ATSAUCĒ IETVERT:
Lai laika pēdas saglabājas nezūdošās liecībās. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.12.2001., Nr. 182 https://www.vestnesis.lv/ta/id/56539
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Lai laika pēdas saglabājas nezūdošās liecībās
 Latvijas Valsts arhīva jubilejas pasākumā: kultūras ministre Karina Pētersone un arhīva direktore Daina Kļaviņa |
Vakar, 13.decembrī, Latvijas Valsts arhīvs atzīmēja 40 gadu jubileju
Foto: A.F.I.
Latvijas Valsts arhīvs līdz 1990. gadam saucās diezgan dīvaini — Latvijas Valsts Oktobra revolūcijas un sociālisma celtniecības arhīvs. Šī arhīva dokumentu krātuvēs ir gandrīz visas rakstiskās liecības par Latvijas tautas vēsturi pēdējos 80 gados, izņemot neatkarīgās valsts laiku pagājušā gadsimta 20.–30.gados, un arī samērā neliels skaits dokumentāru liecību, kaut arī ļoti nozīmīgu, par notikumiem 1917.–1919.gadā. Bet pats galvenais Valsts arhīva darbā ir gādāt, lai nekas neaizietu zudībā no mūsdienu ekonomiskās un politiskās dzīves.
Arhīva direktore Daina Kļaviņa vakar, 13.decembrī, uzrunājot darbiniekus un viesus jubilejas sarīkojumā Rīgas Latviešu biedrības namā, atgādināja, ka pašlaik Latvijas Valsts arhīvā strādā darbīgi un radoši cilvēki. Par to liecina daudzie pēdējā laikā ar arhīva līdzdalību vai veicinājumu izdotie dokumentu krājumi.
Valsts arhīvu ģenerāldirektors Valdis Štāls īpaši pateicās arhīva darba veterāniem, kuru darbs ne vienmēr ir sabiedrībā pietiekami atzīts, taču aizvien ir valstiski nepieciešams.
Ar lielu
gandarījumu arhīvistus jubilejā sveica kultūras ministre Karina
Pētersone, atgādinot, ka mūsdienās arhīvistikā ir ienākušas gluži
jaunas tehnoloģijas, kas prasa gan papildu izglītību, gan papildu
līdzekļus. Bet īpaša uzmanība, viņasprāt, tomēr pievēršama mūsu
valsts izcilāko personību dokumentāro liecību saglabāšanai.
Sakarā ar Latvijas Valsts arhīva 40 gadu jubileju Ministru kabinets ir piešķīris Atzinības rakstu Ivetai Šķiņķei, LVA daļas vadītāja vietniecei, un Mārim Brancim, LVA daļas vadītājam. Bet Kultūras ministrijas Atzinības raksts ir piešķirts Aināram Bambalam, LVA sektoa vadītājam, Aijai Kalnciemai, LVA daļas vadītājai, Zigmundam Kārkliņam, vadošajam arhīvistam, Elmāram Pelkauam, LVA direktores padomniekam, Jānim Riekstiņam, vecākajam referentam, un Līgai Strazdiņai, vecākajai referentei.
Arhīva direktores Dainas Kļaviņas teiktais ļauj secināt, ka arhīva iecerēs un tā sauktajā portfelī ir vēl daudz dokumentāru liecību krājumu par Latvijas jaunāko laiku vēsturi. Lai labi sokas — tā vakar novēlēja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš.
Mintauts Ducmanis, “LV” nozares redaktors