"Ar kopīgu skatu mūsu valstīm jāraugās nākotnē"

No 1. līdz 3. maijam Valsts prezidente uzturējās valsts vizītē Igaunijas Republikā — "LV" speciālkorespondenta Jāņa Ūdra iespaidi un intervijas un Jura Krūmiņa fotoattēli

Igaunijas Republikas prezidents Lennarts Meri, Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Imants Freiberga kungs un Hella Meri kundze dinejā Tallinas Melngalvju namā

Abu valstu prezidenti ekskursijā pa Tallinas vecpilsētu

Valsts prezidente ar dzīvesbiedru mūsu valsts vēstniecībā sarunā ar Igaunijas Latviešu biedrības priekšsēdētāju Juri Žīguru

Tallinas domes priekšsēdētājs Jiri Moiss pasniedz Valsts prezidentei piemiņu no Tallinas Rātsnama apmeklējuma

Valsts prezidente Mākslas muzejā iepazīstas ar igauņu mākslinieku darbiem, starp kuru autoriem ir daudz tādu, kas kādreiz mācījušies Rīgā

Igaunijas Republikas prezidents Lennarts Meri augstajiem viesiem izrāda Tallinas vecpilsētu no Tompea kalna

Tartu pilsētā Valsts prezidenti ar dzīvesbiedru sagaida daudz laipnu seju, bet Tartu mērs Rātsnamā sniedz piemiņas velti

Vaira Vīķe–Freiberga parakstās Tartu Rātsnama goda viesu grāmatā; ieraksts grāmatā ar Valsts prezidentes un Imanta Freiberga kunga parakstiem

Baltijas Aizsardzības koledžas komandants Mihaels Klemmensens dāvina karodziņu, kas simbolizē visu trīs Baltijas valstu karogu krāsas

Valsts prezidente sasveicinās ar Baltijas Aizsardzības koledžas pasniedzēju no Latvijas Juri Eihmani

Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis Peltsamā Draudzības parkā atbild uz "Latvijas Vēstneša" jautājumiem

Abu valstu prezidenti Peltsamā Draudzības parkā iestādīja katrs savu ozoliņu; pēc labi paveikta darba var nogaršot arī igauņu medusmaizi

Savdabīgs atskata un vērtējumu brīdis intensīvajā Latvijas Valsts prezidentes valsts vizītes programmā Igaunijā bija apstāšanās klusajā Peltsamā trešdienas rītā pusceļā no Tallinas uz Tartu, kur abu kaimiņvalstu vadītāji Draudzības parkā iestādīja pa ozoliņam. Šeit arī tapa vairākas "Latvijas Vēstneša" intervijas.

Igaunijas Republikas prezidents Lennarts Meri

— Prezidenta kungs, pastāstiet, lūdzu, par Peltsamā Draudzības parka veidošanas tradīciju!

—Esmu ļoti priecīgs, ka mēs ar Latvijas Valsts prezidenti ceļā uz Tartu apstājāmies šeit, senajā Peltsamā. Šis vārds saistīts ar senu mūsu zemes vēsturi. Kādu laiku šī vieta bijusi pazīstama kā Livonijas galvaspilsēta. Tātad kādreiz šeit bija zeme, kas pletās līdz pat Daugavas krastiem. Tajā pašā laikā mēs apmeklējam pilsētu, kur 1756. gadā tika izdota pirmā igauņu avīze. Šī mūsu tautai ir ļoti nozīmīga vieta. Tāpēc te izveidots Draudzības parks. Tā aizsākumi meklējami padomju laikos, taču pēc Igaunijas valstiskās neatkarības atjaunošanas parks ieguvis kvalitatīvi jaunu saturu. Piemēram, esam lūguši mūsu valstī akreditētos ārvalstu vēstniekus parkā iestādīt pa kokam. Bet pašā parka centrā ir Islandes prezidenta Oulafura Grīmsona dēstīts ozols. Tas ir mūsu pateicības un cieņas apliecinājums mazajai Islandei par drosmi, pašai pirmajai 1991. gada augustā atzīstot Igaunijas un abu pārējo Baltijas valstu atjaunoto neatkarību un nodibinot ar mūsu valstīm diplomātiskās attiecības.

— Kāda, jūsuprāt, ir Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas valsts vizītes nozīme triju Baltijas valstu vienotības nostiprināšanā?

— Domāju, tas ir vēl viens apliecinājums Baltijas valstu gatavībai kopā pārvarēt visus pārbaudījumus ceļā uz mūsu ārpolitikas kopīgajiem mērķiem — iestāties Eiropas Savienībā un NATO. Šī vizīte apliecina, ka mūsu valstīs dzīvo pašapzinīgas nācijas ar stipru politisko gribu. Ar apņēmību celt un stiprināt savu valstiskumu uz demokrātiskiem pamatiem. Varu jums teikt pavisam tieši: igauņiem ir ļoti patīkami apzināties, ka mums dienvidos ir tādi labi kaimiņi, ar ko mūs vieno kopēji ideāli un mērķi.

Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis

— Ministra kungs, kā jūs vērtējat savu individuālo programmu Latvijas Valsts prezidentes valsts vizītes laikā?

— Man bija iespēja kopā ar Igaunijas aizsardzības ministru Jiri Luiku vienu dienu pavadīt pēc atsevišķas programmas, varējām apspriest svarīgus jautājumus, ko mums līdz šim nebija izdevies pārrunāt, — par Igaunijas militārpersonu attīstības perspektīvām, par obligāto karadienestu. Arī par iespējamo mūsu kopīgo programmu, iegādājoties radarus. Tas ir ļoti svarīgi. Jo dažkārt speciālistu līmenī gan tiek pārrunātas dažādas detaļas, taču skart politiskos aspektus ne vienmēr ir iespējams. Vakar mums šāda iespēja bija.

Man bija iespēja apmeklēt arī divas Igaunijas bruņoto spēku bāzes. Aviācijas bāzē "Aimari" bija iespēja redzēt igauņu gaisa spēku vadības centru, kas ir izveidots uz padomju aviācijas bāzes drupām un tagad ir patiesi mūsdienīgs, moderns vadības centrs. Tajā ir arī BALTNET vadības centrs. Radīts labs pamats Igaunijas gaisa spēku izaugsmei. Es domāju, tā ir ļoti vērtīga pieredze. Mums kaut kas līdzīgs veidojas lidostā "Rīga". Bet ne tādā apjomā, jo Igaunija šim projektam atvēlējusi lielākas investīcijas. Biju arī Paldisku bāzē, satiku tur divpadsmit Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīrus, kuri patlaban apgūst mācību programmu. Tā ir Baltijas bataljona atbalsta bāze un arī Igaunijas Nacionālo bruņoto spēku kājnieku mācību centrs.

— Kāds jums kopumā ir iespaids par Latvijas Valsts prezidentes pirmo valsts vizīti?

— Domāju, ka vizīte ir ļoti sekmīga.

Latvijas Republikas Valsts prezidentes dzīvesbiedrs Imants Freibergs

— Igaunijas valsts protokola diplomātiem, gatavojot Latvijas Valsts prezidentes valsts vizītes programmu, nācās sastapties ar netradicionālu situāciju — valsts pirmās amatpersonas dzīvesbiedrs ir augstas klases informātikas speciālists. Cik veiksmīgi jūsu profesionālo interešu loks ir ņemts vērā, gatavojot jūsu individuālo programmu Igaunijā?

— Mēs apmeklējām vairākus ar informātiku saistītus uzņēmumus. Viens no tiem bija interneta kafejnīca Tallinas universālveikala piektajā stāvā, ko viņi ir attīstījuši ar Sorosa fonda atbalstu. Igaunijā ir vairāki šādi uzņēmumi, un tāds ir arī Latvijā. Šādu tīklu ar Sorosa fonda palīdzību iespējams izveidot arī Latvijā. Šādas vietas, kur iespējams izmantot internetu un elektronisko pastu, varētu atrasties, piemēram, pagastu valdēs vai bibliotēkās. Līdz ar to katrs, kas vēlas, varētu ar interneta starpniecību nokārtot nepieciešamās formalitātes ar sava pagasta vadību vai citām iestādēm un institūcijām.

Vēl mēs pabijām firmā "Mikrolink", kas ir lielākais informācijas tehnoloģijas pakalpojumu uzņēmums Baltijas valstīs. Tas ir apvienojies arī ar vairākām firmām Latvijā. Taču globālā mērogā arī tas, iespējams, vēl nav pietiekami liels apjoms. Uzņēmuma vadība iepazīstināja mani ar saviem biznesa plāniem, kas saistīti galvenokārt ar sakaru izmantošanas iespējām. Šajā jomā igauņi mums ir priekšā, jo "Lattelekom" tarifi ir daudz augstāki nekā viņiem Igaunijā. Daudzi pieslēgumi viņiem esot par brīvu, jāsamaksā tikai par vietējo sarunu. Domāju, Latvijā arī vajadzētu panākt, lai interneta pakalpojumi būtu daudz plašāk izmantojami. Vai nu lai tie būtu par brīvu — tā tagad ir pasaulē plaši izplatīta tendence, vai arī lai cena būtu daudz zemāka. Apmeklēju arī "Alcatel", tas ir viens no lielākajiem telefona iekārtu ražotājiem pasaulē. Uzņēmums savus ražojumus piegādā gan "Ericsson", gan "Nokia", gan "Motorola". Viņiem ir visas vajadzīgās iekārtas, un viņi ļoti sekmīgi izpilda visus pasūtījumus.

— Freiberga kungs, jūs esat starptautiski atzīts augstas klases speciālists informātikas jomā, un, manuprāt, šiem uzņēmumiem būtu bijis vērtīgi dzirdēt arī jūsu vērtējumu un, iespējams, arī kādus ieteikumus.

— Šoreiz tās vairāk bija informatīvas iepazīšanās.

— Pērnvasar, kad Vaira Vīķe–Freiberga tikko bija ievēlēta par Valsts prezidenti, viens no pirmajiem žurnālistu jautājumiem viņai bija, kā valsts vizīšu laikā tiks veidota prezidentes dzīvesbiedra programma.

— Es domāju, igauņiem tas izdevās ļoti labi. Es pabiju tur, kur man bija tiešām interesanti. Mēs noklausījāmies arī ērģeļmūzikas koncertu baznīcā, tā ka manā programmā bija arī kultūras elements. Bijām arī angļu vidusskolā, kur dziedāja ļoti labs meiteņu koris. Tātad manā individuālajā programmā bija gan profesionālie, gan kultūras elementi, un abi bija interesanti.

— Kāds jums kopumā ir iespaids par Latvijas Valsts prezidentes pirmo valsts vizīti?

— Domāju, vizīte ir ļoti izdevusies. Ļoti patīkamu iespaidu atstāja igauņu draudzība. Kad braucām garām, cilvēki ielās mums māja ar roku. Ne velti Igaunijas prezidents Lennarts Meri vairākkārt uzsvēra, ka igauņi un latvieši ir draudzīgas kaimiņu tautas, ka mums savstarpēji vienam otru jāatbalsta un jāsekmē kopējo mērķu īstenošana.

— Žurnālista skatījumā īpašu gaisotni vizītei piešķir prezidenta L.Meri sirsnīgā attieksme pret Latvijas Valsts prezidenti un viņas dzīvesbiedru, kā arī pret visu mūsu valsts oficiālo delegāciju. Meri kungs visu laiku ir ar jums kopā, un, lai iepazīstinātu ar Tallinas vecpilsētu, viņš pats uzņēmās gida lomu.

— Jā, šī sirsnīgā un dziļi cilvēciskā attieksme ir ļoti jūtama. Turklāt prezidents Meri ir intelektuāls cilvēks, mums bija ļoti viegli atrast kopīgus sarunu tematus.