba organizācijā noteikto rezultātu sasniegšanai, ceturtkārt — nosaka, ka direktoram ir tiesības noteikt operas dabinieku atalgojumu operas budžeta darba samaksas fonda ietvaros, nepārsniedzot attiecīgās kvalifikācijas speciālistu darba samaksu tirgū. Piektkārt — likumprojekts paredz izveidot Latvijas Nacionālās operas Uzraudzības padomi, kuras kompetencē ir izvērtēt Nacionālās operas darbības un attīstības stratēģiju, gadskārtējos darbības plānus un budžetu, izvērtēt Operas darbības rezultātus un Operas direktora darbību.
Šo likumprojektu atbalsta Kultūras darbinieku arodbiedrība, kuras priekšsēdētājs Aldis Misēvičs piedalījās komisijas sēdēs. Komisija informēja, ka, strādājot pie šī likuma, centīsies iepazīt arī citu valstu un pirmkārt jau Eiropas Savienības valstu līdzīgus Operu likumus, un mēs aicinām pirmajā lasījumā likumprojektu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs pieteikušies nav.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu “Latvijas Nacionālās operas likums”. Pirmais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu priekšlikumus termiņam otrajam lasījumam!
Dz.Ābiķis. Tā kā, cienījamie kolēģi, šis ir šāda rakstura pirmais likumprojekts Latvijas Republikas vēsturē, tad aicinu iesniegt priekšlikumus pietiekami ilgā termiņā, tas ir, līdz 24.decembrim.
Sēdes vadītājs. Citu priekšlikumu nav? Tātad iesniegumu termiņš otrajam lasījumam — 24.decembris. Paldies!
Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””. Pirmais lasījums. Kiršteina kungs, lūdzu!
A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Mums ir divi likumprojekti — komisijas un Ministru kabineta iesniegtais — “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”” ar numuru 3664 un Aizsardzības un iekšlietu komisijas alternatīvais —3840.
Likumprojekts ir nepieciešams, lai paplašinātu valsts drošības iestāžu iespēju iegūt ziņas par fizisko un juridisko personu kontiem, ja ziņas ir nepieciešamas, lai pārbaudītu aizdomās turētos cilvēkus par piedalīšanos vai kaut kādā sakarībā ar gatavošanu un saistību ar teroristiskajiem aktiem.
Kāda tad ir atšķirība starp šo komisijas alternatīvo un Ministru kabineta likumprojektu? Komisijas likumprojekts ir tas pats, tas ir nedaudz uzlabots. Darba grupa strādāja. Tur bija uzaicināti ministriju un Saeimas komisiju pārstāvji, un faktiski būtiskas atšķirības ir tikai divas — nemainot neko ne šajā struktūrā, ne iesniegto priekšlikumu būtībā, komisija vienkārši ir iedevusi nelielus papildinājumus, kuri būtu acīmredzot jāiedod tik un tā pie nākamajiem lasījumiem.
Un pirmais papildinājums ir... jūs varat redzēt... tāds, ka ne tikai par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem atzīstami finansu līdzekļi un manta, kuru īpašnieki ir personas, kas iejaukti... bet arī kurus tieši vai netieši kontrolē īpašnieki. Tātad šis viens papildinājums ir — tieši vai netieši kontrolē... Konti var būt arī citiem cilvēkiem, bet, ja ir zināms, ka, piemēram, kāds var tiešā veidā šo kontu kontrolēt, kaut vai mutiski pasakot, un, ja ir kaut kādi pierādījumi, tad šo kontu var pārbaudīt, par viņu var sniegt ziņas tiesībsargājošām iestādēm. Tas ir pirmais.
Otrais ir nevis vienkārši personu saraksts, kuru var sastādīt nezin kas, bet komisija ir precizējusi tātad personu sarakstu, kuru noteicis Latvijas Republikas Ministru kabinets. Tās ir personas, kas sakarā ar aizdomām par terora aktu veikšanu un līdzdalību ir iekļautas to valstu un starptautisko organizāciju sastādītā personu sarakstā. Vēlreiz uzsveru: bet kuras ir noteicis Latvijas Republikas Ministru kabinets. Tātad drusciņ stingrāka šī kontrole. Tātad šie... ir svarīgi, varbūt ne tik būtiski papildinājumi, un tāpēc es aicinātu, balsojot par šiem priekšlikumiem, atbalstīt Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas alternatīvo priekšlikumu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs neviens pieteicies nav. Balsojam secībā... Vispirms par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu.
Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””, pirmais lasījums — Ministru kabineta variants. Lūdzu rezultātu! Par — 3, pret — 20, atturas — 54. Likumprojekts nav apstiprināts.
Ādamsona kungs, pēc Kārtības ruļļa ir jādiskutē, ja ir alternatīvais, kopā par abiem, bet jābalso ir atsevišķi.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””, pirmais lasījums, alternatīvais projekts. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu termiņus priekšlikumiem otrajam lasījumam!
A.Kiršteins. Priekšlikumu termiņš — 15. janvāris.
Sēdes vadītājs. 15.janvāris priekšlikumu termiņš.
Nākamais — likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Spurdziņa kungs.
O.Spurdziņš (TP). Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.3113. Šobrīd likumā “Par nodokļiem un nodevām” mēslošanas līdzekļu reģistrācija nav minēta kā valsts nodevu objekts, tādēļ grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” ir vajadzīgi, lai izpildītu Ministru kabinetā iesniegtā likumprojekta “Mēslošanas līdzekļu aprites likums” 7.panta prasības par valsts nodevu mēslošanas līdzekļu reģistrācijai.
Komisija šos grozījumus izskatīja, vienbalsīgi akceptēja un lūdz nobalsot par šī likuma steidzamību.
Sēdes vadītājs. Paldies! Vai kāds grib izteikties par steidzamību? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — nav. Steidzamība apstiprināta. Par cik debatēs neviens pieteicies nav, lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu termiņu priekšlikumu iesniegumiem!
O.Spurdziņš. Iesniegšana tātad — 11.decembris un izskatīšana — 20.decembris.
Sēdes vadītājs. Paldies! Citu priekšlikumu nav. Iesniegumu termiņš — 11.decembris.
Nākamā darba kārtības sadaļa ir neizskatītie lēmumu projekti no mūsu iepriekšējās sēdes.
Lēmuma projekts “Par deputāta Pētera Salkazanova atsaukšanu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas”. Vai iesniedzēju vārdā vēlas kāds teikt? Nē.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas nav. Lēmuma projekts apstiprināts.
Nākamais — lēmuma projekts “Par deputāta Pētera Salkazanova ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Izteikties no iesniedzējiem neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — nav. Lēmuma projekts pieņemts.
Turpinām izskatīt likumprojektus. Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Kiršteina kungs.
A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Likumprojekts ar numuru 3866 “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” nav saņēmis trešajā lasījumā nevienu priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt to šai trešajā lasījumā! Paldies!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, trešais, galīgais, lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.
Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Kiršteina kungs. Lūdzu!
A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Izskatām dokumentu ar numuru 3867 “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”.
Pirmais priekšlikums, ko iesniedzis aizsardzības ministrs, ir pieņemts daļēji. Komisija to daļēji ir atbalstījusi. Un gan šie priekšlikumi, gan Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumi visā pilnībā ir apvienoti 2. priekšlikumā. Tā ka es aicinu atbalstīt gan 1., gan 2. priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 1. un 2. priekšlikumu. Vairāk priekšlikumu nav.
A.Kiršteins. Aicinu atbalstīt kopumā! Paldies!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”. Trešais, galīgais, lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.
Nākamais — likumprojekts “Par kārtību, kādā pašvaldības sniedz palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļu jautājuma risināšanā”. Trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — Lagzdiņa kungs.
J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Sagatavojot trešajam lasījumam minēto likumprojektu, atbildīgā komisija ir izvērtējusi pavisam 79 priekšlikumus.
1. no tiem ir iesniedzis Juridiskais birojs, kuru atbildīgā komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. Arī 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 3. — Juridiskā biroja priekšlikums ir daļēji atbalstīts un šī redakcija iestrādāta atbildīgās komisijas 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt par 3. un 6. priekšlikumu.
J.Lagzdiņš. 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Ietverts tātad 14.panta sestajā daļā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai par 4.priekšlikumu.
J.Lagzdiņš. 5. — deputāta Andra Bērziņa priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 6. priekšlikumu mēs esam jau atbalstījuši. Tātad 7. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru atbildīgā komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 8. — Juridiskā biroja priekšlikumu par 3.panta 1.punktu komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. Arī 9. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir akceptējusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.
J.Lagzdiņš. 10. priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija. Aicinu to atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 11. — deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums — ir pieņemts precizētā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Lagzdiņš. 12. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. Savukārt nākamais — 13. — deputāta Salkazanova priekšlikums — ir noraidīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
J.Lagzdiņš. 14. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. Savukārt 15. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir noraidīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Lagzdiņš. 16. — deputāta Jura Sokolovska priekšlikums ir redakcionāls, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. Tāpat 17. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir redakcionāls, tas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī atbalsta.
J.Lagzdiņš. Savukārt 18.priekšlikums, ar kuru atbildīgā komisija ierosina izteikt 4.pantu jaunā redakcijā, ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 19. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 20. — Juridiskā biroja priekšlikums atbildīgās komisijas sēdē ir akceptēts.
Sēdes vadītājs. Arī atbalsta deputāti.
J.Lagzdiņš. 21. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 22. — Juridiskā biroja priekšlikums ir akceptēts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 23. — atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt 6.pantu jaunā redakcijā — ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atbalsta deputāti.
J.Lagzdiņš. Savukārt 24. — Juridiskā biroja priekšlikums, ar kuru tiek ierosināts izteikt 7.pantu jaunā redakcijā, ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atbalsta deputāti.
J.Lagzdiņš. Arī 25. — Juridiskā biroja priekšlikums, ar kuru tiek 8.pants izteikts precizētā redakcijā, ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 26. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir akceptēts.
Sēdes vadītājs. Atbalsta deputāti.
J.Lagzdiņš. 27. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts precizētā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 28. — Juridiskā biroja priekšlikums šoreiz ir noraidīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Lagzdiņš. 29. — atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt 9.panta ceturto daļu precizētā redakcijā — ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. Savukārt 30. — Juridiskā biroja priekšlikums par 10. panta nosaukumu — ir daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Lagzdiņš. 31. — atbildīgās komisijas priekšlikums par 10.panta pirmās daļas 1.punktu ir atbalstīts komisijas sēdē.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 32. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. Arī 33. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts vienbalsīgi.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 34. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 35. — Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 12.panta pirmo un otro daļu jaunā redakcijā — ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 36. — Juridiskā biroja redakcionālais priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. Arī 37. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir redakcionāls, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. Nākamais — 38. — Juridiskā biroja priekšlikums — diemžēl ir noraidīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 39. — Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 13.panta pirmo daļu precizētā redakcijā — ir noraidīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. Savukārt nākamais — 40. — atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt 13.pantu precizētā redakcijā — ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 41. — Juridiskā biroja priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 42. — Juridiskā biroja priekšlikums ir noraidīts vienbalsīgi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Lagzdiņš. 43. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 44., 45., 46., 47. un 48. — atbildīgās komisijas priekšlikumi komisijas sēdē atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 44., 45., 46., 47. un 48.priekšlikumu.
J.Lagzdiņš. Arī 49. — atbildīgās komisijas priekšlikums par 14.panta sesto daļu — ir vienbalsīgi atbalstīts komisijas sēdē.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 50. — Juridiskā biroja priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 51. un 52. — atbildīgās komisijas priekšlikumi, kuri ir redakcionāli, ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 53. — Juridiskā biroja priekšlikums par 18.panta nosaukumu ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Piedodiet, 52.priekšlikums.
J.Lagzdiņš. 53.priekšlikums, es atvainojos.
Sēdes vadītājs. Bet jūs 52.priekšlikumu izlaidāt.
J.Lagzdiņš. Jā, es atvainojos. 52. — atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir par 16.panta otro daļu, proti, “īrnieka” aizstāšana ar vārdu “personas”. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 53. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. Savukārt nākamais Juridiskā biroja priekšlikums ir noraidīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 55. — atbildīgās komisijas priekšlikums par 17.panta pirmās daļas ceturto teikumu ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 56. — Juridiskā biroja priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 57. — atbildīgās komisijas priekšlikuma redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt par 56., 57.priekšlikumu.
J.Lagzdiņš. 58. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atbalsta deputāti.
J.Lagzdiņš. 59. un 60. — atbildīgās komisijas priekšlikumi, ir atbalstīti. Aicinu to darīt arī deputātiem!
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 61. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. Tātad nākamais — 62. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 63. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 64. — atbildīgās komisijas priekšlikums atbalstīts. Aicinu to darīt arī deputātus!
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 65. — Juridiskā biroja priekšlikums ir noraidīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 66., 67., 68., 69. — atbildīgās komisijas priekšlikumi ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai par 66., 67., 68. un 69.priekšlikumu.
J.Lagzdiņš. 70. — deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums, ar kuru kolēģis ierosina izslēgt tādus iedzīvotājiem ļoti svarīgus palīdzības veidus kā vienreizējie pabalsti dzīvokļa vai dzīvojamās mājas remontam. Atbildīgā komisija ar lielu balsu pārsvaru noraidīja šādu ideju — izslēgt šādu palīdzības veidu.
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 70. — deputāta Salkazanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 11, atturas — 39. Priekšlikums nav apstiprināts.
J.Lagzdiņš. Savukārt nākamais — 71. — atbildīgās komisijas priekšlikums par 26.pantu ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 72. — deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums, ar kuru viņš ierosina izslēgt 27.pantu, ir noraidīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 73. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ar kuru tiek precizēts 27.pants, ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. Arī 74., 75., 76., 77., 78. un 79. — atbildīgās komisijas priekšlikumi ir atbalstīti. Aicinu to darīt arī kolēģus deputātus!
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 74., 75., 76., 77., 78. un 79. — atbildīgās komisijas priekšlikumiem.
J.Lagzdiņš. Aicinātu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Par kārtību, kādā pašvaldības sniedz palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā” trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.
J.Lagzdiņš. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies!
Nākamais likumprojekts — “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Leiškalna kungs. Lūdzu!
K.Leiškalns (LC). Sēdes vadītāja kungs! Dāmas un kungi! Darba dokuments mums šobrīd ir 3800, kā jau vadītājs teica, — likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā”.
Ministru kabinets piedāvā šajā likumā izdarīt izmaiņas divos pantos, respektīvi, 30. un 49., kā arī izmaiņas pārejas noteikumos. Abu pantu izmaiņas ir deleģējums Kabinetam izdot attiecīgos noteikumus, un pārejas noteikumi runā par termiņu, līdz kuram Kabinetam šie noteikumi ir jāizdod, tāpēc es aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, jo tas ir absolūti nepieciešams.
Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs pieteikušos nav.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā”. Pirmais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas — nav.
Lūdzu termiņus priekšlikumiem otrajam lasījumam.
K.Leiškalns. Komisija aicina iesniegt priekšlikumus līdz 11.decembrim šogad.
Sēdes vadītājs. Piedodiet, līdz kuram?
K.Leiškalns. Līdz 11.decembrim.
Sēdes vadītājs. 11.decembris. Citu priekšlikumu nav? Apstiprināts priekšlikumu termiņš.
Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu””. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Leiškalna kungs.
K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Minētā dokumenta numurs ir 3773. Iesniedzējs ir Ministru kabinets — “Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu””, kur ir izmaiņas 13. un 18. pantā, un abas izmaiņas ir vērstas uz direktora pieņemšanu, atbrīvošanu no darba... valsts vai pašvaldību uzņēmumu direktoru pieņemšanu vai atbrīvošanu no darba, kā arī atalgojuma noteikšanu šai amatpersonai.
Aicinu atbalstīt Ministru kabinetu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu””. Pirmais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam!
K.Leiškalns. Priekšlikumus komisija aicina iesniegt līdz 12.decembrim šajā gadā.
Sēdes vadītājs. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 12.decembris.
Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Leiškalns.
K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Strādājam ar dokumentu nr.3849 — “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”.
Gribu pateikt, ka tūdaļ sekos vēl četri likumi, kurus es gribētu šodien izskatīt. Komisija aicina izskatīt paketē, visiem aicinot noteikt steidzamību. Šeit ir runa par institucionālām izmaiņām, kuras ir jānostiprina visos likumos, kas saistīti ar pārtikas aprites uzraudzību valstī. Tā ka aicinu minētajam likumprojektam noteikt steidzamību komisijas vārdā.
Sēdes vadītājs. Kāds par steidzamību vēlas izteikties? Nē. Lūdzu vispirms balsojam par steidzamību. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — nav. Steidzamība pieņemta.
K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. Pirmais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu priekšlikumus!
K.Leiškalns. Paldies, kolēģi! Aicinu priekšlikumus iesniegt līdz šī gada 10.decembrim un izskatīt nākamajā plenārsēdē... es ātrumā nevaru datumu atcerēties.
Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 10.decembris. Paldies! Nākamais.
K.Leiškalns. Es aicinu noteikt izskatīšanas dienu — 13.decembri šajā gadā.
Sēdes vadītājs. Jā... Deputāti neiebilst. Tātad izskatīšanas datums — 13.decembris.
Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Leiškalna kungs.
K.Leiškalns (LC). Paldies, sēdes vadītāj! Kolēģi, darba dokuments ir 3857. Lai neaizkavētu jūsu laiku, es pateikšu, ka šis likumprojekts ir Ministru kabineta iesniegts un pieder pie jau manis minētās paketes. Es aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā, iepriekš nosakot steidzamību!
Sēdes vadītājs. Tātad vispirms balsojam par steidzamību. Neviens izteikties nevēlas.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par steidzamību šim likumprojektam! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — nav. Steidzamība pieņemta.
K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 10. datumam un izskatīt plenārsēdē 13.decembrī šajā gadā.
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Leiškalna kungs, vispirms mums ir jānobalso pirmajā lasījumā.
K.Leiškalns. Pārsteidzos.
Sēdes vadītājs. Jā.
K.Leiškalns. Pirmais lasījums, jā, lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu priekšlikumus termiņiem.
K.Leiškalns. Aicinu kolēģus noteikt priekšlikumiem 10. datumu un izskatīšanai 13.decembrī šajā gadā.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Priekšlikumu termiņš —10.decembris, izskatīšana — 13. decembrī.
Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Leiškalna kungs.
K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Šis likums tāpat pieder pie šīs paketes. Tāpēc aicinu jūs noteikt likumam steidzamību, atbalstīt pirmajā lasījumā un noteikt izskatīšanas datumu.
Sēdes vadītājs. Vispirms balsosim par steidzamību! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — nav. Steidzamība šim likumprojektam apstiprināta.
K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā komisijas vārdā!
Sēdes vadītājs. Izteikties neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”” pirmo lasījumu. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — nav. Pirmais lasījums pieņemts. Lūdzu priekšlikumus!
K.Leiškalns. Paldies sēdes vadītājam! Kolēģi, aicinu noteikt priekšlikumu iesniegšanu līdz 10.decembrim šajā gadā un izskatīt 13.decembrī, nākamceturtdien.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 10.decembris, izskatīšana — 13. Paldies!
Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības likumā”. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Leiškalna kungs.
K.Leiškalns (LC). Strādājam, dāmas un kungi, ar dokumentu 3859, tas ir pēdējais no paketē iesniegtajiem likumiem, likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības likumā”. Tāpat aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā, nosakot steidzamību!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Vispirms balsojam par steidzamību šim likumprojektam. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — nav. Steidzamība pieņemta.
K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — nav. Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam termiņam!
K.Leiškalns. Kolēģi, aicinu priekšlikumus iesniegt līdz 10. decembrim un izskatīt 13.decembrī plenārsēdē otrajā, galējā, lasījumā šo likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Priekšlikumu termiņš — 10.decembris, izskatīšanas — 13. decembris. Paldies!
K.Leiškalns. Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi””. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Leiškalna kungs.
K.Leiškalns (LC). Paldies! Es jums, kolēģi, tikai pateikšu paldies par iepriekšējo darbu, un tagad pabeigsim paketi galīgi. Un tas ir dokuments, kura darba numurs ir 3860 “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi””, kurš pieder pie jau minētās paketes un kuru es aicinu Ministru kabineta un komisijas vārdā atbalstīt pirmajā lasījumā, iepriekš nosakot steidzamību, lai likums varētu stāties spēkā šī gada 1.janvārī.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Vispirms balsosim par steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — nav. Steidzamība apstiprināta. Lūdzu, Leiškalna kungs!
K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs! Tie, kas piecgadi veic ātrāk, dzīvo jau nākamajā gadā. Tātad komisija aicina priekšlikumus iesniegt līdz 10.decembrim...
Sēdes vadītājs. Es atvainojos...
K.Leiškalns. Ā, es aicinu...
Sēdes vadītājs. Jā.
K.Leiškalns....komisijas vārdā atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi””. Pirmais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — nav. Lūdzu termiņu priekšlikumiem.
K.Leiškalns. 10.decembris šogad.
Sēdes vadītājs. 10.decembris — priekšlikumu iesniegšana.
K.Leiškalns. Un izskatīt plenārsēdē 13.decembrī.
Sēdes vadītājs. Izskatīšanas termiņš 13.decembris. Deputāti piekrīt. Paldies!
K.Leiškalns. Paldies!
Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Razminoviča kungs.
A.Razminovičs (TP). Labdien, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 3869. 1. priekšlikums ir saņemts no deputāta Muciņa. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
A.Razminovičs. 2.priekšlikums no deputāta Razminoviča — komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 3. — deputāta Razminoviča — komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 4.priekšlikums — arī no deputāta Razminoviča — komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 5. —Juridiskā biroja priekšlikums — komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 6. — deputāta Razminoviča priekšlikums — komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 7. — deputāta Razminoviča priekšlikums — komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 8. — arī deputāta Razminoviča priekšlikums — komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 9. — deputāta Razminoviča priekšlikums — komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 10. — deputāta Razminoviča priekšlikums — komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 11. — deputāta Razminoviča priekšlikums — komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 12. — deputāta Razminoviča priekšlikums — komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.
A.Razminovičs. 13. — deputāta Razminoviča priekšlikums — komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 14. — deputāta Muciņa priekšlikums — komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Razminovičs. 15. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 16. — deputāta Razminoviča priekšlikums — komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 17. — deputāta Razminoviča priekšlikums — komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 18. — deputāta Razminoviča priekšlikums — komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 19. — deputāta Razminoviča priekšlikums — komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 20. deputāta Razminoviča priekšlikums — komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 21. — deputāta Razminoviča priekšlikums — komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 22. — deputāta Razminoviča priekšlikums — komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 23. — deputātu grupas Vasaraudzes, Razminoviča, Paegles, Sproģa, Spurdziņa priekšlikums — komisija ir daļēji atbalstījusi, ietverot to 24.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt par 23. un 24.priekšlikumu.
A.Razminovičs. 25. — Muciņa kunga priekšlikums — komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš. Lūdzu!
L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Mans 25.priekšlikums ir saistīts ar šo problēmu, ka, lai nu cik tas būtu paradoksāli, bet Būvniecības likumā, to izstrādājot, nav precīzi iestrādāta sistēma, ka būve ir būvējama tikai pēc tam, kad ir noteiktā kārtībā izstrādāts un apstiprināts būvprojekts. Savukārt būvprojektu pēc principa var izstrādāt un tiesīgs to ir darīt un parakstīt tikai attiecīgā kārtībā, nu, saskaņā ar tagad grupas apstiprināto koncepciju, sertificēts arhitekts. Tajā pašā laikā gan likumā, gan mana priekšlikuma trešajā daļā ir teikts, ka ir attiecīgas būves laukos vai attiecīgi nelieli remonti un pārbūvējumi, kurus var izdarīt vai nu bez projekta, vai nu tādos gadījumos, kādos Ministru kabinets nosaka šos te būvju veidus vai būvju izvietojumu, kur var tikt būvēti bez šī projekta. Un tajā pašā laikā Ministru kabinets saskaņā ar mana priekšlikuma trešo daļu var noteikt tādus cilvēkus. Tātad šeit saskaņā ar Būvniecības likumu tie būtu sertificēti būvinženieri, līdz kādam būves lielumam viņi ir tiesīgi izstrādāt projektus, apstiprināt un parakstīt projektus tātad savām šīm pašu projektētajām būvēm. Savukārt ir, protams, pretējs princips, ka arhitekti līdz zināmam būves lielumam ir tiesīgi veikt savukārt būvinženiera pienākumus un aprēķināt dažādas slodzes šīm te būvēm. Tā ir mana priekšlikuma būtība un saturs. Un es uzskatu, ka šādam principam ir jābūt iestrādātam likumā, jo paradoksāli, ka tagad mēs sākam iestrādāt arhitektus, bet līdz tam vispār mums bija Būvniecības likums, kur arhitektam nebija nekāda nozīme vispār. Līdz ar to nebija pietiekami precīzi pateikts, ka būvprojektam ir jābūt izstrādātam. Un to var izstrādāt tikai attiecīgas kvalifikācijas speciālists, un viņam jābūt attiecīgi apstiprinātam. Mēs taču neejam zobus labot pie elektriķiem vai santehniķiem. Paldies! Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Paldies! Debates beidzam. Debatēs pieteikušos vairāk nav. Komisijas vārdā vēlaties, Razminoviča kungs?
A.Razminovičs. Lūdzu balsojumu!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 25. — deputāta Muciņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 3, atturas — 34. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Razminovičs. 26.priekšlikums saņemts no deputāta Razminoviča. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 27.priekšlikums — deputāta Razminoviča. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 28.priekšlikums — deputāta Razminoviča. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 29.priekšlikums ir saņemts no deputāta Muciņa. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Razminovičs. 30. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts 31.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt par 30. un 31.priekšlikumu.
A.Razminovičs. 32. priekšlikums — deputāts Muciņš nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Razminovičs. 33. priekšlikums — deputāta Razminoviča. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 34. priekšlikums — deputāta Razminoviča. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 35. priekšlikums — deputāta Kiršteina. (No zāles deputāts A.Kiršteins: “Noņemu!”) Tiek noņemts.
Sēdes vadītājs. Deputāts Kiršteins noņem savu priekšlikumu.
A.Razminovičs. 36. priekšlikums — deputāta Muciņa. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Lūdzu atklājam debates. Linards Muciņš.
L.Muciņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Mums ir jāformulē šajā likumā šobrīd vai vēlāk šinī manā priekšlikumā, vai citādāk, kas tad ir šī arhitektūra, jo mums nekāda likuma par arhitektūru šobrīd nav. Tādēļ šeit tiek piedāvāts pirmajā mana priekšlikuma daļā, starp citu, es saņēmu no Latvijas Arhitektu savienības šo te formulējumu, kas tad ir arhitektūra. Jo, ja mēs runājam par arhitekta sertifikātu, ja mēs runājam par to, ka ir jābūt arhitektiem attiecīgi kvalificētiem, tad mums jāformulē arī, kas ir arhitektūra. Nu, es nezinu, kāpēc darba grupa un atbildīgā komisija nav atbalstījusi, jo tas ir ņemts no Starptautiskās arhitektu savienības dokumentu formulējuma. Un par mana priekšlikuma otro, trešo un ceturto daļu, tātad šeit es nezinu, kāpēc Kiršteina kungs noņēma šo te jautājumu. Praksē taču tā notiek, kā piedāvāja deputāts Kiršteins, un tā, kā es arī piedāvāju, ka šobrīd arhitekta prakses sertifikātus attiecīgi izsniedz Latvijas Arhitektu savienība, un viņa attiecīgi ved šo reģistru un uztur, un vairāk nekas par to, kas šobrīd mums dzīvē reāli notiek, šeit manā priekšlikumā nav uzrakstīts. Tāpēc es arī uzskatu, ka tas, kas tika iestrādāts likumprojekta koncepcijā, kad mēs to saņēmām kā likumprojektu, — ka to darītu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, šāda pieeja bija absolūti nepareiza. Tas nozīmē atkal centralizēt visu izpildvaras rokās un absolūti neveicināt un nestimulēt attiecīgās profesijas pašpārvaldi, ko būtu nepieciešams mūsu valstij būtiski un svarīgi sakārtot. Tāpēc es aicinu ne tikai tādā ziņā, ka mēs neatbalstām to, kas bija attiecīgi palicies šeit tādā veidā, ka mēs viņus tur reģistrējam, bet mums ir jāveido analoga sistēma, nevis jākoncentrē viss vienās rokās. Tas mums neko labu nedos, jo attiecīgi, ja mēs pārvēršam arhitektu, tātad brīvo profesiju, par attiecīgas ministrijas kontrolētu kaut kādu tā kā licencētu biznesa veidu, tas ir absolūti pretrunā ar Eiropas praksi. Tad jau arī vajadzētu piedāvāt advokātu reģistru uzturēt Tieslietu ministrijā un risināt šos jautājumus. Pastāv Eiropā un arī šobrīd Latvijā zināma sistēma. Mani ļoti izbrīna šī te pieeja gan no likumprojekta iesniedzēju puses, gan tas, ka mēs to gribam koncentrēt izpildvaras rokās. Es aicinu tomēr atbalstīt manu priekšlikumu un trešajā lasījumā šo jautājumu saskaņot, atstājot, ja būvprakses attiecīgie speciālisti vēlas to darīt ministrijā, lai viņi to dara. Bet šobrīd arhitekti to dara Arhitektu savienībā. Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu. Debatēs pieteikušies vairāk nav. Vai vēlējāties ko piebilst? Lūdzu, Razminoviča kungs!
A.Razminovičs (TP). Vēlētos precizēt. Pirmām kārtām, darba grupa, kas izstrādāja priekšlikumus... darba grupā ietilpa arī pārstāvji no Arhitektu savienības valdes un tie arī neatbalstīja Muciņa kunga iesniegtos priekšlikumus. Bez tam 17. priekšlikumā mēs vēl noteicām, kas ir arhitekta prakse un līdz ar to, ja mēs šeit atbalstītu to, tad tā jau būtu tāda kā dublēšanās.
Vēl es gribētu norādīt, ka pašreizējā sistēmā nav tā, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija tur šo reģistru. Reģistru tur Arhitektu savienība, un tā tas ir paredzēts arī likumā, ka tā viņi turpinās turēt šo reģistru. Un reģistrēs un izsniegs šos te sertifikātus Arhitektu savienība. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vienkārši ir tā, kurai arī tiek sniegta papildu informācija. Vadoties pēc šiem apsvērumiem, arī komisija neatbalstīja Muciņa kungu, un aicinu izteikt parlamentam savu viedokli.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 36. — deputāta Linarda Muciņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 4, atturas — 44. Priekšlikums nav pieņemts.
Lūdzu, turpiniet!
A.Razminovičs. 37.priekšlikums. Deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 38.priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 39. priekšlikums — deputāta Razminoviča. Komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 40.priekšlikums. Komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 41. priekšlikums — deputāta Razminoviča. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 42.priekšlikums — deputāta Razminoviča. Komisija nav atbalstījusi, un es arī labprāt noņemtu savu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Priekšlikums noņemts. Paldies!
A.Razminovičs. 43. priekšlikums — deputāta Razminoviča. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Piedodiet... vēlreiz...
A.Razminovičs. 43.priekšlikums — deputāta Razminoviča. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Atbalsta.
A.Razminovičs. 44.priekšlikums — deputāta Razminoviča. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 45. priekšlikums — deputāta Razminoviča. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 46. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts un ietverts 47. priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt par 46. un 47.priekšlikumu.
A.Razminovičs. 48. priekšlikums — deputāta Razminoviča. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 49. priekšlikums — deputāta Razminoviča. Komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Izteikties vēlas Guntis Dambergs. Lūdzu!
G.Dambergs (LC). Paldies, sēdes vadītāja kungs! Cienījamie Prezidija locekļi! Godājamie kolēģi! Varu tikai izteikt atzinību par to, ka darba grupa, kura izstrādāja grozījumus Būvniecības likumā, skatoties Būvniecības likuma 31. pantu, tik tiešām mēģināja pietuvināt redakciju tām likumdošanas normām, kādas pašlaik tiek izmantotas arī Eiropas Savienības valstīs un kandidātvalstīs, kuras pretendē uz iestāšanos Eiropas Savienībā, proti, ka jebkuru būvju nojaukšana tiek saskaņota ar kultūras mantojuma speciālistiem.
Darba grupa, kura izstrādāja šos grozījumus, ļoti pareizi un pragmatiski lēma par to, ka būvju nojaukšana vairs nav saskaņojama ar reģionālo Vides aizsardzības komiteju, paturot spēkā to, ka tā ir, protams, jāsaskaņo ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Taču šajā jaunajā redakcijā ir iezagusies viena neprecizitāte, kura pēc sava svara un nozīmes ir visnotaļ būtiska, proti, ka pašreizējā likumdošanas norma runā par to, ka visas nojaucamās būves ir saskaņojamas ar kultūrvēstures mantojuma speciālistiem, jo, ņemot vērā Latvijas būvniecības tradīciju, specifika ir tāda, ka visdažādākajās vietās ir iespējams atrast visdažādākos kultūrvēstures mantojumu elementus. Un ne visi šie elementi ir iekļauti īpaši aizsargājamo kultūrvēstures objektu sarakstā. Darba grupa lēma par to, ka tikai sarakstā iekļautās būves un šo būvju nojaukšana ir jāsaskaņo ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija norāda, ka būs ļoti lietderīgi atgriezties, daļēji atgriezties pie tās normas, kāda ir pašreizējā likumdošanas tekstā, ka tiek ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju saskaņotas visu būvju nojaukšanas, ja sabiedriska rakstura ēka ir vecāka par 25 gadiem, bet dzīvojamā ēka ir vecāka par 50 gadiem. Es esmu gatavs minēt pilnīgi konkrētus piemērus, ka ārēji necilā ēkā, kura, teiksim, pēckara periodā ir būtiski pārveidota, dzīvokļos ir atrodamas burvīgas podiņu krāsnis, ir interesantas durvis, ornamentēti sienu paneļi un citi kultūrvēsturiskā mantojuma liecinieki. Visbiežāk šādi elementi nav valsts kultūras pieminekļu sarakstā, jo tā ir tikai ļoti neliela visas būves daļa un visbiežāk par to zina tikai šī konkrētā dzīvokļa vai telpas iedzīvotāji.
Bez tam, runājot par ēku nojaukšanu, ja tajās ir kādi vēsturiski priekšmeti, tā varbūt ir vienīgā, pirmā un pēdējā reize, kad ēkas īpašnieks vai dzīvokļa īpašnieks iepazīstina Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas speciālistus ar šo kultūrvēsturisko mantojumu. Diemžēl, lasot pašreizējo likuma redakciju, var izveidoties situācija, ka netiek dokumentēti šie kultūrvēsturiskā mantojuma elementi, priekšmeti, un ne speciālisti, ne sabiedrība par tiem neko neuzzin. Es izsaku cerību, ka, sagatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, tiks ņemti vērā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas speciālistu viedokļi šajā jautājumā un izdosies izveidot precīzu, korektu un mūsdienīgu redakciju Būvniecības likumam, kas skar seno ēku nojaukšanas procedūru. Jebkurā gadījumā, trešajā lasījumā frakcija “Latvijas ceļš” diemžēl nevarēs atbalstīt šādu likumdošanas normu. Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu. Debatēs pieteikušies nav vairāk. Razminoviča kungs, vēlaties piebilst par šo priekšlikumu?
A.Razminovičs. Būšu ļoti priecīgs sagaidīt darba grupā pārstāvjus par šo normu debatējot. Aicinu atbalstīt komisijas viedokli!
Sēdes vadītājs. Damberga kungs, jūs prasāt balsojumu par šo priekšlikumu? Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Lūdzu, turpiniet!
A.Razminovičs. 50.priekšlikums — deputāta Razminoviča, komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 51. — Juridiskā biroja priekšlikums, komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.
A.Razminovičs. 52. — deputāta Razminoviča priekšlikums ir daļēji atbalstīts, ietverot to 54. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.
53. ir Juridiskā biroja priekšlikums, tas arī ir atbalstīts un ietverts 54. atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt par 52., 53. un 54.priekšlikumu.
A.Razminovičs. 55.priekšlikums — deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Razminovičš. 56.priekšlikums — deputāta Razminoviča, komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 57.priekšlikums — deputāta Razminoviča, komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.
A.Razminovičs. Aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā”, otrais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam!
A.Razminovičs. 15. janvāris.
Sēdes vadītājs. Priekšlikumu termiņš trešajam lasījumam — 15.janvāris. Paldies!
Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību””. Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Seiles kundze. Lūdzu!
A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments 3870. Šajā otrajā lasījumā ir iesniegti 28 priekšlikumi, 27 no tiem ir iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Gaiļa kungs, visus ir komisija atbalstījusi. Un tikai vienu, pašu beidzamo, ir pati komisija izstrādājusi. Ķeramies pēc kārtas pie priekšlikumiem klāt.
Tātad 1. un 2. iesniedzis Gaiļa kungs, komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 1. un 2.priekšlikumu.
A.Seile. Arī 3 un 4.priekšlikumu tāpat, redakcionāli precizējumi un panta redakcijas, komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt par 3. un 4.priekšlikumu.
A.Seile. 5. un 6., un 7., 8. — visus šos priekšlikumus ir sagatavojis parlamentārais sekretārs Gailis. Komisija visus atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai par 5., 6., 7. un 8. priekšlikumu.
A.Seile. Komisija redakcionāli precizējusi 17. 4. panta redakciju.
Sēdes vadītājs. Piedodiet, kāds priekšlikums tas ir?
A.Seile. Priekšlikumu nav, ir tikai redakcionāli precizējumi.
Sēdes vadītājs. Paldies!
A.Seile. Es informēju priekš stenogrammas.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.
A.Seile. 9. priekšlikums— iesniedzis deputāts Gailis — komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Seile. Arī 10. un 11. priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Gailis — komisija vienprātīgi atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 10. un 11.priekšlikumu.
A.Seile. 12., 13., 14. un 15.priekšlikumu ir sagatavojis parlamentārais sekretārs Gaiļa kungs — komisija visus ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta komisijas viedokli par 12., 13., 14., 15. un 16.priekšlikumu.
A.Seile. Tātad arī 16.priekšlikums ir atbalstīts. 17. un 18. priekšlikumu arī iesniedzis deputāts Gailis — komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 17. un 18.priekšlikumu.
A.Seile. Un tālāk, kā jau minēju, 19., 20., 21. un 22. priekšlikumu arī ir sagatavojis parlamentārais sekretārs — komisija visus šos priekšlikumus ir atbalstījusi, nedaudz redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 19., 20., 21. un 22. priekšlikumu.
A.Seile. 23. priekšlikumu ir iesniedzis parlamentārais sekretārs. Tāpat arī 24. priekšlikumu. Komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt par 23. un 24. priekšlikumu.
A.Seile. 25. un 26. priekšlikumu arī ir sagatavojis deputāts Jānis Gailis — komisija, redakcionāli precizējot, ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt par 25. un 26. priekšlikumu.
A.Seile. Tālāk 27. priekšlikumu par pārejas noteikumiem iesniedzis parlamentārais sekretārs. Komisija to ir atbalstījusi daļēji un sagatavojusi savu redakciju, atbalstot 28.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 27. un 28.priekšlikumu.
A.Seile. Un tā nu mēs veiksmīgi esam izskatījuši visus priekšlikumus otrajā lasījumā. Lūdzu Saeimu atbalstīt otrā lasījuma redakciju!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību””. Otrais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu, priekšlikumu termiņu!
A.Seile. Tā kā būtu vēlams šo likumprojektu vēl pieņemt līdz šā gada beigām, tās ir Eiropas Savienības prasības. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 10.decembris.
Sēdes vadītājs. Paldies! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam 10.decembris.
Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā”. Otrais lasījums.
Juridiskā komisijas vārdā — Muciņa kungs. Lūdzu!
L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumu uzlabošanai nekad nav robežu. Likumus vienmēr var uzlabot līdz bezgalībai. To mēs arī demonstrējam ar darbu pie grozījumiem Komerclikumā. Saņemtistika 101 priekšlikums. No 101 priekšlikuma tabulā šobrīd ir 94 priekšlikumi. Un no 94 priekšlikumiem komisija ir atbalstījusi 83 priekšlikumus. Līdz ar to paldies visiem, kas iesniedza priekšlikumus. Darbība bija ļoti radoša. Tomēr nu, jāsaka, ka 11 priekšlikumos komisija nevarēja piekrist, jo tie neatbilst Komerclikuma koncepcijai, kā arī atsevišķiem juridiskās vai filoloģiskās tehnikas metodēm un jautājumiem.
1. ir deputāta Razminoviča priekšlikums — aizstāt visā likuma tekstā terminu “firma” ar terminu “nosaukums”. Komisija neatbalstīja, jo šeit nevar likt vienlīdzības zīmi starp vārdu “nosaukums” un vārdu “firma”. Vārdā “nosaukums” pēc savas izpratnes ietilpst jēdziens, kurš pilnīgi aptver visu no komersanta nosaukuma — tātad akciju sabiedrība “Laima”, bet vārdā “firma” ietilpst tikai vārds “Laima”. Līdz ar to visi strīdi par reģistrāciju, par tāpatību un aizsardzību ir vērsti tikai uz šo vārdu “firma”. Un “firma” gan praksē, gan jurisprudencē nozīmē tikai šo vārdu “Laima”, un arī tas tiek attiecīgi aizsargāts, jo nevar dibināt, teiksim, ar vienu šo te nosaukumu vairākus veidus komersanti, un likums neatļauj šādu te principu reģistrēt. Līdz 1940.gadam arī šāds princips darbojās, un šeit nedrīkst jaukt juridisko terminoloģiju ar sadzīvē lietotiem jēdzieniem, ko dažreiz un it sevišķi padomju laika ietekmē mēs esam šeit pārveidojuši, kas, protams, neatbilst juridiskajai terminoloģijai. Juridiskā komisija nepiekrīt šādam priekšlikumam un noraidīja to.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Lūdzu, Razminoviča kungs, jūs esat pieteicies debatēs.
A.Razminovičs (TP). Vēlos tikai izteikt dažas piezīmes, kuras manā uztverē līdz galam varbūt man nav izdevies izstāstīt komisijai. Pirmām kārtām vēlos pateikties Juridiskajai komisijai un personīgi, protams, Muciņa kungam par iespēju aizstāvēt savus iesniegtos priekšlikumus Juridiskajā komisijā. Jāsaka, ka iepriekšējā reizē man tas neizdevās, jo pēc karstām debatēm gan mani, gan arī Sproģa kungu komisijas vadība izraidīja no komisijas sēžu zāles. Jo mēs it kā tajā laikā, aizstāvot savus priekšlikumus, esot traucējuši komisijas darbu. Tāpēc vēlreiz tiešām paldies Muciņa un Rasnača kungiem par toleranci šajā reizē.
Vēlētos pievērst arī nedaudz uzmanību tam, kas ir izskanējis presē saistībā ar Komerclikuma kavēšanu komisijā. Manā uztverē atbildību par Komerclikuma virzību gan parlamentā, gan arī, protams, Juridiskajā komisijā var uzņemties pati Juridiskā komisijā, nevis kāds no priekšlikumu iesniedzējiem, kas ir Tautas partija vai kāds deputāts, teiksim, Razminovičs. Tāpēc tiem, kas vēlas vainot atsevišķus deputātus par Komerclikuma virzīšanas kavēšanu Saeimā, ieteiktu izlasīt vai pārlasīt Saeimas Kārtības rulli.
Runājot par saviem iesniegtajiem priekšlikumiem, kā jau Muciņa kungs atzīmēja, tiešām tie lielākā daļa ir vai nu daļēji, vai pilnībā atbalstīti. Tāpēc es papildus par tiem arī nevēlētos pārāk daudz runāt. Savukārt par tiem, kas nav atbalstīti, es aicinātu parlamentu izteikt savu viedokli balsojot, un varu solīt, ka uz trešo lasījumu es strādāšu tikpat cītīgi kā uz otro lasījumu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Muciņa kungs, vēlējāties piebilst komisijas vārdā?
L.Muciņš (LC). Jā, paldies Razminoviča kungam. Tik tiešām Tiesneša kunga un Razminoviča kunga priekšlikumi bija pēc būtības, vietā, un palīdzēja mums uzlabot Komerclikumu. Kas attiecas uz Razminoviča kungu un citu kungu un kundžu mēģinājumu paziņot, ka Juridiskā komisija bremzē Komerclikuma pieņemšanu, tad es kategoriski noraidu šādus apgalvojumus, un tie, kas to bremzē, to labi zina, un tie lai arī uzņemas šo atbildību. Komisija 1.priekšlikumu neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 1. — deputāta Arņa Razminoviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 14, atturas — 39. Priekšlikums nav pieņemts.
L.Muciņš. 2. — deputāta Razminoviča priekšlikums — aizstāt visā likuma tekstā terminu “principāls” ar terminu “pilnvarotājs” vai “pilnvaras devējs”. Komisija neatbalstīja aiz tā principa, ka ne katrs principāls... tas ir, katrs principā ir pilnvarotājs vai pilnvaras devējs, toties ne visi pilnvarotāji vai pilnvaras devēji ir principāli. Šeit ir terminoloģiska atšķirība, un mēs diemžēl noraidījām Razminoviča kunga priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 2. — deputāta Arņa Razminoviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 10, atturas — 39. Priekšlikums nav apstiprināts.
L.Muciņš. 3. — deputāta Razminoviča priekšlikums — aizstāt visur likuma tekstā terminu “provīzija” ar terminu “atlīdzība” — arī komisijā netika atbalstīts, jo provīzija nenozīmē to pašu ko atlīdzība. Provīzija ir viens no atlīdzības veidiem. Un šeit tāpat kā iepriekš var teikt, ka katra provīzija ir atlīdzība, bet ne katra atlīdzība ir provīzija. Mēs zinām arī citus atlīdzības veidus, kuriem ir speciāls termins. Tas ir avanss, honorārs un tamlīdzīgi. Līdz ar to komisija neatbalsta deputāta Razminoviča 3.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 3. — deputāta Razminoviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 9, atturas — 48. Priekšlikums nav pieņemts.
L.Muciņš. 4. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 5. — deputāta Razminoviča priekšlikums — atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 6. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 7. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 8. — deputāta Razminoviča priekšlikums atbalstīts daļēji, iestrādājot to atbalstītajā 9. — Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt par 8. un 9. priekšlikumu.
L.Muciņš. 10. — deputāta Razminoviča priekšlikums atbalstīts daļēji. Tāpat kā 11. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Tiesneša priekšlikums — atbalstīts daļēji atbalstītajā 12. — Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt par 10., 11. un 12.priekšlikumu.
L.Muciņš. 13. — deputāta Razminoviča priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 13. — deputāta Arņa Razminoviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 7, atturas — 46. Priekšlikums nav apstiprināts.
L.Muciņš. 14. — deputāta Razminoviča priekšlikums nav atbalstīts sakarā ar to, ka nav atbalstīti pirmie trīs priekšlikumi. (No zāles deputāts A.Razminovičs: “Noņemu!”)
Sēdes vadītājs. Deputāts Razminovičs noņem savu priekšlikumu.
L.Muciņš. 15. — deputāta Razminoviča priekšlikums nav atbalstīts sakarā ar to, ka nav atbalstīti pirmie trīs terminoloģiskie priekšlikumi.
Sēdes vadītājs. Deputāts Razminovičs noņem priekšlikumu... Es atvainojos... jūs neteicāt? Es atvainojos. Tad jūs prasāt balsojumu? Kolēģi, lūdzu esiet korekti! Razminoviča kungs, jūs prasāt balsojumu jeb piekrītat komisijai? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 15. — deputāta Razminoviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 9, atturas — 49. Priekšlikums nav pieņemts.
L.Muciņš. 16. — deputāta Razminoviča priekšlikums nav atbalstīts, jo arī šie termini nav tāpatīgi.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 16. — deputāta Razminoviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 8, atturas — 49. Priekšlikums nav pieņemts.
L.Muciņš. 17. — deputāta Razminoviča priekšlikums atbalstīts daļēji, atbalstot 18. — Juridiskās komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt par 17. un 18.priekšlikumu.
L.Muciņš. 19. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš. 20. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.
L.Muciņš. 21. — deputāta Razminoviča priekšlikums atbalstīts daļēji 22. — Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt par 21. un 22. priekšlikumu.
L.Muciņš. 23. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 24. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 25. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 26. — deputāta Razminoviča priekšlikums atbalstīts daļēji, iestrādājot to 28.priekšlikumā. 27. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Tiesneša priekšlikums atbalstīts, iestrādājot to 28. — Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt par 26., 27. un 28.priekšlikumu.
L.Muciņš. 29. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Tiesneša priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 29. — parlamentārā sekretāra Tiesneša priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 7, atturas — 47. Priekšlikums nav pieņemts.
L.Muciņš. 30. — deputāta Razminoviča — un 31. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Tiesneša — priekšlikums atbalstīts, iestrādājot to atbalstītajā 32. — Juridiskā biroja priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 30., 31. un 32.priekšlikumu.
L.Muciņš. 33.priekšlikums, ko iesniedz Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Tiesnesis. 34. — priekšlikums, ko iesniedz deputāts Razminovičs, 35. priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir atbalstīti atbalstītajā 38. — Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt par 33., 34. un 35.priekšlikumu.
L.Muciņš. 36. — Tiesneša priekšlikums — nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 36. — parlamentārā sekretāra Tiesneša priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 8, atturas — 34. Priekšlikums nav apstiprināts.
L.Muciņš. Līdz ar to 37. priekšlikums nav balsojams.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš. 38. — Juridiskās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 39. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 40. — Juridiskās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 41. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 42. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 43. — deputāta Razminoviča priekšlikums ir atbalstīts, redakcionāli to precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt viedoklim par 43. priekšlikumu.
L.Muciņš. 44. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Tiesneša priekšlikums ir atbalstīts, to redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt par 44.priekšlikumu.
L.Muciņš. Deputāta Razminoviča 45.priekšlikums atbalstīts daļēji, iestrādājot to atbalstītajā 46. — Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt par 45. un 46. priekšlikumu.
L.Muciņš. 47. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt par 47.priekšlikumu.
Paldies, Muciņa kungs, debates turpināsim pēc pārtraukuma! Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma. Pārtraukums līdz 15.30, bet paziņojumu grib teikt Dzintars Kudums. Lūdzu, Kuduma kungs!
Dz.Kudums (TB/LNNK). Es lūgtu Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātus uz tikšanos mūsu komisijā ar Norvēģijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vadīto delegāciju. Lūdzu!
Sēdes vadītājs. Paldies!
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks.
Sēdes vadītājs. Turpinām šīsdienas darbu. Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”. Otrais lasījums. Lūdzu, Muciņa kungs, komisijas vārdā.
Mēs palikām pie 48.priekšlikuma, mēs akceptējām 47., un nākamais ir jāizskata 48.priekšlikums.
L.Muciņš. 48... Godātais priekšsēdētāja kungs! 48. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 49. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 50. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 51. — deputāta Razminoviča priekšlikums, ka valdes sastāvā ir vairāk locekļu, nav atbalstīts tādēļ, ka mums ir tūkstošiem SIA, kuru valdes sastāvā ir vienīgais īpašnieks un reizē direktors, vai arī vienīgais direktors. Līdz ar to mēs nevarējām šādu priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Razminoviča kungs, jūs prasāt balsojumu? Razminoviča kungs noņem priekšlikumu. Lūdzu, turpiniet!
L.Muciņš. 52. — deputāta Razminoviča priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš. 53. — Tiesneša priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.
L.Muciņš. 54. — Juridiskās komisijas priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš. 55. — Juridiskās komisijas priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 56. — Juridiskā biroja priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 57. — Juridiskā biroja priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 58. — deputāta Razminoviča priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 59. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Tiesneša priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 60. — Juridiskā biroja priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 61. — deputāta Razminoviča priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 62. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Tiesneša priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī atbalsta deputāti.
L.Muciņš. 63. — Juridiskās komisijas priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 64. — deputāta Razminoviča priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atbalsta deputāti.
L.Muciņš. 65. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Tiesneša priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atbalsta deputāti.
L.Muciņš. 66. — deputāta Razminoviča priekšlikums atbalstīts, un 67. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Tiesneša priekšlikums — ir atbalstīts 68. — Juridiskā biroja priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim 66., 67. un 68.priekšlikumu.
L.Muciņš. 69. — deputāta Razminoviča priekšlikums — un 70. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Tiesneša priekšlikums — atbalstīts 71. — Juridiskā biroja priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 69., 70. un 71. priekšlikumu.
L.Muciņš. 72. — deputāta Razminoviča priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī atbalsta.
L.Muciņš. 73. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Tiesneša priekšlikums — atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Piedodiet, 73.?
L.Muciņš. Jā!
Sēdes vadītājs. Paldies! Atbalstīts.
L.Muciņš. 74. — Juridiskā biroja priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 75. — Juridiskās komisijas priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 76. — deputāta Razminoviča priekšlikums, 77. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Tiesneša priekšlikums — atbalstīts 78. — Juridiskā biroja — un 79. — Juridiskās komisijas priekšlikumos, kuri ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 76. un 77. priekšlikumu.
L.Muciņš. 78. un 79. priekšlikums.
Sēdes vadītājs. 78. un 79.priekšlikums. Arī deputāti piekrīt.
L.Muciņš. 80. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Tiesneša priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 81. — Juridiskā biroja priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 82. — Juridiskā biroja priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atbalsta deputāti.
L.Muciņš. 83. — Juridiskās komisijas priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atbalsta deputāti.
L.Muciņš. 84. — deputāta Razminoviča priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 85. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Tiesneša priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atbalsta deputāti.
L.Muciņš. 86. — Juridiskā biroja priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 87. — Juridiskās komisijas priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 88. — deputāta Razminoviča priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 89. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Tiesneša priekšlikums — atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 90. — Juridiskās komisijas priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 91. — Juridiskās komisijas priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 92. — Juridiskās komisijas priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 93. — deputāta Razminoviča priekšlikums, ka valdes locekļus ievēlē padome tā, kā tas šobrīd ir teikts, bet papildinājums: “ja statūtos nav noteikts savādāk” — nav atbalstīts, jo tas ir pretrunā likumprojekta koncepcijai, ka kopsapulce ievēlē padomi un padome ievēlē valdi, nevis vēlēšanas notiek, apejot padomi, un līdz ar to nav atbalstīts 93. priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 93. — deputāta Arņa Razminoviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 5, atturas — 51. Piedodiet! Par — 22, pret — 5, atturas — 51. Priekšlikums nav apstiprināts.
Lūdzu, turpiniet!
L.Muciņš. 94. — Juridiskās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš. Paldies! Aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”. Otrais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 4. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu priekšlikumu termiņu trešajam lasījumam?
L.Muciņš. 11.decembris.
Sēdes vadītājs. Priekšlikumu termiņš trešajam lasījumam 11. decembris. Paldies!
Turpinām. Nākamo izskatām... Par termiņiem. Par termiņiem tika pateikts. Vēl priekšlikums par termiņiem? Lūdzu, Šķēles kungs!
A.Šķēle (TP). (No zāles.) 20. decembris.
Sēdes vadītājs. 20. decembris jūsu priekšlikums, tā? Jūs gribat iebilst? Lūdzu!
Dz.Rasnačs. Godātie kolēģi! Ja jūs esat gatavi sanākt ārkārtas plenārsēdē starp Ziemsvētkiem un Jauno gadu, tad atbalstīsim Šķēles kunga priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Ir divi priekšlikumi par termiņiem. Jūs vēlaties komisijas vārdā? Lūdzu!
L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija ir arī nolēmusi pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu vēl vienam likumprojektam arī līdz 11.decembrim, tā kā piecas dienas priekšlikumu iesniegšanas termiņu minimumu nosaka likums, tas ir ļoti normāls priekšlikums. Tādā veidā mēs varēsim izskatīt šo likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā 20.decembrī un pieņemt tādā veidā, lai tas varētu stāties spēkā attiecīgi ar 1.janvāri, tā, kā mums ir paredzēts, — Komerclikuma spēkā stāšanās 1.janvārī. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Par cik ir divi priekšlikumu iesniegšanas termiņi, balsojam vispirms par tālāko termiņu, tas ir, 20.decembri. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par priekšlikumu termiņu — 20.decembris. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 8, atturas — 64. Šis termiņš nav apstiprināts. Līdz ar to ir otrs termiņš — 11.decembris. Paldies! Šis likumprojekts ir izskatīts.
Mums ir palikuši divi likumprojekti, kur tanī brīdī nebija klāt ziņotāja, un mēs līdz ar to tos pēc Kārtības ruļļa atbīdījām uz beigām.
Godājamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu Juridiskās komisijas iesniegumu: “Juridiskā komisija, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 90.panta ceturto daļu, lūdz pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu pirms trešā lasījuma likumprojektam “Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums” līdz 2001.gada 11.decembrim. Sakarā ar Kārtības ruļļa 51.pantu lūdzam iekļaut attiecīgo lēmuma projektu šī gada 6.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā.” Lūdzu balsojam par šī priekšlikuma iekļaušanu sēdes darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 3.
Turpinām izskatīt likumprojektus! Tātad darba kārtības 17.punkts — likumprojekts “Par Eiropas Sociālo hartu”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā — Krasta kungs.
G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Skatām tātad Eiropas Sociālo hartu, un pārejam uzreiz pie priekšlikumiem. Ir saņemts deputāta Leona Bojāra priekšlikums — papildināt 2.pantu ar dažiem citiem vēl šīs hartas punktiem. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs. Lūdzu!
L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Protams, es saprotu, ka jūs strīdaties, bet visa lieta ir tā, ka mēs runājam par ļoti nopietnām lietām. 2.pants, kur es ierosinu papildināt šo hartu. Tas attiecas uz tiesībām uz taisnīgiem darba apstākļiem. Diemžēl, ja mēs ejam uz Eiropas Savienību, atvērām savu iekšējo tirgu visdažādākiem darboņiem, kas atbrauc vai nu no Eiropas, vai citām valstīm, un darba taisnīgums un apstākļi jāievēro. Jūs zināt, kāds notikums bija Liepājas ekonomiskajā zonā, kad viens no ārzemniekiem izmantoja mūsu darbaspēku, lai izgatavotu akumulatorus, un visi tie strādnieki, kas strādāja, viņi ir saindējušies ar svinu, un diemžēl ne tur bija tā ekspertīzes komisija, ne vides komisija, neviens tur nekontrolēja. Tāpēc tādi noteikumi, kā noteikt attiecīgu darba dienas un darba nedēļas garumu, kāpēc tas nav jāievēro? Kāpēc mūsu cilvēki strādā 12–14 stundas dienā? Un kāda tad ir atpūta viņiem?
Tālāk. Noteikt oficiālo svinamo dienu atmaksāšanu. Cienījamie kolēģi no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, vai tad jūs neatbalstāt šo priekšlikumu? Jā... nu, ja jūs atbalstāt, tad nevajag, jau tā… Noteikt atmaksāto ikgadējo atvaļinājumu. Visā pasaulē un visās civilizētajās valstīs tas absolūti ir, un visi darbinieki saņem apmaksātus atvaļinājumus, kāpēc tad Latvijā nav, un tur tālāk ir... Es jūs neaizkavēšu. Bet šis otrais paragrāfs, tas ir jāpieņem.
Nākamais ir trešais. Tiesības uz drošiem un veselīgiem, nekaitīgiem darba apstākļiem. Kādos apstākļos strādā mūsu iedzīvotāji, mūsu pilsoņi, kad tiek pielietotas visdažādākās krāsvielas un līmes ar toksiskiem iztvaikojumiem, un vai tur ir attiecīga ventilācija, vai tas attiecīgi atbilst? Nē. Viņus ieslēdz pagrabā, un iekš viena miera viņi strādā. Un citi jautājumi...
Tālāk ceturtais. Tiesības uz taisnīgu atalgojumu. Man nav saprotams, kāpēc Ārlietu ministrija nerunā par tādu jautājumu kā tiesīgs un taisnīgs atalgojums.
Cienījamie kolēģi! Ko tad mēs darām te un ko tad mēs apspriežam? Kāpēc mēs pieņemam likumus? Lai aizsargātu mūsu iedzīvotājus. Tajā pašā laikā mēs negribam pievienoties šīs hartas prasībām, kas ir obligāti Eiropas Savienības valstīs. Mēs taču uz Eiropu ejam!
Vai 7.pants — Bērnu un jauniešu tiesības un aizsardzība. Kas tad aizsargās mūsu bērnus? Mēs turpināsim to tirdzniecību, kas līdz šim laikam ir notikusi un droši vien arī paklusām notiek. Viņu tiesības kas aizsargās? Un es jums pateikšu, ka Ārlietu komisija pat neatrada par vajadzīgu mums paskaidrot, kādas valstis ir kādiem punktiem pievienojušās, kāpēc. Tas ir, par visiem punktiem vai tikai par dažiem? Un mēs to visu noraidām iekš viena miera. Tā ka, cienījamie kolēģi, lai mūsu ministriju darbinieki strādātu ražīgi, lai viņiem galvas tik tiešām strādātu, šie panti ir jāpieņem, jo tie ir obligāti Eiropas valstīs, un kāpēc tiem nav jābūt obligātiem Latvijas valstī? Kāpēc mēs negribam to ievērot? Kāpēc mēs negribam aizsargāt savus iedzīvotājus? Man tas, atklāti sakot, nav saprotams.
Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs pietiekušies vairāk nav. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Krasta kungs, jūs vēlējāties?
G.Krasts (TB/LNNK). Es varbūt īsu komentāru. Lielāko daļu no šiem Bojāra kunga minētajiem pantiem nav arī ieviesušas savā nacionālajā likumdošanā un hartā nav ratificējušas vairums attīstīto Eiropas Savienības dalībvalstu tāpēc, ka izmaksas šo pantu ieviešanai ir pārāk augstas un sociālo garantiju mehānisms nepietiekami izstrādāts. Ir vieglprātīgi... šādu pantu ieviešana varētu maksāt Latvijas valstij pietiekami lielas summas. Tas arī bija iemesls, kāpēc Ārlietu komisija ar smagu sirdi šo priekšlikumu noraidīja.
Aicinu izteikt savu viedokli!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Leona Bojāra 1.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 5, atturas — 46. Priekšlikums nav apstiprināts.
Lūdzu turpinām!
G.Krasts. 2. ir deputāta Andreja Klementjeva un Borisa Cileviča priekšlikums. Tā pirmo daļu Ārlietu komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Bojāra kungs, jūs vēlaties izteikties par šo priekšlikumu, jo ir iedegts jūsu vārds? Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 2. — deputātu Klementjeva un Cileviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 12, atturas — 40. Priekšlikums nav apstiprināts.
Lūdzu, turpiniet!
G.Krasts. 3. ir deputāta Andra Bērziņa priekšlikums. Arī šis priekšlikums nav guvis atbalstu... Kaut gan faktiski mēs jau esam šo priekšlikumu noraidījuši arī divos iepriekšējos priekšlikumos pēc būtības.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies vispirms Aleksandrs Golubovs. Lūdzu! Bet mēs... Par trešo...
A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Eiropas Sociālās hartas 13.pants paredz, ka sociālās garantijas saskaņā ar šo pantu var saņemt tās valstis, kuras paraksta un ratificē šo konvenciju, pilsoņi, kā arī ārvalstnieki no tām valstīm, kuras ir jau parakstījušas šo konvenciju. Tanī pašā laikā mēs aizmirsām savas valsts nepilsoņus. Tie nepilsoņi ir mūsu valsts subjekti, un tā kā mēs...(No zāles deputāts J. Dobelis: “Okupanti!”) Jūs aizmirsāt par viņiem, mēs piedāvājam iekļaut šo kategoriju šajā otrajā pantā... šajā ratifikācijas likumā.
Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais — Andris Bērziņš. Lūdzu! Mēs runājam par trešo priekšlikumu. Krasta kungs... es atvainojos, tad jūs atsaucat, jūs gribat par savu priekšlikumu, jo Krasta kungs kļūdījās, sakot, ka mēs runājam par Bērziņa kunga priekšlikumu.
Mēs neesam nobalsojuši par trešo priekšlikumu, un mēs diskutējam par to pašreiz. Krasta kungs, lūdzu tad komisijas vārdā vēlaties ko teikt vai mēs balsojam par trešo priekšlikumu.
G.Krasts. Komisija trešo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 3. — deputātu Klementjeva un Cileviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 15, atturas —39, priekšlikums nav apstiprināts. Lūdzu, turpiniet! Par ceturto.
G.Krasts. Tātad, vēlreiz ... jā, deputāta Andra Bērziņa priekšlikums, kas pēc būtības atkārto jau šobrīd noraidīto otro un arī pirmo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs vēlas uzstāties Andris Bērziņš. Lūdzu!
A.Bērziņš (JF). Paldies! Kolēģi, mēs par šo jautājumu jau esam runājuši, un es vēlreiz gribētu akcentēt, ka, tiekoties ar Labklājības ministrijas speciālistiem, personīgi mani neviens nevarēja pārliecināt, ka šis 7.punkts, kas aizstāv bērnu tiesības tieši uz darbu, kādā veidā tas tiek reglamentēts Sociālajā hartā, nevarēja pārliecināt. Un tomēr es nedomāju, ka tie ir argumenti, ka, pieņemot 7.punktu šajā hartā, būs vajadzīgi sevišķi lieli naudas tēriņi no valsts budžeta. Es vēlvienreiz atkārtoju: nevajag jaukt divas lietas! Ja mēs esam pieņēmuši Darba likumu, darba aizsardzības likumu, kur ir, gandrīz viens pret vienu, tie paši punkti, ko paredz Sociālā harta, 7.punkts ir, tad nekādi budžeta tēriņi šajā jautājumā, apstiprinot 7.punktu, nebūs. Un es domāju, ka tikai, 7.punktu apstiprinot, mēs stimulēsim to, lai tiktu ievērots tas, ko mēs pieņemam savā nacionālajā likumā. Un tāpēc es lūdzu balsot atsevišķi par 7.punkta iekļaušanu, nu, 7.punkta ratificēšanu šajā hartā. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu. Debatēs pieteikušies nav vairāk. Vēlaties piebilst, Krasta kungs?
G.Krasts. Ārlietu komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 4. — deputāta Andra Bērziņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 1, atturas — 47, priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, turpiniet!
G.Krasts. 4.priekšlikums, kas arī pēdējais, ir Antona Seiksta priekšlikums, kurš arī nav guvis atbalstu. Pēc būtības šis priekšlikums jau noraidīts pirmajā un otrajā priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs uzstājas Antons Seiksts. Lūdzu!
A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Tas nav deputāta Antona Seiksta, tas ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu ņemt to vērā. Tā kā komisija man nav devusi mandātu to atsaukt, būs jābalso, bet es kolēģus no Ārlietu komisijas lūdzu ievērot, ka es parakstu dokumentus. Kad manis nav, to dara Viola Lāzo, un kad, viņas nav, to dara Pēteris Tabūns, bet šis ir komisijas priekšlikums. Lūdzu balsot! Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Turpinām debates. Debatēs uzstājas Juris Vidiņš. Lūdzu!
J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Kolēģi! Seiksta kungs! Mēs komisijā šo jautājumu skatījām. Un, cik es atceros, mēs neatbalstījām šā panta ratificēšanu. Mēs to ņēmām kā izņēmumu. Tas ir pirmais.
Otrkārt, kāpēc mēs, viena daļa no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, bijām pret, jo mūs pārliecināja no Labklājības ministrijas speciālisti, ka tā būs milzīgi liela izmaksa, ka mēs principā neesam gatavi vēl ieguldīt tādus līdzekļus, lai tiešām atbilstoši visām prasībām nodrošinātu tādus apstākļus. Un, ja mēs šo atstājam konvencijā, tad mums liela daļa uzņēmumu būs jāslēdz. Būs jāslēdz ciet. Un tādēļ mēs, daļa no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļiem, bijām pret to, ka šo pantu ieslēdz konvencijā.
Otrkārt, es gribētu vēl papildināt to, par ko mēs nobalsojām, lai nedotu argumentus tiem tur, kas sēž pa kreisi, bļaustīties katrā stūrī, ka mēs negribam aizstāvēt bērnu tiesības.
Redziet, tur iznāca vesela diskusija. Piemēram, ko nozīmē, ja es zemnieku saimniecībā nodarbinu savu bērnu, kuram ir 13 vai 14 gadu, sakņu dobes ravēšanā, ka tas kaimiņu zemnieks var uzrakstīt vienu sūdzību, ka netop ievērotas tiesības, un tad tādā veidā principā visas šīs lietas taps izkropļotas. Un nacionālajā likumdošanā par nožēlu arī vēl nav ieviesta kārtība, un tādēļ mēs iestājamies par to, ka šo pantu tieši “Par bērnu tiesību aizsardzību” nevarētu iekļaut šajā... Vajadzētu konvencijā darīt izņēmumu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais debatēs Leons Bojārs. Lūdzu!
L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Jā, es te dzirdēju — tie, kas runā pa kreisi. Bet vai tad cilvēku veselība tos, kas atrodas pa labi, interesē? Labklājības ministrija, redziet, nevar atrast naudas līdzekļus. Bet kā tad atradīs naudas līdzekļus to cilvēku ārstēšanai, kuri būs sagandējuši savu veselību? Un kā tad viņiem būs tās pensijas apmaksātas? Cienījamie “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvji! Kas atmaksās cilvēkiem viņu sagrauto veselību? Kas atmaksās viņu nāves gadījumu, kurš iestāsies agrāk, nekā cilvēkam būtu, tikai tāpēc, ka viņš ir strādājis kaitīgos darba apstākļos? Un kāda tad nauda ir vajadzīga darba apstākļu sagatavošanai. Kur tad ir palikuši tie 130 miljoni latu, kurus noziedoja Latvijai piecus sešus gadus atpakaļ, lai savestu kārtībā darba apstākļus, cilvēku veselības aizsardzību? Kur ir palikuši tie naudas līdzekļi? Kāpēc tad mēs žēlojam, un kāpēc tad mēs neuzrādām, ka tie ir izlietoti? Visu laiku te tikai vieni plāni ir Labklājības ministrijai. Un tiem plāniem tiek izlietotas ļoti lielas naudas summas, bet diemžēl tās paliek uz papīra. Tāpēc arī Eiropas Savienība naudu Latvijai nedod, jo ir tiešā krāpšana. Un tagad iekš viena miera Labklājības ministrija pasaka: pie šī panta par tiesībām uz drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, to sakārtošanu, nodrošināšanu viņiem līdzekļu nav. To ne viņi maksā. To veic darba devējs. Un, ja ārzemniekus mēs gribam atbalstīt, ka viņi var pie mums radīt lopiskus darba apstākļus, tad, cienījamie kolēģi, man nav saprotams, kādas tad garantijas jūs dodat saviem atbalstītājiem, kas par jums vēlēja. Kāpēc jūs neinteresē mūsu latviešu un Latvijas iedzīvotāju veselība? Tas tik tiešām nav saprotams. Un, ja Labklājības ministrija var uzstāties ar tādu priekšlikumu, ka viņiem nav naudas... Viņiem vienmēr nav naudas. Viņiem nav zālēm naudas, viņiem nav ārstēšanai naudas, viņiem nepietiek. Tad rodas jautājums: kur paliek tie naudas līdzekļi, kurus saņem no budžeta?
Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais debates Egils Baldzēns. Lūdzu!
E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Šinī gadījumā es gribētu tomēr atgādināt, par ko ir īsti runa Antona Seiksta priekšlikumā, “Latvijas ceļa” deputāta priekšlikumā, un, manuprāt, nav nekāda pamata to noraidīt. Tātad Eiropas Sociālās hartas 3.panta otrajā sadaļā attiecīgi ir teikts, ka Latvijas valsts apņemas izdot darba drošības un strādājošo veselības aizsardzības noteikumus. Tātad pavisam elementāra lieta. Otrkārt, ar uzraudzības mehānismu palīdzību nodrošināt šo noteikumu īstenošanu. Es arī domāju, ka šeit nav nekādu problēmu — lai arī Dobeļa kungs šeit laikam saskata lielas problēmas, jo uzraudzības mehānismi jau ir.
Tālāk, konsultēt attiecīgās darba devēju un strādājošo organizācijas par pasākumiem, kas paredzēti, lai uzlabotu darba drošību un aizsargātu veselību ražošanā. Godājamie kolēģi! Arī šīs konsultācijas praktiski neko nemaksā. Mēs redzējām, ka arī iepriekšējā gadījumā, kad skāra šo 7.pantu otrajā sadaļā Eiropas sociālajā hartā par bērnu un jauniešu tiesību aizsardzību, arīdzan valdības partijas mums neizprotamu iemeslu dēļ noraidīja, lai arī tas nemaksāja ne santīmu valstij. Praktiski mēs gribam apstiprināt šeit krīzes iztikas minimumu sociālajās garantijās un neskatāmies ne uz saturu, ne uz būtību. Un rezultātā praktiski nedomājam arī par savu valsti no sociālo garantiju viedokļa. Es domāju, tur, kur mēs jau varam šodien ratificēt, nav nekādas vajadzības noraidīt. Es aicinātu atbalstīt “Latvijas ceļa” deputāta Antona Seiksta priekšlikumu! (Starpsauciens: “Nevar atbalstīt!”)
Sēdes vadītājs. Paldies!
Nākamais Juris Vidiņš — otro reizi. Lūdzu!
J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Augsti godātais Baldzēn un Bojāra kungs! Jūs laikam aizmirsāt vienu lietu, ka mēs esam šinī sesijā jau pieņēmuši Darba aizsardzības likumu, un tanī likumā ir šīs lietas atrunātas. Es pilnībā nepiekrītu godājamā Leona Bojāra teiktajam, kur viņš griezās pie “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātiem ar tādu kontekstu, it kā mēs atbalstītu lopiskus darba apstākļus cilvēkiem un tā tālāk. Es tomēr aicinātu, Leon, jūs ievērot kaut minimālus pieklājības un korektuma noteikumus! Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Leons Bojārs — otro reizi.
L.Bojārs (LSDSP). Vidiņa kungs! Es jums atgādinu arī 15.pantu. Invalīdu un garīgi atpalikušu personu tiesības uz arodapmācību, rehabilitāciju un sociālo iekārtošanu. Tas arī ir Labklājības ministrijas lauks, kurā tai ir jādarbojas. Diemžēl tās darbības kā nebija, nav un tā arī nebūs. Un tie naudas līdzekļi, kuri tiek atvēlēti, tie aiziet tik tiešām nezināmos ceļos. Un to astoņkāji, kas ir medicīnā, to jūs taču vadāt visu laiku. Un kāpēc tad jūs nevarat nodrošināt, lai tik tiešām naudas līdzekļi būtu izlietoti. Un jūs arī invalīdus ignorējat, un tā jau ir pēdējos divos mēnešos pieņemtos likumprojektos vismaz trešā reize, kad invalīdi Latvijā, redziet, vairāk nav Latvijas Republikas iedzīvotāji.
Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu. Debatēs pieteikušies nav vairāk. Krasta kungs, vēlējāties piebilst komisijas vārdā?
G.Krasts. Ar sāpošu sirdi Ārlietu komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi. Aicinu izteikt savu viedokli!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 5. — deputāta Antona Seiksta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 4, atturas — 50. Priekšlikums nav atbalstīts.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu “Par Eiropas Sociālo hartu”, otrais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā apstiprināts.
Lūdzu, priekšlikumu termiņu trešajam lasījumam. Ak tā, piedodiet, tas ir... Jā, tas ir pēdējais lasījums. Paldies! Tātad likums apstiprināts.
Nākamais — likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas Savienības Asociācijas padomes lēmumu Nr.7/2001 par tirdzniecības nosacījumu pilnveidošanu pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kā paredzēts Eiropas līguma Protokolā 2”. Otrais lasījums, steidzams.
G.Krasts (TB/LNNK). Tā, godātie kolēģi! Par spīti karstajām debatēm iepriekšējā sēdē, kad skatījām šo likumprojektu pirmajā lasījumā, otrajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti, un aicinu izteikt savu viedokli otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Bojāra kungs, jūs vēlējāties izteikties par šo likumprojektu?
Atklājam debates. Leons Bojārs.
L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Saeimas deputātiem tomēr ir jārūpējas par savas valsts attīstību, un diemžēl Eiropas Savienība, uz kuru mēs tā tiecamies, tur katrā valstī ir nikna cīņa par valsts interesēm. Visniknākā cīņa, un viņi nepieņem visus likumus tā, kā mēs pieņemam, kā mums pasaka kāds Eiropas Savienības ierēdnis. Norāda ar pirkstu, ka steidzīgi tas jāpieņem, un mēs iekš viena miera nobalsojam. Un kāds tad būs rezultāts?
Es atceros, ka pagājušajā gadā Tautas partija neatbalstīja margarīna ievešanas palielināšanu Latvijā, jo ir jāatbalsta arī mūsu lauksaimnieki, kuri izgatavo sviestu. To mēs... tādā veidā esam aizmirsuši un tagad balsojam. Tagad jūs paskatieties, ko tad mēs darām, lai aizstāvētu mūsu lauksaimniecību. Kāda ir darbība no Latvijas Saeimas puses. Ja mēs pieņemam steidzamā kārtā šo dokumentu, kuram nav ne ekonomiskā aprēķina, ne sociālā aprēķina, un nav arī politiski tas izskatīts tā, kā vajadzīgs, bet steidzīgi ir jāpieņem. Tas nozīmē, ka mēs arī turpmāk turpināsim lauksaimniecības produktu ievešanu, importu Latvijā vismaz 400 miljonu latu apmērā. Un tas ar katru gadu palielināsies. Un ko tad darīs mūsu zemnieki, mūsu lauksaimniecības produkcijas pārstrādātāji? Tas ir mazie un vidējie uzņēmumi. Kāpēc tad mēs tos negribam atbalstīt, ja visā Eiropas Savienībā to dara? Diemžēl mēs tā negribam darīt.
Un tagad jūs satiksities ar zemniekiem. Ko tad jūs pateiksit, kā jūs mūsu zemniekus aizstāvat? Steidzamā kārtā Ārlietu ministrija, neizskatot pat šos dokumentus, tam nekā nav apakšā, vienīgi pārtulkots tas teksts ir un nodots mums. Un jūs apskatiet tālāk, kādas kvotas ceļas... ir palielinātas, kā cietīs valsts budžets? Nav tur tie 220 000, kas tur cietīs, tur būs miljoni, cienījamie kolēģi! Un plus bezdarbs. Tā ka es nevaru atbalstīt. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Par steidzamību mēs jau nobalsojām, pieņemot pirmajā lasījumā, tā ka par šo mēs vairs nevarētu diskutēt. Bet vēlas izteikties vēl Juris Vidiņš... Jūs atsaucat? Paldies! Vidiņa kungs atsauc. Debatēs pieteikušos vairāk nav. Debates slēdzu. Lūdzu, Krasta kungs!
G.Krasts. Jā, kā jau paguvu noziņot, tātad priekšlikumi otrajam lasījumam nav iesniegti. Nu... tiem debatētājiem, kas apšauba šī līguma lietderību Latvijai, varu vienīgi atzīmēt to, ka, nu, Latvijas pārstrādātāji, Latvijas ražotāji it kā ir piekrituši šiem noteikumiem, tā ir Zemkopības ministrijas oficiālā informācija, un tāpēc it kā nav pamata mums tā vienkārši, saliekot tās niecīgās zināšanas, kas tomēr mums ir šajā te preču apmaiņā, vērsties pret šo priekšlikumu, kāds ir sagatavots.
Tā ka es, godātie kolēģi, aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Eiropas Savienības Asociācijas padomes lēmumu nr.7/2001 par tirdzniecības nosacījumu pilnveidošanu pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kā paredzēts Eiropas līguma Protokolā 2.” Otrais lasījums. Steidzams. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 2, atturas — 14. Likums pieņemts.
Godājamie kolēģi! Nākamais. Izskatām lēmuma projektu, kuru mēs iekļāvām papildus darba kārtībā.
Juridiskās komisijas vārdā — Linards Muciņš. Lūdzu, Muciņa kungs!
L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Sakarā ar to, ka mēs pieņēmām otrajā lasījumā Komerclikumu, tad es atgādināšu mūsu lēmumu, ar kuru savulaik mēs atlikām likumprojektu “Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums”, kuru mēs nolēmām skatīt reizē... tāds bija Saeimas balsojums... reizē ar šiem grozījumiem Komerclikumā. Nu, sakarā ar to, ka ir pagājis zināms laiks, kopš mēs atlikām šo likumprojektu, un darba grupa vēlas precizēt termiņus, laika termiņus šajā likumprojektā, Juridiskā komisija piedāvā šo lēmuma projektu, nosakot tādus pašus priekšlikumu iesniegšanas termiņus kā likumprojektam “Grozījumi Komerclikumā” — 11.decembris, lai 20.decembrī mēs to varētu izskatīt plenārsēdē un attiecīgi 1.janvārī tas varētu stāties spēkā. Paldies!
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Andris Šķēle — Tautas partijas frakcija. Lūdzu!
A.Šķēle (TP). Godātais priekšsēdētāja vietniek! Cienījamie kolēģi! Mēs šodien lēmām, ka 20.decembrī izskatīsim Komerclikumu trešajā lasījumā. Lietu loģika prasītu, ka būtu spēkā Komerclikums, un tikai pēc tam mēs varētu izteikt savus priekšlikumus par spēkā stāšanās likumu. Citādi pretējā gadījumā nebūs iespējams iesniegt priekšlikumus, balstoties uz galējo versiju. Lietu loģika prasa, lai vispirms ir pieņemts Komerclikums, un tad mums ir jāiesniedz priekšlikumi trešajam lasījumam Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumam. Es aicinu noteikt citu datumu un šodien nebalsot par šo lēmumu! Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais debatēs — Imants Burvis. Lūdzu!
I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Protams, Andra Šķēles priekšlikums ir ļoti loģisks, ja viss būtu noticis pirms tam ļoti loģiski, kārtīgi un sakārtoti. Ņemot vērā to, ka par mums pat prese smejas, uzņēmēji jau raud, ka vai nu dodiet to likumu, vai pasakiet, ka tā nebūs. Manā skatījuma tad likums ir tomēr tā vai savādāk, vienā laikā jāapstiprina kopā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma pieņemšanu. Ņemot vērā arī to, ka mēs visus jautājumus jau būtībā esam izdiskutējuši. Tā ka es lūgtu kolēģus atbalstīt Linardu Muciņu!
Sēdes vadītājs. Paldies! Piedodiet... Dzintars Rasnačs vēlas izteikties vēl. Turpinām debates.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Jā, nu divi gudrie kādreiz cīnījās, kuram taisnība, kas būs pirmais... kas bija pirmais — vista vai ola? Te ir tas pats gadījums. Es domāju, ja mēs laidīsim olu pa priekšu, tad vienmēr atradīsies kāds, kurš teiks, ka pirmā bija vista, un otrādi. Tā ka, kolēģi, es aicinātu tomēr būt godīgiem un ievērot tos paļāvības principus, pēc kuriem uzņēmēji ir vadījušies un gatavojušies 1.janvārim. Es redzu te tikai mēģinājumus aizkavēt procesu un kārtējo reizi atlikt spēkā stāšanos uz ilgāku laiku.
Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu. Debatēs pieteikušies vairāk nav. Muciņa kungs, vēlaties piebilst komisijas vārdā? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu — pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu uz trešo lasījumu projektam “Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums” līdz 2001.gada 11.decembrim. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 1, atturas — 19. Lēmumprojekts ir pieņemts.
Godājamie kolēģi, līdz ar to mēs šīsdienas sēdes darba kārtību esam izskatījuši. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Lūdzu, kamēr gatavojas izdruka, jūsu uzmanībai, ka šodien pulksten 17 tiks sniegtas atbildes uz deputātu jautājumiem. Šeit ir 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10, 11 atbildes... Mums ir dienas kārtībā.
A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Rišards Labanovskis, Aija Barča, Jānis Leja, Inese Birzniece, Jānis Lāčplēsis, Pēteris Apinis, Monika Zīle, Tadeušs Ketlers, Edvīns Inkēns, Māris Sprindžuks, Helēna Demakova, Helmuts Čibulis, Arnis Razminovičs, Silvija Dreimane, Jānis, Straume un Palmira Lāce. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Saeimas sēde ir slēgta.