Valsts prezidente:

— vakar preses konferencē pēc vizītes Ženēvā

“Ženēvā man iznāca strādāt vairākās “frontēs”” — tā vakar, 13. decembrī, pēc atgriešanās no darba vizītes Ženēvā, žurnālistiem lidostā “Rīga” teica Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Viņa pastāstīja, ka galvenais notikums vizītes laikā bijusi 1951. gadā parakstītās ANO Bēgļu konvencijas pusgadsimta jubilejai veltītā ministru konference, kuras atklāšanā Latvijas Valsts prezidente teica uzrunu.

“Mana uzruna klātesošajos radīja diezgan lielu saviļņojumu, jo es runāju ne tikai kā amatpersona, bet arī kā cilvēks, kas pats piedzīvojis bēgļu gaitas savas zemes kopīgā likteņa ietvaros,” teica V.Vīķe–Freiberga. Valsts prezidente pakavējās arī pie tikšanās ar Starptautiskās olimpiskās komitejas (SOK) prezidentu Žaku Rogu: “Mēs runājām par Latvijas kā mazas valsts lomu Starptautiskajā olimpiskajā komitejā, un viņš mums izteica lielu atzinību, jo SOK sadarbība ar Latvijas Olimpisko komiteju esot lieliska. Latvija varot būt lepna, īpaši par saviem sporta sasniegumiem pagājušajā vasarā, kad mūsu sportisti no Austrālijas pārveda zelta, sudraba un bronzas medaļas — pilnu olimpisko medaļu komplektu. Jāņem vērā, ka no visām daudzajām olimpiādes dalībniecēm, liekas, tikai sešdesmit četru valstu sportisti vispār ieguva kādu medaļu, bet Latvijai bija pilns olimpisko medaļu komplekts. Tas ir ārkārtīgi liels sasniegums, un mēs par to varam būt ļoti lepni un gandarīti.” Latvijai arī tiekot piedāvāta plašāka sadarbība ar SOK. “SOK veido dažādas programmas sadarbībai ar nacionālajām olimpiskajām komitejām. Mums noteikti jāizmanto šīs iespējas un jāturpina sadarboties ar SOK, lai eventuāli saņemtu arī SOK finansiālu atbalstu.”

Nozīmīga bijusi arī tikšanās ar Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) vadību Ženēvā. “Mēs pārrunājām vispārējus jautājumus, kas pašlaik ir aktuāli šai organizācijai, kā arī Latvijas vietu šajā organizācijā,” pastāstīja V.Vīķe-Freiberga. “Pārrunājām arī PTO iespējamo paplašināšanos, uzņemot mūsu kaimiņvalsti Krieviju un Ukrainu, un to, kā tas varētu atspoguļoties Latvijas interesēs. Mēs uzsvērām, ka mums šķiet vēlams, lai PTO pievienotos jaunas dalībvalstis, bet mūs arī interesē, lai kaimiņvalstis Latvijai neuzliktu diskriminējošus tarifus, kas neatbilst PTO standartiem. Mūs interesē, lai valdītu vienlīdzīgas un taisnīgas konkurences noteikumi, jo PTO ietvaros šādi diskriminējoši tarifi nepastāv,” uzsvēra Latvijas Valsts prezidente.

Bijusi arī divpusēja tikšanās ar Šveices Konfederācijas prezidentu Moricu Loienbergeru, kurā pārrunātas mūsu valstu divpusējās attiecības.

“Pagājušajā gadā mūsu attiecības ir aktivizējušās, un nākamgad šis process turpināsies, jau gada sākumā parakstot nolīgumu par dubultās nodokļu aplikšanas novēršanu. Latvijas ārlietu ministrs dosies uz Šveici, bet es pašreizējo prezidentu, kurš gan janvārī saskaņā ar Šveicē pastāvošo rotācijas principu kļūs par transporta ministru, ielūdzu apmeklēt Latviju, ielūdzu arī viņa pēcteci apciemot Latviju un aicināju viņus savās vizītēs ņemt līdzi Šveices darījuma aprindu pārstāvjus, lai veicinātu saimnieciskās attiecības starp Latviju un Šveici. Jo attiecības ar Šveici mums ir jāveicina un jāaktivizē,” teica prezidente.

“Latvijas Vēstneša” jautājums: — Kādas bija jūsu izjūtas, apmeklējot Ženēvas Nāciju pili un atceroties, ka šeit kādreiz atradās Tautu Savienība, kurā pirms okupācijas bija pārstāvēta arī Latvija — spilgts atgādinājums tam ir Latvijas zāle šajā pilī?

V. Vīķe-Freiberga: — Man bija apbrīnojami redzēt, ka tālaika Latvija, tikai nesen kā ieguvusi neatkarību, vēl pavisam jauna zvaigzne pasaules valstu zvaigznājā, bija nākusi ar tik ievērojamu dāvinājumu, uzdāvinot Nāciju pilij Latvijas zāles iekārtojumu. Latvijas zāle, kas šajā pilī ir vēl šobaltdien un kas 1993. gadā tika atjaunota, ir ļoti iespaidīga, varētu teikt, grezna. Tā veidota patiešām augstā līmenī un pilnībā var sacensties ar Ungārijas, Itālijas vai vēl kādas citas valsts dāvinātajām telpām. Šī zāle liecina par Latvijas tālaika spēju ļoti ātri iekļauties starptautiskajā apritē un sevi reprezentēt tik iespaidīgā veidā, ka Latvijas zāle daudzus gadu desmitus Ženēvas Nāciju pilī stāv kā paliekoša liecība par Latvijas klātbūtni. Tajā pašā laikā šī zāle ir arī atgādinājums, ka Tautu Savienība diemžēl nespēja novērst Otro pasaules karu ar visām tā sekām, īpaši baisām Austrumeiropas valstīm. Atliek cerēt, ka pašreizējās starptautiskās organizācijas — gan ANO, gan it īpaši Eiropas Savienība un NATO — būs tās starptautiskās institūcijas, kas mums nodrošinās mierīgu nākotni.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

Par Valsts prezidentes vizīti Ženēvā

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga trešdien, 12. decembrī, Ženēvā tikās ar Šveices Konfederācijas prezidentu Moricu Loienbergeru.

Abas puses pārrunāja Latvijas un Šveices divpusējo attiecību jautājumus politiskajā, ekonomiskajā un kultūras aspektā.

Runājot par ekonomisko sakaru veicināšanas iespējām, prezidente pauda gandarījumu par to, ka nākamā gada janvārī Latvijas ārlietu ministrs Šveices galvaspilsētā Bernē plāno parakstīt līgumu par nodokļu dubulto neaplikšanu, kas pilnveidos līguma tiesisko bāzi abu valstu ekonomiskajā sadarbībā un veicinās abu valstu uzņēmēju sakarus. Tāpat abas puses apsprieda ieceri nākamgad uzaicināt Šveices uzņēmējus viesoties Latvijā un iepazīties ar investīciju iespējām valstī.

V.Vīķe-Freiberga un M.Loienbergers pārrunāja Latvijas un Šveices sadarbību zinātnē. Abas puses bija gandarītas, ka šī gada novembra beigās Šveicē Šveices Baltijas dienu ietvaros ir viesojušies 12 lektori no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas universitātēm un ka ir noslēgts sadarbības līgums starp Latvijas Zinātņu akadēmiju un Šveices Dabaszinātņu akadēmiju.

“Šis līgums ļaus Latvijas zinātniekiem ienākt Eiropas zinātniskajā telpā, un Eiropa varēs labāk iepazīties ar Latvijas zinātnisko potenciālu, kas jau tagad ir sevi apliecinājis Eiropas Savienības (ES) zinātniskajās programmās,” sacīja V.Vīķe-Freiberga.

V.Vīķe-Freiberga un M. Loienbergers runāja par starptautiskajām aktualitātēm saistībā ar bēgļu situāciju pasaulē un uzsvēra, ka pasaule ir nopietnu izaicinājumu priekšā, kā atrisināt vairākas sarežģītas ar bēgļiem saistītas problēmas.

Šveices prezidents interesējās par Latvijas panākumiem ES iestāšanās sarunās un par nopietnākajiem jautājumiem, ar kuriem valsts saskaras. Prezidente uzsvēra, ka nopietni jādomā par lauksaimniecības politiku ES perspektīvā, un pastāstīja, ka valsts sekmīgi virzās uz priekšu un 2004.gadā tā ir gatava piedalīties ES parlamenta vēlēšanās.

Šveices prezidents arī interesējās par sabiedrības integrācijas gaitu Latvijā un latviešu valodas attīstības tendencēm. Prezidente stāstīja, ar kādiem izaicinājumiem Latvija saskaras, attīstot latviešu valodu, un uzsvēra, ka savā darbībā par būtisku uzskata valsts valodas aizsardzību un rūpes par latviešu valodas attīstību.

Valsts prezidente ielūdza Šveices prezidentu apmeklēt Latviju.

Valsts prezidenta preses dienests