Mēs izturam Eiropas kritērijus

14. –15.decembrī Lākenā notika Eiropas Savienības padomes sanāksme

14. un 15.decembrī Beļģijas pilsētā Lākenā notika Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāju sanāksme. Ar šo sanāksmi beidzas Beļģijas prezidentūras pusgads Eiropas Savienībā.

Lākenas ES padome apstiprināja ES gatavību paplašināties, līdz 2004.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām uzņemot tās kandidātvalstis, kas līdz nākamā gada beigām būs pabeigušas iestāšanās sarunas. Latvijai ir labas izredzes būt šo valstu vidū, ar nosacījumu, ka tā laikus pabeigtu atlikušos darbus dalības saistību izpildei.

ES padome apstiprinājusi, ka iestāšanās sarunas finansiāli ietilpīgajās lauksaimniecības, reģionālās politikas, iekšlietu un tieslietu, kā arī finansu un budžeta sadaļās nākamgad noritēs, pamatojoties uz esošo ES likumdošanas kopumu un esošā paplašināšanās finansējuma ietvaros. Tas kandidātvalstīm ir būtiski, jo apliecina, ka nav nepieciešamas atsevišķas ES reformas pirms paplašināšanās.

ES padome pieņēma Lākenas deklarāciju par ES nākotni, kurā uzsvērts, ka sākas kvalitatīvi jauns diskusijas posms. 2002.gada martā tiks izveidots konvents, kas izstrādās priekšlikumus ES reformām. Lēmuma projektu reformu īstenošanai līdz 2004.gadam sagatavos Starpvaldību konference.

Lākenas padomes lēmums par konventa izveidi ir būtisks vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, pirmo reizi nākamo reformu sagatavošanā būs tieši iesaistīti arī dalībvalstu parlamentārieši un Eiropas parlamenta pārstāvji. Otrkārt, Konventa darbā piedalīsies nākamās dalībvalstis, kuras būs pārstāvētas tāpat kā dalībvalstis, kas dod labu iespēju kopīgi sagatavoties paplašinātai Eiropas Savienībai.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Foto: A.F.I. 

Beļģijā, Lākenā 15.decembrī: Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš un Beļģijas Ārlietu ministrijas pārstāve ministre Anemija Neitsa

Ministru prezidents Andris Bērziņš:

Runa ES padomes sanāksmē Lākenā, Beļģijā, 2001. gada 14.–15. decembrī

Prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi!

Es vēlos pateikties jums, cienījamais kolēģi, premjerministra Verhofstadta kungs, par uzaicinājumu izteikt savu viedokli par Lākenas ES padomes sanāksmi.

Kopš mūsu pēdējās tikšanās Gēteborgā Latvija ir daudz paveikusi, sagatavojoties uzņemšanai ES.

Noslēdzot 22 sadaļas, no kurām sešas ir noslēgtas Beļģijas ES prezidentūras laikā, Latvija ir ievērojami pavirzījusies uz priekšu. Taču vēl svarīgāk ir, par kādiem jautājumiem panāktas iepriekšējās vienošanās. Mums ir izdevies noslēgt vairākas sadaļas, pret kurām gan ES, gan Latvija izturas ar īpašu uzmanību, un tas uzliek Latvijai pienākumu izpildīt ES augstos standartus. No otras puses, ir panāktas vairākas vienošanās, kas atbilst Latvijas interesēm. Tās ir ļoti svarīgas, jo skaidri parāda mūsu valsts iedzīvotājiem, ka ES patiesi ņem vērā mazo valstu intereses.

Protams, uzņemšanas sarunās vēl ir daži neatrisināti jautājumi. Mēs joprojām gaidām ES kopīgu pozīciju transporta politikas jautājumos. Mēs arī sagaidām lielāku sapratni jautājumos, kas attiecas uz akcīzes nodokļa cigaretēm pakāpenisku paaugstināšanu, jo tas ir sociāli jutīgs jautājums un var atstāt tiešu ietekmi uz referendumu par Latvijas iestāšanos ES.

Nākamajā gadā mums vēl būs jārisina finansiālie jautājumi mūsu sarunās. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka Eiropas Komisijas stratēģijas dokumentā ir noteikti skaidri principi, kā atrisināt atlikušos uzņemšanas sarunu jautājumus, un ir apstiprināts, ka turpināsies sarunas par pastāvošās likumdošanas saskaņošanas jautājumiem un par agrāk saskaņotajiem finansiālajiem jautājumiem.

Kas attiecas uz sagatavošanos uzņemšanai ES, ar lepnumu varu minēt Latvijā notiekošo reformu straujo tempu. Ir pabeigtas strukturālās reformas, un pieliktās pūles ir sākušas nest augļus. Mēs varam būt apmierināti ar iekšzemes kopprodukta pieaugumu par 6,6 procentiem pagājušajā gadā un par 8,8 procentiem šā gada pirmajā pusē. Esmu pārliecināts, ka mēs spējam izpildīt iestāšanās kritērijus līdz mūsu pašu noteiktajam termiņam, proti, līdz 2002. gada beigām.

Lākenes deklarācija par ES nākotni padara šo sanāksmi par vēsturisku. Atļaujiet man izteikt dažus apsvērumus par to.

Kad mēs runājam par Eiropas nākotni, mums ir jāpatur prātā, ka mūsu vissvarīgākais uzdevums ir tuvināt ES valstis un padarīt ES saprotamāku mūsu pilsoņiem. Konstitucionālā padome — konvents — var būt mūsu pirmais solis, lai sasniegtu šo mērķi. Mēs esam pateicīgi par iespēju piedalīties šajā forumā; tomēr mēs uzskatām, ka valstīm, kas tuvākajā nākotnē kļūs par ES dalībvalstīm, jādod iespēja piedalīties tajā uz vienlīdzīgiem noteikumiem.

“LV” (Gunta Štrauhmane)

neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Lākenā 15.decembrī: Beļģijas ārlietu ministrs Luī Mišels, Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni un Itālijas ārlietu ministrs Renato Rudžero

Andris Bērziņš, tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru

Pagājušopiektdien, 14.decembrī, NATO galvenajā mītnē Briselē Ministru prezidentam Andrim Bērziņam bija darba tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Džordžu Robertsonu, kuras laikā pārrunātas starptautiskās politikas aktualitātes un Latvijas virzība uz NATO, tostarp arī Rīcības plāna dalībai NATO ietvaros sasniegtais progress.

Dž.Robertsons aicināja Latvijas Ministru prezidentu turpināt darbu pie Rīcības plāna dalībai NATO, jo no tā sekmīgas izpildes būs atkarīgs NATO valstu pozitīvais lēmums par Latvijas uzņemšanu aliansē. Lēmums par alianses tālāku paplašināšanu tiks pieņemts NATO valstu vadītāju tikšanās reizē Prāgā nākamā gada novembrī.

Sarunā ar A.Bērziņu NATO ģenerālsekretārs atzīmēja, ka NATO attiecību uzlabošana ar Krieviju, kas notiek abu pušu interesēs, negatīvi neietekmēs NATO paplašināšanas procesu, bet — drīzāk gan otrādi — sekmēs alianses paplašināšanu, tostarp arī Latvijas un pārējo Baltijas valstu integrāciju NATO. A.Bērziņš uzsvēra Latvijas ieguldījumu reģionālās drošības stiprināšanā un attiecību uzlabošanā ar Krieviju.

Tikšanās laikā Dž.Robertsons vēlreiz apstiprināja savu nodomu nākamā gada februārī apmeklēt Latviju.

NATO apmeklējuma laikā Ministru prezidents piedalījās Latvijas pārstāvniecības NATO rīkotajās darba pusdienās, uz kurām bija uzaicināti Amerikas Savienoto Valstu, Vācijas, Kanādas un Lielbritānijas vēstnieki NATO. Vēstnieki pauda atbalstu NATO paplašināšanas procesam un Latvijas dalībai aliansē. Jautājumā par NATO attiecību uzlabošanu ar Krieviju vēstnieki uzsvēra, ka progress šajā virzienā lielā mērā būs atkarīgs no Krievijas patiesās vēlmes sadarboties.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Andris Bērziņš preses konferencē pēc vizītes Lākenā

Uzstājoties preses konferencē tūlīt pēc atgriešanās no Lākenas sanāksmes, Ministru prezidents Andris Bērziņš un ārlietu ministrs Indulis Bērziņš pauda gandarījumu par ES dalībvalstu politisko līderu lēmumu skaidri minēt valstis, to skaitā arī Latviju, kuras varētu iekļauties pirmajā paplašināšanās kārtā. A. Bērziņš norādīja, ka Lākenas tikšanās laikā, līdzīgi kā iepriekšējās sanāksmēs, ļoti precīzi tika pateikts: paplašināšanās ir absolūta ES prioritāte, un paplašināšanās ir neatgriezeniska.

Premjerministrs atzina, ka Latvija pārējo kandidātvalstu vidū izskatās ļoti labi. Latvija ir apsteigusi pārējās kandidātvalstis pēc iestāšanās sarunās slēgto sarunu sadaļu skaita. Tajā pašā laikā Latvijai vēl nākamā gada laikā ir ļoti daudz darāmā, un nākamais gads Latvijai būs izšķirošs, bet valdība nopietni strādās, lai 2002. gada beigās būtu gatava sākt iestāšanās procesu, sacīja A. Bērziņš.

Arī ārlietu ministrs Indulis Bērziņš norādīja, ka Latvija, slēdzot sarunu sadaļu “Enerģētika”, ir izvirzījusies piecu veiksmīgāko kandidātvalstu vidū un apsteigusi divas tās sauktās pirmās grupas valstis, kuras sarunas sāka vismaz pusotru gadu pirms Latvijas. Tomēr vēl būtiskāk ir tas, ka iestāšanās sarunās mēs esam iemācījušies veiksmīgi aizstāvēt savas nacionālās intereses, kas tiek pierādīts arī Latvijai izdevīgajā pārejas periodā līdz 2009. gada beigām par naftas produktu 90 dienu rezervju izveidošanu, teica I. Bērziņš.

Kā zināms, viens no svarīgākajiem Lākenā pieņemtajiem lēmumiem ir Lākenas deklarācijā ietvertais mandāts par konstitucionāla foruma jeb konventa izveidošanu, kurā, sākot ar nākamā gada martu, par Eiropas Savienības nākotni diskutēs kā dalībvalstu, tā arī kandidātvalstu valdību un parlamentu pārstāvji un pārstāvji no ES institūcijām. Preses konferencē, atbildot uz jautājumu par Latvijas ierobežotajām iespējām ietekmēt konventā pieņemtos lēmumus (kandidātvalstīm nav dotas balsošanas tiesības jeb tiesības bloķēt ES dalībvalstu panākto vienošanos), ārlietu ministrs I. Bērziņš norādīja, ka citāda situācija nemaz nevarētu būt, jo būtu absurdi prasīt tiesības ietekmēt organizācijas lēmumus, ja prasītāji vēl nav tās pilntiesīgi locekļi. Mums drīzāk jāiestājas ES, un tad mēs visus lēmumus varēsim tieši ietekmēt, bet arī konventā būs Latvijas pārstāvji, un mums būs iespējas aktīvi līdzdarboties šajās debatēs, teica I. Bērziņš.

Savukārt premjerministrs norādīja, ka Latvijai bija iespējas arī ietekmēt lēmumu par konventa izveidošanu, iesaistoties divpusējās sarunās ar ES dalībvalstīm. Mums būs tikpat liela pārstāvniecība konventā kā ikvienai ES dalībvalstij, un, paužot savu viedokli, mēs arī varēsim ietekmēt galējā lēmuma pieņemšanu.

Kā pozitīvu jaunumu saistībā ar Lākenas sanāksmes laikā notikušajām tikšanās reizēm, A. Bērziņš minēja tikšanos ar Dānijas premjerministru Andresu Fūgu Rasmusenu, kurš apliecinājis, ka Dānijas prezidentūras laikā nākamā gada otrajā pusē iebildīs pret jebkādu jaunu kritēriju izvirzīšanu kandidātvalstīm.

Latvijas premjerministrs atzina, ka jaunais Dānijas valdības vadītājs ir viņa labs paziņa un ļoti pozitīvi noskaņots pret ES paplašināšanos. A.Rasmusens, līdzīgi kā A. Bērziņš, pārstāv liberālu partiju, kas neapšaubāmi atvieglo abu politiķu saprašanos.

Runājot par iespējamo Latvijas valdības pārstāvi ES konventā, kas savu darbību sāks martā, Ministru prezidents atzina, ka līdz šim par šo jautājumu vēl nav diskutēts valdībā. Tam katrā ziņā vajadzētu būt cilvēkam, kas precīzi orientējas ES likumdošanā un ir ar augstu valodu zināšanu līmeni, lai varētu pilnvērtīgi sekot līdzi un līdzdarboties konventa darbā, teica A. Bērziņš. Konventa darbībā, protams, būs arī viedokļu saskaņošanas process, kurā Latvijas pārstāvis nevarēs balstīties tikai uz saviem personīgajiem pieņēmumiem, bet savs viedoklis un paustā nostāja būs jāsaskaņo valdībā un jāsaņem valdības mandāts, norādīja Latvijas valdības vadītājs. Neapšaubāmi, vajadzētu nozīmēt gan oficiālo valdības pārstāvi, gan viņa iespējamo aizvietotāju, kas pārstāvēs Latvijas valdību oficiālā pārstāvja prombūtnes laikā.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors