Latvijas tūrisma attīstības nacionālā programma 2001.–2010.gadam

Turpinājums. Sākums — “LV” 12.12.2001., Nr.180

2. Ievads

Programma ir izstrādāta atbilstoši:

— LR MK 1999. gada 24. marta rīkojumam Nr. 146 “Par nacionālajām programmām ekonomiskās politikas realizācijai”,

— LR MK 1999. gada 27. aprīļa sēdes lēmumam (prot. Nr. 23., 31.§) “Par Latvijas tūrisma attīstības nacionālās programmas izstrādi”,

— LR MK 1995. gada 9. maija noteikumiem Nr. 129 “Nacionālo programmu izstrādes un īstenošanas kārtība”, kas definē nacionālo programmu kā valdības veicamo pasākumu kopumu kādā noteiktā jomā vai nozarē, kuru īstenošana ir nozīmīga un būtiski nepieciešama Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības attīstībai kopumā,

un saskaņā ar:

— Latvijas tūrisma attīstības koncepciju (02.12.1997.), kurā ir noteikti Latvijas tūrisma politikas vispārējie mērķi un nozares attīstības pamatprincipi, mehānisms valsts un pašvaldības institūciju, sabiedrisko organizāciju un uzņēmēju saskaņotai rīcībai tūrisma attīstībā,

— LR Tūrisma likumu,

— Nacionālā attīstības plāna stratēģisko memorandu,

— citu nozaru un starpnozaru attīstības nacionālajām un valsts programmām, stratēģijām un koncepcijām vai to projektiem:

Ilgtspējīgas attīstības koncepcija “Latvija: no vīzijas uz darbību”, Latvijas ilgtermiņa ekonomiskā stratēģija, Nacionālais plānojums. Pārskats par valsts teritorijas izmantošanu, Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā, Lauku attīstības programma, Lauku tūrisma attīstības mērķprogramma, Transporta attīstības nacionālā programma, Velotransporta attīstības valsts programma, Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālā programma, Nacionālā programma “Informātika”, Ārējās tirdzniecības nacionālā programma, Baltijas jūras vides aizsardzības nacionālā programma, Nacionālā programma “Kultūra”, Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma, Latvijas mazo ostu attīstības programma, Kvalitātes nodrošināšanas nacionālā programma, Sociāli ekonomiskā programma “E-Latvija”, Koncepcija par e-komerciju,

— ES, EP, PTO un BJR stratēģiskiem dokumentiem,

— starptautiskiem līgumiem, citiem normatīviem aktiem.

Programmas izstrāde balstīta uz tādiem nozīmīgiem pētījumiem kā Latvijas tūrisma attīstības nacionālās programmas ekonomiskais pamatojums, Tūrisma ieguldījums Latvijas ekonomikā, Pētījums par dabas tūrisma iespējām Latvijā, Pētījums par aktīvā un piedzīvojumu tūrisma iespējām Latvijā, Pētījums par ilgtspējīga lauku tūrisma attīstības iespējām Latvijā, Latvijas tūrisma mārketinga stratēģijas 2002.–2005.gadam projekts, Latvijas iestāšanās starptautiskās tūrisma organizācijās u.c.7

Programma koncentrēta uz galvenajām tūrisma attīstības prioritātēm un paredz pasākumu kopumu Latvijas tūrisma tiesiskās un institucionālās bāzes, produkta, mārketinga, statistikas, izglītības un pētniecības jomās, kas katra apskatīta atsevišķā apakšprogrammā. Programmā ietverti tās īstenošanas pasākumu plāni, paredzamie finansēšanas avoti un resursi, sniegts tās īstenošanas sociālais un ekonomiskais efekts. Izstrādāti arī Programmas īstenošanas novērtēšanas indikatori un pārraudzības mehānisms.

Lai samazinātu Programmas projekta teksta apjomu, situācijas raksturojumā un analīzē uzmanība galvenokārt ir koncentrēta uz problēmām un trūkumiem tūrisma attīstībā, nevis uz sasniegumiem.

Programmas pasākumu plānos nav ietverti pasākumi, kuri pilnībā vai pamatā tiek īstenoti citu sektoru nacionālo vai valsts programmu un attiecīgu valsts budžeta programmu ietvaros (piemēram, ceļu infrastruktūra, transports, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas u.c.).

Programmas projekta sagatavošanā izmantoti dažādi informācijas avoti — Latvijas, ārvalstu, PTO un ES statistikas dati, pētījumi, publikācijas, kā arī vispasaules tīmeklis. Tekstā uz avotu dota atsauce un tā atrodama lappuses zemsvītrā vai pielikumos.

Ņemot vērā tūrisma nozares komplicēto, multisektorālo raksturu un to, ka Latvijā reāli vēl nenotiek vidēja termiņa budžeta plānošana, ka nav vēl izstrādāts ne Nacionālais attīstības plāns, ne Nacionālais plānojums, ka tikko kā pirmo reizi valdībā ir apstiprināta Latvijas ilgtermiņa ekonomiskā stratēģija, ka absolūtajā vairākumā pašvaldību un plānošanas reģionu nav izstrādi ne stratēģiskās attīstības dokumenti, ne teritorijas plānojumi, tās izstrāde nebija viegls uzdevums.

Programmas sagatavošanas process bija demokrātisks un atklāts — tajā piedalījās pārstāvji no valsts un pašvaldību institūcijām, mācību un zinātniskām iestādēm, nevalstiskām organizācijām, kā arī individuāli eksperti un konsultanti. Notika vairākas sabiedriskās apspriešanas, projekta redakcijas bija ievietotas Internetā. Jāatzīmē, ka reizēm uzskati kā par esošās situācijas raksturojumu, tā par attīstības prioritātēm un konkrēti veicamajām rīcībām, bija atšķirīgi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izsaka pateicību ikvienam par doto ieguldījumu Latvijas Tūrisma attīstības nacionālās programmas 2001.–2010.gadam projekta sagatavošanā un apliecina, ka Programmas projekts atspoguļo tā izstrādē un apspriešanā iesaistītā vairākuma viedokli.

 

3. Programmas izstrādes pamatojums8

Latvijas tūrisma attīstības nacionālās programmas 2001.–2010.gadam izstrādāšanas un ieviešanas nepieciešamību nosaka vairāki apsvērumi:

— lai uzlabotu tūrisma attīstību Latvijā, nepieciešams veikt pasākumus, kas pārsniedz vienas nozares ietvarus un kuru īstenošanā ir iesaistītas kopumā vairāk nekā trīsdesmit valsts, pašvaldību un privātā sektora ietekmē esošās tautsaimniecības sfēras un citas jomas — transports, infrastruktūra, tirdzniecība, telekomunikācijas, informācijas tehnoloģijas, apdrošināšana, medicīna, drošība, celtniecība, banku darbība, vide, kultūra, sports, sociālā un reģionālā attīstība, kā arī citas9,

— tūrisma nozare ir viena no vissvarīgākajām tautsaimniecības nozarēm visā pasaulē, taču Latvijā tās potenciāls netiek izmantots mērķtiecīgi un efektīvi,

— Latvijā ir neizmantotas iespējas tūrisma attīstībai, netiek veikts sistemātisks un koordinēts darbs tūrisma iespēju paplašināšanai.

Par tūrisma kā tautsaimniecības nozares izaugsmes iespējām liecina PTO prognozes, kas paredz ienākošā tūrisma apjoma palielināšanos par 45% nākamo divdesmit gadu laikā10.

Šādu prognožu pamatā ir vairāki apsvērumi:

a. tūrisma pieprasījuma

palielināšanās:

— globalizācijas procesu rezultātā pieaug vajadzība pēc dienesta ceļojumiem, palielinās iespējas tos apvienot ar personīgajiem ceļojumiem,

— uzlabojoties labklājībai, palielinās ceļošanas finansiālās iespējas,

— tehnikas progresa rezultātā samazinās dzīvā darba patēriņš un palielinās brīvais laiks, tā sadalījums izlīdzinās gada laikā (kas samazina tūrismam raksturīgo sezonalitāti /brīvdienu sezonas un stabilizē nozari),

— uzlabojas ceļošanas tehniskās iespējas,

— pastiprinās interese par jauniem galamērķiem un jauniem, nebijušiem tūrisma produktiem,

— krasi pieaug pieprasījums pēc kultūras un dabas tūrisma,

b. tūrisma piedāvājuma

palielināšanās:

— atveras jauni tūrisma tirgi, kas piedāvā lētāku tūrisma produktu,

— palielinās tūrisma produktu un to sniedzēju klāsts,

— pieaug informācijas apjoms, informācijas izplatīšanas kanālu skaits, kā arī tās pieejamības ātrums un kvalitāte,

c. tūrisma ieguldījums

tautsaimniecībā:

— ienākošais tūrisms ir eksporta nozare, kuras attīstība labvēlīgi ietekmē valsts maksājumu bilanci, rosina ekonomisko darbību, veicina infrastruktūras attīstību un vides kvalitātes uzlabošanu,

— ienākošais un vietējais tūrisms rada jaunas darba vietas un novērš ar bezdarbu saistītās nelabvēlīgās sociālās parādības,

— tūrisms ir mūsdienu sabiedrības vispārizglītojošs, kultūras un sociāls faktors, un neatņemama sastāvdaļa.

Saskaņā ar prognozēm galvenais iemesls ārvalstu tūristu pieplūduma pieaugumam CAEV līdz 2010.gadam par 4,5% gadā11 ir izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis (starp rietumu tūrisma tirgiem un Krieviju), zemākas pakalpojumu cenas un darījumu braucieni (arī konferenču apmeklēšana) ekonomiski aktīvos rajonos.

Latvija ir tūrisma attīstības iespējām bagāta zeme:

— Latvijā ir resursi jaunu tūrisma produktu izveidei, esošo apzināšanai un to konkurētspējas palielināšanai,

— Latvijai ir izdevīgs ģeogrāfiskais izvietojums, kas var nodrošināt tās sasniedzamību un integrētību globālā mērogā,

— Latvija un Baltijas valstis strauji attīstās kā ekonomiski aktīvs reģions, kas arvien vairāk būs darījumu braucienu galamērķis, starptautisku konferenču un sanāksmju organizēšanas vieta,

— pasaules un Eiropas mērogā Latvija ir jauns tūrisma galamērķa piedāvājums — salīdzinoši lēts, pietiekami kvalitatīvs, ērts, nepārslogots un neizpētīts.

Tūrismam ir liels ieguldījuma potenciāls Latvijas tautsaimniecībā:

— nodarbinātības pieaugums tūrisma nozarē,

— nodarbinātības pieaugums ar tūrismu tieši un netieši saistītās nozarēs12,

— pakalpojumu sniedzēju radītās pievienotās vērtības pieaugums tūrisma nozarēs un ar tūrismu saistītās nozarēs, kas ir avots pakalpojumu sniedzēju ieņēmumiem (darba apmaksai), nodokļiem valsts un pašvaldību budžetā13, investīcijām un uzkrājumiem,

— maksājumu bilances izlīdzināšana ceļojumu pakalpojumu sadaļā, lai līdzsvarotu izejošo tūrismu, un uzlabošana pakalpojumu sadaļā, ja eksports pārsniedz importu (Latvijā pagaidām tūrisma pakalpojumu imports pārsniedz eksportu),

— eksporta apjoma pieaugums un tā rezultātā papildus peļņas iegūšana no ārvalstīm (ienākošais tūrisms) un jaunu ārvalstu investīciju piesaiste,

— uzņēmējdarbības uzsākšanas veicināšana mazos un mikrouzņēmumos, kuru izveidošanai nav nepieciešami lieli līdzekļi — tūrisma aģentūrās, kempingos un citās īslaicīgās apmešanās vietās,

— attīstības izlīdzināšanas iespēja reģionos (īpaši depresīvos), kuros tūrisms var būt pakalpojumu vai preču pieprasījuma galvenais vai pat vienīgais avots.

Par to, ka tūrisma nozares attīstības iespējas Latvijā netiek pilnīgi izmantotas, liecina vairāki pierādījumi14:

— tūrisma pakalpojumu eksporta īpatsvars IKP Latvijā ir 1,8%15. ES valstīs16 tas vidēji ir 4,2% (Spānija — 7,6%, Luksemburga — 2,5%), CAEV — no 10% (Igaunija), 3,5% (Lietuva) un 3,2% (Čehija) līdz 1,4% (Rumānija), savukārt Kiprā tas sasniedz 17,5%, Maltā — 20,3%.

Latvijai ir iespējas dubultot tūrisma īpatsvaru IKP, kas atbilst tūrisma pakalpojumu apjoma pieaugumam ne mazāk kā 2,5–3 reizes un, citiem apstākļiem nemainoties, dotu IKP pieaugumu par 3,5%, (piemēram, Somijā, valstī ar līdzīgiem dabas apstākļiem tūrisma īpatsvars IKP ir 4,1%);

— attīstītās valstīs tūrisms kopā ar saistītām nozarēm dod 10 – 20% IKP un vairāk (Spānija — 19,1%, Kipra 32,9%, Malta 34,1%) — tikpat, cik Latvijā patreiz dod apstrādes rūpniecība. Latvijā šādu rādītāju pašlaik nevar noteikt, bet, vadoties no statistikas, kas liecina, ka tūrisma ekonomikas (tūrisms un saistītās nozares) attiecība pret tūrismu ir ne mazāka kā 2,4, var pieņemt, ka Latvijā tūrisma ekonomikas īpatsvars IKP varētu būt 3 reizes lielāks, tātad apmēram 7,2%;

— palielinot tūrisma īpatsvaru līdz 5% no IKP un attiecīgi tūrisma pakalpojumu apjomu 2,5–3 reizes, Latvijai ir iespējas palielināt IKP arī uz ar tūrismu saistīto nozaru rēķina, kas dotu kopējo IKP pieaugumu no tūrisma un ar tūrismu saistīto nozaru pieauguma par 3,5%;

— tieši tūrismā nodarbināto īpatsvars kopējā nodarbināto skaitā Eiropas valstīs svārstās no 8,3% (Spānija) līdz 2,1% (Vācija), CAEV lielākajos tirgos tas ir no 2,7% (Polija) līdz 1,3% (Slovākija). Pēc statistikas datiem, Latvijā tieši tūrismā nodarbināto īpatsvars ir 0,34%. Latvijā tieši tūrisma nozare ir industrija, kas varētu palielināt nodarbinātību, tādējādi ievērojami ierobežojot bezdarbu depresīvos reģionos, kā, piemēram, Latgalē — galvenokārt tūrisma uzņēmumos un ar tūrismu saistītās nozarēs;

— Latvijā tūrismā kopā ar saistītām nozarēm strādā apmēram 6% no kopējā nodarbināto skaita, ES valstīs — vidēji 13,2% un vairāk (Spānijā — 20,9%, Kiprā — 22,1% un Maltā — 26,3%). Skaitļi liecina, ka Latvijā ir rezerves uz tūrisma pieauguma rēķina palielināt nodarbinātību ar tūrismu saistītās nozarēs, bet precīzākus novērtējumus pašlaik nav iespējams iegūt;

— par nepietiekamu tūrisma potenciāla izmantojumu liecina arī tūrisma attīstības tempi: Latvijā 1999.gadā bija vērojams straujš robežšķērsotāju skaita kritums. 2000.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, robežšķērsotāju skaits palielinājās par 8,3% (2001.gada 1.ceturksnī par 10,2 %). Visās ES dalībvalstīs, izņemot Dāniju, tam ir tendence nemitīgi pieaugt.

Savukārt ES kandidātvalstīs 1999.g. ārvalstu tūristu skaita izmaiņas ir gan pozitīvas, gan negatīvas, %:

Igaunija +15,0

Lietuva + 0,4

Ungārija – 1,3

Čehija – 1,8

Polija – 4,4

Kopumā 1995.–1998. gados ārvalstu tūristu skaits Igaunijā pieaudzis par 15,9%, Lietuvā par 29,6%, Latvijā — tikai par 9,5%;

— Latvijas ceļojumu pakalpojumu bilance ir pieaugoši negatīva, un tas negatīvi iespaido valsts maksājumu bilanci kopumā. 2000.gadā tūrisma pakalpojumu eksporta ieņēmumi bija gandrīz 2 reizes mazāki, nekā importa izdevumi (74,4: 147,9 milj. Ls). Lai stabilizētu ceļojumu maksājumu bilanci, tūrisma eksports naudas izteiksmē jāpalielina ne mazāk kā 2,5-3 reizes. Kā iepriekš parādīts, šāds mērķis ir reāls un sasniedzams;

— ārvalstu tūristu skaita un iedzīvotāju skaita attiecība Latvijai līdzīgās ES valstīs svārstās no 0,4 (Dānija) līdz 1,8 (Īrija). Latvijai līdzīgās CAEV šī attiecība svārstās no 0,7 (Igaunija) līdz 1,3 (Ungārija). Latvijā šī attiecība ir 0,2 — viena no zemākām CAEV grupā. Tātad arī ārvalstu ceļotāju blīvuma ziņā Latvijai ir rezerves;

— ārzemju ceļotāju izdevumi Latvijā 2000.gadā auguši par 12,7%, sasniedzot 74,4 miljonu Ls apmēru, taču jāņem vērā, ka 1999.g. tie bija samazinājušies par 39%, un tas bija lielākais samazinājums ES kandidātvalstu grupā. Kopumā Latvijā ārvalstu ceļotāju tirgus daļa ir pati mazākā CAEV grupā (0,6%);

Latvijas iedzīvotāji kopumā ārvalstīs tērē 2,4 reizes vairāk, kā ārvalstu viesi Latvijā. Piedāvājot atbilstošus pakalpojumus, ir iespējams palielināt ārvalstu viesu izdevumus ne mazāk kā divas reizes, tā uzlabojot ceļojumu pakalpojumu bilanci;

— ārzemju ceļotāju vidējais uzturēšanās ilgums Latvijā ir 1,8 diennaktis un tas samazinās (1998.–2000.g. par 14%). Palielinot uzturēšanās ilgumu, var palielināt ārvalstu viesu izdevumus Latvijā un līdzsvarot ceļojumu pakalpojumu bilanci;

— viesnīcu un tām pielīdzināto tūristu mītņu noslogojums Latvijā (32,8%) ir zemāks, kā ES valstīs (2000.g. — vidēji 42%) un zemākais ES kandidātvalstīs, kas no vienas puses varētu liecināt par pietiekamu nodrošinājumu. Tomēr viesnīcu skaits salīdzinošā izteiksmē, rēķinot uz 10 000 valsts iedzīvotāju, Latvijā ir 3,7 reizes mazāks, kā vidēji ES valstīs. Tas ir 1,5 reizes mazāks, kā Nīderlandē (ES valstī ar mazāko rādītāju, lielu iedzīvotāju skaitu un 3 reizes lielāku ārvalstu tūristu skaitu, rēķinot uz vienu iedzīvotāju), 3 reizes mazāks, kā Somijā, gandrīz četras reizes mazāks, kā Zviedrijā un 2,3 reizes mazāks, kā Igaunijā.

Latvijas viesnīcu gultas vietu rādītājs uz 10 000 iedzīvotāju ir ievērojami zemāks, kā lielākajos CAEV tūrisma tirgos un Latvijai līdzīgās valstīs (vairāk kā 3 reizes zemāks, kā Somijā un Čehijā, vairāk kā 3 reizes zemāks, kā Ungārijā). Analīze apstiprina pieņēmumu, ka Latvijā ir iespējams un nepieciešams celt vairāk kvalitatīvu viesnīcu (sevišķi tūristu klases viesnīcas Rīgā);

— Latvijā darbojošos tūrisma firmu specializācija neveicina Latvijas tūrisma attīstību — 2000. gadā aptuveni 80% tūrisma firmu apkalpoja izbraucošos ceļotājus jeb nodarbojās ar tūrisma pakalpojumu importu.

Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, citu valsts un pašvaldību institūciju līdz šim izstrādātajiem tūrisma u.c. stratēģiskās attīstības dokumentiem vai to projektiem un tūrisma industrijas speciālistu viedokli, pastāv nozīmīgi tūrisma attīstību bremzējoši faktori.

Kā galveno var minēt valsts un pašvaldību budžeta finansējuma, un valsts atbalsta uzņēmējdarbības attīstībai nepietiekamību.

Valsts budžeta programmas Tūrisma attīstība apjoms 2001.gadā ir Ls 286 989, no kuriem tūrisma politikas īstenošanai novirzīti Ls 198 615 (realizē LTAA), Ls 13 374 — tūrisma politikas izstrādei (realizē VARAM), bet Ls 75 000 ir valsts investīcijas vienota tūrisma informācijas centru tīkla izveidei.

Dažādu tūrisma attīstības projektu īstenošanai tiek izmantoti arī citi finansu instrumenti.

Piemēram, 2000.gadā VAF no valsts speciālā budžeta līdzekļiem ~ Ls 60 tūkst. apjomā finansējis vai līdzfinansējis 10 tūrisma attīstības projektus, 2001.gadā — ~ Ls 31 tūkst. RF 1998.–2000.g.g. finansiāli atbalstījis ap 40 tūrisma attīstības projektus īpaši atbalstāmajos reģionos ~ Ls 160 tūkst. apjomā.

No pašvaldību budžeta TIC uzturēšanai 2000.g. kopā izdots ~ Ls 195 tūkst. Privātais sektors ~ Ls 27 tūkst. ieguldījis tikai mārketinga pasākumu kopfinansēšanā vien.

Liels ir valsts un pašvaldību budžeta ieguldījums infrastruktūras attīstībā un vides aizsardzībā, kas ir vitāli svarīgs tūrisma attīstībai. Tomēr tā ieguldījuma daļu tūrisma jomā nav iespējams aprēķināt, neieviešot valstī tūrisma satelītkontu sistēmu.

Valsts un pašvaldību budžeta līdzfinansējuma trūkuma dēļ nepietiekami tiek izmantots ES programmu, ārvalstu un starptautisko finansu organizāciju finansējums. Trūkst tiesiski nostiprināta kopfinansēšanas modeļa privātā kapitāla piesaistei.

Latvijā arvien tiek pilnveidota tautsaimniecības attīstības valsts politika un īstenotas vairākas uzņēmējdarbību veicinošas programmas, ir ieviesti tajās ietvertie atbalsta instrumenti. Tomēr uzņēmējdarbību veicinošie finansu instrumenti, kas atrodas vairāku ministriju rīcībā, patreiz darbojas ne pārāk efektīvi finansu avotu nepietiekamas pieejamības dēļ. Finansējuma piesaiste šo instrumentu pilnveidošanai kopumā ievērojami uzlabotu situāciju arī tūrisma nozarē.

Citi nozīmīgi tūrisma attīstību bremzējošie faktori ir:

— nepilnīga un kļūdaina informācija un uz tās veidotie priekšstati par patieso situāciju Latvijā, valsts ekonomisko attīstību, drošību, politisko stabilitāti, sabiedrības integrāciju,

— ierobežota Latvijas sasniedzamība no ārvalstīm un ierobežotas ceļošanas iespējas Latvijā, izmantojot sabiedrisko transportu,

— nepietiekams tūrisma mārketings vietējā un starptautiskā tirgū, tūrisma mārketinga koordinācijas trūkums Latvijā un Baltijas valstīs,

— zema tūrisma produkta konkurētspēja, ko galvenokārt rada nepietiekama tūrisma infrastruktūras, pakalpojumu un personāla kvalitāte, sevišķi lauku teritorijās, kā arī ievērojams nodokļu slogs,

— unikālu, pasaules mēroga tūristus piesaistošu objektu trūkums,

— sadrumstalota administratīvi teritoriālā struktūra,

— stratēģiskās attīstības plānu un teritorijas plānojumu trūkums,

— vāji attīstīta, nepietiekama vai nekvalitatīva infrastruktūra,

— vāji attīstīta vai vispār neesoša jūras pasažieru ostu, kuras varētu būt viens no galvenajiem tūristu iebraukšanas ceļiem Latvijā, infrastruktūra,

— nepietiekams tūrismā strādājošo izglītības un prasmju līmenis,

— robežkontrolei neoptimāls valsts robežas šķērsošanas vietu iekārtojums un aprīkojums,

— sarežģītas tūrisma formalitātes ārvalstu tūristiem, kuriem nepieciešamas Latvijas Republikas vīzas,

— vienotas Baltijas valstu vīzu telpas, kas attiektos uz visu valstu pilsoņiem, trūkums,

— pilnīgas un objektīvas statistikas trūkums,

— Latvijas iedzīvotāju zemā maksātspēja (īpaši kavē vietējā tūrisma attīstību),

— nepietiekama sadarbība starp visām iesaistītajām pusēm (valsts, pašvaldības, privātais sektors, sabiedriskās organizācijas) un†visos līmeņos (starptautiskajā, nacionālajā, reģionālajā un vietējā),

— administratīvās kapacitātes trūkums valsts un pašvaldību institūcijās,

— vājas tūrisma asociācijas,

— tūrismu ierobežojoši faktori (nestabili laika apstākļi, īpaši ziemā, izteikta tūrisma sezonalitāte).

Tā kā tūrisms vienlaikus ir decentralizēts un globāls, un multisektorāls, tā problēmas nevar atrisināt un tā ietekme nav izmērāma vienas nozares un pat vienas valsts ietvaros. Šādu kompleksu daudznozaru problēmu risināšanai Latvijā ir paredzētas nacionālās programmas.

Tūrisma nacionālās programmas izstrādāšana un īstenošana ir līdzeklis perspektīvas nozares attīstībai, kas sekmētu Latvijas tautsaimniecības attīstību, valsts maksājumu bilances uzlabošanu, nodarbinātību, reģionu attīstību un galarezultātā — tautas labklājības līmeņa celšanos. Tas, savukārt, palielinātu Latvijas iedzīvotāju maksātspēju un uzkrājumus, līdz ar to pieprasījuma pieaugumu pēc tūrisma pakalpojumiem, kas dotu jaunus stimulus tūrisma nozares tālākai attīstībai.

 

4. Programmas struktūra un izstrādes metodika

Latvijas Tūrisma attīstības nacionālās programmas stratēģiskās prioritātes ir:

1. attīstīt ienākošo tūrismu (tūrisma pakalpojumu eksportu),

2. veidot pozitīvu Latvijas tūrisma tēlu,

3. attīstīt vietējo tūrismu,

4. pilnveidot tūrisma tiesisko bāzi un stiprināt tūrisma institucionālo bāzi,

5. veicināt uzņēmējdarbību un starptautisko sadarbību,

6. saskaņot nozares dažādo sektoru attīstību (tūrisma resursi, infrastruktūra un produkts, tūrisma mārketings, tūrisma izglītība un pētniecība, tūrisma statistika u.c.),

7. veicināt izglītotas un patriotiskas sabiedrības veidošanos.

Izejot no programmas mērķa un stratēģiskajām prioritātēm, veidota programmas struktūra, kas balstās uz tūrisma kā vienotas sistēmas analīzi, izmantojot sistēmpieejas principus.

Vienojošais elements visas tūrisma sistēmas attīstībai ir institucionālā un tiesiskā bāze. VARAM sadarbībā ar LTAA nodrošina tūrisma nozares saskaņotu attīstību atbilstoši valsts interesēm.

Tūrisma nozares sekmīgas izaugsmes pamatā ir konkurētspējīga Latvijas tūrisma produkta pilnveidošana un attīstība, izmantojot Latvijas tūrisma resursus un radot atbilstošu un modernu tūrisma infrastruktūru ar nolūku palielināt tūristu skaitu, uzturēšanās ilgumu, izdevumus un apmierinātību ar uzturēšanos Latvijā.

Tūrisma produktu, savukārt, nepieciešams veiksmīgi virzīt tirgū, īstenojot mērķtiecīgus mārketinga pasākumus — apvienojot dažādus finansu avotus, organizējot un koordinējot vienotas mārketinga kampaņas, radot vienotu, uz mūsdienīgām informācijas tehnoloģijām balstītu tūrisma informācijas sistēmu.

Tūrismu nav iespējams attīstīt bez pētījumiem tūrisma nozarē,tādējādi radot teorētisko bāzi nozares attīstības plānošanai un attīstības procesu īstenošanai. Tāpat nepieciešams nodrošināt iekšzemes un ārvalstu lietotājus ar objektīvu, pilnīgu un starptautiski salīdzināmu statistisko informāciju tūrisma jomā.

Veidojot vienotu tūrisma izglītības un pētniecības sistēmu, mērķis ir nodrošināt tūrisma nozari ar atbilstošas kvalifikācijas speciālistiem, veicināt izglītotas un patriotiskas sabiedrības veidošanos, kā arī nodrošināt sadarbības nostiprināšanu starp visiem partneriem visos līmeņos.

Tādējādi programma ir komplekss tūrisma nozares attīstību organizējošs dokuments, kas satur savstarpēji saistītus tiesiska, ekonomiska, organizatoriska, institucionāla un cita rakstura pasākumus šādās piecās apakšprogrammās:

1. Tūrisma tiesiskā un institucionālā bāze,

2. Tūrisma resursi, infrastruktūra un produkts,

3. Tūrisma mārketings,

4. Tūrisma statistika,

5. Tūrisma izglītība un pētniecība.

Programmas apakšprogrammu savstarpējā saistība nodrošina tūrisma nozares kopēju plānveidīgu, ciklisku un nepārtrauktu attīstību. Apakšprogrammas ir atšķirīgas pēc mērķiem un uzdevumiem, darbības metodēm, iesaistītajām partnerorganizācijām u.c. rādītājiem.

Katrā apakšprogrammā attiecīgi dots īss situācijas apraksts, tā analīze un secinājumi, apakšprogrammas mērķi un uzdevumi, tās darbības virzieni.

Atsevišķās programmas nodaļās apskatīti:

— programmas izstrādes pamatojums,

— programmas īstenošanas ekonomiskais un sociālais efekts,

— programmas īstenošanai paredzamie finansēšanas avoti un resursi,

— programmas īstenošanas pārraudzība un novērtēšanas indikatori,

— programmas īstenošanas vadība,

— programmas izstrādātāji.

Programmas pasākumu plāni un to kopsavilkums savas komplicētības dēļ doti atsevišķā pielikumā. Kā atsevišķi pielikumi noformēta arī Latvijas un pasaules tūrisma nozari raksturojoša informācija, kas lielā apjoma dēļ nav iekļauta programmas pamattekstā. Tā sniedz gan Latvijas tūrisma situācijas raksturojumu (Tūrisma politikas veidošana un īstenošana Latvijā, Latvijas nacionālās un reģionālās tūrisma asociācijas, Latvijas stratēģisko tūrisma resursu analīze, Perspektīvās Latvijas tūrisma attīstības teritorijas, Aptaujas par Latvijas tūrisma produktu, Latvijas tūrisma SVID analīze, Nozīmīgākie pētniecības darbi tūrisma jomā Latvijā, Profesionālās un augstākās izglītības tūrisma un viesmīlības studiju programmas Latvijā), gan vispārīgu ieskatu tūrisma likumdošanā un attīstībā pasaulē (Tūrisma ietekme uz ekonomiku un nodarbinātību, Tūrisma ģenerētā apgrozījuma daļa, Atsevišķi ES dokumenti, kas attiecas uz tūrismu, Pievienotās vērtības nodokļu likme Eiropas valstīs).

Programmas izstrādes process sastāv no šādiem posmiem:

1) esošo stratēģiju, programmu, pašvaldību tūrisma attīstības plānu, statistikas datu, kā arī citu materiālu analīze,

2) semināri darba grupās katrā apakšprogrammā, kā arī kopēji visas programmas ietvaros,

3) sabiedriskās konsultācijas,

4) priekšlikumu un secinājumu apkopošana,

5) Programmas projekta redakciju sagatavošana, izskatīšana un akceptēšana LTKP un Programmas Vadības komitejā,

6) Programmas projekta galīgā varianta izstrāde, akceptēšana LTKP un Vadības komitejā,

Programmas izstrādes gaita un dalībnieki sīkāk raksturoti nodaļā Programmas izstrādātāji.

 

5. Apakšprogramma

 

Tūrisma tiesiskā un institucionālā bāze

Apakšprogrammas vispārīgais mērķis

Nostiprināt tiesisko un institucionālo bāzi, nodrošināt normatīvo aktu pilnīgu harmonizāciju ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, integrēt Latviju starptautiskā tūrisma apritē, veidot par pievilcīgu un daudzveidīgu tūrisma galamērķi, kurā tūrisms ir labi organizēts, saimnieciski un sociāli efektīvs, vidi saudzējošs, drošs un ceļ Latvijas starptautisko prestižu.

 

Situācijas raksturojums

1. Tūrisma tiesiskais pamats

Tūrisma nozares tiesiskā bāze Latvijas Republikā sāka veidoties tūlīt pēc valsts neatkarības atjaunošanas un laika posmā līdz 2001.gadam ir pārdzīvojusi vairākas nozīmīgas izmaiņas.

Ar tūrisma nozari tieši saistītie normatīvie akti ir:

— LR Tūrisma likums (17.09.1998.), kas rada tiesisku pamatu tūrisma attīstībai Latvijā, nosaka kārtību, kādā valsts, pašvaldības un tūrisma uzņēmumi darbojas tūrisma jomā, kā arī aizsargā tūristu intereses,

— Ikgadējais LR likums “Par valsts budžetu .....gadam”, kas nosaka valsts budžeta finansējuma apjomu tūrisma attīstībai,

— MK noteikumi Nr.338 “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums” (30.09.1999.), kas nosaka ministrijas galvenos uzdevumus un funkcijas valsts pārvaldes jomā tūrismā,

— MK noteikumi Nr.57 “Latvijas Tūrisma attīstības aģentūras nolikums” (16.02.1999.), kas nosaka aģentūras uzdevumus un funkcijas, attiecības ar VARAM, mantu un finansu līdzekļus,

— MK noteikumi Nr.278 “Latvijas Tūrisma konsultatīvās padomes nolikums” (10.08.1999.), kas nosaka padomes funkcijas, tiesības un darbību,

— MK noteikumi Nr.68 “Noteikumi par tūrisma uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) datu bāzes izveidi” (23.02.1999.), kas nosaka tūrisma uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) reģistrāciju LTAA datu bāzes izveidei,

— MK noteikumi Nr. 163 “Noteikumi par kompleksiem tūrisma pakalpojumiem” (02.05.2000.), kas nosaka kārtību, kādā tiek sagatavoti un realizēti kompleksi tūrisma pakalpojumi, kā arī pakalpojumu sniedzēju un klientu tiesības, pienākumus un atbildību.

Normatīvie akti, kas attiecas uz plānošanu, resursu izmantošanu un aizsardzību, uzņēmējdarbību tūrisma nozarē un citiem svarīgiem tās aspektiem:

— uzņēmējdarbības un īpašuma tiesību jomā (piem., LR Civillikums (1937, 1992), LR likumi “Par uzņēmējdarbību” (1995), Komerclikums (2000) u.c.),

— nodokļu jomā (piem., LR likumi “Par nodokļiem un nodevām” (1995), “Par pievienotās vērtības nodokli” /1995/),

— patērētāju tiesību aizsardzības jomā (piem., LR Civillikums, LR likums “Patērētāju tiesību aizsardzības likums” /1999/),

— vides un mantojuma aizsardzības jomā (piem., LR likumi “Par vides aizsardzību” (1991), “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (1992), “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (1993), Aizsargjoslu likums /1997/), Meža likums /2000/),

— teritoriju attīstības plānošanas un zemju izmantošanas jomā (piem., LR likums Teritorijas attīstības plānošanas likums (1998), MK noteikumi “Noteikumi par teritorijas plānojumiem” /2000/),

— vīzu izsniegšanas, ieceļošanas un robežšķērsošanas kārtības jomā (piem., LR likums “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” (1992), MK noteikumi Nr. 131 “Latvijas Republikas vīzu izsniegšanas kārtība” (06.04.1999.), MK noteikumi Nr. 116 “Kārtība„ kādā izplatāmas un izmantojamas kūrortu un tūrisma ceļazīmes, uz kurām pamatojoties izsniedzamas Latvijas Republikas ieceļošanas vīzas” /01.04.1997./),

— starptautiskas konvencijas (piem., Starptautiskā konvencija par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu), starpvalstu līgumi un starpvaldību nolīgumi (par bezvīzu ieceļošanas kārtību, par sadarbību tūrisma vai ar tūrismu saistītās jomās).

 

 

Latvijas normatīvo aktu saskaņošana ar ES normatīvajiem aktiem

Iestāšanās procesa ES kontekstā Latvija pārņem un ievieš ES tiesību un pienākumu kopumu jeb acquis communautaire. ES normatīvo aktu, kas tieši attiektos uz tūrismu, ir ļoti maz, jo tūrisms ir nereglamentētā sfēra. Tajā pat laikā ir vairākas direktīvas, regulas, lēmumi un rekomendācijas, kas vairāk vai mazāk attiecas uz darbībām tūrisma nozarē17. III NPIES paredz līdz 2003.gadam ieviest Padomes 1995.gada 23.novembra Direktīvu 95/57/EC par statistiskas datu vākšanu tūrisma nozarē un Padomes 1990.gada 13.jūnija Direktīvu 90/314/EEC par kompleksajiem ceļojumiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem un kompleksajiem tūrisma braucieniem.

 

2. Tūrisma institucionālais pamats un sadarbības struktūra

Kompetences, atbildību un uzdevumus tūrisma nozares pārvaldē nosaka Tūrisma likums.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir centrālā valsts institūcija, kas atbild par tūrisma attīstības politikas izstrādi. VARAM arīdzan:

— izstrādā normatīvo aktu projektus,

— izstrādā un ievieš Latvijas tūrisma attīstības nacionālo programmu,

— saskaņo Latvijas un ES normatīvos aktus,

— izstrādā un īsteno starptautiskos nolīgumus par sadarbību tūrisma jomā,

— realizē valsts pasūtītāja funkcijas,

— pārrauga tūrisma politikas ieviešanu un Latvijas Tūrisma attīstības aģentūras darbību.

Latvijas Tūrisma attīstības aģentūra atbild par tūrisma politikas īstenošanu. Tās galvenie uzdevumi ir:

— popularizēt ārvalstīs tūrisma iespējas Latvijā,

— dalība un Latvijas tūrisma industrijas dalības organizēšana starptautiskajos tūrisma gadatirgos,

— privāto un NVO līdzekļu piesaiste tūrisma attīstībai,

— tūrisma uzņēmumu reģistrācija to datu bāzes izveidei,

— vienotas tūrisma informācijas sistēmas izveide,

— Latvijas Tūrisma informācijas biroju atvēršana ārvalstīs.

Latvijas Tūrisma konsultatīvā padome saskaņo tūrisma politikas īstenošanā iesaistīto ministriju, pašvaldību, tūrisma uzņēmumu un sabiedrisko organizāciju intereses un darbību tūrisma attīstībā.

Citas ministrijas un valsts institūcijas, piemēram, Ārlietu, Iekšlietu,

Ekonomikas, Satiksmes, Zemkopības, Kultūras un Labklājības ministrijas, Latvijas Institūts, Latvijas Attīstības aģentūra, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, piedalās tūrisma valsts politikas veidošanas un īstenošanas procesos savas kompetences ietvaros.

Pašvaldības ir atbildīgas par:

— teritorijas plānojumu izstrādi, tūrisma attīstības perspektīvu noteikšanu,

— resursu piešķiršanu tūrisma attīstībai un tūrisma mārketingam attiecīgajā teritorijā,

— tūrisma objektu aizsardzību un to izmantošanas nodrošināšanu tūrisma mērķiem,

— dalību tūrisma informācijas centru izveidē un finansēšanā.

Tūrisma uzņēmumi /uzņēmējsabiedrības/

— ievēro savā darbībā Tūrisma likumu un citus normatīvos aktus, kā arī tūrisma valsts politiku un stratēģiju,

— nodrošina un uztur augstu tūrisma pakalpojumu kvalitāti,

— sniedz Centrālai statistikas pārvaldei un citām institūcijām pēc to pieprasījuma precīzus un patiesus datus un informāciju par savu darbību,

— dod ieguldījumu kopīgā Latvijas tūrisma mārketingā,

— tieši vai caur asociācijām piedalās nozares politikas veidošanā un īstenošanā.

Tūrisma asociācijas

— nacionālā, reģionālā vai vietējā līmenī apvieno ieinteresētos tūrisma un citus uzņēmumus, organizācijas, sabiedrības locekļus, lai koordinētu to darbību un aizstāvētu biedru intereses noteiktu tūrisma attīstības mērķu sasniegšanai,

— aktīvi piedalās nozares politikas veidošanā un īstenošanā, t.sk. normatīvo aktu noteiktajā kārtībā pilnvaro savus pārstāvjus darbam LTKP,

— pārstāv Latvijas tūrisma nozares sektorus radniecīgās starptautiskās asociācijās19.

 

3. Starptautiskā sadarbība tūrisma jomā

Tūrisma attīstības iespējas paplašina starptautiskā sadarbība visos līmeņos. Latvijā tiek realizētas vairākas starptautiskās sadarbības formas:

 

3.1. Starpvaldību sadarbība

LR valdība pēc otru pušu iniciatīvas ir noslēgusi starpvaldību nolīgumus par sadarbību tūrisma jomā ar:

— Turcijas Republiku (1994.g., neratificēts),

— Uzbekistānas Republiku (1995.g.),

— Ēģiptes Arābu Republiku (1997.g., neratificēts),

— Maltas Republiku (1999.g.),

— Ukrainas Ministru kabinetu (2000.g.),

— Baltkrievijas Republiku (2001.g.),

— Kipras Republiku (2001.g.).

Sadarbība tūrismā iekļauta arī citos līgumos, piem.:

— LR valdības sadarbības līgumā ar Overaislas provinci Nīderlandē (1990.g.),

— LR valdības un Flandrijas valdības sadarbības līgumā (1997.g.),

MK ir akceptēti, bet nav parakstīti starpvaldību nolīgumi ar Krieviju (1997.g.) un Islandi (2000.g.). VARAM 2000.gadā ir iesniegusi projektus trīspusējam Baltijas valstu starpvaldību nolīgumam un divpusējiem starpvaldību nolīgumiem ar visām pārējām BJR valstīm. Līdz šim ir saņemta viena atbilde (no Somijas) un tā ir noraidoša.

Latvijas prezidentūras BMP laikā 2001.gada 9.maijā BMP ietvaros notikušajā valdību vadītāju sanāksmē tika uzsākta sadarbība Baltijas valstu valdību starpā, pieņemtajā rezolūcijā paredzot BMP Tūrisma komitejas izveidi.

 

3.2. Starpresoru sadarbība

VARAM un Čehijas Republikas Reģionālās attīstības ministrijas nolīgums par sadarbību tūrisma jomā (2001.g.).

 

3.3. Tūrisma nacionālo organizāciju sadarbība

— Latvijas, Lietuvas un Igaunijas NTO līgums par sadarbību tūrisma mārketinga jomā (1997.g.),

— Latvijas, Lietuvas un Igaunijas NTO un Baltijas tūrisma informācijas centra (Minsterē) līgums par sadarbību tūrisma jomā (2000.g.).

 

3.4. Parlamentu sadarbība

2000.gadā tūrisma attīstībai pirmo reizi uzmanību pievērsa Baltijas asambleja, pieņemot divas rezolūcijas — Rezolūcija par tūrisma attīstību Baltijas valstīs un Rezolūcija par jaunatnes tūrisma attīstību Baltijas valstīs un Baltijas jūras reģionā.

 

3.5. Dalība starptautiskās tūrisma organizācijās

Baltijas valstu NTO 1994.g. izveidoja Baltijas valstu tūrisma organizāciju. Tai nav statūtu, tās darbība nav aktīva, tomēr tā ir Pasaules tūrisma organizācijas saistītais biedrs.

Vairākas Latvijas tūrisma asociācijas ir radniecīgu starptautisku organizāciju biedri20.

 

3.6. Pašvaldību sadarbība

Latvijas pašvaldības ir iesaistījušās divpusējos un daudzpusējos pārrobežu sadarbības projektos starp Lietuvu, Igauniju, Krieviju un Baltkrieviju. Daudzas pašvaldības patstāvīgi vai plānošanas reģionu ietvaros ir noslēgušas sadarbības vienošanās ar ārvalstu pašvaldībām un realizē vairākus tūrisma attīstības projektus.

 

Situācijas analīze un secinājumi

1. Tūrisma tiesiskais pamats

— turpinās tūrisma un ar to saistītās tiesiskās bāzes, kurā joprojām ir nepilnības un pretrunas, kā arī valsts politikas ilgtspējīgai tūrisma attīstībai pilnveidošana,

— tūrisma tiesiskā bāze un nozares politika Latvijā balstās uz Tūrisma likumu un Latvijas tūrisma attīstības koncepciju, kas izstrādāti saskaņā ar vadlīnijām, ko nosaka ES, PTO, Pasaules ceļojumu un tūrisma padome, Hāgas tūrisma deklarācija, Dienas kārtība 21 ceļojumu un tūrisma industrijai, Baltic 21 Tūrisma sektora stratēģija un vadlīnijas, kā arī 1999.gadā Rīgā notikušās starptautiskās konferences par ilgtpējīgu tūrisma attīstību BJR pieņemtais aicinājums un reģiona tūrisma koncepts “Zili karogi, zaļas atslēgas un daudzkrāsainas kultūras”, kā arī citi starptautiska un nacionāla līmeņa dokumenti,

— Tūrisma likums un MK noteikumi “Par kompleksiem tūrisma pakalpojumiem” ir izstrādāti saskaņā ar ES Direktīvu 90/314/EEC par kompleksajiem ceļojumiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem un kompleksajiem tūrisma braucieniem, bet patreiz nenodrošina tās ieviešanu pilnībā,

— pastāv pretruna starp Tūrisma likumā (6.panta 3. un 4.daļa) un MK noteikumos Latvijas Tūrisma attīstības aģentūras nolikums noteikto LTAA statusu,

— nav izpildītas Tūrisma likuma 10. panta (var izveidot tūrisma fondu) un 13. panta prasības (MK nosaka tūristu mītņu atbilstības obligātās prasības). Attiecībā uz fonda izveidi situācija ir mainījusies un pēc Publisko aģentūru likuma spēkā stāšanas fonds vairs nav nepieciešams, bet nereglamentētajā sfērā, kāds ir tūrisms, atbilstības obligātās prasības nepastāv,

— Tūrisma likumā dublējas VARAM un LTAA funkcijas attiecībā uz tūrisma informācijas datu bāzes izveidi (6.panta otrās daļas 6.punkts un 7.panta 4.punkts),

— ne visi tūrisma uzņēmumi ievēro normatīvos aktus. Tie noteiktajā kārtībā nereģistrē savu darbību LTAA datu bāzē. Tūrisma operatori vai kompleksie tūrisma uzņēmumi noteiktajā kārtībā LTAA nereģistrē arī apdrošināšanas polisi vai bankas garantiju — dokumentu, kas apliecina klienta iemaksātās naudas drošības garantiju (uz 01.06.2001. reģistrētas tikai divu tūrisma operatoru apdrošināšanas polises),

— nodokļu politika (galvenokārt PVN 18% likme tūristu mītņu pakalpojumiem, kas ir augstāka nekā daudzās citās valstīs21), neveicina ienākošā tūrisma attīstību. 12.12.2000. pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” (kas paredz nodokļa, ko ārvalstu fiziskās personas samaksājušas par izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs, ja izmitināšanas pakalpojuma vērtība pārsniedz 50 latus, atmaksu), kas stāsies spēkā ar 2002.g. 1.janvāri, tūrisma nozarei būtisku labumu nedos, jo ārvalstu tūristi absolūtajā vairākumā gadījumu tūristu mītnes pakalpojumus apmaksā jau pirms ierašanās Latvijā,

— Latvijā iegādāto preču vērtība (Ls 100), par kuru ārvalstu tūristiem var atmaksāt PVN, noteikta nesamērīgi augsta (piem., Vācijas Federatīvajā republikā un Čehijas Republikā tā ir apm. Ls 20),

— LR likumā “Par pašvaldībām” (1994) kā pašvaldību patstāvīgā funkcija nav noteikta tūrisma informācijas centru izveidošana un finansēšana, kā arī citu tūrisma attīstības pasākumu veikšana, kas negatīvi ietekmē TIC darbību un tūrisma izaugsmi attiecīgajā teritorijā kopumā,

— ieceļošanas formalitātes Latvijas Republikā īpaši neatšķiras no citās valstīs noteiktās kārtības. Nepietiekama ir konsulārā dienesta kapacitāte, it sevišķi NVS valstīs. Nedarbojas ārvalstīs atzītā vaučeru sistēma, pārāk augsta ir noteiktā ceļojumu čeku summa,

— absolūtajā vairākumā pašvaldību (aptuveni 70%) nav izstrādāti teritorijas plānojumi un stratēģiskās attīstības plāni, kas būtiski apgrūtina nozares attīstību kopumā un visiem partneriem visos līmeņos,

— daudzām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām nav izstrādāti dabas aizsardzības plāni, kas ietver teritorijas zonējumu un atbilstošu apsaimniekošanu. Tas kavē tūrisma resursu pilnvērtīgu izmantošanu un ierobežo tūrisma attīstību zonās, kur tā pieļaujama,

— lai gan tūrisms politiski arvien vairāk tiek atzīts par svarīgu Latvijas tautsaimniecības nozari, tas joprojām saņem nepietiekamu valsts finansējumu, kas būtiski kavē tūrisma attīstību, ierobežo tūrisma nozares interešu integrāciju citu nozaru un jomu attīstības procesos un tuvākajos gados nopietni var apdraudēt finansiālās palīdzības saņemšanu no ES pirmsstrukturālajiem fondiem.

 

2. Tūrisma institucionālais pamats

— sekojot valsts pārvaldes reformām, turpinās institucionālās sistēmas reformu un stiprināšanas process,

— tūrisma pārvaldes struktūrās notikušās biežās izmaiņas ir nelabvēlīgi ietekmējušas nozares attīstību, tās institūciju starptautisko atpazīstamību un Latvijas tūrisma tēlu,

— valsts un pašvaldību institūcijās ir nepietiekama cilvēkresursu kapacitāte,

— LTKP sastāvs nenodrošina tūrisma nozares interešu ievērošanu, jo ministriju un valsts institūciju pārstāvniecība padomē nav lēmumus pieņemošu amatpersonu līmenī,

— nav noteikta plānošanas reģionu institūciju loma un atbildība tūrisma attīstībā,

— tūrisma asociācijas neaptver visus nozares sektorus un līmeņus. To darbības līmenis ir stipri atšķirīgs. Vairākām asociācijām nav izpildstruktūras. Asociācijas un privātais sektors savu viedokli pamatā izsaka LTKP ietvaros. Konkrēti, konstruktīvi un ekonomiski pamatoti priekšlikumi nozares attīstībai tikpat kā netiek iesniegti,

— regulāri gada nogalē notiek valsts mēroga tūrisma konference, kurā visiem interesentiem ir iespējams gan uzzināt, gan izteikties par svarīgiem nozares attīstības jautājumiem,

— skat. arī iepriekšējo sadaļu (Tūrisma tiesiskais pamats).

 

3. Starptautiskā sadarbība tūrisma jomā

— Latvija nav noslēgusi starpvaldību nolīgumus par sadarbību tūrisma jomā ar svarīgākajām ienākošā tūrisma tirgus valstīm — Ziemeļeiropas un NVS valstīm. Nolīgumi ar Uzbekistānu, Maltu un Kipru nav būtiski Latvijas ienākošā tūrisma attīstībai, bet jāņem vērā, ka šī ir div(daudz)pusējo attiecību joma,

— ne visas nacionālās tūrisma asociācijas ir radniecīgu starptautisku vai Eiropas asociāciju biedri,

— Latvija nav nevienas starptautiskas tūrisma organizācijas dalībvalsts,

— nav veikta analīze par tām starptautiskajām organizācijām vai sadarbības tīkliem, līdzdalība kurās var sekmēt Latvijas tūrisma produkta attīstību un mārketingu (piem., Eiropas kopienas tīkls ECoNETT sadarbībai starp tūrisma organizācijām vides aizsardzības jautājumos, EUTO — Eiropas tūrisma informācijas biroju darbinieku savienība, Green Globe — globāla tūrisma un ceļojumu industrijas vides pārvaldības organizācija u.c.),

— pašvaldības realizē daudzus vietēja, reģionāla un pārrobežu mēroga tūrisma attīstības projektus, piesaistot līdzekļus (1998.–2002.g. vairāk kā Ls 1,77 milj. apjomā22) no dažādiem avotiem, tomēr šiem projektiem lielāka nozīme ir lauku vides saglabāšanas, apmācību un pieredzes gūšanas jomā, nevis vietējās ekonomikas un infrastruktūras uzlabošanā,

— nepietiekamais finansējums ierobežo Latvijas iespējas gan jaunu starptautiskās sadarbības formu uzsākšanā, gan esošo īstenošanā.

 

Apakšprogrammas mērķi un uzdevumi

1. Tūrisma tiesiskais pamats

— turpināt veicināt izpratni par tūrisma nozīmību un panākt, ka tūrismu ne tikai atzīst par vienu no Latvijas stratēģiskās attīstības prioritātēm, bet arī ikgadējā likumā par valsts budžetu nosaka tam adekvātu finansējumu,

— panākt, ka sadarbība ar citām ministrijām un valsts, pašvaldību institūcijām notiek lēmumus pieņemošu amatpersonu līmenī,

— veikt nepieciešamos grozījumus likumos un MK noteikumos, t.sk.:

— grozījumus Tūrisma likumā, lai noteiktu LTAA statusu atbilstoši Publisko aģentūru likumam, novērstu atbilstības obligāto prasību noteikšanu nereglamentētajā sfērā, kā arī nodrošinātu EK Padomes direktīvas 90/314/EEC par kompleksajiem ceļojumiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem un kompleksajiem tūrisma braucieniem pilnīgu ieviešanu Latvijā;

— pēc likuma “Grozījumi Tūrisma likumā” pieņemšanas izdot MK noteikumus “Tūrisma attīstības valsts aģentūras nolikums”, kurā norādīt aģentūras izveidošanas mērķi, aģentūras funkcijas, aģentūras kompetenci, aģentūras finansēšanas kārtību, aģentūras tiesības iekasēt maksu par tās sniegtajiem pakalpojumiem, ministrijas un aģentūras attiecības u.c. jautājumus,

— pēc likuma “Grozījumi Tūrisma likumā” pieņemšanas izdot MK noteikumus “Grozījumi MK 2000.gada 2.maija noteikumos nr.163 “Noteikumi par kompleksiem tūrisma pakalpojumiem”” ar mērķi pilnībā ieviest EK Padomes direktīvas 90/314/EEC prasības, paredzot, ka tās attieksies uz visiem komplekso tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, visiem klientiem un uz komplekso tūrisma pakalpojumu sniegšanu gan Latvijā, gan ārvalstīs,

— grozījumus likumā “Par pašvaldībām”, lai par pašvaldību patstāvīgo funkciju noteiktu tūrisma informācijas centru izveidošanu un finansēšanu, kā arī citu tūrisma attīstības pasākumu veikšanu attiecīgajā teritorijā,

— izveidot tūrisma attīstību veicinošu un konkurētspēju paaugstinošu nodokļu sistēmu, t.sk., sākot ar 2003.gadu, samazināt PVN likmi tūristu mītņu pakalpojumiem, kā arī samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli, kas ļautu samazināt minēto pakalpojumu cenas, kā arī lielāku ienākumu daļu ieguldīt tūrisma uzņēmumu attīstībā,

— tiesiski nostiprināt pašvaldību un plānošanas reģionu institūciju lomu un atbildību tūrisma attīstībā, izdarot grozījumus likumā “Par pašvaldībām”, kā arī pieņemot Teritorijas plānošanas likumu un Reģionālās attīstības likumu,

— pilnveidot ieceļošanas formalitāšu sistēmu, veicinot robežšķērsošanas procedūru vienkāršošanas piemērošanu speciālos gadījumos (piem., masu pasākumu apmeklēšanai, kruīzu kuģu pasažieriem) un pilnveidojot vienotu Baltijas valstu vīzu telpu,

— turpināt starpvalstu līgumu noslēgšanu par bezvīzu režīmu.

 

2. Tūrisma institucionālais pamats un partnerība

— pilnveidot tūrisma nozares pārvaldi un tās organizatorisko struktūru, uzturēt to stabilu ilgākā laika posmā un palielināt tās administratīvo kapacitāti,

— pašvaldību un plānošanas reģionu institūciju darbā iesaistīt tūrisma speciālistus un panākt, ka katrā pašvaldībā ir par tūrisma attīstību atbildīga amatpersona (pilna vai nepilna darba laika),

— veicināt tūrisma asociāciju un citu ar tūrismu saistītu vai partnerības nevalstisko organizāciju veidošanos,

— stiprināt esošās asociācijas un partnerību ar tām, palielināt to lomu tūrisma attīstības stratēģijas noteikšanā,

— aktivizēt Latvijas Tūrisma konsultatīvās padomes darbu un veicināt tās sadarbību ar Ekonomikas ministrijas Ekspertu padomi un tās nozaru ekspertu padomēm, Latvijas Pašvaldību savienību,

— aktivizēt LTAA un Latvijas Institūta sadarbību.

 

7 Skat. 1. pielikumu.

8 Nacionālās programmas izstrādes pamatojums balstīts uz ZA Ekonomikas institūta pētījumu Latvijas tūrisma attīstības nacionālās programmas ekonomiskais pamatojums, R., 2000.

9 Skat. 2.pielikumu.

10 World Tourism Organization, Tourism Highlights 2001. Madrid, 2000.

11 www.wttc.org. World Travel and Tourism Council, TSA Research Summary and Highlights. Central and Eastern Europe

12 Skat. 2. pielikumu.

13 Skat. 3. pielikumu.

14 Skat. 4.pielikumu.

15 Latvijas maksājumu bilance, 2000., Centrālās statistikas pārvaldes un Latvijas Bankas dati.

16 Šeit un turpmāk: TSA Research Summary and Highlights, World Travel and Tourism Council, 2000, www.wttc.org

17 Skat. 5. pielikumu.

18 Skat. 6. pielikumu.

19 Skat. 7.pielikumu

20 Skat. 7.pielikumu

21 Skatīt 8.pielikumu

22 Apkopojums no Lauku tūrisma attīstības mērķprogrammas. VARAM, R., 2000.

 

Turpmāk — vēl