Finansu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmums Nr. 21/4

Rīgā 2001. gada 30. novembrī

Par “Krājaizdevu sabiedrību gada pārskatu sagatavošanas noteikumu” apstiprināšanu

Pamatojoties uz Finansu un kapitāla tirgus komisijas likuma 6., 7., 8. un 17. pantu, Krājaizdevu sabiedrību likuma 23. pantu, Finansu un kapitāla tirgus komisijas padome nolemj:

1. Apstiprināt “Krājaizdevu sabiedrību gada pārskatu sagatavošanas noteikumus” (pielikumā).

2. Noteikt, ka noteikumi stājas spēkā ar 2002. gada 1. janvāri.

Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs U. Cērps

Krājaizdevu sabiedrību gada pārskatu sagatavošanas noteikumi

“Krājaizdevu sabiedrību gada pārskatu sagatavošanas noteikumi” (tālāk tekstā – noteikumi) izstrādāti, pamatojoties uz Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumu un Krājaizdevu sabiedrību likumu. Krājaizdevu sabiedrībām, kas darbojas saskaņā ar Krājaizdevu sabiedrību likumu, šie noteikumi jāievēro, sagatavojot gada pārskatus un kārtojot grāmatvedību.

1. Vispārīgie jautājumi

1.1. Gada pārskatā jāietver bilance un ārpusbilances posteņi, peļņas un zaudējumu aprēķins un pielikums (tālāk tekstā – finansu pārskati), kam jāveido vienots kopums, kā arī krājaizdevu sabiedrības padomes, ja tāda ir izveidota, un valdes (tālāk tekstā – vadības) ziņojums, informācija par krājaizdevu sabiedrības vadību un paziņojums par krājaizdevu sabiedrības vadības atbildību.

1.2. Bilances, ārpusbilances un peļņas un zaudējumu aprēķina posteņu izkārtojumam jāatbilst šo noteikumu 4. un 6. punkta prasībām. Papildu posteņi jāuzrāda, ja tie neatbilst minētajos punktos uzskaitīto posteņu saturam. Posteņus, kuri 4. punktā apzīmēti ar četriem cipariem, drīkst neuzrādīt kā atsevišķus posteņus, ja tie ir nebūtiski vai to neuzrādīšana padara bilanci un ārpusbilances posteņus pārskatāmākus, bet tādā gadījumā tajos pieprasītā informācija jāuzrāda pielikumā.

1.3. Pielikumā jāiekļauj paskaidrojoša informācija par bilances, ārpusbilances, peļņas un zaudējumu aprēķina posteņu saturu, komentāri par to risku kontroli un pārvaldīšanu, kas saistīti ar krājaizdevu sabiedrības darbību, kā arī jāatklāj cita informācija, kas ir būtiski ietekmējusi vai var būtiski ietekmēt krājaizdevu sabiedrības finansiālā stāvokļa un darbības rezultātu novērtēšanu.

1.4. Katram bilances, ārpusbilances, peļņas un zaudējumu aprēķina postenim jāuzrāda pārskata gada un attiecīgie iepriekšējā darbības gada pārskata rādītāji. Pirmajā pārskata gadā jāatspoguļo tikai pārskata gada rādītāji. Bilances, ārpusbilances, peļņas un zaudējumu aprēķina posteņi, kuros nav rādītāju, jāuzrāda tikai tad, ja iepriekšējā gada pārskatā ir bijis uzrādīts attiecīgā posteņa rādītājs.

1.5. Gada pārskatā lietojamā naudas izteiksmes vienība ir Latvijas Republikas naudas vienība. Gada pārskatā jānorāda finansu pārskatos uzrādīto skaitļu precizitātes pakāpe.

1.6. Krājaizdevu sabiedrībai par katru tās darbības gadu jāsagatavo gada pārskats, kam jāatbilst šo noteikumu prasībām, un tajā ietvertajiem finansu pārskatiem jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par krājaizdevu sabiedrības finansiālo stāvokli un tās darbības rezultātiem.

1.7. Ja atbilstoši šo noteikumu prasībām sagatavots gada pārskats nesniedz pietiekami skaidru un patiesu priekšstatu par krājaizdevu sabiedrības finansiālo stāvokli un tās darbības rezultātiem, izņēmuma gadījumā drīkst atkāpties no atsevišķām šo noteikumu prasībām, skaidrojot pielikumā šādas atkāpšanās iemeslus un tās ietekmi uz krājaizdevu sabiedrības finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem.

1.8. Pārskata gadam jāsakrīt ar kalendāro gadu. Pirmais pārskata periods var būt īsāks par kalendāro gadu, bet nevar būt garāks par 18 mēnešiem. Gada pārskats jāsagatavo valsts valodā.

1.9. Krājaizdevu sabiedrības revīzijas komisijai vai Krājaizdevu sabiedrību likuma 23. panta 2. punktā noteiktajā gadījumā zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai (tālāk tekstā — revidents) jāsagatavo atzinums par to, vai krājaizdevu sabiedrības gada pārskatā ietvertie finansu pārskati visos būtiskos aspektos sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par tās finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem. Krājaizdevu sabiedrības finansu pārskatu pārbaude jāveic un attiecīgs revidenta atzinums jāsagatavo saskaņā ar Starptautiskās grāmatvežu federācijas izdoto Starptautisko revīzijas standartu prasībām.

1.10. Ja revidenta atzinums par krājaizdevu sabiedrības finansu pārskatiem ir ar piezīmēm, revidents ir atteicies sniegt atzinumu vai arī sniedzis negatīvu atzinumu, krājaizdevu sabiedrība drīkst izmaksāt dividendes tikai ar Finansu un kapitāla tirgus komisijas (tālāk tekstā – Komisija) atļauju. Atļaujas saņemšanai krājaizdevu sabiedrībai jāiesniedz Komisijai iesniegums, norādot paredzamo dividenžu izmaksu apmēru un paskaidrojot revidenta piezīmju, atteikuma sniegt atzinumu vai sniegtā negatīvā atzinuma iemeslus. Lēmumu par atļauju izmaksāt dividendes pieņem Komisijas padome.

2. Gada pārskata sagatavošana, iesniegšana un publicēšana

2.1. Gada pārskats 2 eksemplāros, krājaizdevu sabiedrības biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) protokola izraksts par gada pārskata apstiprināšanu un pilns revidenta atzinums valsts valodā 10 dienu laikā pēc biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces), bet ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc pārskata gada beigām jāiesniedz Komisijai. Vienlaikus krājaizdevu sabiedrībai jāiesniedz Komisijai krājaizdevu sabiedrības vadībai adresētā revidenta ziņojuma kopija.

2.2. Krājaizdevu sabiedrības gada pārskata bilance un revidenta atzinums publicējami Krājaizdevu sabiedrības likuma 23. panta 3. punktā noteiktajā kārtībā.

3. Ziņojumi

3.1. Gada pārskatā jāietver krājaizdevu sabiedrības vadības ziņojums, kurā jāsniedz krājaizdevu sabiedrības finansiālā stāvokļa raksturojums, ziņas par paredzamo krājaizdevu sabiedrības attīstību un svarīgiem attīstības pasākumiem, kā arī ziņas par svarīgiem notikumiem, ja tādi bijuši, pēc pārskata gada beigām. Turklāt vadības ziņojumā jāsniedz informācija par krājaizdevu sabiedrības darbības būtiskiem riskiem un šo risku pārvaldīšanas politiku. Ziņojums jāparaksta krājaizdevu sabiedrības padomes un valdes priekšsēdētājam.

3.2. Gada pārskatā jānorāda krājaizdevu sabiedrības padomes unvaldes priekšsēdētāja un valdes locekļu vārds, uzvārds, ieņemamais amats. Šīs ziņas jāsniedz arī par tām personām, kuras pārskata gadā atstājušas šos amatus.

3.3. Gada pārskatā jāietver arī krājaizdevu sabiedrības vadības rakstisks paziņojums, kas apliecina tās atbildību par gada pārskata patiesumu. Paziņojums jāparaksta krājaizdevu sabiedrības padomes un valdes priekšsēdētājam.

3.4. Paziņojumā par krājaizdevu sabiedrības vadības atbildību jānorāda:

3.4.1. ka vadībai ir pienākums saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām sagatavot finansu pārskatus, kas skaidri un patiesi atspoguļo krājaizdevu sabiedrības finansiālo stāvokli pārskata gada beigās un pārskata gada darbības rezultātus;

3.4.2. ka vadība atbild par atbilstošas grāmatvedības kārtošanu, par krājaizdevu sabiedrības līdzekļu saglabāšanu, kā arī par krāpšanas un citas negodīgas darbības novēršanu;

3.4.3. vai finansu pārskati sagatavoti saskaņā ar konsekventi lietotajām grāmatvedības metodēm un vai jebkura būtiska atkāpe no šīm metodēm ir atklāta un paskaidrota pielikumā;

3.4.4. vai krājaizdevu sabiedrības vadības lēmumi un pieņēmumi par pārskata sagatavošanu ir bijuši piesardzīgi un saprātīgi.

3.5. Ja kāds krājaizdevu sabiedrības padomes vai valdes loceklis uzskata, ka gada pārskats nav apstiprināms, vai arī izvirza iebildumus, kurus viņš grib paziņot pilnsapulcei, tas īpaši jānorāda paziņojumā par krājaizdevu sabiedrības vadības atbildību.

4. Bilances un ārpusbilances posteņu izkārtojums

4.1. Aktīvi

4.1.1. Kase

4.1.2. Prasības pret kredītiestādēm

4.1.2.1. Prasības uz pieprasījumu

4.1.2.2. Pārējās prasības

4.1.3. Kredīti

4.1.4. Parāda vērtspapīri

4.1.4.1. Latvijas Republikas valsts parāda vērtspapīri

4.1.4.2. Latvijas Republikā reģistrēto banku hipotekārās ķīlu zīmes

4.1.5. Nemateriālie aktīvi

4.1.6. Pamatlīdzekļi

4.1.7. Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi

4.1.8. Pārējie aktīvi

4.1.9. Kopā aktīvi

4.2. Pasīvi

4.2.1. Saistības pret kredītiestādēm

4.2.2. Noguldījumi

4.2.2.1. Pieprasījuma noguldījumi

4.2.2.2. Termiņnoguldījumi

4.2.3. Nākamo periodu ienākumi un uzkrātie izdevumi

4.2.4. Uzkrājumi saistībām un maksājumiem

4.2.5. Pārējās saistības

4.2.6. Kapitāls un rezerves

4.2.6.1. Apmaksātais pamatkapitāls

4.2.6.2. Rezerves kapitāls un pārējās rezerves

4.2.6.3. Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa/zaudējumi

4.2.6.4. Pārskata gada peļņa/zaudējumi

4.2.7. Kopā pasīvi

4.3. Ārpusbilances posteņi

4.3.1. Iespējamās saistības

4.3.1.1. Galvojumi un garantijas

4.3.1.2. Pārējās iespējamās saistības

4.3.2. Ārpusbilances saistības pret biedriem un darījumu partneriem

4.3.2.1. Saistības no aktīvu pārdošanas darījumiem ar atpārdošanas iespēju

4.3.2.2. Pārējās ārpusbilances saistības

5. Paskaidrojumi par bilances un ārpusbilances posteņiem

5.1. Aktīvi

5.1.1. Kase

Skaidrā nauda kasē ietver likumīgus maksāšanas līdzekļus, t.sk. ārvalstu valūtu kā banknotēs, tā arī monētās.

5.1.2. Prasības pret kredītiestādēm

Šajā postenī jāietver visas prasības, kas radušās darījumos ar iekšzemes kredītiestādēm, kā arī prasības pret Latvijas Banku. Tās prasības pret kredītiestādēm, kuras rada parāda vērtspapīri un kuras atbilst 5.1.4. punkta prasībām, jāuzrāda bilances aktīvu 4.1.4.2. postenī.

Krājaizdevu sabiedrības prasības, kuras var tikt apmierinātas bez iepriekšēja pieprasījuma vai kuru pieprasījuma termiņš ir 24 stundas vai viena darbadiena, jāuzrāda bilances aktīvu 4.1.2.1. postenī. Pārējās prasības jāuzrāda bilances aktīvu 4.1.2.2. postenī.

5.1.3. Kredīti

Šajā postenī jāuzrāda visas prasības, kas radušās darījumos ar krājaizdevu sabiedrības biedriem, t.sk. finansu līzings.

5.1.4. Parāda vērtspapīri

Šajā postenī jāietver apgrozāmie Latvijas Republikas valsts parāda vērtspapīri un Latvijas Republikā reģistrēto banku izlaistās hipotekārās ķīlu zīmes.

5.1.5. Nemateriālie aktīvi

Šajā postenī jāuzrāda nemateriālie aktīvi, t.i., aktīvi, kam nav materiālās formas, kas tiek turēti pakalpojumu sniegšanai vai citiem mērķiem, ja ir sagaidāms, ka krājaizdevu sabiedrība nākotnē saņems ekonomiskos labumus, kas attiecināmi uz šiem aktīviem, piemēram, par samaksu iegūtās tiesības, t.sk. koncesijas, patenti, licences, tiesības lietot tirdzniecības zīmi, nomas tiesības u.tml. tiesības, programmnodrošinājums, kas nav elektronisko iekārtu vai ierīču neatņemama sastāvdaļa un citi pēc būtības līdzīgi pret atlīdzību iegūtie aktīvi. Šeit jāuzrāda arī avansa maksājumi par nemateriālajiem aktīviem.

5.1.6. Pamatlīdzekļi

Šajā postenī uzrādāmi krājaizdevu sabiedrībai piederošie (t.sk. bez izpirkuma tiesībām iznomātie un finansu līzinga darījumu rezultātā iegūtie) pamatlīdzekļi, t.i., materiālie aktīvi, kurus krājaizdevu sabiedrība izmanto pakalpojumu sniegšanā, administratīvos nolūkos vai iznomā un paredz lietot ilgāk par vienu gadu, piemēram, zemesgabali, ēkas, transportlīdzekļi, iekārtas u.tml. aktīvi.

Šeit uzrādāms arī programmnodrošinājums, kas ir attiecīgo elektronisko iekārtu vai ierīču neatņemama sastāvdaļa, kā arī krājaizdevu sabiedrībai piederošo un bez izpirkuma tiesībām nomāto pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, atjaunošanas u.tml. izmaksas, kuras uzlabojušas attiecīgo pamatlīdzekļu ekonomiskos rādītājus, ja pamatlīdzekļu nomas līgumā nav paredzēta šo izmaksu kompensācija.

Šajā postenī jāuzrāda nepabeigtās būvniecības izmaksas un avansa maksājumi par šajā punktā minētajiem pamatlīdzekļiem.

5.1.7. Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi

Šajā postenī jāuzrāda krājaizdevu sabiedrības izdevumi, kas attiecas uz nākamajiem periodiem.

Šeit jāuzrāda arī iepriekšējos gados un pārskata gadā uzkrātie, bet vēl nesaņemtie ienākumi, piemēram, vēl nesaņemtā, taču aprēķinātā komisijas nauda, procentu ienākumi, nomas maksa u.tml.

5.1.8. Pārējie aktīvi

Šajā postenī jāuzrāda aktīvi, kuru saturs neatbilst citiem bilances posteņiem (t.sk. dārgmetāli, dārgakmeņi, kustamais un nekustamais īpašums, kas pārņemts kā neatmaksāto kredītu un citu prasību nodrošinājums, ja krājaizdevu sabiedrība paredz to pārdot, kā arī materiālie aktīvi, kurus krājaizdevu sabiedrība nelieto un plāno atsavināt).

Šeit uzrādāmas arī bez izpirkuma tiesībām nomāto pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas u.tml. izmaksas, ja pamatlīdzekļu nomas līgumā paredzēta šo izmaksu kompensācija.

5.2. Pasīvi

5.2.1. Saistības pret kredītiestādēm

Šajā postenī jāuzrāda visas saistības, kas radušās darījumos ar iekšzemes kredītiestādēm, kā arī ārvalstu un starptautiskajām kredītiestādēm.

5.2.2. Noguldījumi

Šajā postenī jāuzrāda saistības pret krājaizdevu sabiedrības biedriem, kas rodas, piesaistot biedru noguldījumus un citus atmaksājamos līdzekļus.

Šeit uzrādāmas arī saistības pret Latvijas Republikas pašvaldībām, kā arī ārvalstu un starptautiskajām finansu iestādēm, kuras izriet no krājaizdevu sabiedrības saņemtajām kredītlīnijām.

5.2.3. Nākamo periodu ienākumi un uzkrātie izdevumi

Šajā postenī jāuzrāda ienākumi, kas attiecas uz nākamajiem periodiem, bet saņemti līdz pārskata gada beigām.

Šeit jāuzrāda arī pārskata un iepriekšējos gados uzkrātie, bet vēl nesamaksātie izdevumi.

5.2.4. Uzkrājumi saistībām un maksājumiem

Šajā postenī jāuzrāda uzkrājumi paredzamajām nodokļu saistībām, pensijām u.tml. izmaksām, kas attiecas uz pārskata gadu un iepriekšējiem gadiem.

Šeit jāuzrāda arī speciālie un vispārējie uzkrājumi ārpusbilances saistībām.

5.2.5. Pārējās saistības

Šajā postenī jāuzrāda visas pārējās saistības, kas nav jāuzrāda citos bilances pasīvu posteņos.

5.2.6. Kapitāls un rezerves

Šajā postenī jāuzrāda visi biedriem piederošie līdzekļi, kas ieguldīti krājaizdevu sabiedrības pamatkapitālā un kas uzkrāti (zaudēti) tās darbības rezultātā.

5.2.6.1. Apmaksātais pamatkapitāls

Šajā postenī jāuzrāda apmaksāto paju nominālvērtību kopsumma.

5.2.6.2. Rezerves kapitāls un pārējās rezerves

Šajā postenī jāuzrāda rezerves kapitāls, kas izveidots no pārskata gada un iepriekšējo gadu peļņas, iestāšanās maksas, papildiemaksām uzkrātā rezerves kapitāla apmaksai jauna paju laidiena gadījumā, kā arī pārējās rezerves, kas izveidotas no pārskata gada un iepriekšējo gadu peļņas saskaņā ar krājaizdevu sabiedrības statūtiem.

5.2.6.3. Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa/zaudējumi

Šajā postenī jāuzrāda iepriekšējo darbības gadu nesadalītā peļņa, kas palikusi krājaizdevu sabiedrības rīcībā pēc pamatkapitāla, rezerves kapitāla un citu rezervju papildināšanas un dividenžu sadales. Šeit iekļaujami arī iepriekšējo gadu zaudējumi.

5.2.6.4. Pārskata gada peļņa/zaudējumi

Šajā postenī jāuzrāda pārskata gada peļņa pirms tās sadales saskaņā ar biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu vai zaudējumi.

5.3. Ārpusbilances posteņi

5.3.1. Iespējamās saistības (contingent liabilities)

Šajā postenī jāuzrāda visi darījumi, kuros krājaizdevu sabiedrība galvo par biedru saistību izpildi.

5.3.1.1. Galvojumi un garantijas

Šajā postenī jāuzrāda galvojumi, garantijas un aktīvi, kas ieķīlāti kā biedru saistību izpildes nodrošinājums.

5.3.1.2. Pārējās iespējamās saistības

Šajā postenī jāuzrāda indosamenti, akcepti, izņemot pašu akceptus u.tml. iespējamās saistības.

5.3.2. Ārpusbilances saistības pret biedriem un darījumu partneriem (commitments)

Šajā postenī jāietver visas neatsaucamās krājaizdevu sabiedrības saistības pret biedriem un darījumu partneriem, kuras var radīt risku.

5.3.2.1. Saistības no aktīvu pārdošanas darījumiem ar atpārdošanas iespēju

Šajā postenī jāuzrāda saistības no darījumiem, kas būtībā atbilst 5.4.8. punkta nosacījumiem.

5.3.2.2. Pārējās saistības

Šajā postenī jāuzrāda saistības par kredītu izsniegšanu, līgumi par aktīvu pirkšanu nākotnē, līgumi par noguldījumu izvietošanu nākotnē u.tml. saistības.

5.4. Speciālie nosacījumi

5.4.1. Krājaizdevu sabiedrības aktīvi ir jāuzrāda attiecīgajā bilances postenī pat tad, ja krājaizdevu sabiedrība ir ieķīlājusi tos kā savu saistību vai biedru saistību nodrošinājumu vai citādi nodevusi tos trešajām personām kā nodrošinājumu.

5.4.2. Krājaizdevu sabiedrība nedrīkst ietvert savā bilancē tai ieķīlātos vai kā nodrošinājumu nodotos aktīvus, ja vien tie nav radušies, izvietojot noguldījumus šajā krājaizdevu sabiedrībā.

5.4.3. Krājaizdevu sabiedrībai jānodrošina atsevišķa uzskaite tiem aktīviem, kurus krājaizdevu sabiedrība pārvalda savā vārdā biedru labā, ja krājaizdevu sabiedrība ieguvusi šo aktīvu īpašuma tiesību juridisku apstiprinājumu. Šādi aktīvi un ar tiem saistītās saistības nav jāuzrāda bilancē, bet jānorāda pielikumā, sadalot pa attiecīgiem aktīvu un saistību veidiem.

5.4.4. Aktīvi, kuri iegūti biedru vārdā biedru uzdevumā, nav jāuzrāda krājaizdevu sabiedrības bilancē.

5.4.5. Vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repo) ir darījumi, kas ietver krājaizdevu sabiedrības (pārdevēja) aktīvu pārdošanu pircējam ar nosacījumu, ka pircējs šos pašus aktīvus nodos atpakaļ pārdevējam par noteiktu cenu pārdevēja norādītajā vai vēlāk norādāmā datumā.

5.4.6. Ja krājaizdevu sabiedrība iesaistīta aktīvu pārdošanas darījumā ar atpirkšanu kā pārdevējs, tad:

5.4.6.1. pārdotos aktīvus jāturpina uzrādīt krājaizdevu sabiedrības bilancē, un tie atsevišķi jāuzrāda pielikumā;

5.4.6.2. pārdošanas rezultātā saņemtie līdzekļi (iegādes cena) jāuzrāda bilancē kā saistības pret aktīvu pircēju.

5.4.7. Ja krājaizdevu sabiedrība iesaistīta aktīvu pārdošanas darījumā ar atpirkšanu kā pircējs, tad nopirktos aktīvus nedrīkst uzrādīt krājaizdevu sabiedrības bilancē, bet darījuma rezultātā samaksātā iegādes cena jāuzrāda kā prasības pret aktīvu pārdevēju.

5.4.8. Vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpārdošanas iespēju ir darījumi, kas ietver krājaizdevu sabiedrības (pārdevēja) aktīvu pārdošanu pircējam ar nosacījumu, ka pircējam ir tiesības (nevis saistības) atpārdot šos aktīvus pārdevējam par iegādes cenu vai par citu iepriekš saskaņotu cenu norādītajā vai vēlāk norādāmā datumā.

5.4.9. Ja krājaizdevu sabiedrība iesaistīta aktīvu pārdošanas darījumā ar atpārdošanas iespēju kā pārdevējs, tad pārdotos aktīvus nedrīkst uzrādīt krājaizdevu sabiedrības bilancē, bet summa, kas ir vienāda ar cenu, par kādu puses vienojušās aktīvu atpārdošanas gadījumā, jāuzrāda ārpusbilances 4.3.2.1. postenī.

5.4.10. Ja krājaizdevu sabiedrība iesaistīta aktīvu pārdošanas darījumā ar atpārdošanas iespēju kā pircējs, tad nopirktie aktīvi jāuzrāda bilancē kā attiecīgā veida aktīvi.

6. Peļņas un zaudējumu aprēķina posteņu izkārtojums

6.1. Procentu ienākumi

6.2. Procentu izdevumi

6.3. Komisijas naudas ienākumi

6.4. Komisijas naudas izdevumi

6.5. Peļņa/zaudējumi no darījumiem ar vērtspapīriem un ārvalstu valūtu

6.6. Citi parastie ienākumi

6.7. Administratīvie izdevumi

6.8. Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu vērtības amortizācija/nolietojums

6.9. Citi parastie izdevumi

6.10. Izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem un ārpusbilances saistībām

6.11. Uzkrājumu samazināšanas ienākumi

6.12. Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas peļņa/zaudējumi

6.13. Parastās darbības peļņa/zaudējumi

6.14. Ārkārtas ienākumi

6.15. Ārkārtas izdevumi

6.16. Peļņa/zaudējumi pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas

6.17. Uzņēmumu ienākuma nodoklis

6.18. Pārskata gada peļņa/zaudējumi

7. Paskaidrojumi par peļņas un zaudējumu aprēķina posteņiem

7.1. Procentu ienākumi

Šajā postenī jāuzrāda pārskata gadā radušies procentu ienākumi un līdzīgi ienākumi no krājaizdevu sabiedrības darbības, ieskaitot visus ienākumus no aktīviem, kas uzrādīti bilances 4.1.2.–4.1.4. postenī, neatkarīgi no ienākumu aprēķināšanas metodes, t.sk. ienākumi, kas radušies, amortizējot diskontu par aktīviem, kuri iegūti vērtībā, kas mazāka nekā nominālvērtība, kuru krājaizdevu sabiedrība saņems, pienākot šo aktīvu atmaksas termiņam. Kā procentu ienākumu samazinājums jāiekļauj izdevumi, kas rodas, amortizējot prēmiju par aktīviem, kuri iegūti vērtībā, kas lielāka nekā nominālvērtība, kuru krājaizdevu sabiedrība saņems, pienākot šo aktīvu atmaksas termiņam.

Kā procentu ienākumi jāuzrāda ienākumi, kas radušies vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repo) rezultātā aktīvu pircējam, amortizējot pozitīvu starpību starp nopirkto aktīvu pārdošanas cenu un pirkšanas cenu.

Šajā postenī jāietver arī procentiem līdzīga komisijas nauda un maksa par pakalpojumiem, kuru aprēķina, pamatojoties uz līgumā noteikto prasību summu un līguma termiņu.

7.2. Procentu izdevumi

Šajā postenī jāuzrāda pārskata gadā radušies procentu izdevumi un līdzīgi izdevumi no krājaizdevu sabiedrības darbības, ieskaitot visus izdevumus par saistībām, kas uzrādītas bilances 4.2.1. un 4.2.2. postenī, neatkarīgi no izdevumu aprēķināšanas metodes, t.sk. izdevumi, kas radušies, amortizējot diskontu par saistībām, kuras iegūtas vērtībā, kas mazāka nekā nominālvērtība, kuru krājaizdevu sabiedrība samaksās, pienākot šo saistību samaksas termiņam. Kā procentu izdevumu samazinājums jāiekļauj ienākumi, kas rodas, amortizējot prēmiju par saistībām, kuras iegūtas vērtībā, kas lielāka nekā nominālvērtība, kuru krājaizdevu sabiedrība samaksās, pienākot šo saistību samaksas termiņam.

Kā procentu izdevumi jāuzrāda izdevumi, kas radušies vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repo) rezultātā aktīvu pārdēvējam, amortizējot pozitīvu starpību starp pārdoto aktīvu pirkšanas cenu un pārdošanas cenu.

Šajā postenī jāietver arī procentiem līdzīga komisijas nauda un maksa par pakalpojumiem, kuru aprēķina, pamatojoties uz līgumā noteikto saistību summu un līguma termiņu.

7.3. Komisijas naudas ienākumi un izdevumi

Šajos posteņos jāiekļauj pārskata gadā radušās komisijas naudas un līdzīgi ienākumi (izdevumi) par sniegtajiem (saņemtajiem) pakalpojumiem, t.sk. komisijas nauda par galvojumu izsniegšanu, veiktajām maksājumu operācijām, operācijām ar vērtspapīriem, ārvalstu valūtas darījumiem, monētu un dārgmetālu pirkšanu/pārdošanu, vērtību glabāšanu u.tml. operācijām biedru uzdevumā.

7.4. Peļņa/zaudējumi no darījumiem ar vērtspapīriemun ārvalstu valūtu

Šajā postenī jāuzrāda:

7.4.1. peļņa/zaudējumi no tirdzniecības ar valūtu, kā arī ārvalstu valūtas pārvērtēšanas rezultāts;

7.4.2. peļņa/zaudējumi no tirdzniecības ar parāda vērtspapīriem, kas nav turēti līdz atmaksas termiņam, un parāda vērtspapīru vērtības pārvērtēšanas rezultāts saskaņā ar 8.13. punkta noteikumiem.

7.5. Citi parastie ienākumi un izdevumi

Šajos posteņos jāuzrāda pārējie ienākumi (izdevumi), kas saistīti ar krājaizdevu sabiedrības pamatdarbību, bet nav uzrādāmi atbilstoši 7.1.–7.4. punkta prasībām, kā arī peļņa/zaudējumi, kas radušies kustamā un nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā. Kā citi parastie ienākumi jāuzrāda saņemtā soda nauda. Kā citi parastie izdevumi jāuzrāda samaksātā soda nauda, krājaizdevu sabiedrības dalības maksa un tai pielīdzināmi izdevumi (t.sk. maksājumi Komisijai).

7.6. Administratīvie izdevumi

Šajā postenī jāuzrāda personāla atalgojums, sociālās apdrošināšanas izdevumi, nodokļi un nodevas (izņemot uzņēmumu ienākuma nodokli)un pārējie administratīvie izdevumi.

7.7. Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu vērtības amortizācija/nolietojums

Šajā postenī jāatspoguļo bilances aktīvu 4.1.5. un 4.1.6. postenī uzrādīto aktīvu vērtības amortizācija un nolietojums.

7.8. Izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem un ārpusbilances saistībām

Šajā postenī jāuzrāda izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem un ārpusbilances saistībām, kas attiecas uz pārskata gadu. Tie sastāv no izdevumiem speciālajiem un vispārējiem uzkrājumiem nedrošiem parādiem (t.sk. uzkrātajiem ienākumiem), kas uzskaitīti bilances aktīva 4.1.2, 4.1.3., 4.1.7. un 4.1.8. postenī, kā arī no izdevumiem speciālajiem un vispārējiem uzkrājumiem galvojumiem un citām 4.3.1. un 4.3.2. postenī uzrādītajām ārpusbilances saistībām. Bez tam šajā postenī jāietver zaudējumi, kas radušies aktīvu norakstīšanas rezultātā, ja tiem iepriekš nav izveidoti uzkrājumi vai arī izveidotie uzkrājumi izrādījušies mazāki par norakstāmo summu.

7.9. Uzkrājumu samazināšanas ienākumi

Šajā postenī jāuzrāda iepriekšējos gados 7.8. punktā minētajiem nedrošajiem parādiem un ārpusbilances saistībām izveidoto uzkrājumu samazinājums, kā arī ienākumi no iepriekšējos gados norakstīto aktīvu atgūšanas.

7.10. Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas peļņa/zaudējumi

Šajā postenī jāuzrāda līdz atmaksas termiņam turēto ieguldījumu parāda vērtspapīros atgūstamās vērtības samazināšanās zaudējumi, kas aprēķināti atbilstoši 8.16. un 8.17. punkta prasībām, ja pastāv varbūtība, ka krājaizdevu sabiedrība nespēs atgūt visu ieguldījuma pamatsummu un procentus, kas tai pienākas saskaņā ar līguma noteikumiem. Šeit jāuzrāda arī minēto ieguldījumu vērtības pieaugums, kas kompensē peļņas un zaudējumu aprēķinā iepriekš iekļauto ieguldījumu vērtības samazinājumu.

7.11. Parastās darbības peļņa/zaudējumi

Šajā postenī jāuzrāda krājaizdevu sabiedrības parastās (regulārās) darbības peļņa/zaudējumi, kas radušies finansu pakalpojumu sniegšanas rezultātā un aprēķināti kā ienākumu un izdevumu starpība, aprēķinā neiekļaujot ārkārtas ienākumus un izdevumus.

7.12. Ārkārtas ienākumi un izdevumi

Šajos posteņos jāuzrāda ienākumi un izdevumi, kas radušies pārskata gadā tādu notikumu vai darījumu rezultātā, kas nepārprotami atšķiras no krājaizdevu sabiedrības parastās darbības un kuru bieža vai periodiska atkārtošanās nākotnē nav gaidāma.

7.13. Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Šajā postenī jāuzrāda uzņēmumu ienākuma nodoklis, kas attiecās uz pārskata gadu.

7.14. Pārskata gada peļņa/zaudējumi

Šajā postenī jāuzrāda pārskata gada peļņa pirms tās sadales saskaņā ar biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu vai zaudējumi.

8. Bilances un ārpusbilances posteņu novērtēšanas noteikumi

8.1. Krājaizdevu sabiedrībai jāsagatavo gada pārskats atbilstoši šādiem vispārīgiem principiem:

8.1.1. pieņemot, ka krājaizdevu sabiedrība darbosies arī turpmāk (darbības turpināšanas princips);

8.1.2. lietojot tās pašas grāmatvedības un novērtēšanas metodes, kas izmantotas, sagatavojot iepriekšējo gada pārskatu (saskaņotības vai pastāvīguma princips);

8.1.3. novērtēšanu visos gadījumos veicot ar pienācīgu piesardzību (piesardzības princips), ievērojot šādus nosacījumus:

8.1.3.1. pārskatā iekļauj tikai līdz bilances dienai iegūto peļņu, t.i., ienākumus uzrāda tad, kad tie jau iegūti vai to ieguve droši paredzama, bet izdevumus uzrāda jau tad, kad paredzama to iespējamība,

8.1.3.2. ņem vērā visus iespējamos zaudējumus neatkarīgi no to rašanās laika (t.i., tos, kas attiecas uz pārskata gadu un iepriekšējiem darbības gadiem), pat tos, kas kļuvuši zināmi laika posmā starp pārskata gada beigām un gada pārskata sagatavošanas dienu,

8.1.3.3. ņem vērā visas vērtības samazināšanas un amortizācijas/nolietojuma summas neatkarīgi no tā, vai pārskata gads noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem;

8.1.4. pārskatā atspoguļojot ienākumus un izdevumus, kas attiecas uz pārskata gadu, neatkarīgi no saņemšanas vai maksājuma datuma (uzkrāšanas princips);

8.1.5. pārskatā atspoguļojot visu būtisko informāciju par darījumiem un notikumiem pārskata gadā (būtiskuma princips). Informācija ir būtiska, ja tās neatspoguļošana var ietekmēt gada pārskata lietotāju tālāko lēmumu pieņemšanu;

8.1.6. novērtējot aktīvu un pasīvu posteņus un to sastāvdaļas atsevišķi;

8.1.7. katra pārskata gada sākuma bilancei jāsaskan ar iepriekšējā pārskata gada slēguma bilanci.

8.2. Ja, lietojot 8.1. punktā minētos principus, starp dažiem no tiem rodas pretrunas, atsevišķu darījumu vai notikumu novērtēšana un uzskaite jāveic, dodot priekšroku piesardzības un būtiskuma principam.

8.3. Sagatavojot gada pārskatu, krājaizdevu sabiedrības vadība drīkst atkāpties no 8.1. punktā minētajiem principiem tikai pamatotu iemeslu dēļ, kuru būtība un ietekme uz krājaizdevu sabiedrības finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem jāpaskaidro pielikumā.

8.4. Darījumi un notikumi krājaizdevu sabiedrības darbībā jāatspoguļo gada pārskatā, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu.

8.5. Gada pārskatā aktīvi vai saistības jāuzrāda vērtībā, kuru nedrīkst samazināt, atskaitot no aktīva vērtības saistību vērtību vai atskaitot no saistību vērtības aktīva vērtību, izņemot gadījumus, kad krājaizdevu sabiedrībai ir juridiski pamatotas tiesības šādai aktīvu vai saistību vērtības samazināšanai.

8.6. Peļņas un zaudējumu aprēķinā ienākumus un izdevumus nedrīkst savstarpēji ieskaitīt. Tomēr:

8.6.1. savstarpēji drīkst ieskaitīt tos ienākumus (izdevumus), kas saistīti ar konkrēta aktīva (saistību) riska ierobežošanu, ar izdevumiem (ienākumiem) no šā pret riska ierobežotā aktīva (saistībām);

8.6.2. savstarpēji drīkst ieskaitīt arī ienākumus un izdevumus no aktīviem un saistībām, kuru vērtību krājaizdevu sabiedrība, izmantojot juridiski pamatotas tiesības, savstarpēji samazina.

8.7. Aktīvi un saistības sākotnēji jāatzīst bilancē to iegādes vērtībā (sākotnējā vērtība). Darījumu izmaksas, kas tieši attiecināmas uz aktīvu un saistību iegādi, tiek iekļautas aktīvu un saistību iegādes vērtībā.

8.8. Pēc sākotnējas atzīšanas bilancē pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi jānovērtē un jāatspoguļo uzskaitē saskaņā ar šādiem noteikumiem:

8.8.1. to pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu, kuriem ir ierobežots lietošanas laiks, sākotnējā vērtība jāsamazina par uzkrāto nolietojumu/amortizāciju, kas aprēķināta, pamatojoties uz šo aktīvu lietderīgās lietošanas laiku;

8.8.2. pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas un atjaunošanas izmaksas jāpieskaita pamatlīdzekļu uzskaites vērtībai (summa, kādā aktīvs vai saistības ir uzrādītas bilancē), ja pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas un atjaunošanas rezultātā ir uzlabojušies pamatlīdzekļu ekonomiskie rādītāji.

8.9. Pamatlīdzekļi ir jāizslēdz no bilances tad, kad tos atsavina, vai tad, kad tos vairs neizmanto un, atsavinot pamatlīdzekļus, nākotnē nav gaidāmi ekonomiskie labumi. Peļņu vai zaudējumus, kas rodas, atsavinot pamatlīdzekļus vai izņemot no lietošanas, nosaka kā starpību starp aplēsto atsavināšanas ienākumu un pamatlīdzekļu uzskaites vērtību. Peļņas un zaudējumu aprēķinā šī peļņa vai zaudējumi jāatzīst par ienākumiem vai izdevumiem.

8.10. Peļņa vai zaudējumi, kas rodas no nemateriālā aktīva norakstīšanas vai atsavināšanas, jānosaka kā starpība starp atsavināšanas ienākumu un nemateriālā aktīva uzskaites vērtību un jāatzīst par ienākumiem vai izdevumiem peļņas un zaudējumu aprēķinā.

8.11. Parāda vērtspapīri, kas tiek turēti līdz atmaksas termiņam, pēc sākotnējās atzīšanas bilancē jāuzrāda saskaņā ar šādiem noteikumiem:

8.11.1. to vērtspapīru vērtība, kuri nopirkti ar prēmiju (iegādes vērtība pārsniedz vērtspapīru dzēšanas vērtību), periodā līdz vērtspapīru dzēšanas dienai ir pakāpeniski jāsamazina, amortizējot šo prēmiju, un amortizētās summas jāiekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā;

8.11.2. to vērtspapīru vērtība, kuri nopirkti ar diskontu (vērtspapīru dzēšanas vērtība pārsniedz iegādes vērtību), periodā līdz vērtspapīru dzēšanas dienai pakāpeniski jāpalielina, amortizējot diskonta summu, un šis pieaugums jāiekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā.

8.12. Gada pārskata pielikuma 8.11. punktā minētajiem vērtspapīriem, kas nopirkti ar prēmiju vai diskontu, jāuzrāda prēmijas un diskonta daļa, kas vēl nav amortizēta pārskata gada beigās.

8.13. Parāda vērtspapīri, kas netiek turēti līdz atmaksas termiņam, pēc sākotnējās atzīšanas bilancē jāuzrāda saskaņā ar šādiem noteikumiem:

8.13.1. vērtspapīri, kuriem pastāv brīvi pieejams aktīvs tirgus, kurā šos vērtspapīrus ir iespējams pārdot, regulāri jāpārvērtē atbilstoši tirgus cenai (pārdošanas cenai, kas noteikta tirgū) šādā kārtībā:

8.13.1.1. ja vērtspapīru tirgus cena kļūst mazāka (lielāka) nekā cena, atbilstoši kurai vērtspapīri ir atspoguļoti bilancē, tad vērtspapīru uzskaites vērtība jāsamazina (jāpalielina) atbilstoši to tirgus cenai un vērtības samazinājums (pieaugums) jāuzrāda peļņas un zaudējumu aprēķina postenī “Peļņa/zaudējumi no darījumiem ar vērtspapīriem un ārvalstu valūtu”;

8.13.1.2. ja ieguldījuma apjoms attiecīga veida vērtspapīros pārsniedz tirgū parasti pārdodamo šādu vērtspapīru apjomu, tirgū notiek forsēta vērtspapīru pārdošana, ieguldītājam pieder attiecīgā emitenta izlaisto vērtspapīru nozīmīga daļa un tās pārdošana var nelabvēlīgi ietekmēt tirgu, kā arī citos gadījumos, kad tirgus cena neatbilst cenai, par kādu krājaizdevu sabiedrība var pārdot šos vērtspapīrus, un ieguldījuma vērtības noteikšana, piemērojot tirgus cenu, ir pretrunā ar piesardzības principu, tad jāpiemēro atbilstošs tirgus cenas diskonts. Diskonta apmēram jāatspoguļo visas izmaksas, kas var rasties, pārdodot ieguldījumu. Ja tirgus cenas diskontu nevar pietiekami noteikti novērtēt, ieguldījumu vērtspapīros pārvērtēšana pēc diskontētās tirgus cenas, kas pārsniedz to iegādes vērtību vai tirgus cenu, pēc kuras veikts iepriekšējais novērtējums, nav pieļaujama.

8.14. Parāda vērtspapīri, kas netiek turēti līdz atmaksas termiņam, kuriem nav kotētas tirgus cenas, jānovērtē atbilstoši iegādes vērtībai, kura jāsamazina par uzkrātajiem vērtības samazināšanās zaudējumiem.

8.15. Viena veida vērtspapīru iegādes cena jānosaka kā to vidēji svērtā cena.

8.16. Ja ir objektīvi pierādījumi tam, ka kāda kredīta u.tml. prasību un līdz atmaksas termiņam turēta ieguldījuma parāda vērtspapīros uzskaites vērtība ir lielāka par tā aplēsto atgūstamo vērtību, krājaizdevu sabiedrībai jānosaka minēto aktīvu vērtības samazināšanās zaudējumi un tie jāiekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā, veidojot speciālos uzkrājumus nedrošajiem parādiem. Aktīvu vērtības samazināšanās zaudējumi jānosaka, ja pastāv varbūtība, ka krājaizdevu sabiedrība nespēs saņemt visas summas (pamatsummu un procentus), kas tai pienākas saskaņā ar līguma noteikumiem.

8.17. Ja turpmākajā periodā ar 8.16. punktā minēto aktīvu vērtības samazināšanos saistītie zaudējumi samazinās un šo samazinājumu iespējams objektīvi saistīt ar kādu notikumu, kas norisinājies pēc speciālo uzkrājumu nedrošiem parādiem izveidošanas (piemēram, parādnieka kredītspējas uzlabošanās), aktīva norakstītā summa jāatjauno, koriģējot speciālo uzkrājumu nedrošiem parādiem kontu. Aktīva atjaunotā uzskaites vērtība nedrīkst pārsniegt to summu, kāda būtu bijusi šī aktīva uzskaites vērtība, ja nebūtu atzīts vērtības samazinājums, tajā datumā, kad aktīva norakstītā summa tiek atjaunota. Aktīva uzskaites vērtības korekcija jāiekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā.

8.18. Kustamais un nekustamais īpašums, kas pārņemts kā neatmaksāto kredītu un citu prasību nodrošinājums, ja krājaizdevu sabiedrība paredz to pārdot, kā arī citi materiālie aktīvi, kurus krājaizdevu sabiedrība nelieto un plāno atsavināt, jānovērtē pēc aplēstās pārdošanas cenas, kas ir samazināta par aplēstām pārdošanas izmaksām (t.i., pēc tīrās iegūstamās vērtības).

8.19. Aktīvi, kuru novērtēšanas noteikumi nav iekļauti 8.8.–8.18. punktā, pēc sākotnējās atzīšanas bilancē jānovērtē to iegādes vērtībā, kura jāsamazina par uzkrātajiem šo aktīvu vērtības samazināšanās zaudējumiem.

8.20. Gada pārskatā aktīvi un ārpusbilances saistības, ja tiem ir izveidoti speciālie vai vispārējie uzkrājumi nedrošiem parādiem, jāuzrāda, atskaitot šo uzkrājumu vērtību.

8.21. Aktīvi, pasīvi un ārpusbilances posteņi ārvalstu valūtā jāpārvērtē Latvijas Republikas naudas vienībās pēc Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas kursa pārskata gada pēdējā dienā. Ar ārvalstu valūtas kursa izmaiņām saistītās aktīvu un pasīvu vērtības izmaiņas jāatspoguļo peļņas un zaudējumu aprēķinā.

8.22. Novērtējot krājaizdevu sabiedrības finansiālo stāvokli, jāņem vērā iespējamie zaudējumi, kuri var rasties neparedzētu notikumu dēļ, ja tos var novērtēt. Neparedzēti notikumi ir nosacījumi vai situācijas, kuru rezultāti (peļņa vai zaudējumi) būs zināmi tikai tad, kad šie nosacījumi vai situācijas nākotnē realizēsies vai nerealizēsies, un kas galvenokārt ir saistītas ar ārpusbilances saistību realizāciju nākotnē. Ja neparedzēto notikumu rezultātus nav iespējams novērtēt un iekļaut bilancē, kā arī peļņas un zaudējumu aprēķinā, tad šo notikumu esamība jāpaskaidro gada pārskata pielikumā, t.sk. jāsniedz informācija par tādu notikumu būtību, tiem faktoriem, kuri var nākotnē negatīvi ietekmēt krājaizdevu sabiedrības darbību, un iespējamiem zaudējumiem.

8.23. Ja starp pārskata gada beigām un dienu, kad gada pārskats apstiprināts biedru kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē), ir bijuši notikumi, kuri sniedz papildu informāciju, kura palīdz novērtēt summas, kas attiecas uz pārskata datumā pastāvošajiem apstākļiem, tad šādi notikumi ir jāņem vērā, veicot aktīvu un saistību novērtēšanu.

9. Pielikuma saturs

9.1. Papildus citās šo noteikumu rādījumu daļās par pielikuma saturu ietverto prasību izpildei pielikumā jāiekļauj šāda būtiska kvalitatīva un kvantitatīva informācija.

9.2. Ziņas par lietotajām svarīgākajām grāmatvedības politikām

Jāsniedz skaidrojums par visām svarīgākajām grāmatvedības politikām, kas lietotas, sagatavojot finansu pārskatus, t.sk. kritēriji, kas piemēroti bilances posteņu atzīšanai bilancē vai izslēgšanai no tās, bilances un ārpusbilances posteņu novērtēšanas principi, nolietojuma/amortizācijas aprēķināšanas metodes. Posteņiem, kas izteikti ārvalstu valūtā, jāuzrāda pārrēķināšanai Latvijas Republikas naudas vienībās lietotais kurss. Jāpaskaidro ienākumu un izdevumu uzkrāšanas un atzīšanas politika, speciālo un vispārējo uzkrājumu nedrošiem parādiem veidošanas principi, zaudēto parādu norakstīšanas kārtība.

9.3. Aktīvu un saistību sadalījums pēc valūtām

Jāuzrāda aktīvu un saistību sadalījums pēc valūtām, kā arī būtisku ārvalstu valūtu tīro atklāto pozīciju attiecība pret pašu kapitālu un ārvalstu valūtas kopējās tīrās pozīcijas attiecība pret pašu kapitālu.

9.4. Ieķīlātie aktīvi

Jāsniedz papildu informācija par aktīviem, kurus krājaizdevu sabiedrība ir ieķīlājusi kā nodrošinājumu savām vai krājaizdevu sabiedrības biedru saistībām, uzrādot nodrošināto saistību kopsummu, kā arī katram pasīvu un katram ārpusbilances postenim detalizēti uzrādot tos aktīvus, kuri ieķīlāti kā nodrošinājums.

9.5. Darījumi ar saistītām personām

Jāpaskaidro krājaizdevu sabiedrības kredītpolitika darījumiem ar personām, kuras saistītas ar šo krājaizdevu sabiedrību. Jāatklāj to darījumu veidi, būtība, apjoms, kurus krājaizdevu sabiedrība ir veikusi ar valdes priekšsēdētāju, revīzijas komisijas priekšsēdētāju, valdes un revīzijas komisijas locekļiem vai viņu laulātajiem, vecākiem vai bērniem.

9.6. Zaudējumi no nedrošiem parādiem un ārpusbilances saistībām

Jāuzrāda izmaiņas speciālo un vispārējo uzkrājumu nedrošiem parādiem un ārpusbilances saistībām pārskata gada laikā, t.i., to atlikums pārskata gada sākumā, papilduzkrājumu veidošana, uzkrājumu samazināšana, t.sk. norakstīšana zaudēto parādu dzēšanai, atlikums pārskata gada beigās, atsevišķi uzrādot darījumiem ar saistītām personām izveidotos speciālos un vispārējos uzkrājumus. Jāpaskaidro, kādiem aktīvu veidiem vai ārpusbilances saistībām speciālie un vispārējie uzkrājumi ir izveidoti. Jāparāda to kredītu, kuriem ir pārtraukta procentu uzkrāšana, kopsumma un jāskaidro šo kredītu uzskaites vērtības noteikšanai lietotā metode. Jāuzrāda pārskata gadā norakstīto neatgūstamo parādu kopsumma.

9.7. Paskaidrojumi par ieguldījumiem vērtspapīros

9.7.1. Jāuzrāda parāda vērtspapīros veikto ieguldījumu dalījums:

9.7.1.1. biržā kotētos un nekotētos vērtspapīros;

9.7.1.2. vērtspapīros, kurus krājaizdevu sabiedrība tur līdz atmaksas termiņam un citos nolūkos, paskaidrojot lietoto sadales principu.

9.7.2. Jāpaskaidro līdz atmaksas termiņam un citos nolūkos turēto vērtspapīru novērtēšanas metodes, to uzskaites vērtības korekcijas, ja tādas pārskata gadā ir bijušas. Ja vērtspapīru tirgus vērtība atšķiras no bilancē uzrādītās vērtības, pielikumā jāuzrāda vērtspapīru tirgus vērtība.

9.8. Pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi

Jāuzrāda katra pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu veida iegādes vērtība pārskata gada sākumā un pārskata gada beigās, iegāde, atsavināšana un citas izmaiņas pārskata periodā, uzkrātais nolietojums/amortizācija gada sākumā, pārskata gadā un pārskata gada beigās, uzskaites vērtība gada sākumā un pārskata gada beigās. Katram pamatlīdzekļu veidam jāuzrāda pašu lietošanā esošie pamatlīdzekļi.

9.9. Pārējie aktīvi un saistības

Jāsniedz informācija par pārējo aktīvu un saistību struktūru.

9.10. Ārpusbilances posteņi

Ārpusbilances saistības jāsagrupē atbilstoši to dabai un raksturam, uzrādot atsevišķi saistības trešo personu saistību nodrošināšanai, kā arī citas saistības, kurām piemīt risks, un sniedzot informāciju par saistību summām un izveidotajiem uzkrājumiem nedrošiem parādiem. Saistībām, kas radušās no darījumiem par aktīvu pārdošanu ar atpārdošanas iespēju, jāuzrāda termiņš, kad notiks aktīvu atpirkšana.

9.11. Atlīdzība krājaizdevu sabiedrības padomes un valdes locekļiem

Jāuzrāda padomes un valdes locekļiem izmaksātais kopējais atalgojums.

9.12. Ja starp pārskata gada beigām un gada pārskata iesniegšanas dienu ir bijuši notikumi, kuri būtiski neietekmē krājaizdevu sabiedrības aktīvus vai saistības pārskata gadā, bet kuri ir svarīgi gada pārskata lietotājiem lēmumu pieņemšanai, tad tādi notikumi jāatklāj gada pārskata pielikumā un jāsniedz informācija par šādu notikumu būtību un ietekmi uz krājaizdevu sabiedrības darbību.