ATSAUCĒ IETVERT:
2001. gada 6. decembra likums "Par Eiropas Sociālo hartu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.12.2001., Nr. 183 https://www.vestnesis.lv/ta/id/56569
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Eiropas Sociālo hartu
1.pants. 1961.gada 18.oktobra Eiropas Sociālā harta (turpmāk — Harta) ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.
2.pants. Saskaņā ar Hartas 20.pantu Latvijas Republika apņemas uzskatīt par sev saistošiem šādus Hartas otrās sadaļas pantus:
1.pantu;
5.pantu;
6.pantu;
8.pantu;
9.pantu;
11.pantu;
13.pantu;
14.pantu;
16.pantu;
17.pantu.
1.pantu;
5.pantu;
6.pantu;
8.pantu;
9.pantu;
11.pantu;
13.pantu;
14.pantu;
16.pantu;
17.pantu.
3.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināma Harta angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā.
4.pants. Labklājības ministrija koordinē Hartā paredzēto saistību izpildi.
5.pants. Harta stājas spēkā tās 35.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
Likums Saeimā pieņemts 2001.gada 6.decembrī.
Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētājs J.Straume
Saeimas priekšsēdētājs J.Straume
Rīgā 2001.gada 18.decembrī
European Social Charter
Preamble
The governments signatory hereto, being members of the Council of Europe,
Considering that the aim of the Council of Europe is the achievement of greater unity between its members for the purpose of safeguarding and realising the ideals and principles which are their common heritage and of facilitating their economic and social progress, in particular by the maintenance and further realisation of human rights and fundamental freedoms;
Considering that in the European Convention for the Protection of Human Rights and Fundamental Freedoms signed at Rome on 4th November 1950, and the Protocol thereto signed at Paris on 20th March 1952, the member States of the Council of Europe agreed to secure to their populations the civil and political rights and freedoms therein specified;
Considering that the enjoyment of social rights should be secured without discrimination on grounds of race, colour, sex, religion, political opinion, national extraction or social origin;
Being resolved to make every effort in common to improve the standard of living and to promote the social well-being of both their urban and rural populations by means of appropriate institutions and action,
Have agreed as follows:
Part I
The Contracting Parties accept as the aim of their policy, to be pursued by all appropriate means, both national and international in character, the attainment of conditions in which the following rights and principles may be effectively realised:
1. Everyone shall have the opportunity to earn his living in an occupation freely entered upon.
2. All workers have the right to just conditions of work.
3. All workers have the right to safe and healthy working conditions.
4. All workers have the right to a fair remuneration sufficient for a decent standard of living for themselves and their families.
5. All workers and employers have the right to freedom of association in national or international organisations for the protection of their economic and social interests.
6. All workers and employers have the right to bargain collectively.
7. Children and young persons have the right to a special protection against the physical and moral hazards to which they are exposed.
8. Employed women, in case of maternity, and other employed women as appropriate, have the right to a special protection in their work.
9. Everyone has the right to appropriate facilities for vocational guidance with a view to helping him choose an occupation suited to his personal aptitude and interests.
10. Everyone has the right to appropriate facilities for vocational training.
11. Everyone has the right to benefit from any measures enabling him to enjoy the highest possible standard of health attainable.
12. All workers and their dependents have the right to social security.
13. Anyone without adequate resources has the right to social and medical assistance.
14. Everyone has the right to benefit from social welfare services.
15. Disabled persons have the right to vocational training, rehabilitation and resettlement, whatever the origin and nature of their disability.
16. The family as a fundamental unit of society has the right to appropriate social, legal and economic protection to ensure its full development.
17. Mothers and children, irrespective of marital status and family relations, have the right to appropriate social and economic protection.
18. The nationals of any one of the Contracting Parties have the right to engage in any gainful occupation in the territory of any one of the others on a footing of equality with the nationals of the latter, subject to restrictions based on cogent economic or social reasons.
19. Migrant workers who are nationals of a Contracting Party and their families have the right to protection and assistance in the territory of any other Contracting Party.
Part II
The Contracting Parties undertake, as provided for in Part III, to consider themselves bound by the obligations laid down in the following articles and paragraphs.
Article 1 — The right to work
With a view to ensuring the effective exercise of the right to work, the Contracting Parties undertake:
1. to accept as one of their primary aims and responsibilities the achievement and maintenance of as high and stable a level of employment as possible, with a view to the attainment of full employment;
2. to protect effectively the right of the worker to earn his living in an occupation freely entered upon;
3. to establish or maintain free employment services for all workers;
4. to provide or promote appropriate vocational guidance, training and rehabilitation.
Article 2 — The right to just conditions of work
With a view to ensuring the effective exercise of the right to just conditions of work, the Contracting Parties undertake:
1. to provide for reasonable daily and weekly working hours, the working week to be progressively reduced to the extent that the increase of productivity and other relevant factors permit;
2. to provide for public holidays with pay;
3. to provide for a minimum of two weeks annual holiday with pay;
4. to provide for additional paid holidays or reduced working hours for workers engaged in dangerous or unhealthy occupations as prescribed;
5. to ensure a weekly rest period which shall, as far as possible, coincide with the day recognised by tradition or custom in the country or region concerned as a day of rest.
Article 3 — The right to safe and healthy working conditions
With a view to ensuring the effective exercise of the right to safe and healthy working conditions, the Contracting Parties undertake:
1. to issue safety and health regulations;
2. to provide for the enforcement of such regulations by measures of supervision;
3. to consult, as appropriate, employers' and workers' organisations on measures intended to improve industrial safety and health.
Article 4 — The right to a fair remuneration
With a view to ensuring the effective exercise of the right to a fair remuneration, the Contracting Parties undertake:
1. to recognise the right of workers to a remuneration such as will give them and their families a decent standard of living;
2. to recognise the right of workers to an increased rate of remuneration for overtime work, subject to exceptions in particular cases;
3. to recognise the right of men and women workers to equal pay for work of equal value;
4. to recognise the right of all workers to a reasonable period of notice for termination of employment;
5. to permit deductions from wages only under conditions and to the extent prescribed by national laws or regulations or fixed by collective agreements or arbitration awards.
The exercise of these rights shall be achieved by freely concluded collective agreements, by statutory wage-fixing machinery, or by other means appropriate to national conditions.
Article 5 — The right to organise
With a view to ensuring or promoting the freedom of workers and employers to form local, national or international organisations for the protection of their economic and social interests and to join those organisations, the Contracting Parties undertake that national law shall not be such as to impair, nor shall it be so applied as to impair, this freedom. The extent to which the guarantees provided for in this article shall apply to the police shall be determined by national laws or regulations. The principle governing the application to the members of the armed forces of these guarantees and the extent to which they shall apply to persons in this category shall equally be determined by national laws or regulations.
Article 6 — The right to bargain collectively
With a view to ensuring the effective exercise of the right to bargain collectively, the Contracting Parties undertake:
1. to promote joint consultation between workers and employers;
2. to promote, where necessary and appropriate, machinery for voluntary negotiations between employers or employers' organisations and workers' organisations, with a view to the regulation of terms and conditions of employment by means of collective agreements;
3. to promote the establishment and use of appropriate machinery for conciliation and voluntary arbitration for the settlement of labour disputes;
and recognise;
4. the right of workers and employers to collective action in cases of conflicts of interest, including the right to strike, subject to obligations that might arise out of collective agreements previously entered into.
Article 7 — The right of children and young persons to protection
With a view to ensuring the effective exercise of the right of children and young persons to protection, the Contracting Parties undertake:
1. to provide that the minimum age of admission to employment shall be 15 years, subject to exceptions for children employed in prescribed light work without harm to their health, morals or education;
2. to provide that a higher minimum age of admission to employment shall be fixed with respect to prescribed occupations regarded as dangerous or unhealthy;
3. to provide that persons who are still subject to compulsory education shall not be employed in such work as would deprive them of the full benefit of their education;
4. to provide that the working hours of persons under 16 years of age shall be limited in accordance with the needs of their development, and particularly with their need for vocational training;
5. to recognise the right of young workers and apprentices to a fair wage or other appropriate allowances;
6. to provide that the time spent by young persons in vocational training during the normal working hours with the consent of the employer shall be treated as forming part of the working day;
7. to provide that employed persons of under 18 years of age shall be entitled to not less than three weeks' annual holiday with pay;
8. to provide that persons under 18 years of age shall not be employed in night work with the exception of certain occupations provided for by national laws or regulations;
9. to provide that persons under 18 years of age employed in occupations prescribed by national laws or regulations shall be subject to regular medical control;
10. to ensure special protection against physical and moral dangers to which children and young persons are exposed, and particularly against those resulting directly or indirectly from their work.
Article 8 — The right of employed women to protection
With a view to ensuring the effective exercise of the right of employed women to protection, the Contracting Parties undertake:
1. to provide either by paid leave, by adequate social security benefits or by benefits from public funds for women to take leave before and after childbirth up to a total of at least 12 weeks;
2. to consider it as unlawful for an employer to give a woman notice of dismissal during her absence on maternity leave or to give her notice of dismissal at such a time that the notice would expire during such absence;
3. to provide that mothers who are nursing their infants shall be entitled to sufficient time off for this purpose;
4. a. to regulate the employment of women workers on night work in industrial employment;
b. to prohibit the employment of women workers in underground mining, and, as appropriate, on all other work which is unsuitable for them by reason of its dangerous, unhealthy, or arduous nature.
Article 9 — The right to vocational guidance
With a view to ensuring the effective exercise of the right to vocational guidance, the Contracting Parties undertake to provide or promote, as necessary, a service which will assist all persons, including the handicapped, to solve problems related to occupational choice and progress, with due regard to the individual's characteristics and their relation to occupational opportunity: this assistance should be available free of charge, both to young persons, including school children, and to adults.
Article 10 — The right to vocational training
With a view to ensuring the effective exercise of the right to vocational training, the Contracting Parties undertake:
1. to provide or promote, as necessary, the technical and vocational training of all persons, including the handicapped, in consultation with employers' and workers' organisations, and to grant facilities for access to higher technical and university education, based solely on individual aptitude;
2. to provide or promote a system of apprenticeship and other systematic arrangements for training young boys and girls in their various employments;
3. to provide or promote, as necessary:
a. adequate and readily available training facilities for adult workers;
b. special facilities for the re-training of adult workers needed as a result of technological development or new trends in employment;
4. to encourage the full utilisation of the facilities provided by appropriate measures such as:
a. reducing or abolishing any fees or charges;
b. granting financial assistance in appropriate cases;.
c. including in the normal working hours time spent on supplementary training taken by the worker, at the request of his employer, during employment;
d. ensuring, through adequate supervision, in consultation with the employers' and workers' organisations, the efficiency of apprenticeship and other training arrangements for young workers, and the adequate protection of young workers generally.
Article 11 — The right to protection of health
With a view to ensuring the effective exercise of the right to protection of health, the Contracting Parties undertake, either directly or in co-operation with public or private organisations, to take appropriate measures designed inter alia:
1. to remove as far as possible the causes of ill-health;
2. to provide advisory and educational facilities for the promotion of health and the encouragement of individual responsibility in matters of health;
3. to prevent as far as possible epidemic, endemic and other diseases.
Article 12 — The right to social security
With a view to ensuring the effective exercise of the right to social security, the Contracting Parties undertake:
1. to establish or maintain a system of social security;
2. to maintain the social security system at a satisfactory level at least equal to that required for ratification of International Labour Convention (No. 102) Concerning Minimum Standards of Social Security;
3. to endeavour to raise progressively the system of social security to a higher level;
4. to take steps, by the conclusion of appropriate bilateral and multilateral agreements, or by other means, and subject to the conditions laid down in such agreements, in order to ensure:
a. equal treatment with their own nationals of the nationals of other Contracting Parties in respect of social security rights, including the retention of benefits arising out of social security legislation, whatever movements the persons protected may undertake between the territories of the Contracting Parties;
b. the granting, maintenance and resumption of social security rights by such means as the accumulation of insurance or employment periods completed under the legislation of each of the Contracting Parties.
Article 13 — The right to social and medical assistance
With a view to ensuring the effective exercise of the right to social and medical assistance, the Contracting Parties undertake:
1. to ensure that any person who is without adequate resources and who is unable to secure such resources either by his own efforts or from other sources, in particular by benefits under a social security scheme, be granted adequate assistance, and, in case of sickness, the care necessitated by his condition;
2. to ensure that persons receiving such assistance shall not, for that reason, suffer from a diminution of their political or social rights;
3. to provide that everyone may receive by appropriate public or private services such advice and personal help as may be required to prevent, to remove, or to alleviate personal or family want;
4. to apply the provisions referred to in paragraphs 1, 2 and 3 of this article on an equal footing with their nationals to nationals of other Contracting Parties lawfully within their territories, in accordance with their obligations under the European Convention on Social and Medical Assistance, signed at Paris on 11th December 1953.
Article 14 — The right to benefit from social welfare services
With a view to ensuring the effective exercise of the right to benefit from social welfare services, the Contracting Parties undertake:
1. to promote or provide services which, by using methods of social work, would contribute to the welfare and development of both individuals and groups in the community, and to their adjustment to the social environment;
2. to encourage the participation of individuals and voluntary or other organisations in the establishment and maintenance of such services.
Article 15 — The right of physically or mentally disabled persons to vocational training, rehabilitation and social resettlement
With a view to ensuring the effective exercise of the right of the physically or mentally disabled to vocational training, rehabilitation and resettlement, the Contracting Parties undertake:
1. to take adequate measures for the provision of training facilities, including, where necessary, specialised institutions, public or private;
2. to take adequate measures for the placing of disabled persons in employment, such as specialised placing services, facilities for sheltered employment and measures to encourage employers to admit disabled persons to employment.
Article 16 — The right of the family to social, legal and economic protection
With a view to ensuring the necessary conditions for the full development of the family, which is a fundamental unit of society, the Contracting Parties undertake to promote the economic, legal and social protection of family life by such means as social and family benefits, fiscal arrangements, provision of family housing, benefits for the newly married, and other appropriate means.
Article 17 — The right of mothers and children to social and economic protection
With a view to ensuring the effective exercise of the right of mothers and children to social and economic protection, the Contracting Parties will take all appropriate and necessary measures to that end, including the establishment or maintenance of appropriate institutions or services.
Article 18 — The right to engage in a gainful occupation in the territory of other Contracting Parties
With a view to ensuring the effective exercise of the right to engage in a gainful occupation in the territory of any other Contracting Party, the Contracting Parties undertake:
1. to apply existing regulations in a spirit of liberality;
2. to simplify existing formalities and to reduce or abolish chancery dues and other charges payable by foreign workers or their employers;
3. to liberalise, individually or collectively, regulations governing the employment of foreign workers;
and recognise:
4. the right of their nationals to leave the country to engage in a gainful occupation in the territories of the other Contracting Parties.
Article 19 — The right of migrant workers and their families to protection and assistance
With a view to ensuring the effective exercise of the right of migrant workers and their families to protection and assistance in the territory of any other Contracting Party, the Contracting Parties undertake:
1. to maintain or to satisfy themselves that there are maintained adequate and free services to assist such workers, particularly in obtaining accurate information, and to take all appropriate steps, so far as national laws and regulations permit, against misleading propaganda relating to emigration and immigration;
2. to adopt appropriate measures within their own jurisdiction to facilitate the departure, journey and reception of such workers and their families, and to provide, within their own jurisdiction, appropriate services for health, medical attention and good hygienic conditions during the journey;
3. to promote co-operation, as appropriate, between social services, public and private, in emigration and immigration countries;
4. to secure for such workers lawfully within their territories, insofar as such matters are regulated by law or regulations or are subject to the control of administrative authorities, treatment not less favourable than that of their own nationals in respect of the following matters:
a. remuneration and other employment and working conditions;
b. membership of trade unions and enjoyment of the benefits of collective bargaining;
c. accommodation;
5. to secure for such workers lawfully within their territories treatment not less favourable than that of their own nationals with regard to employment taxes, dues or contributions payable in respect of employed persons;
6. to facilitate as far as possible the reunion of the family of a foreign worker permitted to establish himself in the territory;
7. to secure for such workers lawfully within their territories treatment not less favourable than that of their own nationals in respect of legal proceedings relating to matters referred to in this article;
8. to secure that such workers lawfully residing within their territories are not expelled unless they endanger national security or offend against public interest or morality;
9. to permit, within legal limits, the transfer of such parts of the earnings and savings of such workers as they may desire;
10. to extend the protection and assistance provided for in this article to self-employed migrants insofar as such measures apply.
Part III
Article 20 — Undertakings
1. Each of the Contracting Parties undertakes:
a. to consider Part I of this Charter as a declaration of the aims which it will pursue by all appropriate means, as stated in the introductory paragraph of that part;
b. to consider itself bound by at least five of the following articles of Part II of this Charter: Articles 1, 5, 6, 12, 13, 16 and 19;
c. in addition to the articles selected by it in accordance with the preceding sub-paragraph, to consider itself bound by such a number of articles or numbered paragraphs of Part II of the Charter as it may select, provided that the total number of articles or numbered paragraphs by which it is bound is not less than 10 articles or 45 numbered paragraphs.
2. The articles or paragraphs selected in accordance with sub-paragraphs b and c of paragraph 1 of this article shall be notified to the Secretary General of the Council of Europe at the time when the instrument of ratification or approval of the Contracting Party concerned is deposited.
3. Any Contracting Party may, at a later date, declare by notification to the Secretary General that it considers itself bound by any articles or any numbered paragraphs of Part II of the Charter which it has not already accepted under the terms of paragraph 1 of this article. Such undertakings subsequently given shall be deemed to be an integral part of the ratification or approval, and shall have the same effect as from the thirtieth day after the date of the notification.
4. The Secretary General shall communicate to all the signatory governments and to the Director General of the International Labour Office any notification which he shall have received pursuant to this part of the Charter.
5. Each Contracting Party shall maintain a system of labour inspection appropriate to national conditions.
Part IV
Article 21 — Reports concerning accepted provisions
The Contracting Parties shall send to the Secretary General of the Council of Europe a report at two-yearly intervals, in a form to be determined by the Committee of Ministers, concerning the application of such provisions of Part II of the Charter as they have accepted.
Article 22 — Reports concerning provisions which are not accepted
The Contracting Parties shall send to the Secretary General, at appropriate intervals as requested by the Committee of Ministers, reports relating to the provisions of Part II of the Charter which they did not accept at the time of their ratification or approval or in a subsequent notification. The Committee of Ministers shall determine from time to time in respect of which provisions such reports shall be requested and the form of the reports to be provided.
Article 23 — Communication of copies
1. Each Contracting Party shall communicate copies of its reports referred to in Articles 21 and 22 to such of its national organisations as are members of the international organisations of employers and trade unions to be invited under Article 27, paragraph 2, to be represented at meetings of the Sub-committee of the Governmental Social Committee.
2. The Contracting Parties shall forward to the Secretary General any comments on the said reports received from these national organisations, if so requested by them.
Article 24 — Examination of the reports
The reports sent to the Secretary General in accordance with Articles 21 and 22 shall be examined by a Committee of Experts, who shall have also before them any comments forwarded to the Secretary General in accordance with paragraph 2 of Article 23.
Article 25 — Committee of Experts
1. The Committee of Experts shall consist of not more than seven members appointed by the Committee of Ministers from a list of independent experts of the highest integrity and of recognised competence in international social questions, nominated by the Contracting Parties.
2. The members of the committee shall be appointed for a period of six years. They may be reappointed. However, of the members first appointed, the terms of office of two members shall expire at the end of four years.
3. The members whose terms of office are to expire at the end of the initial period of four years shall be chosen by lot by the Committee of Ministers immediately after the first appointment has been made.
4. A member of the Committee of Experts appointed to replace a member whose term of office has not expired shall hold office for the remainder of his predecessor's term.
Article 26 — Participation of the International Labour Organisation
The International Labour Organisation shall be invited to nominate a representative to participate in a consultative capacity in the deliberations of the Committee of Experts.
Article 27 — Sub-committee of the Governmental Social Committee
1. The reports of the Contracting Parties and the conclusions of the Committee of Experts shall be submitted for examination to a sub-committee of the Governmental Social Committee of the Council of Europe.
2. The sub-committee shall be composed of one representative of each of the Contracting Parties. It shall invite no more than two international organisations of employers and no more than two international trade union organisations as it may designate to be represented as observers in a consultative capacity at its meetings. Moreover, it may consult no more than two representatives of international non-governmental organisations having consultative status with the Council of Europe, in respect of questions with which the organisations are particularly qualified to deal, such as social welfare, and the economic and social protection of the family.
3. The sub-committee shall present to the Committee of Ministers a report containing its conclusions and append the report of the Committee of Experts.
Article 28 — Consultative Assembly
The Secretary General of the Council of Europe shall transmit to the Consultative Assembly the conclusions of the Committee of Experts. The Consultative Assembly shall communicate its views on these conclusions to the Committee of Ministers.
Article 29 — Committee of Ministers
By a majority of two-thirds of the members entitled to sit on the Committee, the Committee of Ministers may, on the basis of the report of the sub-committee, and after consultation with the Consultative Assembly, make to each Contracting Party any necessary recommendations.
Part V
Article 30 — Derogations in time of war or public emergency
1. In time of war or other public emergency threatening the life of the nation any Contracting Party may take measures derogating from its obligations under this Charter to the extent strictly required by the exigencies of the situation, provided that such measures are not inconsistent with its other obligations under international law.
2. Any Contracting Party which has availed itself of this right of derogation shall, within a reasonable lapse of time, keep the Secretary General of the Council of Europe fully informed of the measures taken and of the reasons therefor. It shall likewise inform the Secretary General when such measures have ceased to operate and the provisions of the Charter which it has accepted are again being fully executed.
3. The Secretary General shall in turn inform other Contracting Parties and the Director General of the International Labour Office of all communications received in accordance with paragraph 2 of this article.
Article 31 — Restrictions
1. The rights and principles set forth in Part I when effectively realised, and their effective exercise as provided for in Part II, shall not be subject to any restrictions or limitations not specified in those parts, except such as are prescribed by law and are necessary in a democratic society for the protection of the rights and freedoms of others or for the protection of public interest, national security, public health, or morals.
2. The restrictions permitted under this Charter to the rights and obligations set forth herein shall not be applied for any purpose other than that for which they have been prescribed.
Article 32 — Relations between the Charter and domestic law or international agreements
The provisions of this Charter shall not prejudice the provisions of domestic law or of any bilateral or multilateral treaties, conventions or agreements which are already in force, or may come into force, under which more favourable treatment would be accorded to the persons protected.
Article 33 — Implementation by collective agreements
1. In member States where the provisions of paragraphs 1, 2, 3, 4 and 5 of Article 2, paragraphs 4, 6 and 7 of Article 7 and paragraphs 1, 2, 3 and 4 of Article 10 of Part II of this Charter are matters normally left to agreements between employers or employers' organisations and workers' organisations, or are normally carried out otherwise than by law, the undertakings of those paragraphs may be given and compliance with them shall be treated as effective if their provisions are applied through such agreements or other means to the great majority of the workers concerned.
2. In member States where these provisions are normally the subject of legislation, the undertakings concerned may likewise be given, and compliance with them shall be regarded as effective if the provisions are applied by law to the great majority of the workers concerned.
Article 34 — Territorial application
1. This Charter shall apply to the metropolitan territory of each Contracting Party. Each signatory government may, at the time of signature or of the deposit of its instrument of ratification or approval, specify, by declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, the territory which shall be considered to be its metropolitan territory for this purpose.
2. Any Contracting Party may, at the time of ratification or approval of this Charter or at any time thereafter, declare by notification addressed to the Secretary General of the Council of Europe, that the Charter shall extend in whole or in part to a non-metropolitan territory or territories specified in the said declaration for whose international relations it is responsible or for which it assumes international responsibility. It shall specify in the declaration the articles or paragraphs of Part II of the Charter which it accepts as binding in respect of the territories named in the declaration.
3. The Charter shall extend to the territory or territories named in the aforesaid declaration as from the thirtieth day after the date on which the Secretary General shall have received notification of such declaration.
4. Any Contracting Party may declare at a later date, by notification addressed to the Secretary General of the Council of Europe, that, in respect of one or more of the territories to which the Charter has been extended in accordance with paragraph 2 of this article, it accepts as binding any articles or any numbered paragraphs which it has not already accepted in respect of that territory or territories. Such undertakings subsequently given shall be deemed to be an integral part of the original declaration in respect of the territory concerned, and shall have the same effect as from the thirtieth day after the date of the notification.
5. The Secretary General shall communicate to the other signatory governments and to the Director General of the International Labour Office any notification transmitted to him in accordance with this article.
Article 35 — Signature, ratification and entry into force
1. This Charter shall be open for signature by the members of the Council of Europe. It shall be ratified or approved. Instruments of ratification or approval shall be deposited with the Secretary General of the Council of Europe.
2. This Charter shall come into force as from the thirtieth day after the date of deposit of the fifth instrument of ratification or approval.
3. In respect of any signatory government ratifying subsequently, the Charter shall come into force as from the thirtieth day after the date of deposit of its instrument of ratification or approval.
4. The Secretary General shall notify all the members of the Council of Europe and the Director General of the International Labour Office of the entry into force of the Charter, the names of the Contracting Parties which have ratified or approved it and the subsequent deposit of any instruments of ratification or approval.
Article 36 — Amendments
Any member of the Council of Europe may propose amendments to this Charter in a communication addressed to the Secretary General of the Council of Europe. The Secretary General shall transmit to the other members of the Council of Europe any amendments so proposed, which shall then be considered by the Committee of Ministers and submitted to the Consultative Assembly for opinion. Any amendments approved by the Committee of Ministers shall enter into force as from the thirtieth day after all the Contracting Parties have informed the Secretary General of their acceptance. The Secretary General shall notify all the members of the Council of Europe and the Director General of the International Labour Office of the entry into force of such amendments.
Article 37 — Denunciation
1. Any Contracting Party may denounce this Charter only at the end of a period of five years from the date on which the Charter entered into force for it, or at the end of any successive period of two years, and, in each case, after giving six months notice to the Secretary General of the Council of Europe who shall inform the other Parties and the Director General of the International Labour Office accordingly. Such denunciation shall not affect the validity of the Charter in respect of the other Contracting Parties provided that at all times there are not less than five such Contracting Parties.
2. Any Contracting Party may, in accordance with the provisions set out in the preceding paragraph, denounce any article or paragraph of Part II of the Charter accepted by it provided that the number of articles or paragraphs by which this Contracting Party is bound shall never be less than 10 in the former case and 45 in the latter and that this number of articles or paragraphs shall continue to include the articles selected by the Contracting Party among those to which special reference is made in Article 20, paragraph 1, sub-paragraph b.
3. Any Contracting Party may denounce the present Charter or any of the articles or paragraphs of Part II of the Charter, under the conditions specified in paragraph 1 of this article in respect of any territory to which the said Charter is applicable by virtue of a declaration made in accordance with paragraph 2 of Article 34.
Article 38 — Appendix
The appendix to this Charter shall form an integral part of it.
In witness whereof, the undersigned, being duly authorised thereto, have signed this Charter.
Done at Turin, this 18th day of October 1961, in English and French, both texts being equally authoritative, in a single copy which shall be deposited within the archives of the Council of Europe. The Secretary General shall transmit certified copies to each of the Signatories.
Appendix to the Social Charter
Scope of the Social Charter in terms of persons protected
1. Without prejudice to Article 12, paragraph 4, and Article 13, paragraph 4, the persons covered by Articles 1 to 17 include foreigners only insofar as they are nationals of other Contracting Parties lawfully resident or working regularly within the territory of the Contracting Party concerned, subject to the understanding that these articles are to be interpreted in the light of the provisions of Articles 18 and 19.
This interpretation would not prejudice the extension of similar facilities to other persons by any of the Contracting Parties.
2. Each Contracting Party will grant to refugees as defined in the Convention relating to the Status of Refugees, signed at Geneva on 28th July 1951, and lawfully staying in its territory, treatment as favourable as possible, and in any case not less favourable than under the obligations accepted by the Contracting Party under the said Convention and under any other existing international instruments applicable to those refugees.
Part I, paragraph 18
and Part II, Article 18, paragraph 1
It is understood that these provisions are not concerned with the question of entry into the territories of the Contracting Parties and do not prejudice the provisions of the European Convention on Establishment, signed at Paris on 13th December 1955.
Part II
Article 1, paragraph 2
This provision shall not be interpreted as prohibiting or authorising any union security clause or practice.
Article 4, paragraph 4
This provision shall be so understood as not to prohibit immediate dismissal for any serious offence.
Article 4, paragraph 5
It is understood that a Contracting Party may give the undertaking required in this paragraph if the great majority of workers are not permitted to suffer deductions from wages either by law or through collective agreements or arbitration awards, the exceptions being those persons not so covered.
Article 6, paragraph 4
It is understood that each Contracting Party may, insofar as it is concerned, regulate the exercise of the right to strike by law, provided that any further restriction that this might place on the right can be justified under the terms of Article 31.
Article 7, paragraph 8
It is understood that a Contracting Party may give the undertaking required in this paragraph if it fulfils the spirit of the undertaking by providing by law that the great majority of persons under 18 years of age shall not be employed in night work.
Article 12, paragraph 4
The words "and subject to the conditions laid down in such agreements" in the introduction to this paragraph are taken to imply inter alia that with regard to benefits which are available independently of any insurance contribution a Contracting Party may require the completion of a prescribed period of residence before granting such benefits to nationals of other Contracting Parties.
Article 13, paragraph 4
Governments not Parties to the European Convention on Social and Medical Assistance may ratify the Social Charter in respect of this paragraph provided that they grant to nationals of other Contracting Parties a treatment which is in conformity with the provisions of the said Convention.
Article 19, paragraph 6
For the purpose of this provision, the term "family of a foreign worker" is understood to mean at least his wife and dependent children under the age of 21 years.
Part III
It is understood that the Charter contains legal obligations of an international character, the application of which is submitted solely to the supervision provided for in Part IV thereof.
Article 20, paragraph 1
It is understood that the "numbered paragraphs" may include articles consisting of only one paragraph.
Part V
Article 30
The term "in time of war or other public emergency" shall be so understood as to cover also the threat of war.
EIROPAS SOCIĀLĀ HARTA
Šo Hartu parakstījušās Eiropas Padomes dalībvalstis,
* Uzskatot, ka Eiropas Padomes mērķis ir sasniegt lielāku vienotību starp tās dalībvalstīm ar nolūku nodrošināt un īstenot tos ideālus un principus, kas ir to kopīgajā mantojumā, kā arī lai atvieglotu to ekonomisko un sociālo progresu, it īpaši saglabājot un turpmāk īstenojot cilvēka tiesības un pamata brīvības;
* Uzskatot, ka ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamata brīvību aizsardzības konvenciju, kas tika parakstīta 1950.gada 4.novembrī Romā, un tās Protokolu, kas tika parakstīts 1952.gada 20.martā Parīzē, Eiropas Padomes dalībvalstis ir piekritušas nodrošināt saviem iedzīvotājiem tās civilās un politiskās tiesības, kas ir norādītas šajos dokumentos;
* Uzskatot, ka sociālo tiesību baudīšana būtu jānodrošina bez diskriminācijas, neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma, reliģiskās pārliecības, politiskajiem uzskatiem, nacionālās piederības vai sociālās izcelsmes;
* Apņemoties kopīgi pielikt visas pūles, lai ar attiecīgu institūciju un darbību palīdzību paaugstinātu dzīves līmeni un veicinātu kā pilsētu, tā lauku iedzīvotāju sociālo labklājību,
Vienojās par sekojošo:
I sadaļa
Par savas politikas mērķi, kas būtu jāveicina visiem piemērotiem līdzekļiem, kā nacionāliem tā starptautiskiem pēc sava rakstura, Līgumslēdzējas puses atzīst tādu apstākļu sasniegšanu, kuros var tikt efektīvi realizētas sekojošās tiesības un principi:
1. Ikvienam ir tiesības nopelnīt sev iztiku ar brīvi izvēlētas nodarbošanās palīdzību.
2. Visiem strādājošiem ir tiesības uz taisnīgiem darba apstākļiem.
3. Visiem strādājošiem ir tiesības uz drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem.
4. Visiem strādājošiem ir tiesības uz taisnīgu atalgojumu, kas ir pietiekams, lai nodrošinātu pienācīgus dzīves apstākļus sev un savām ģimenēm.
5. Visiem strādājošiem un darba devējiem ir tiesības uz biedrošanās brīvību nacionālās vai starptautiskās organizācijās, lai aizsargātu savas ekonomiskās un sociālās intereses.
6. Visiem strādājošiem un darba devējiem ir tiesības slēgt kolektīvus līgumus.
7. Bērniem un jauniešiem ir tiesības uz speciālu aizsardzību pret fizisku un morālu kaitējumu, kam tie ir pakļauti.
8. Strādājošām sievietēm, kas ir grūtniecības stāvoklī, un citām strādājošām sievietēm pēc nepieciešamības ir tiesības uz speciālu aizsardzību savā darbā.
9. Ikvienai personai ir tiesības izmantot attiecīgu arodorientācijas institūciju pakalpojumus ar nolūku palīdzēt izvēlēties tās personiskajām iemaņām un interesēm atbilstošu nodarbošanos.
10. Ikvienai personai ir tiesības izmantot attiecīgu arodapmācības institūciju pakalpojumus.
11. Ikvienai personai ir tiesības izmantot jebkurus pasākumus, kas ļauj tai uzturēt iespējami augstāko veselības līmeni.
12. Visiem strādājošiem un to apgādājamiem ir tiesības uz sociālo drošību.
13. Ikvienai personai, kurai trūkst attiecīgu līdzekļu, ir tiesības uz sociālo un medicīnisko palīdzību.
14. Ikvienai personai ir tiesības izmantot sociālās labklājības dienesta pakalpojumus.
15. Invalīdiem ir tiesības uz arodapmācību, rehabilitāciju un pārorientāciju neatkarīgi no to invaliditātes izcelsmes un rakstura.
16. Ģimenei kā sabiedrības pamatvienībai ir tiesības uz attiecīgu sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību, lai nodrošinātu tās pilnvērtīgu attīstību.
17. Mātēm un bērniem, neatkarīgi no ģimenes stāvokļa un ģimenes attiecībām, ir tiesības uz attiecīgu sociālo un ekonomisko aizsardzību.
18. Ikvienas Līgumslēdzējas puses pilsoņiem ir tiesības uz ienesīgu nodarbošanos jebkuras citas Līgumslēdzējas puses teritorijā uz vienlīdzīgiem noteikumiem ar šīs citas Līgumslēdzējas puses pilsoņiem, ar ierobežojumiem, kas balstās uz pamatotiem ekonomiskiem vai sociāliem iemesliem.
19. Migrējošiem strādājošiem, kas ir kādas Līgumslēdzējas puses pilsoņi, un to ģimenēm ir tiesības uz aizsardzību un palīdzību jebkuras citas Līgumslēdzējas puses teritorijā.
II sadaļa
Saskaņā ar III sadaļā noteikto, Līgumslēdzējas puses apņemas uzskatīt sekojošajos pantos un punktos uzskaitītās saistības par sev saistošām.
1. pants — Tiesības uz darbu
Lai nodrošinātu efektīvu tiesību uz darbu izmantošanu, Līgumslēdzējas puses apņemas:
1. uzskatīt iespējami augstākā un stabilākā nodarbinātības līmeņa sasniegšanu un uzturēšanu par vienu no saviem primārajiem mērķiem un saistībām, ar nolūku sasniegt pilnīgu nodarbinātību;
2. efektīvi aizstāvēt strādājošā tiesības pelnīt savu iztiku ar brīvi izvēlētas nodarbošanās palīdzību;
3. izveidot vai uzturēt bezmaksas nodarbinātības dienestu, kas būtu pieejams visiem strādājošajiem;
4. nodrošināt vai veicināt attiecīgu arodorientāciju, arodapmācību un rehabilitāciju.
2. pants — Tiesības uz taisnīgiem darba apstākļiem
Lai nodrošinātu efektīvu tiesību uz taisnīgiem darba apstākļiem izmantošanu, Līgumslēdzējas puses apņemas:
1. noteikt atbilstīgu darba dienas un darba nedēļas garumu, progresīvi samazinot darba nedēļas garumu tai apjomā, ko pieļauj darba ražīguma pieaugums un citi attiecīgie faktori;
2. noteikt oficiālo svinamo dienu apmaksāšanu;
3. noteikt apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu vismaz divu nedēļu garumā;
4. strādājošiem profesijās, kas atzītas par dzīvībai vai veselībai bīstamām, nodrošināt papildus apmaksātas brīvdienas vai saīsinātu darba laiku;
5. nodrošināt iknedēļas atpūtas periodu, kas iespēju robežās sakristu ar dienu, kas saskaņā ar attiecīgās valsts vai reģiona tradīcijām vai paražām tiek uzskatīta par atpūtas dienu.
3. pants — Tiesības uz drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem
Lai nodrošinātu efektīvu tiesību uz drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem izmantošanu, Līgumslēdzējas puses apņemas:
1. izdot darba drošības un strādājošo veselības aizsardzības noteikumus;
2. ar uzraudzības mehānismu palīdzību nodrošināt šo noteikumu īstenošanu;
3. konsultēt attiecīgās darba devēju un strādājošo organizācijas par pasākumiem, kas paredzēti, lai uzlabotu darba drošību un aizsargātu veselību ražošanā.
4. pants — Tiesības uz taisnīgu atalgojumu
Lai nodrošinātu efektīvu tiesību uz taisnīgu atalgojumu izmantošanu, Līgumslēdzējas puses apņemas:
1. atzīt strādājošo tiesības uz atalgojumu, kas nodrošinātu tiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus;
2. atzīt strādājošo tiesības uz paaugstinātu atalgojumu par virsstundu darbu, ar izņēmumiem atsevišķos gadījumos;
3. atzīt strādājošo vīriešu un sieviešu tiesības uz vienlīdzīgu samaksu par vienlīdzīgas vērtības darbu;
4. atzīt visu strādājošo tiesības uz pieņemamu termiņu, kurā tiek paziņots par darba attiecību izbeigšanu;
5. pieļaut atskaitījumus no darba algām tikai tajos apstākļos un tai apjomā, ko nosaka nacionālā likumdošana vai normatīvie akti, vai kas ir noteikti kolektīvajos līgumos vai arbitrāžas lēmumos.
Šo tiesību nodrošināšana tiek veikta ar brīvi noslēgtu kolektīvo līgumu palīdzību, saskaņā ar likumā fiksētu algu noteikšanas kārtību vai kādā citā veidā, kas atbilst apstākļiem attiecīgajā valstī.
5. pants — Tiesības biedroties
Lai nodrošinātu vai veicinātu strādājošo un darba devēju tiesības brīvi veidot vietējās, nacionālās vai starptautiskās organizācijas, lai aizsargātu savas ekonomiskās un sociālās intereses, un iestāties šajās organizācijās, Līgumslēdzējas puses apņemas nodrošināt tādu nacionālo likumdošanu, kas neierobežotu, vai piemērot to tā, lai neierobežotu šīs tiesības. To, cik lielā mērā šajā pantā minētās garantijas attiecas uz policiju, nosaka nacionālie likumi vai normatīvie akti. Tāpat arī nacionālā likumdošana vai normatīvie akti nosaka principus, saskaņā ar kuriem šīs garantijas tiek piemērotas bruņoto spēku personālsastāvam, un apjomu, kurā tie attiecas uz personām, kas ietilpst šajā kategorijā.
6. pants — Tiesības slēgt kolektīvus līgumus
Lai nodrošinātu efektīvu tiesību slēgt kolektīvus līgumus izmantošanu, Līgumslēdzējas puses apņemas:
1. veicināt kopīgas strādājošo un darba devēju konsultācijas;
2. kur tas ir nepieciešams un piemērots, veicināt mehānismus brīvprātīgu sarunu noturēšanai starp darba devējiem vai darba devēju organizācijām un strādājošo organizācijām, lai ar kolektīvu līgumu palīdzību regulētu darba noteikumus un apstākļus;
3. veicināt attiecīgu samierināšanas un brīvprātīgas vidutājības mehānismu izveidošanu un izmantošanu darba strīdu atrisināšanai;
un atzīst:
4. strādājošo un darba devēju tiesības uz kolektīvu rīcību interešu konfliktu gadījumos, ieskaitot tiesības uz streiku, ievērojot saistības, kas var rasties saskaņā ar pirms tam noslēgtajiem kolektīvajiem līgumiem.
7. pants — Bērnu un jauniešu tiesības uz aizsardzību
Lai nodrošinātu efektīvu bērnu un jauniešu tiesību uz aizsardzību izmantošanu, Līgumslēdzējas puses apņemas:
1. noteikt, ka minimālais vecums pieņemšanai darbā ir 15 gadi, ar izņēmumiem attiecībā uz bērniem, kas tiek nodarbināti īpaši paredzētos vieglos darbos bez kaitējuma to veselībai, morālei vai izglītībai;
2. noteikt to, ka tiek paredzēts augstāks minimālais darbā pieņemšanas vecums tādās īpaši noteiktās profesijās, kas tiek uzskatītas par bīstamām vai veselībai kaitīgām;
3. noteikt to, ka personas, kas vēl ir pakļautas obligātajai izglītībai, netiek nodarbinātas tādos darbos, kas liegtu tiem pilnībā apgūt šo izglītību;
4. noteikt to, ka darba dienas ilgums personām, kas ir jaunākas par 16 gadiem, tiek ierobežots saskaņā ar to attīstības vajadzībām, it īpaši saskaņā ar to nepieciešamību pēc arodapmācības;
5. atzīt jauno strādnieku un mācekļu tiesības uz taisnīgu atalgojumu vai citu attiecīgu samaksu;
6. noteikt to, ka laiks, kuru jaunieši ar darba devēja piekrišanu parasto darba dienu laikā pavada arodapmācībās, tiek uzskatīts par daļu no darba dienas ilguma;
7. noteikt to, ka strādājošiem, kas ir jaunāki par 18 gadiem, ir tiesības uz ne mazāk kā trīs nedēļu ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu;
8. noteikt to, ka personas, kas ir jaunākas par 18 gadiem, netiek nodarbinātas nakts darbos, izņemot atsevišķās profesijās, kuras nosaka nacionālā likumdošana vai normatīvie akti;
9. noteikt to, ka personas, kas ir jaunākas par 18 gadiem un kas tiek nodarbinātas nacionālajā likumdošanā vai normatīvajos aktos noteiktās profesijās, tiek pakļautas regulārām medicīniskām pārbaudēm;
10. nodrošināt speciālu aizsardzību pret fizisku un morālu kaitējumu, kam tiek pakļauti bērni un jaunieši, it īpaši pret tādu, kas tieši vai netieši ceļas no to darba.
8. pants — Strādājošo sieviešu tiesības uz aizsardzību
Lai nodrošinātu efektīvu strādājošo sieviešu tiesību uz aizsardzību izmantošanu, Līgumslēdzējas puses apņemas:
1. vai nu apmaksāta atvaļinājuma veidā, vai ar attiecīgu sociālo pabalstu vai sabiedrisko fondu pabalstu palīdzību nodrošināt sievietēm atvaļinājumu pirms un pēc dzemdībām, kura kopējais ilgums ir vismaz 12 nedēļas;
2. uzskatīt par nelikumīgu to, ka darba devējs brīdina sievieti par atlaišanu no darba viņai esot dzemdību atvaļinājumā vai ja viņš brīdina viņu par atlaišanu no darba tā, ka brīdinājuma termiņš iztek šī atvaļinājuma laikā;
3. noteikt, ka mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, šim nolūkam ir tiesības uz pietiekami gariem pārtraukumiem darbā;
4. a. regulēt strādājošo sieviešu nodarbināšanu nakts maiņās rūpniecības uzņēmumos;
b. aizliegt izmantot sievietes darbam šahtās kalnrūpniecībā, un attiecīgi visos citos darbos, kas ir tām nepiemēroti sava bīstamā vai neveselīgā rakstura vai smaguma dēļ.
9. pants — Tiesības uz arodorientāciju
Lai nodrošinātu efektīvu tiesību uz arodorientāciju izmantošanu, Līgumslēdzējas puses apņemas vai nu nodrošināt vai veicināt tāda dienesta izveidošanu, kas sniegtu palīdzību visām personām, invalīdus ieskaitot, risināt problēmas, kas saistītas ar aroda izvēli un aroda prasmes pilnveidošanu, ņemot vērā indivīdam piemītošās īpašības un to atbilstību darba piedāvājumam; šai palīdzībai ir jābūt pieejamai par velti - kā jauniešiem, skolniekus ieskaitot, tā pieaugušajiem.
10. pants — Tiesības uz arodapmācību
Lai nodrošinātu efektīvu tiesību uz arodapmācību aizsardzību, Līgumslēdzējas puses apņemas:
1. vai nu nodrošināt, vai veicināt visu personu, invalīdus ieskaitot, tehnisko un arodapmācību, konsultējoties ar darba devēju un strādājošo organizācijām, un nodrošināt labvēlīgus apstākļus augstākās tehniskās un universitātes izglītības pieejamībai, kas ir balstīta vienīgi uz individuālām spējām;
2. nodrošināt vai veicināt mācekļu sistēmas izveidošanu un citus sistemātiskus mehānismus jaunu zēnu un meiteņu apmācībai dažādās to izvēlētās nodarbošanās;
3. vai nu nodrošināt, vai veicināt sekojošo:
a. piemērotas un viegli pieejamas mācību iespējas pieaugušajiem strādājošiem;
b. speciālas institūcijas pieaugušo strādājošo pārorientācijai, kas nepieciešama tehnoloģijas attīstības vai jaunu nodarbinātības jomu rašanās rezultātā;
4. veicināt to, lai pilnībā tiktu izmantotas iespējas, ko nodrošina sekojoši pasākumi:
a. visu maksājumu vai samaksas samazināšana vai atcelšana;
b. finansiālas palīdzības sniegšana piemērotos gadījumos;
c. laika, kuru strādājošais pavada papildus apmācībās, kuras tas uzsācis pēc darba devēja lūguma, iekļaušana darba dienas ilgumā darba attiecību pastāvēšanas laikā;
d. veicot attiecīgu pārraudzību un konsultējoties ar darba devēju un strādājošo organizācijām, mācekļu darba un citu jauno strādājošo apmācības veidu efektivitātes un jauno strādājošo attiecīgas vispārējas aizsardzības nodrošināšana.
11. pants — Tiesības uz veselības aizsardzību
Lai nodrošinātu efektīvu tiesību uz veselības aizsardzību īstenošanu, Līgumslēdzējas puses apņemas vai nu tieši, vai sadarbībā ar sabiedriskajām vai privātajām organizācijām veikt attiecīgus pasākumus, cita starpā:
1. cik vien iespējams samazināt veselības pasliktināšanās iemeslus;
2. nodrošināt padomdevējus un izglītošanas pakalpojumus, kas propagandētu veselību un veicinātu individuālo atbildību jautājumos, kas saistīti ar veselību;
3. cik vien iespējams nepieļaut iespējamo epidēmisko, endēmisko un citu slimību izraisīšanos.
12. pants — Tiesības uz sociālo drošību
Lai nodrošinātu efektīvu tiesību uz sociālo aizsardzību izmantošanu, Līgumslēdzējas puses apņemas:
1. ieviest vai uzturēt sociālās drošības sistēmu;
2. uzturēt sociālās drošības sistēmu apmierinošā līmenī, vismaz līdzīgu tam, kas nepieciešams, lai ratificētu Starptautisko Darba konvenciju (Nr. 102) par minimālajiem sociālās drošības standartiem;
3. apņemties progresīvi paaugstināt sociālās drošības sistēmu līdz augstākam līmenim;
4. noslēdzot attiecīgus divpusējus un daudzpusējus līgumus vai citiem līdzekļiem veikt pasākumus saskaņā ar šajos līgumos minētajiem nosacījumiem, lai nodrošinātu sekojošo:
a. vienlīdzīgu attieksmi pret savas valsts pilsoņiem un citu Līgumslēdzēju pušu pilsoņiem attiecībā uz sociālās drošības tiesībām, ieskaitot no sociālās drošības likumdošanas izrietošo materiālo atbalstu saglabāšanu neņemot vērā aizsargājamo personu pārvietošanos Līgumslēdzēju pušu teritorijā;
b. sociālās drošības tiesību nodrošināšana, saglabāšana un turpināšana ar tādiem līdzekļiem kā saskaņā ar ikvienas Līgumslēdzējas puses likumdošanu veikto apdrošināšanas vai nodarbinātības periodu summēšana.
13. pants — Tiesības uz sociālo un medicīnisko palīdzību
Lai nodrošinātu efektīvu tiesību uz sociālo un medicīnisko palīdzību izmantošanu, Līgumslēdzējas puses apņemas:
1. nodrošināt to, ka ikvienai personai, kam trūkst attiecīgu līdzekļu un kas nespēj nodrošināt šos līdzekļus vai nu pašas spēkiem vai no citiem avotiem, it īpaši no sociālās apdrošināšanas sistēmas pabalstiem, tiek sniegta atbilstoša palīdzība un slimības gadījumā — attiecīgās personas stāvoklim atbilstoša apkope;
2. nodrošināt to, ka personas, kas saņem šādu palīdzību, šī iemesla dēļ necieš no to politisko vai sociālo tiesību iegrožošanas;
3. nodrošināt to, ka ikviena persona var saņemt no attiecīgajiem sabiedriskajiem vai privātajiem dienestiem padomu un personisku palīdzību tādā apjomā, kas nepieciešams, lai nepieļautu, novērstu vai atvieglotu trūkumu kādai individuālai personai vai ģimenei;
4. piemērot šī panta 1., 2. un 3. punkta nosacījumus uz vienlīdzības pamatiem kā savas valsts pilsoņiem tā citu Līgumslēdzēju pušu pilsoņiem, kas atrodas to teritorijā legāli, saskaņā ar saistībām, kas izriet no Eiropas Sociālās un medicīniskās palīdzības konvencijas, kas parakstīta Parīzē, 1953. gada 11. decembrī.
14. pants — Tiesības izmantot sociālās labklājības dienesta pakalpojumus
Lai nodrošinātu efektīvu tiesību izmantot sociālās labklājības dienesta pakalpojumus pielietojumu, Līgumslēdzējas puses apņemas:
1. veicināt vai nodrošināt dienestus, kas, izmantojot sociālā darba metodes, veicinātu kā indivīdu tā sabiedrības grupu labklājību un attīstību un to piemērošanos sociālajai videi;
2. veicināt individuālu personu un brīvprātīgo vai citu organizāciju piedalīšanos šādu dienestu izveidošanā un uzturēšanā.
15. pants — Invalīdu un garīgi atpalikušu personu tiesības uz arodapmācību, rehabilitāciju un sociālo iekārtošanu
Lai nodrošinātu efektīvu invalīdu un garīgi atpalikušu personu tiesību uz arodapmācību, rehabilitāciju un sociālo iekārtošanu izmantošanu, Līgumslēdzējas puses apņemas:
1. veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu apmācību iespējas, ieskaitot, ja nepieciešams, specializētas institūcijas - kā sabiedriskas, tā privātas;
2. veikt atbilstošus pasākumus, lai personas, kam ir invaliditāte, iekārtotu darbā, tai skaitā specializētās uzturēšanās iestādēs, specializētās darba vietās, un pasākumus, kas mudinātu darba devējus pieņemt darbā personas, kam ir invaliditāte.
16. pants — Ģimenes tiesības uz sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību
Lai nodrošinātu apstākļus, kas nepieciešami pilnīgai ģimenes kā sabiedrības pamatvienības attīstībai, Līgumslēdzējas puses apņemas veicināt ģimenes dzīves ekonomisko, juridisko un sociālo aizsardzību ar tādiem līdzekļiem kā ģimeņu pabalsti, fiskālie atvieglojumi, dzīvojamā fonda nodrošināšana ģimenēm, pabalsti jaunlaulātajiem un citiem piemērotiem līdzekļiem.
17. pants — Mātes un bērna tiesības uz sociālo un ekonomisko aizsardzību
Lai nodrošinātu efektīvu mātes un bērna tiesību uz sociālo un ekonomisko aizsardzību izmantošanu, Līgumslēdzējas puses veiks tam nepieciešamos un atbilstošos pasākumus, ieskaitot attiecīgu institūciju un dienestu izveidošanu un uzturēšanu.
18. pants — Tiesības uz ienesīgu nodarbošanos citu Līgumslēdzēju pušu teritorijā
Lai nodrošinātu efektīvu tiesību uz ienesīgu nodarbošanos jebkuras citas Līgumslēdzējas puses teritorijā izmantošanu, Līgumslēdzējas puses apņemas:
1. piemērot pastāvošos normatīvos aktus liberālisma garā;
2. vienkāršot pastāvošās formalitātes un samazināt vai atcelt tiesas nodevas un citus maksājumus, kas jāveic strādājošiem ārvalstniekiem vai to darba devējiem;
3. individuāli vai kolektīvi liberalizēt normatīvos aktus, kas regulē strādājošo ārvalstnieku nodarbināšanu;
un atzīt:
4. savu pilsoņu tiesības atstāt savu valsti, lai veiktu ienesīgu nodarbošanos citu Līgumslēdzēju pušu teritorijā.
19. pants — Migrējošo strādājošo un viņu ģimeņu tiesības uz aizsardzību un palīdzību
Lai nodrošinātu efektīvu migrējošo strādājošo un viņu ģimeņu tiesību uz aizsardzību un palīdzību izmantošanu jebkuras citas Līgumslēdzējas puses teritorijā, Līgumslēdzējas puses apņemas:
1. uzturēt vai pārliecināties, ka tiek uzturēti atbilstoši bezmaksas pakalpojumi, kurus šie strādājošie var saņemt kā palīdzību, it sevišķi, lai iegūtu precīzu informāciju, un veikt visus nepieciešamos pasākumus, ciktāl to pieļauj nacionālā likumdošana un normatīvie akti, lai cīnītos ar maldinošu propagandu attiecībā uz emigrāciju un imigrāciju;
2. savas jurisdikcijas ietvaros veikt attiecīgus pasākumus, lai atvieglotu šo strādājošo un viņu ģimenes locekļu aizbraukšanu, pārceļojumu un uzņemšanu, un savas jurisdikcijas ietvaros nodrošināt attiecīgus veselības aizsardzības un medicīniskās apkopes pakalpojumus un labus higiēniskos apstākļus pārceļošanas laikā;
3. kur nepieciešams, veicināt sabiedrisko un privāto sociālo dienestu sadarbību emigrācijas un imigrācijas valstīs;
4. ciktāl to regulē likumi vai normatīvie akti vai kontrolē valsts pārvaldes struktūras, nodrošināt šiem strādājošiem, kas legāli uzturas to teritorijās, tādu pašu apiešanos kā savas valsts pilsoņiem attiecībā uz sekojošiem jautājumiem:
a. atalgojums un citi nodarbinātības un darba apstākļi;
b. dalība arodbiedrībās un tiesības izmantot kolektīvo līgumu sniegtās iespējas;
c. dzīvesvietas izvēle.
5. nodrošināt šiem strādājošiem, kas legāli uzturas to teritorijās, tādu pašu apiešanos kā savas valsts pilsoņiem attiecībā uz darba nodokļiem, nodevām vai maksājumiem, kas veicami attiecībā uz nodarbinātajām personām;
6. ciktāl iespējams, veicināt ģimeņu atkalapvienošanos tiem strādājošiem no ārvalstīm, kas ir saņēmuši uzturēšanās atļauju to teritorijā;
7. strādājošiem, kas legāli uzturas to teritorijā, nodrošināt tādu pašu apiešanos kā savas valsts pilsoņiem attiecībā uz juridiskajām procedūrām jautājumos, kas minēti šajā pantā;
8. nodrošināt, lai strādājošie, kas legāli uzturas to teritorijā, netiek izraidīti, izņemot gadījumus, kad tie apdraud nacionālo drošību, rīkojas pretēji sabiedrības interesēm vai pārkāpj morāles normas;
9. likumu robežās atļaut veikt šo strādājošo nopelnīto līdzekļu vai uzkrājumu pārvedumus tādā apjomā, kādā tie paši vēlas;
10. attiecināt ar šo pantu noteikto aizsardzību un palīdzību uz individuāli strādājošiem migrantiem, ciktāl šādi pasākumi ir piemērojami.
III sadaļa
20. pants — Garantijas
1. Ikviena Līgumslēdzēja puse apņemas:
a. uzskatīt šīs Hartas I Sadaļu par to mērķu deklarāciju, kurus tā īstenos visiem atbilstošiem līdzekļiem, saskaņā ar šīs sadaļas ievadā minēto;
b. uzskatīt par sev saistošiem vismaz piecus no sekojošiem Hartas II Sadaļas pantiem: 1., 5., 6., 12., 13., 16. un 19.;
c. papildus pantiem, ko tā izvēlējusies saskaņā ar iepriekšējā apakšpunkta nosacījumiem, uzskatīt par sev saistošiem tādu skaitu Hartas II Sadaļas pantu vai ar cipariem apzīmēto punktu, kādu tā izvēlas, ar nosacījumu, ka kopējais tai saistošo pantu vai ar cipariem apzīmēto punktu skaits nav mazāks par desmit pantiem vai četrdesmit pieciem ar cipariem apzīmētiem punktiem.
2. Panti vai apakšpunkti, kas izvēlēti saskaņā ar šī panta 1. punkta b. un c. apakšpunktiem, tiek paziņoti Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram tai laikā, kad Līgumslēdzēja puse deponē ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumentu.
3. Ikviena Līgumslēdzēja puse kādā vēlākā laikā var deklarēt, paziņojot to Ģenerālsekretāram, ka tā uzskata sev par saistošiem jebkurus Hartas II Sadaļas pantus vai ar cipariem apzīmētos punktus, ko tā vēl nav pieņēmusi saskaņā ar šī panta 1. punkta nosacījumiem. Šādas vēlākā laikā sniegtas garantijas tiks uzskatītas par neatņemamu ratifikācijas vai apstiprinājuma sastāvdaļu, tām būs tāds pats spēks sākot ar trīsdesmito dienu skaitot no paziņojuma izdarīšanas brīža.
4. Ģenerālsekretārs paziņo visām Hartu parakstījušajām valdībām un Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektoram par ikvienu paziņojumu, ko viņš ir saņēmis saskaņā ar šīs Hartas sadaļas nosacījumiem.
5. Katra Līgumslēdzēja puse uztur nacionālajiem apstākļiem atbilstošu darba inspekcijas sistēmu.
IV sadaļa
21. pants — Ziņojumi attiecībā uz pieņemtajiem nosacījumiem
Ik pēc diviem gadiem Līgumslēdzējas puses nosūta Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram ziņojumu, kura formu jānosaka Ministru Komitejai, par to Hartas II Sadaļas nosacījumu piemērošanu, kurus tās ir akceptējušas.
22. pants — Ziņojumi attiecībā uz nosacījumiem, kas nav tikuši pieņemti
Ar Ministru Komitejas noteiktu intervālu Līgumslēdzējas puses nosūta Ģenerālsekretāram ziņojumus par tiem Hartas II Sadaļas nosacījumiem, kurus tās nepieņēma ratifikācijas vai apstiprināšanas laikā, vai pēc tam nosūtot attiecīgo paziņojumu. Ministru Komiteja laiku pa laikam nosaka, attiecībā uz kuriem nosacījumiem jāpieprasa ziņojumi un formu, kādā šie ziņojumi jāiesniedz.
23. pants — Kopiju izsūtīšana
1. Katra Līgumslēdzēja puse nosūta savu 21. un 22. pantā minēto ziņojumu kopijas tām savām nacionālajām organizācijām, kas ir to starptautisko darba devēju un strādājošo arodbiedrību locekles, kurām, saskaņā ar 27. panta 2. punktu ir jābūt pārstāvētām Starpvaldību Sociālās komitejas Apakškomitejas sēdēs.
2. Pēc minēto nacionālo organizāciju lūguma Līgumslēdzējas puses nosūta Ģenerālsekretāram jebkurus komentārus par minētajiem ziņojumiem, ko tās saņēmušas no šīm nacionālajām organizācijām.
24. pants — Ziņojumu izskatīšana
Ziņojumus, kas tiek nosūtīti Ģenerālsekretāram saskaņā ar 21. un 22. panta nosacījumiem, izskata ekspertu komisija, kuru rīcībā ir arī jebkuri komentāri, kas nosūtīti Ģenerālsekretāram saskaņā ar 23. panta 2. punkta nosacījumiem.
25. pants — Ekspertu komisija
1. Ekspertu komisija sastāv no ne vairāk kā septiņiem locekļiem, kurus ieceļ Ministru Komiteja no Līgumslēdzēju pušu sastādīta neatkarīgu ekspertu saraksta, kurā iekļauti eksperti ar visaugstāko reputāciju un vispāratzītu kompetenci starptautiskajos sociālajos jautājumos.
2. Komisijas locekļus ieceļ uz sešiem gadiem. Tie var tikt iecelti atkārtoti. Taču no pirmo reizi iecelto locekļu vidus divu ekspertu pilnvaru laiks beidzas pēc četriem gadiem.
3. Ekspertus, kuru pilnvaru laikam jābeidzas pēc sākotnējā četru gadu perioda beigām, nosaka Ministru Komiteja ar izlozes palīdzību nekavējoties pēc pirmās iecelšanas.
4. Ekspertu komisijas loceklis, kurš ir ticis iecelts kāda eksperta vietā, kura pilnvaru laiks nav beidzies, saglabā šo amatu tik ilgi, kamēr beidzas viņa priekšteča pilnvaru laiks.
26. pants — Starptautiskās Darba organizācijas piedalīšanās
Starptautiskā Darba organizācija tiek uzaicināta nosaukt savu pārstāvi, kurš ar konsultanta tiesībām piedalās Ekspertu komisijas apspriedēs.
27. pants — Starpvaldību Sociālās komitejas Apakškomiteja
1. Līgumslēdzēju pušu ziņojumi un Ekspertu komisijas slēdzieni tiek iesniegti Eiropas Padomes Starpvaldību Sociālās komitejas Apakškomitejā izskatīšanai.
2. Apakškomiteju veido pa vienam pārstāvim no katras Līgumslēdzējas puses. Pēc savas izvēles tā pieaicina ne vairāk kā divas starptautiskās darba devēju organizācijas un ne vairāk kā divas starptautiskas arodbiedrību organizācijas būt pārstāvētām tās sēdēs kā novērotājiem ar konsultantu tiesībām. Bez tam, tā var konsultēties ar ne vairāk kā diviem pārstāvjiem no sabiedriskajām organizācijām, kam ir konsultatīvs statuss pie Eiropas Padomes, attiecībā uz jautājumiem, kuros šīs organizācijas ir īpaši kompetentas, tādos kā sociālā labklājība un ģimenes ekonomiskā un sociālā aizsardzība.
3. Apakškomiteja iesniedz Ministru Komitejai ziņojumu, kurā atspoguļoti tās slēdzieni un kas kalpo par pielikumu Ekspertu komisijas ziņojumam.
28. pants — Konsultatīvā Asambleja
Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs nodod Konsultatīvajai Asamblejai Ekspertu komisijas slēdzienus. Konsultatīvā Asambleja informē Ministru Komiteju par savu viedokli attiecībā uz šiem slēdzieniem.
29. pants — Ministru Komiteja
Ar divu trešdaļu balsstiesīgo Komitejas locekļu balsu vairākumu Ministru Komiteja, balstoties uz Apakškomitejas ziņojumu un pēc konsultācijām ar Konsultatīvo Asambleju, var sniegt jebkurai Līgumslēdzējai pusei nepieciešamās rekomendācijas.
V sadaļa
30. pants — Atkāpes no saistībām karastāvokļa vai ārkārtas stāvokļa laikā
1. Karastāvokļa vai cita ārkārtas stāvokļa laikā, kad ir apdraudēta nācijas dzīve, jebkura Līgumslēdzēja puse var veikt pasākumus, kas atkāpjas no tās saistībām šīs Hartas sakarā tādā apmērā, ko strikti nosaka situācijas ārkārtas raksturs, ar nosacījumu, ka šie pasākumi nav pretrunā ar citām tās starptautiskajām saistībām.
2. Jebkura Līgumslēdzēja puse, kas ir atļāvusies izmantot šīs tiesības atkāpties no savām saistībām, atbilstošā laika periodā sniegs Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram pilnīgu informāciju par veiktajiem pasākumiem un to iemesliem. Tādā pašā veidā tā informēs Ģenerālsekretāru par šo pasākumu darbības izbeigšanos un to Hartas nosacījumu, kurus tā ir pieņēmusi, darbības atsākšanos pilnā apjomā.
3. Ģenerālsekretārs savukārt informē pārējās Līgumslēdzējas puses un Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektoru par visiem ziņojumiem, kas tikuši saņemti saskaņā ar šī panta 2. punkta nosacījumiem.
31. pants — Ierobežojumi
1. Efektīvi realizējamās tiesības un principi, kas minēti I Sadaļā, un to efektīva izmantošana saskaņā ar II Sadaļas nosacījumiem netiek pakļauta nekādiem ierobežojumiem vai limitiem, kas nav minēti šajās sadaļās, izņemot tos, ko nosaka likums un kas demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešami līdzpilsoņu tiesību un brīvību aizsardzībai vai sabiedrības interešu, nacionālās drošības, sabiedrības veselības vai morāles aizsardzībai.
2. Ierobežojumi, ko šī Harta pieļauj attiecībā uz tajā minētajām tiesībām un saistībām, netiek piemēroti citiem mērķiem, kā vien tiem, kam tie ir bijuši paredzēti.
32. pants — Hartas un nacionālās likumdošanas vai starptautisko līgumu saistība
Šīs Hartas nosacījumi nepārkāpj nacionālās likumdošanas normas vai jebkuru divpusēju vai daudzpusēju līgumu, konvenciju vai vienošanos, kas jau ir spēkā vai var stāties spēkā, saskaņā ar kuru nosacījumi attiecībā uz aizsargājamām personām ir labvēlīgāki.
33. pants — Īstenošana kolektīvo līgumu ietvaros
1. Dalībvalstīs, kurās šīs Hartas II Sadaļas 2. panta 1., 2., 3., 4. un 5. punktu, 7. panta 4., 6. un 7. punktu un 10. panta 1., 2., 3. un 4. punktu nosacījumi ir jautājumi, kas parasti tiek atspoguļoti līgumos starp darba devējiem vai darba devēju organizācijām un strādājošo organizācijām, vai likums paredz to īstenošanu citā veidā, var tikt dotas garantijas attiecībā uz šiem punktiem un tie tiks uzskatīti par efektīvi izpildītiem, ja to nosacījumi tiek piemēroti minētajos līgumos vai citā veidā piemēroti lielākajai daļai strādājošo, uz kuriem tie attiecas.
2. Dalībvalstīs, kurās šie nosacījumi parasti tiek atspoguļoti likumdošanā, attiecīgās garantijas var tikt sniegtas līdzīgā veidā, un to pildīšana tiks uzskatīta par efektīvu, ja šie nosacījumi ar likumu tiek piemēroti lielākajai daļai strādājošo, uz kuriem tie attiecas.
34. pants — Teritoriālā piemērošana
1. Šī Harta attiecas uz ikvienas Līgumslēdzējas puses metropoles teritoriju. Ikviena apakšā parakstījusies valdība var parakstīšanas laikā vai deponējot ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumentus ar Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētas deklarācijas palīdzību norādīt teritoriju, kas šim nolūkam tiks uzskatīta par tās metropoles teritoriju.
2. Ikviena Līgumslēdzēja puse šīs Hartas ratifikācijas vai apstiprināšanas laikā, vai jebkurā laikā pēc tam, ar Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresēta paziņojuma palīdzību var deklarēt, ka šī Harta pilnībā vai daļēji attiecas uz kādu nemetropoles teritoriju vai teritorijām, kas uzrādītas minētajā deklarācijā, par kuru starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga vai par kurām tā uzņemas starptautisku atbildību. Deklarācijā tai jānorāda Hartas II Sadaļas pantus vai punktus, kurus tā atzīst par saistošiem attiecībā uz deklarācijā nosauktajām teritorijām.
3. Harta stājas spēkā attiecībā uz teritoriju vai teritorijām, kas nosauktas minētajā deklarācijā sākot ar trīsdesmito dienu skaitot no dienas, kad Ģenerālsekretārs ir saņēmis paziņojumu par šādu deklarāciju.
4. Jebkura Līgumslēdzēja puse var kādā vēlākā laikā deklarēt, nosūtot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram paziņojumu, ka attiecībā uz vienu vai vairākām teritorijām, uz kurām saskaņā ar šī panta 2. punktu ir tikusi attiecināta šīs Hartas darbība, tā atzīst par saistošiem jebkurus pantus vai jebkurus ar cipariem apzīmētos punktus, kurus tā līdz tam nebija atzinusi attiecībā uz šo teritoriju vai šīm teritorijām. Šādas, vēlākā laikā sniegtas, garantijas tiek uzskatītas par neatņemamu sākotnējās deklarācijas sastāvdaļu attiecībā uz attiecīgo teritoriju un tās iegūst tādu pašu spēku sākot ar trīsdesmito dienu skaitot no paziņošanas dienas.
5. Ģenerālsekretārs paziņo pārējām Hartu parakstījušajām valdībām un Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektoram par ikvienu paziņojumu, ko viņš ir saņēmis saskaņā ar šo pantu.
35. pants — Parakstīšana, ratifikācija un stāšanās spēkā
1. Šī Harta ir pieejama parakstīšanai Eiropas Padomes dalībvalstīm. To jāratificē vai jāapstiprina. Ratifikācijas vai apstiprināšanas dokumentus jādeponē pie Eiropas Padomes Ģenerālsekretāra.
2. Šī Harta stājas spēkā trīsdesmitajā dienā skaitot no dienas, kad tiek iesniegts piektais pēc kārtas ratifikācijas vai apstiprināšanas instruments.
3. Attiecībā uz ikvienu Hartu parakstījušo valdību, kas to ratificē pēc tam, Harta stājas spēkā trīsdesmitajā dienā skaitot no dienas, kad tā deponē savus ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumentus.
4. Ģenerālsekretārs paziņo pārējām Hartu parakstījušajām valdībām un Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektoram par Hartas stāšanos spēkā, Līgumslēdzēju pušu vārdus, kas ir ratificējušas vai apstiprinājušas Hartu, un par ikvienu vēlāk deponētu ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumentu.
36. pants — Labojumi
Jebkura Eiropas Padomes dalībvalsts var ierosināt šīs Hartas labojumus, nosūtot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram ziņojumu. Ģenerālsekretārs nodod pārējām Eiropas Padomes dalībvalstīm šādi ierosinātus labojumus, kas pēc tam tiek izskatīti Ministru Komitejā un iesniegti Konsultatīvajai Asamblejai, lai noskaidrotu tās viedokli. Ikviens labojums, ko apstiprinājusi Ministru Komiteja, stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tam, kad visas Līgumslēdzējas puses ir informējušas Ģenerālsekretāru par savu piekrišanu. Ģenerālsekretārs paziņo visām Eiropas Padomes dalībvalstīm un Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektoram par šo labojumu stāšanos spēkā.
37. pants — Denonsēšana
1. Jebkura Līgumslēdzēja puse var denonsēt šo Hartu vienīgi pēc tam, kad ir pagājuši pieci gadi, kopš Harta stājās spēkā attiecībā uz to, vai pēc tam ik pēc diviem gadiem un, jebkurā no šiem gadījumiem, pēc tam, kad tā sešus mēnešus iepriekš ir brīdinājusi Eiropas Padomes Ģenerālsekretāru, kurš attiecīgi informē pārējās Līgumslēdzējas puses un Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektoru. Šāda denonsēšana neietekmē Hartas spēkā esamību attiecībā uz pārējām Līgumslēdzējām pusēm, ar nosacījumu, ka jebkurā laikā šādas Līgumslēdzējas puses ir ne mazāk kā piecas.
2. Saskaņā ar iepriekšējā punkta nosacījumiem, ikviena Līgumslēdzēja puse var denonsēt jebkuru tās apstiprināto Hartas II Sadaļas pantu vai punktu, ar nosacījumu, ka šai Līgumslēdzējai pusei saistošo pantu vai punktu skaits nekad nav mazāks par 10 pantiem vai 45 punktiem un ka šajā pantu un punktu skaitā joprojām tiek iekļauti tie panti, kurus attiecīgā Līgumslēdzēja puse ir izvēlējusies no tiem, kas ir īpaši pieminēti 20. panta 1. punkta b. apakšpunktā.
3. Ikviena Līgumslēdzēja puse var denonsēt šo Hartu vai jebkuru no šīs Hartas II Sadaļas pantiem vai punktiem saskaņā ar šī panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem attiecībā uz jebkuru teritoriju, uz kuru šī Harta ir piemērojama pateicoties deklarācijai, kas ir iesniegta saskaņā ar 34. panta 2. punkta nosacījumiem.
38. pants — Pielikums
Šīs Hartas pielikums ir tās neatņemama sastāvdaļa.
To apliecinot, apakšā parakstījušies, attiecīgi pilnvaroti, parakstīja šo Hartu.
Parakstīts Turīnā, 1961. gada 18. oktobrī, angļu un franču valodā, kur abi teksti ir vienādi autentiski, vienā eksemplārā, kas glabājas Eiropas Padomes arhīvā. Ģenerālsekretārs izsūtīs apstiprinātas kopijas katrai parakstījušajai pusei.
SOCIĀLĀS HARTAS pielikums
Sociālās Hartas aizsargāto personu loks:
1. Nepārkāpjot 12.panta 4.punkta un 13.panta 4.punkta nosacījumus, personas, uz kurām attiecas 1.–17.panti, iekļauj ārvalstniekus vienīgi tiktāl, cik tie ir citu Līgumslēdzēju pušu pilsoņi, kas legāli uzturas vai regulāri strādā attiecīgās Līgumslēdzējas puses teritorijā, ar nosacījumu, ka pastāv sapratne, ka šie panti skaidrojami, ņemot vērā 18. un 19. panta nosacījumus.
Šis skaidrojums nekavē nevienu no Līgumslēdzējām pusēm piešķirt līdzīgu aizsardzību citām personām.
2. Ikviena Līgumslēdzēja puse garantē bēgļiem, kas tādi ir saskaņā ar 1951.gada 28.jūlijā Ženēvā parakstītās Konvencijas par bēgļa statusu definīciju un kas likumīgi uzturas tās teritorijā, pēc iespējas labvēlīgāku apiešanos un jebkurā gadījumā ne mazāk labvēlīgu kā to prasa attiecīgās Līgumslēdzējas puses saistības, ko tā uzņēmusies saskaņā ar minēto Konvenciju un saskaņā ar jebkuriem citiem starptautiskiem instrumentiem, kas piemērojami šiem bēgļiem.
I sadaļa, 18.punkts un II Sadaļa, 18.pants, 1.punkts
Tiek saprasts, ka šie nosacījumi neattiecas uz jautājumu par iebraukšanu Līgumslēdzēju pušu teritorijās un nepārkāpj 1955.gada 13.decembrī Parīzē parakstītās Eiropas Konvencijas par personu dzīves vietu nosacījumus.
II sadaļa
1.panta 2.punkts
Šo nosacījumu nevar skaidrot kā aizliegumu vai pilnvarojumu kādai arodapvienībai pielietot drošības klauzulu vai izmantot to praksē.
4.panta 4.punkts
Šo nosacījumu jāsaprot tādejādi, ka pastāvot jebkuram nopietnam iemeslam netiek aizliegts izmantot nekavējošu atlaišanu.
4.panta 5.punkts
Tiek saprasts, ka Līgumslēdzēja puse var dot šajā punktā noteiktās garantijas, ja lielākai daļai strādājošo vai nu ar likumu vai saskaņā ar kolektīvajiem līgumiem, vai šķīrējtiesas lēmumu nav atļauts piemērot atskaitījumus no darba algas, izņemot tās personas, uz kuriem minētā aizsardzība neattiecas.
6.panta 4.punkts
Tiek saprasts, ka ikviena Līgumslēdzēja puse, ciktāl tas uz to attiecas, var regulēt streika tiesību pielietošanu ar likumu, ar nosacījumu, ka jebkuri turpmāki ierobežojumi, ko tas var uzlikt šīm tiesībām, var tikt attaisnoti saskaņā ar 31.panta nosacījumiem.
7.panta 8.punkts
Tiek saprasts, ka Līgumslēdzēja puse var dot šajā punktā noteiktās garantijas, ja tā pilda šo garantiju garu, ar likumu nosakot, ka lielākā daļa personu, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, netiek izmantoti darbam nakts maiņās.
12.panta 4.punkts
Vārdi “saskaņā ar šajos līgumos minētajiem nosacījumiem” šī punkta ievadā ir izmantoti, lai cita starpā norādītu, ka attiecībā uz pabalstiem, kas ir pieejami neatkarīgi no jebkurām apdrošināšanas iemaksām, Līgumslēdzēja puse var noteikt īpašu uzturēšanās periodu pirms tā nodrošina minētos pabalstus citu Līgumslēdzēju pušu pilsoņiem.
13.panta 4.punkts
Valdības, kas nav pievienojušās Eiropas Sociālās un Medicīniskās Palīdzības konvencijai var ratificēt Sociālo Hartu attiecībā uz šo punktu ar nosacījumu, ka tā garantē citu līgumslēdzēju pušu pilsoņiem apiešanos, kas ir saskaņā ar minētās konvencijas nosacījumiem.
19.panta 6.punkts
Šī nosacījuma nolūkā ar terminu “strādājošā ārvalstnieka ģimene” tiek saprasta vismaz viņa sieva un apgādībā esošie bērni, kas nav sasnieguši 21 gada vecumu.
III sadaļa
Tiek saprasts, ka Harta satur starptautiska rakstura juridiskas saistības, kuru piemērošana ir pakļauta vienīgi tās IV Sadaļā minētājai pārraudzībai.
20.panta 1.punkts
Tiek saprasts, ka “ar cipariem apzīmētie punkti” var iekļaut pantus, kuros ir tikai viens punkts.
V sadaļa
30.pants
Termins “karastāvokļa vai cita ārkārtas stāvokļa laikā” tiks saprasts kā tāds, kas ietver arī kara draudus.