Finansu un kapitāla tirgus komisijas Padomes lēmums Nr. 22/5

Rīgā 2001. gada 7. decembrī

Par “Administratīvo pārkāpumu protokolu sastādīšanas noteikumu kredītiestāžu darbības noteikumu neievērošanas gadījumos” apstiprināšanu

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 247. pantu un Finansu un kapitāla tirgus komisijas likuma 5., 6., 7. un 17. pantu, Finansu un kapitāla tirgus komisijas padome n o l e m j:

1. Apstiprināt “Administratīvo pārkāpumu protokolu sastādīšanas noteikumus kredītiestāžu darbības noteikumu neievērošanas gadījumos” (pielikumā).

2. Lūgt Latvijas Banku pēc 1. punktā minēto noteikumu spēkā stāšanās atcelt ar Latvijas Bankas valdes 11.04.1996. lēmumu Nr. 202/10 apstiprinātos “Administratīvo pārkāpumu protokolu sastādīšanas noteikumus kredītiestāžu darbības noteikumu neievērošanas gadījumos”.

Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs U. Cērps

Administratīvo pārkāpumu protokolu sastādīšanas noteikumi kredītiestāžu darbības noteikumu neievērošanas gadījumos

1. “Administratīvo pārkāpumu protokolu sastādīšanas noteikumi kredītiestāžu darbības noteikumu neievērošanas gadījumos” (tālāk tekstā – noteikumi) izstrādāti saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (tālāk tekstā – APK) un Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumu.

2. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Finansu un kapitāla tirgus komisijas (tālāk tekstā – Komisija) speciāli pilnvaroti darbinieki (APK 247. pants) saskaņā ar APK 165.3 pantu sastāda administratīvo pārkāpumu protokolus (tālāk tekstā – protokoli) Komisijas vārdā.

3. Protokolu Komisijas vārdā sastāda Komisijas pilnvarotas personas, kuras ir tiesīgas pārbaudīt kredītiestāžu darbību. Attiecīgās personas tiesības sastādīt protokolu norādāmas Komisijas izdotajā pilnvarojumā.

4. Protokoli pirms to iesniegšanas tiesā jāsaskaņo ar Komisijas Juridiskā un licencēšanas departamenta un Uzraudzības departamenta direktoru un jāapstiprina Komisijas priekšsēdētājam vai priekšsēdētāja vietniekam.

5. Nodrošinot likumību protokola sastādīšanas procesā, protokolā saskaņā ar APK 248. pantu jānorāda:

5.1. protokola sastādīšanas laiks un vieta;

5.2. protokola sastādītāja amats, vārds, uzvārds;

5.3. ziņas par personu, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu (vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas gads un vieta, nodarbošanās vai amats, dzīvesvietas adrese un citas ziņas, kurām var būt kāda nozīme administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā);

5.4. administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vieta, laiks, pārkāpuma būtība un normatīvais akts, kura prasības nav ievērotas vai pārkāptas;

5.5. ja ir liecinieki, – to vārdi, uzvārdi, adreses un tālruņa numuri;

5.6. pārkāpēja paskaidrojums;

5.7. citas ziņas, kas nepieciešamas lietas izlemšanai.

6. Protokolu paraksta persona, kas to sastādījusi, un persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu. Ja persona atsakās parakstīt protokolu, par to protokolā tiek veikts attiecīgs ieraksts. Protokolu sastādot, personai izskaidro viņas tiesības un pienākumus, kas noteikti APK 260. pantā.

7. Protokols jānosūta tiesai ne vēlāk kā trīs dienu laikā no tā sastādīšanas brīža (APK 249. pants).

8. Protokols jāiesniedz izskatīšanai tā rajona (pilsētas) tiesā, kura teritorijā izdarīts pārkāpums (APK 269. pants).

9. Protokolu reģistrācija un uzskaite tiek izdarīta “Administratīvo pārkāpumu uzskaites žurnālā”, kas glabājas Komisijas Lietvedības daļā, ierakstot šādas ziņas:

9.1. protokola numuru, protokola reģistrācijas kārtas numuru minētajā žurnālā ar indeksu “AP”;

9.2. ziņas par personu, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu (tās darbavieta, amats, vārds, uzvārds, personas kods), izdarītā pārkāpuma būtība, laiks un vieta;

9.3. tā Komisijas darbinieka, kurš sastādījis protokolu, amats, vārds, uzvārds;

9.4. APK pants, pēc kura kredītiestādes amatpersona saucama pie administratīvās atbildības, un normatīvais akts, par kura prasību pārkāpšanu vai neievērošanu sastādīts protokols;

9.5. norāde par materiālu nosūtīšanu izskatīšanai tiesai pēc piekritības.

10. Līdz ar protokola reģistrāciju tiek uzsākta administratīvā pārkāpuma lieta. Lietā glabājas:

10.1. protokols;

10.2. ziņas par tās personas darbavietu, par kuras darbību sastādīts protokols, un citi dokumenti, kuri saistīti ar konkrēto pārkāpumu;

10.3. sarakste ar tiesu un ieinteresētajām personām;

10.4. tiesas nolēmums;

10.5. ziņas par tiesas nolēmuma izpildi un pārsūdzību.

11. Lieta glabājas Komisijas Lietvedības daļā vienu gadu pēc soda izpildes. Pēc tam tā tiek nodota pastāvīgā glabāšanā Komisijas arhīvā. Soda izpildi kontrolē tā Komisijas struktūrvienība, kuras darbinieks sastādījis protokolu.