Baltija kļūst arvien vienotāka

Romualds Ražuks, Baltijas asamblejas 19. sesijas Latvijas delegācijas vadītājs, — “Latvijas Vēstnesim”:

Par Baltijas asamblejas 19.sesiju Tallinā

— Visu kopā rezumējot, varu teikt: šajā sesijā iezīmējās divi būtiski pavērsieni Baltijas asamblejas turpmākajā politikā.

Pirmkārt, mēs esam daudzmaz augstākā līmenī pacēluši Baltijas asamblejas kopdarbību — galvenokārt tādējādi, ka izdevās gūt atbalstu Latvijas delegācijas priekšlikumam par to, lai visās trīs Baltijas valstīs referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā tiktu sarīkots vienlaikus. Protams, vēl par to jāspriež katras valsts parlamentā un arī Baltijas Ministru padomē. Manuprāt, šis jautājums ir ļoti būtisks. Bet pēdējā laikā arī abās mūsu kaimiņvalstīs — Igaunijā un Lietuvā — labvēlīgā veidā mainās sabiedrības un politiķu attieksme pret šo Latvijas ierosinājumu. Par to esmu gandarīts. Šķiet, Baltijas valstis kļūst arvien vienotākas visādā ziņā.

Otrkārt, iezīmējās īpaši intensīva domu apmaiņa un arī vienprātība attiecībā uz iekļaušanos Eiropas Savienības struktūrās. Šoreiz bija jūtama un saprotama Ziemeļu padomes delegātu klātbūtne Baltijas asamblejas sesijā nepieredzēti lielā skaitā. Mūs aicinās uz Ziemeļu padoms komiteju sēdēm, un savukārt mēs aicināsim uz Baltijas asamblejas pārziņā esošo komisiju sēdēm, tā tika nolemts. Tātad turpmāk acīmredzot Baltijas asamblejas komisiju sēdēs piedalīsies arī Ziemeļu padomes pārstāvji — no Dānijas, Islandes, Norvēģijas, Somijas vai Zviedrijas. Tieši ar Ziemeļeiropas valstīm, tāpat kā līdz šim, mēs centīsimies sadarboties un tuvināties, neraugoties uz dažādiem citiem apstākļiem gan politiskajā, gan militārajā, gan ekonomiskajā, gan kultūras, gan kopīgās vēstures atainojumu, gan citās jomās. Tāda ir mūsu būtība.

Mintauts Ducmanis, “LV” Saeimas lietu redaktors,  sarunā vakar, 17.decembrī

14.decembrī Tallinā darbu sāka Baltijas asamblejas 19.sesija.

Sesijas atklāšanā Baltijas asamblejas dalībniekus uzrunāja Igaunijas Republikas prezidents Arnolds Rītels. Viņš sacīja, ka, konsekventi turpinot izvēlēto virzienu, Baltijas valstis jau tagad var vērst savu skatu tālākā nākotnē — laikā, kad Latvija, Lietuva un Igaunija kļūs par pilntiesīgām Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstīm.

Ziemeļu padomes prezidente Outi Ojala uzsvēra veiksmīgo sadarbību, kas izveidojusies Baltijas valstu un Ziemeļu padomes starpā, kā arī nepieciešamību intensificēt kontaktus starp Baltijas asambleju un Ziemeļu padomes komitejām, gan arī Ziemeļu dimensijas projekta ietvaros.

Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvās padomes viceprezidents Žans Marija Apārs akcentēja veiksmīgo darbu likumdošanas pārņemšanas procesā, ko veikušas Latvija, Lietuva un Igaunija. Uzsverot Baltijas valstu vienotības aktualitāti, viceprezidents sacīja, ka pievienošanās Eiropas Savienībai būs labs stimuls un liels atbalsts valstu tālākajā attīstībā.

Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētājs, Igaunijas delegācijas vadītājs Trivimi Velliste uzsvēra, ka šajā sesijā izskatāmās tēmas ir visu triju Baltijas valstu stratēģiskās prioritātes. “Prāga var kļūt par mūsu valstu gadsimta iespēju. Jāatceras, ka Eiropas Savienība garantē to, lai dzīve kļūtu labāka, bet NATO — lai šī dzīve būtu vispār,” teica T.Velliste. Viņš akcentēja, ka Baltijas valstīm ne tikai jāmeklē spēcīgi sabiedrotie, bet arī pašām jākļūst iespējami spēcīgām. “Svarīgs ir tas, ko mēs varam izdarīt kopā, tāpēc tik būtiska ir sadarbības nostiprināšana gan Baltijas asamblejas ietvaros, gan kontaktos ar Ziemeļu padomi un Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvo padomi,” uzrunas nobeigumā sacīja Igaunijas delegācijas vadītājs.

Savukārt Baltijas asamblejas Lietuvas delegācijas vadītāja Ģiedre Purvaneckiene akcentēja dokumentu projektus, ko Baltijas asamblejas 19.sesijas dalībnieki gatavojas apspriest. Deklarācijās, rezolūcijās un paziņojumos pausti aicinājumi par Baltijas valstu nacionālo valodu tālāku attīstību vienotajā Baltijas izglītības telpā, par jūras tūrisma attīstību, par Baltijas valstu sadarbību bīstamu infekcijas slimību kontrolē, kā arī par starptautiskās krimināltiesas Romas statūtu ratificēšanu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentos. Tomēr visbūtiskākie dokumenti skars jautājumus, kas attiecas uz aicinājumu Baltijas valstu parlamentiem vienlaikus rīkot referendumu par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Latvijas delegācijas vadītājs Romualds Ražuks uzsvēra Latvijas, Lietuvas un Igaunijas virzību uz Eiropas Savienību. Viņš sacīja, ka Baltijas valstis sarunās par iestāšanos ES izvirzījušās starp labākajām kandidātvalstīm, tādējādi pierādot, ka atšķirības nav tik lielas, lai nevarētu notikt vienlaikus iestāšanās. Latvija slēgusi 22 sarunu sadaļas, par vienu mazāk — Lietuva, bet 20 sarunu sadaļas — Igaunija. “Mums ir pienācis laiks sākt diskutēt par pašu iestāšanās procedūru, ieskaitot referendumu visās trijās valstīs. Baltijas asamblejas Latvijas delegācija sagatavojusi aicinājumu Igaunijas, Lietuvas un Latvijas parlamentiem, kurā ierosina apsvērt priekšlikumu rīkot referendumu par iestāšanos ES vienā un tajā pašā dienā visās Baltijas valstīs,” teica R.Ražuks. Viņš arī sacīja, ka tas simbolizēs Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vienotību, kam bija milzīga nozīme deviņdesmito gadu sākumā, un arī tagad tā būs būtiska Baltijas valstu sabiedrību mobilizēšanā šā ārpolitiskā mērķa sasniegšanai.

Igaunijas kanclers Indreks Kanniks uzsvēra, ka tikai kopīgiem spēkiem iespējams cīnīties pret tādiem ļaunumiem kā starptautiskais terorisms un netīrās naudas atmazgāšana. Viņš sacīja, ka 11.septembra notikumi ASV apdraud ne tikai pašas Amerikas Savienotās Valstis — tas ir izaicinājums visai progresīvi domājošai pasaulei. I.Kanniks apliecināja, ka Baltijas valstis vēlas kļūt par aktīvām NATO dalībvalstīm un paplašināšanas procesā sasniegušas būtisku progresu.

Arī Lietuvas nacionālās aizsardzības ministrs Linns Antans Linkēvičs akcentēja Baltijas valstu savstarpējās sadarbības nākotni ES un NATO integrācijas kontekstā. Viņš sacīja, ka savu viedokli attiecībā uz Lietuvas iekļaušanos NATO mīkstinājusi Krievija, un uzsvēra, ka virzība uz ES un NATO nevarētu pasliktināt attiecības ar šo lielvalsti. “Baltijas reģiona nākotne ir piemērs izaugsmei un uzplaukumam, kas, iespējams, īstenojot aktīvu un konsekventu sadarbību.”

Savukārt Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis savā referātā uzsvēra, ka integrācija Eiropas Savienībā un NATO ir Latvijas ārējās un drošības politikas nemainīgas prioritātes — gan pirms desmit gadiem, kad mūsu valsts atguva savu vietu demokrātisko valstu saimē, gan vēl jo vairāk šodien — laikā, kad īpaši asi izvērsusies cīņa pret starptautisko terorismu. “Šīs cīņas rezultātā panākta uzticības paplašināšana valstu starpā, nostiprinās to sadarbība un palielinās to drošība. Tikai ar aktīvu līdzdalību demokrātiskās pasaules procesos mēs varam saistīt savu nākotni.” Ģ.V.Kristovskis sacīja, ka Latvija tādējādi varētu kļūt ne tikai par iekšpolitiski stabilu un ekonomiski plaukstošu valsti, bet arī par līdzvērtīgu dalībnieci pasaules politiskajos procesos. Būdama vēl tikai Ziemeļatlantijas alianses kandidātvalsts statusā, Latvija centusies dot savu ieguldījumu NATO kopīgo miera uzturēšanas mērķu sasniegšanā.

Ģ.V.Kristovskis uzsvēra, ka Latvijai vitāli svarīgs ir alianses apliecinājums, ka arī pēc 11.septembra traģiskajiem notikumiem Amerikas Savienotajās Valstīs NATO paplašināšana nezaudēs savu aktualitāti un līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka ASV un Krievijas tuvināšanās aizkavētu alianses paplašināšanas procesu. “Vadošās NATO valstis izsaka arvien noteiktāku atbalstu Baltijas valstu integrācijai aliansē, uzsverot to iestāšanās vienlaicīgumu.” Latvijas aizsardzības ministrs arī akcentēja, ka ceļā uz integrāciju NATO Latvija lielu uzmanību pievērš praktiskās sadarbības aspektam.

Baltijas asamblejas 19.sesijas delegāti apsprieda jautājumus, kas skar Eiropas Savienību un informācijas tehnoloģijas.

Saeimas preses dienests

Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis:

Uzruna Baltijas asamblejā Tallinā 2001.gada 14.decembrī

Stabilitāte, drošība, valstiskuma pastāvēšanas neatgriezeniskuma nodrošināšana bija un paliek Latvijas demokrātiskās valsts prioritāte. Kopš neatkarības atgūšanas mēs esam definējuši veidus, kas dod ticību, ka Latvija un tās tauta spēs šos augstos cilvēciskos mērķus sasniegt un arī tālāk uzturēt. Skaidrs, ka integrācija NATO un ES ir Latvijas ārējās un drošības politikas galvenās prioritātes. Tas ir nepieciešams mūsu valsts tālākai attīstībai. Tā tas bija pirms 10 gadiem, kad Latvija atguva tai pienākošos vietu neatkarīgu demokrātisko valstu saimē. Taču vēl būtiskāk to ir uzsvērt šodien, kad mēs esam liecinieki bezprecedenta valstu sadarbībai cīņā pret mums visiem zināmo ļaunumu — starptautisko terorismu, kā arī esam panākuši tādu uzticības paplašināšanu valstu starpā, kas vēl vairāk nostiprinās to sadarbību un drošību. Tikai ar aktīvu līdzdalību demokrātiskās pasaules procesos mēs saistām savu nākotni. Rezultātā kļūsim ne tikai par iekšpolitiski stabilu un ekonomiski plaukstošu valsti, bet arī par līdzvērtīgu dalībnieku pasaules politiskajos procesos. Būdama vēl tikai NATO kandidātvalsts statusā, Latvija ir centusies dot savu ieguldījumu NATO kopīgo miera mērķu sasniegšanā. Līdzdalība NATO vadītajās miera uzturēšanas operācijās Balkānos ir kļuvusi par sabiedrības pašcieņas izaugsmes veicinātāju. Atbalstot cīņu pret terorismu un ieguldot mūsu rīcībā esošos resursus, Latvija izskata iespējas, kā palielināt savu atbalstu miera uzturēšanai Eiropas nedrošajā daļā.

Latvijai kā NATO kandidātvalstij vitāli svarīgs ir NATO apliecinājums, ka arī pēc 11.septembra traģiskajiem notikumiem alianses paplašināšana nezaudēs savu aktualitāti, un līdz ar to mums nav pamata uzskatīt, ka ASV un Krievijas tuvināšanās aizkavētu NATO paplašināšanas procesu. Šajā kontekstā ļoti nozīmīgs ir NATO ģenerālsekretāra paziņotais, proti, The events of September 11 focused Russia on the fact that there are larger things out there than as obsession with NATO moving into the Baltics … Moscow had come to understand that strident Russian opposition might make it happen more quickly.

Latvija ar uzticību skatās uz NATO Madrides galotņu tikšanās līnijas konsekventu turpinājumu, kad alianse paziņoja par paplašināšanas procesa sākumu. Mēs savukārt ar savu rīcību pierādīsim, ka esam uzticams sadarbības partneris.

Mēs apsveicam pieaugošo atbalstu NATO dalībvalstīs Baltijas valstu dalībai aliansē. Saistībā ar to vadošās NATO valstis ir izteikušas savu nepārprotamu atbalstu Baltijas valstu integrācijai aliansē, uzsverot tieši iestāšanās vienlaicīgumu. Latvija stingri atbalsta šādu nostāju, jo tas veicinās stabilitātes un drošības palielināšanos reģionā. Integrējoties NATO, Latvija īpaši lielu uzmanību pievērš praktiskās sagatavotības aspektam. Šeit gribu vērst jūsu uzmanību uz Baltijas valstu sadarbības un kopīgo projektu nozīmi ceļā uz dalību NATO. Projektu ietvaros jau tagad ir panākta augta integrācijas pakāpe aizsardzības un militārajā jomā Baltijas valstu teritorijā. Ticu, ka Baltijas valstis neapstāsies pie sasniegtā. Esmu pārliecināts, ka Baltijas projekti ir veiksmīgākais instruments, ar kura palīdzību tiks sasniegta pilnīga spēku savietojamība saskaņā ar NATO standartiem.

Latvijā dažu aprindu vidū tiek uzturēts, uzkurināts viedoklis, ka Baltijas iestāšanās NATO vairs nebūt nav nepieciešama, jo tas tikai prasīšot liekus izdevumus militārajām vajadzībām. Turklāt Krievija — ASV — NATO esot savā starpā jau izlīgušas un veidojot jaunu drošību sistēmu. Ir saprotams, kāpēc šādas nepamatotas spekulācijas šajā jautājumā tiek uzturētas. Tā ir vēlme vājināt Latviju, Baltijas valstis, nepieļaut to atbrīvošanos no imperiālisma skavām, kas tās turējis gadu simtus. Mūsu paustā griba kļūt par pilntiesīgu, līdzvērtīgu un uzticamu NATO partneri tik un tā paliek nemainīga. Tāpēc Latvija ņem vērā izvirzītās prasības un pildīs tās. Tas ir mūsu pašu interesēs. Latvija ir noteikusi, ka, sākot ar 2003.gadu, militārajām vajadzībām tiks atvēlēti 2% no IKP. Patiesībā tā nav liela maksa par drošību, ko Latvija un Baltijas valstis gūst, iekļūstot NATO un, protams, arī piedaloties Eiropas kopējās drošības un aizsardzības politikas attīstīšanā.

Spekulācijām bieži tiek izmantota maldīgā pozīcija, ka Latvija vēlas dalību NATO, lai novērstu draudus, kuri it kā nākot no Krievijas. Gribu uzsvērt, ka Latvija augstu novērtē labas kaimiņattiecības ar Krieviju un mēs atbalstām NATO — Krievijas dialoga attīstību, kas acīmredzami intensificējies pēc traģiskajiem notikumiem ASV. Tikai īstenojot dialogu un sadarbību, Krievija izpratīs Eiroatlantiskās sabiedrības un NATO paplašināšanas būtību, spēs demokratizēties! Tas ir mūsu interesēs, jo līdz ar to tiek uzlabota gan mūsu reģiona drošība, gan sasniegta Latvijas un Krievijas kaimiņattiecību uzlabošanās. Ļoti kritiski jāvērtē idejas, ka iezīmējusies Krievijas un ASV tuvināšanās nākotnē liks arī Latvijai pārskatīt savu ārpolitiku. Šādiem apgalvojumiem nav objektīva pamata — mēs zinām vērtības, kas ir NATO pamats un no kurām tā nekad neatteiksies! Latvija nekad nav vēlējusies intensificēt attiecības ar vadošajām NATO valstīm vai pat integrēties aliansē uz Krievijas interešu rēķina. Mēs uzskatām, ka Krievijas aktīvāka iesaiste reģionā ir nepieciešama, par ko arī liecina mūsu nepārprotamais atbalsts Vācijas un Zviedrijas iniciatīvai par sadarbību Baltijas jūras reģionā (jeb tā sauktajai Ķīles iniciatīvai). Šo iniciatīvu var uzskatīt par iespēju stiprināt savstarpējo sapratni Baltijas jūras reģionā. Taču šai sadarbībai jābūt atvērtai, neradot jaunas institūcijas, tai jānotiek jau esošo sadarbības formu — EAPC (Eiroatlantijas partnerības padome)/PfP — ietvaros.

Dāmas un kungi!

Nobeigumā gribu vēlreiz uzsvērt, ka Latvija savu un tautas nākotni saista ar dalību NATO un ES. Mūsuprāt, mūsdienu pasaulē nepastāv citas organizācijas, kas dotu lielāku pārliecību par mūsu valsts tālāko attīstību. Mēs vēlamies demokrātiju, stabilitāti, drošību un pārticību! Taču Latvija ir vienlaikus arī apliecinājusi, ka mēs negribam būt vienīgi drošības patērētāji, bet esam gatavi mūsu iespēju robežās kopīgi ar pārējām Baltijas un Baltijas jūras valstīm sniegt plašāku atbalstu pasaules miera procesos. Mēs uzskatām, ka ir svarīgi attīstīt plašāku reģionālo sadarbību, iesaistot tajā arī Krieviju.

Ticu, ka Eiropas ziemeļaustrumos nākotnē būs labas kaimiņattiecības valstu starpā un sapratne starp tautām, ko garantēs reģiona stabilitāte un drošība! Tai ir jābūt šī reģiona svarīgākajai iezīmei turpmākajā politiskajā virzībā!

Baltijas asamblejas laikā: Lietuvas delegācijas pārstāvis Vītauts Landsberģis un Latvijas delegācijas vadītājs Romualds Ražuks; Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Lietuvas aizsardzības ministrs Antans Linkevičs un Igaunijas aizsardzības ministrs Indreks Kanniks Foto: epa/A.F.I.

Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Romualds Ražuks:

Runa Baltijas asamblejas 19.sesijā Tallinā 2001.gada 14.decembrī

Augsti godātais Trivimi Vellistes kungs! Augsti godātie Baltijas asamblejas deputāti, ekselences, ministri, viesi, visi Baltijas asamblejas 19. sesijas dalībnieki!

Aizritējušo pusgadu Baltijas asamblejas darbībā vērojams ārkārtīgi liels dinamisms, jo ļoti strauji virzījās uz priekšu visu triju Baltijas valstu kopīgās prioritātes — integrācija Eiropas Savienībā un NATO. Arī nākamajā pusgadā šie procesi būtiski ietekmēs mūsu darbību.

Integrācija Eiropas Savienībā ir svarīga Baltijas valstu sadarbības prioritāte. Baltijas valstis sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā izvirzījušās starp labākajām kandidātvalstīm, tādējādi parādot, ka atšķirības nav tik lielas, lai nevarētu notikt vienlaicīga iestāšanās. Latvija ir noslēgusi 22 sadaļas, Lietuva — 21 sadaļu, Igaunija — 20 sadaļas (11.12.2001.). Mums ir pienācis laiks sākt diskutēt par pašu iestāšanās procedūru, ieskaitot referendumu visās trijās Baltijas valstīs. Baltijas Asamblejas Latvijas delegācija ir sagatavojusi aicinājumu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentiem, kurā ierosina apsvērt priekšlikumu rīkot referendumu par iestāšanos Eiropas Savienībā vienā un tajā pašā dienā visās Baltijas valstīs. Tas simbolizētu Baltijas valstu vienotību, mūsu kopīgo cīņu par neatkarību astoņdesmito gadu beigās, atsauktu atmiņā 1989.gada 23.augusta Baltijas ceļu, kad vairāk nekā divi miljoni cilvēku, rokās sadevušies, izveidoja dzīvu ķēdi, tādējādi demonstrējot savas kopējās alkas pēc neatkarības. Mūsu vienotībai bija milzīga nozīme toreiz, un arī tagad tai būtu liela nozīme mūsu valstu sabiedrību mobilizēšanā šā ārpolitiskā mērķa sasniegšanai.

Tagad mums Baltijas asamblejā ir laiks domāt un diskutēt par to, kādas būs Baltijas valstis un ar ko tās visciešāk sadarbosies jau pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Pēc manas dziļas pārliecības, Baltijas reģionam nav citas alternatīvas kā cieša sadarbība ar Ziemeļu reģionu un integrēšanās tajā, kā arī nav citas alternatīvas no tā izrietošajai ciešākai Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes sadarbībai, bet tālākā perspektīvā — arī savstarpējai integrācijai. Šīs idejas un iniciatīvas ir vairākkārt izskanējušas Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes sesijās. Mēs ļoti labi apzināmies tās atšķirības, kādas pastāv starp Ziemeļu reģionu un Baltijas valstīm, pirmām kārtām ekonomiskajā attīstībā, bet tajā pašā laikā, manuprāt, nav alternatīvas ciešai Ziemeļu un Baltijas sadarbībai, kuras rezultātā izveidotos ekonomiskajā ziņā ārkārtīgi pievilcīgs Ziemeļu un Baltijas reģions ar iekšējo Baltijas jūru, reģions, kas uz Ziemeļu dimensijas ideoloģijas pamata sadarbotos ar septiņiem Krievijas Federācijas Ziemeļrietumu apgabaliem, tādējādi veidojot drošas un ilgtspējīgas attīstības perspektīvas šajā Eiropas un pasaules reģionā.

Godājamie Ziemeļu padomes kolēģi! Gan Ziemeļu padomei, gan Baltijas asamblejai mēdz pārmest lielu un konkrētu mērķu trūkumu, koncentrēšanos uz sīku ikdienas problēmu nokārtošanu savā reģionā. Izvirzot stratēģisku pakāpeniskas, bet nenovēršamas savstarpējas integrācijas mērķi, kas ar laiku kļūtu par mūsu valstu ārpolitikas prioritāti līdzās ES un NATO, mēs piešķirtu jaunu, ļoti spēcīgu un labi saprotamu jēgu mūsu parlamentāro asambleju darbībai jau tuvākajā nākotnē. Aicinu jūs un arī mūs visus beidzot intensificēt šo integrācijas procesu, it īpaši pēc Kopenhāgenā notikušās Ziemeļu padomes 53.sesijas, kuras laikā tika apstiprināts Baltijas valstīm ārkārtīgi svarīgs dokuments, kas paredz jaunu Ziemeļu padomes darba kārtību un ciešāku sadarbību starp mūsu parlamentārajām asamblejām arī komiteju līmenī. Baltijas asambleja ir iesniegusi Ziemeļu padomei savus turpmākās sadarbības priekšlikumus. Ar nepacietību gaidu diskusiju šajā jautājumā, jo esmu pārliecināts, ka šāda sadarbība ir iespējama un lietderīga tieši tagad — nākamajā pusgadā.

Cienījamie kolēģi! 2001.gadā Baltijas valstis ir risinājušas veiksmīgu dialogu ar valstu augstākajām amatpersonām un ekspertiem par jautājumiem, kas saistīti ar integrāciju NATO un aizsardzības jomu. Baltijas asambleja ir visnotaļ veicinājusi šo procesu, un par to var viegli pārliecināties, palasot kaut vai Baltijas asamblejas desmitajai gadadienai veltīto grāmatu, kurā atspoguļota mūsu pēdējo gadu sadarbība arī militārajā jomā. NATO paplašināšanās jautājumiem veltītajās debatēs izskan atbalsts Baltijas valstīm. Baltijas valstis ir iekļautas visos NATO paplašināšanās scenārijos, un Prāgas sanāksmes laikā sagaidāms uzaicinājums iestāties šajā organizācijā. Baltijas asamblejas Latvijas delegācija ir pārliecināta, ka turpmākajās diskusijās par NATO paplašināšanu Baltijas valstis vislabākos rezultātus sasniegs ar vienotu politisko valodu, skaidriem, viennozīmīgiem paziņojumiem dalībvalstu aliansē, kopīgām aktivitātēm un praktiskās militārās sadarbības turpināšanu.

Cienījamie kolēģi! Pagājušajā mēnesī Baltijas asamblejai apritēja 10 gadi, un šo jubileju mēs svinīgi atzīmējām 8.novembrī Rīgā. Bija ieradušies gan pašreizējie, gan bijušie Baltijas asamblejas deputāti, kas pulcējās uz vairākiem pasākumiem, kuros plaši piedalījās mūsu valstu zinātnieki. Un vissvarīgākais, manuprāt, ir tas, ka studējošā jaunatne centās izvērtēt, ko Baltijas asambleja 10 gados ir paveikusi un kas tai turpmāk darāms. Atļaušos izmantot iespēju, lai pateiktos mūsu lietuviešu un igauņu kolēģiem, Baltijas asamblejas Sekretariātam un tā vadītājai Baibai Moļņikas kundzei par lielo atbalstu un ieguldījumu Baltijas asamblejas desmitās gadadienas svinību sarīkošanā. Turklāt tas nebija tikai svinību pasākums — tā bija iespēja paraudzīties uz sevi no malas, izvērtēt šajos 10 gados paveikto no jaunās paaudzes viedokļa. Šo paaudzi vairs nevieno kopīga cīņa par Baltijas valstu neatkarību, kā tas bija mūsu paaudzei, un tā pati cenšas rast pamatojumu baltiešu vienotībai un sadarbībai. Un mēs guvām neapšaubāmu pārliecību par to, ka Baltijas asambleja ir noderīgs un efektīvs parlamentārās sadarbības instruments, kas, tāpat kā Ziemeļu padome un Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvā padome, savu vietu un lomu nezaudēs arī pēc iestāšanās Eiropas Savienībā.

Cienījamie klātesošie! Baltijas valstu un tautu vienotība ir neatņemama Baltijas reģiona garīgā vērtība. Tā veidojusies gan mūsu kopīgās un tomēr atšķirīgās vēstures gadsimtu gaitā, gan 20 neatkarības un 50 okupācijas gados, kas sekoja šai neatkarībai. Tā turpina pastāvēt un attīstīties arī tagad. 2001.gada 22.septembrī Baltijas asamblejas deputāti kopā ar sabiedrības pārstāvjiem Latvijā pie Bauskas atzīmēja Saules kaujas gadadienu, pieminēdami tālo notikumu, kad 1236.gada rudenī lietuvieši un latvieši sagrāva iekarotāju Zobenbrāļu ordeni. Kopā ar latviešiem šajā atceres dienā tradicionāli bija arī mūsu lietuviešu brāļi Audra Klišoņa vadībā. Bet ne tikai latvieši un lietuvieši. Igaunijas delegāciju pārstāvēja mūsu kolēģis Aimārs Altosārs. Jūs varat jautāt: kāds sakars igauņiem ar lietuviešu un latviešu uzvaru Saules kaujā? Vēsturnieki atbild diezgan precīzi — šīs kaujas iznākums un Zobenbrāļu ordeņa satriekšana pavēra ceļu Rietumlatvijas neatkarības atjaunošanai, kā arī netieši ietekmēja Ziemeļigaunijas likteni, jo, apvienojot Zobenbrāļu ordeņa atliekas, Vācu ordenī tika apvienota Rīgas, Tērbatas un Sāmsalas bīskapija, bet Valdemārs II, kas iebilda pret ordeņu apvienošanos, panāca, ka Romas pāvests Gregorijs IX 1238. gadā dāņiem atdeva Rēveli. Tāpēc arī dāņu laikmetu Ziemeļigaunijā varam uzskatīt par Saules kaujas netiešām sekām.

Kolēģi, mēs visi aizvien esam bijuši un joprojām esam cieši saistīti, jebkura mūsu darbība vai bezdarbība, panākumi vai zaudējumi agri vai vēlu ietekmē mūs visus. Tas Baltijas valstu politiķiem vienmēr jāpatur prātā, turklāt ne tikai Baltijas asamblejas ietvaros. Gan savas personiskās politiskās intereses, gan nacionālās intereses viņiem allaž jāsamēro ar Baltijas reģiona un tajā dzīvojošo cilvēku interesēm, visu to cilvēku interesēm, kurus jau sen un cieši saista vērtības, kuras radušās un attīstījušās garā kopīgās vēstures gaitā.