Par Latvijas Bankas prezidenta amata atstāšanu

Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumem

Godātais Straumes kungs!

Latvijas valstī, kuras neatkarība ar visas tautas atbalstu tika atjaunota 1991. gadā, nepieciešamas būtiskas pārmaiņas. Nenoliedzu, ka šajos desmit neatkarības gados esam sasnieguši daudz, un ir lietas, ar kurām varam pamatoti lepoties. Tomēr, citādi un pareizāk rīkojoties, mēs būtu varējuši sasniegt vēl daudz, daudz vairāk. Šodienas sasniegumi nedrīkst traucēt skaidri saskatīt trūkumus. Un šie trūkumi ir pat pārāk acīmredzami. Valstī nav kārtības. Tauta grimst nabadzībā. Izglītība ir zemas kvalitātes. Pienācīga veselības aprūpe nav pieejama. Iekšlietu un tieslietu sistēmas nespēja ir līdz sāpēm acīmredzama. Krimināllietas tiek ierosinātas un slēgtas uz pasūtījuma. Noziedznieki iefiltrējušies pat policijas rindās. Eiropas Padome šajās dienās bijusi spiesta paziņot, ka Latvijas policijā tiek spīdzināti aizturētie un ka Latvija pietiekami enerģiski neapkaro korupciju. Un tas vēl ir maigi teikts. Birokrātu un korumpētu amatpersonu patvaļa kļuvusi neiedomājama. Politiskā korupcija praktiski netiek apkarota...

Šādos apstākļos sengaidītā Tautas labklājība nav sasniedzama. Valstī nekavējoties jāveic būtiski uzlabojumi. Jānodrošina visiem pieejama un kvalitatīva veselības aprūpe. Jānodrošina visiem pieejama un kvalitatīva izglītība. Jāveicina nacionālā uzņēmējdarbība, it īpaši lauku rajonos. Jārūpējas, lai pensionāri nebūtu atstāti bez pietiekamiem iztikas līdzekļiem.

Lai to sasniegtu, valstī nepieciešamas nopietnas, radikālas un tūlītējas pārmaiņas. Valstī beidzot nepieciešama kārtība. Priekšplānā jāizvirza jauni, godīgi un enerģiski profesionāļi, kas katrs savā nozarē rīkosies atbilstoši Tautas interesēm. Tādi, kas spēj rīkoties enerģiski, izlēmīgi un mērķtiecīgi. Tādi, kas spēj sekot vismodernākajiem zinātnes un tehnoloģijas sasniegumiem, lai ieviestu jaunu dzīvību valsts politikā un tautsaimniecībā.

Lai to paveiktu, jāceļ un jāvieno Tauta valsts labklājības atjaunošanai. Kādam šis valstsvīra darbs beidzot ir jādara. Jāpulcina Latvijas neapgūtās intelektuālās rezerves, jāaicina valsts darbā jauni talanti. Jāvieno visi godīgie un patriotiski domājošie profesionāļi kopīgam mērķim — Latvijas valsts uzplaukuma nodrošināšanai. To ir iespējams izdarīt, un es uzņemos to veikt.

Šajos apstākļos tagad un turpmāk man jāvelta visi savi spēki, viss savs laiks un enerģija tikai un vienīgi nospraustajam uzdevumam, par kuru svarīgāka šobrīd nav. Tādēļ lūdzu godāto Saeimu atbrīvot mani no Latvijas Bankas prezidenta pienākumiem.

Mans darbs Latvijas Bankas izveidošanā ir pabeigts. Desmit gadu laikā ir radīta stabili un demokrātiski strādājoša valsts centrālā banka, ieviesta un nostabilizēta nacionālā valūta, nostiprināta banku un norēķinu sistēma. Nesen uzbūvēta un nodota ekspluatācijā jaunā centrālās bankas naudas glabātuve. Kopīgiem spēkiem radīta sekmīgi strādājoša Finansu un kapitāla tirgus komisija. Tādēļ ar mierīgu sirdi varu turpmāko darbu nodot nākamajam Saeimas izraudzītam bankas prezidentam. Novēlu viņam būt profesionālam, prasīgam un neatkarīgam.

Patiesā cieņā, — Einars Repše

Rīgā 2001. gada 30. novembrī

Savā vakardienas, 13. decembra, sēdē Saeima apmierināja bij. Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes lūgumu un atbrīvoja viņu pēc paša vēlēšanās no ieņemtā amata.