Baltijas asamblejas 19.sesijas dokumenti : Tallinā 2001.gada 14.–15.decembrī

Sesijas Nobeiguma dokuments

Baltijas asambleja,

sapulcējusies 2001.gada 13.–15.decembrī Tallinā, Igaunijā, savā 19.sesijā,

apspriedusi jautājumus, kas saistīti ar drošību un turpmāko sadarbību Baltijas jūras reģionā, informācijas tehnoloģijas problēmas saistībā ar Eiropas Savienību un jūras tūrisma perspektīvas,

pieņēma šādus dokumentus:

Deklarācija par Baltijas valstu solidaritāti ar starptautisko pretterorisma koalīciju;

Aicinājums Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentiem sakarā ar referendumu par iestāšanos Eiropas Savienībā;

Rezolūcija par Baltijas valstu pamatvalodu tālāku attīstību vienotajā Baltijas izglītības telpā;

Rezolūcija par jūras tūrisma attīstību Baltijas valstīs;

Deklarācija par Starptautiskās krimināltiesas Romas statūtu ratificēšanu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentos;

Rezolūcija par Baltijas valstu sadarbību bīstamu un sevišķi bīstamu infekcijas slimību kontroles jautājumos;

Rezolūcija par Baltijas valstu veterināro dienestu sadarbību savu teritoriju aizsardzībā pret bīstamām dzīvnieku infekcijas slimībām;

Paziņojums par nepieciešamību ratificēt līgumus par nelegālo migrantu atpakaļuzņemšanu;

Rezolūcija par alkoholisma izplatības ierobežošanu,

apstiprināja Baltijas asamblejas budžetu 2002.gadam un

nolēma, ka Baltijas asamblejas 20.sesija notiks 2002.gada 23.–25.maijā Viļņā, Lietuvas Republikā.

 

Trivimi Velliste Baltijas asamblejas Prezidija priekšsēdētājs, Igaunijas Republika

Ģiedre Purvaneckiene Baltijas asamblejas Prezidija priekšsēdetāja vietniece, Lietuvas Republika

Romualds Ražuks Baltijas asamblejas Prezidija priekšsēdētāja vietnieks, Latvijas Republika

 

Tallinā 2001.gada 15.decembrī

 

Deklarācija. Par Baltijas valstu solidaritāti ar starptautisko pretterorisma koalīciju

Pēc 2001.gada 11.septembra terora aktiem pasaule vairs nav tāda, kāda tā bija agrāk.

Šajā jaunajā situācijā trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija un Lietuva —pauž savu solidaritāti ar starptautisko pretterorisma koalīciju. Baltijas valstis vēlas dot savu ieguldījumu miera un drošības nostiprināšanā gan Baltijas jūras reģionā, gan arī visā pasaulē. Sakarā ar to Baltijas asambleja vēlreiz pauž Igaunijas, Latvijas un Lietuvas gribu un gatavību pievienoties starptautiskajām drošības organizācijām, pirmām kārtām Ziemeļatlantijas Savienībai.

Aizstāvot demokrātiskās vērtības, kā arī cilvēktiesības un tautu pašnoteikšanās tiesības, Baltijas asambleja pauž pārliecību, ka nevienu tautu un nevienu reliģiju atsevišķu tās pārstāvju dēļ nevar uzskatīt par teroristisku. Vienlaikus pret terorismu un organizēto noziedzību ir jācīnās konsekventi un jānosoda tie politiskie režīmi, kuri veicina teroristisko organizāciju darbību, slēpj noziedzniekus, atsakās no starptautiskās sadarbības un sadarbības tiesībaizsardzības jomā. Lai izskaustu terorismu, ir jāapvieno visas demokrātiskās pasaules pūliņi.

Tallinā 2001.gada 15.decembrī

 

Aicinājums. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentiem sakarā ar referendumiem par iestāšanos Eiropas Savienībā

Mūsu tautas bija vienotas cīņā par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas neatkarības atjaunošanu. Spilgtākais notikums šajā kustībā bija 1989.gada Baltijas ceļš, kad vairāk nekā divi miljoni cilvēku, rokās sadevušies, izveidoja dzīvu ķēdi, tādējādi demonstrējot savus kopīgos centienus atgūt neatkarību. Mūsu saliedētībai bija svarīga nozīme mūsu valstu neatkarības atjaunošanā.

Šobrīd Baltijas valstis veiksmīgi risina sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Baltijas valstu vienotību simbolizētu tas, ka referendumi par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iestāšanos Eiropas Savienībā tiktu rīkoti vienlaicīgi.

Baltijas asambleja iesaka Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentiem laikus apsvērt, vai būtu lietderīgi referendumus par iestāšanos Eiropas Savienībā rīkot vienlaicīgi.

Tallinā 2001.gada 15.decembrī

 

Rezolūcija. Par Baltijas valstu pamatvalodu tālāku attīstību vienotajā Baltijas izglītības telpā

Baltijas asambleja,

atzinīgi novērtējot Eiropas Savienības pasludinātos Eiropas mazo tautu valodu aizsardzības un attīstības pasākumus 2001.gadā,

apzinoties vienotās Baltijas izglītības telpas lielo nozīmi Baltijas valstu vienotības un savstarpējās izpratnes veicināšanā, gatavojoties integrācijai Eiropas Savienībā,

uzsverot Baltijas valstu pamatvalodu svarīgo nozīmi savstarpējo sakaru tālākajā attīstībā un sadarbības veicināšanā visās tautsaimniecības nozarēs,

aicina Baltijas Ministru padomi:

— atzīt Baltijas valstu pamatvalodu apguves lielo nozīmi vienotās Baltijas izglītības telpas attīstības nodrošināšanā,

— saskaņot rīcību attiecībā uz Baltijas valstu pamatvalodu apguvi, kā arī metodoloģiskajiem un materiāltehniskajiem jautājumiem,

— veicināt Baltijas valstu pamatvalodu apguvi Baltijas valstu pierobežas zonās esošajās vidējās un augstākās izglītības iestādēs, iekļaujot kaimiņvalstu valodu apguves programmas to mācību plānos, kā arī šo izglītību iestāžu nodrošināšanu ar kvalificētiem pedagogiem un mācību literatūru, īpaši Baltijas valstu pamatvalodu vārdnīcām,

— turpināt vienotās Baltijas izglītības telpas pilnveidošanu, aktualizējot Baltijas valstu pamatvalodu apguves nozīmi savstarpējās sadarbības un saskaņotas rīcības veicināšanā.

Tallinā 2001.gada 15.decembrī

 

Rezolūcija. Par jūras tūrisma attīstību Baltijas valstīs

Baltijas asambleja,

atzīmējot, ka tūrisms ir viena no visnozīmīgākajām un strauji augošajām ekonomikas nozarēm, kurai ir svarīga nozīme iepazīstināšanā ar nacionālajām kultūrām un dabas aizsardzības propagandēšanā,

ņemot vērā, ka jūras tūrisms ir būtiska un perspektīva tūrisma sastāvdaļa un ka mūsu valstu atrašanās Baltijas jūras reģionā ļauj sekmīgi realizēt no jūras tūrisma mērķtiecīgas attīstības izrietošo potenciālu,

balstoties uz tūrismam veltītās Baltijas asamblejas Sociālekonomisko lietu komitejas, Ekoloģijas un enerģētikas komitejas un Komunikāciju un informātikas komitejas 2000.gada 5.maija apaļā galda apspriedes un jūras tūrismam veltītās Baltijas asamblejas 2001.gada 5.oktobra konferences pamatatzinumiem,

aicina Baltijas Ministru padomi:

— organizēt 2002.gada pirmajā pusgadā jūras tūrisma jomā pastāvošo kopējo problēmu apzināšanu un iezīmēšanu un vispusīgu informācijas apmaiņu, lai savstarpēji iepazītos ar jūras tūrisma jomu regulējošām attīstības programmām, rosināt diskusiju, lai izstrādātu vienotu stratēģiju jūras tūrismā,

— risināt jūras tūrisma problēmas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valstu tūrisma attīstības programmās, īpašu uzmanību pievēršot mazo ostu tīkla attīstībai un iespēju robežās piesaistot starptautiskos finansēšanas avotus,

— lūgt, lai Eiropas Savienība izstrādā Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un citu Baltijas jūras reģionā esošo kandidātvalstu mazo ostu, jūras tūrisma un piekrastes teritoriju attīstības programmas, piešķirot šai nolūkā neatmaksājamu palīdzību.

Tallinā 2001.gada 15.decembrī

 

Deklarācija. Par Starptautiskās krimināltiesas Romas statūtu ratificēšanu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentos

Baltijas asambleja,

ņemot vērā, ka aizvadītajā gadsimtā cilvēci satricināja nežēlība, par kuras upuriem kļuva miljoniem cilvēku — bērnu, sieviešu un vīriešu,

apstiprinot, ka noziegumi pret cilvēcību, arī genocīds, kara noziegumi un agresijas radītie noziegumi, nedrīkst palikt nesodīti un ka efektīvu saukšanu pie atbildības par tiem var nodrošināt valsts iekšējie pasākumi un starptautiskā sadarbība,

uzsverot, ka šādi smagi noziegumi apdraud mieru, drošību un labklājību pasaulē,

atgādinot, ka ikvienas valsts pienākums ir realizēt krimināljurisdikciju pret personām, kuras ir atbildīgas par starptautiskajiem kriminālnoziegumiem,

atzīmējot, ka Starptautiskā krimināltiesa, kas tika nodibināta 1998.gada 17.jūlijā saskaņā ar Romas statūtiem, kurus parakstījušas arī Igaunija, Latvija un Lietuva, vienīgi papildina valsts iekšējo krimināljurisdikciju,

ņemot vērā, ka Igaunijas Rīgikogu 2001.gada 5.decembrī ratificēti Starptautiskās krimināltiesas Romas Statūti,

aicina arī Latvijas un Lietuvas parlamentus iespējami īsākā laikā ratificēt minētos statūtus.

Tallinā 2001.gada 15.decembrī

 

Rezolūcija. Par Baltijas valstu sadarbību bīstamu un sevišķi bīstamu infekcijas slimību kontroles jautājumos

Baltijas asambleja,

ņemot vērā Pasaules veselības organizācijas un Eiropas Savienības institūciju noteikumus par starptautiskās sadarbības stiprināšanu infekcijas slimību profilakses un kontroles jomā:

konstatē, ka Baltijas valstu iedzīvotājiem draud jaunas briesmas sakarā ar to, ka teroristi varētu izmantot bakterioloģiskos ieročus un veikt citas darbības, lai izplatītu sevišķi bīstamas infekcijas slimības,

atzīst starptautiskās sadarbības nozīmi efektīvākas sevišķi bīstamu infekcijas slimību kontroles nodrošināšanā,

atzīmē, ka efektīva infekcijas slimību profilakses un kontroles sistēma ir obligāts priekšnoteikums sociālekonomiskajai attīstībai un integrācijai Eiropas Savienībā,

iesaka Baltijas Ministru padomei pievērst īpašu uzmanību Baltijas valstu sadarbībai sevišķi bīstamu infekcijas slimību profilaksē un kontrolē, izveidojot sistēmu šo slimību uzraudzībai, operatīvai reaģēšanai uz tām un informācijas apmaiņai starp valstīm, iedzīvotāju informētības uzlabošanai šajos jautājumos un aktīvai sadarbībai starp attiecīgajām valsts un vietējo pašvaldību institūcijām un citām ieinteresētajām institūcijām un organizācijām starptautiskā līmenī.

Tallinā 2001.gada 15.decembrī

 

Rezolūcija. Par Baltijas valstu veterināro dienestu sadarbību savu teritoriju aizsardzībā pret bīstamām dzīvnieku infekcijas slimībām

Baltijas asambleja,

ņemot vērā, ka līdz ar starptautiskās tirdzniecības paplašināšanos palielinās bīstamu infekcijas slimību (mutes un nagu sērga, liellopu sūkļveida encefalopātija) izplatības iespēja,

uzsverot valsts veterināro dienestu pieaugošo lomu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas aizsardzībā pret minētajām infekcijas slimībām,

tiecoties vēl vairāk uzlabot Igaunijas, Latvijas un Lietuvas veterināro dienestu sadarbību un kontaktus,

aicina Baltijas Ministru padomi veicināt to, lai Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valsts veterināro dienestu vadītāji savas nākamās darba apspriedes laikā izveido bīstamo infekcijas slimību profilakses un uzraudzības jomā strādājošo vadošo speciālistu darba grupu nolūkā nodrošināt sistemātisku cīņu ar bīstamām infekcijas slimībām gūtās pieredzes apmaiņu un ciešāku sadarbību.

Tallinā 2001.gada 15.decembrī

 

Paziņojums. Par nepieciešamību ratificēt līgumus par nelegālo migrantu atpakaļuzņemšanu

Baltijas asambleja,

ar gandarījumu atzīmējot, ka sakarā ar visiem kopīgajām problēmām un draudiem pasaules un arī Eiropas tautas iet labākas savstarpējās saprašanās ceļu,

ņemot vērā, ka mūsu valstis atrodas reģionā, kuru var šķērsot nelegālo migrantu plūsmas,

pauž cerību, ka Krievijas Federācijas un Baltkrievijas varas iestādes tuvākajā laikā paveiks visu iespējamo, lai ar Baltijas valstīm noslēgtu un ratificētu līgumus par nelegālo migrantu atpakaļuzņemšanu.

Tallinā 2001.gada 15.decembrī

 

Rezolūcija. Par alkoholisma izplatības ierobežošanu

Baltijas asambleja,

vēršot uzmanību uz to, ka alkoholisma izplatība un alkohola pārmērīga lietošana apdraud tautas veselību, garīgo potenciālu un sociālo attīstību, kā arī jaunās paaudzes perspektīvas, rada apstākļus noziedzībai un ir bīstama sabiedrībai,

aicina Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdības:

apvienot valsts iestāžu un nevalstisko organizāciju, tostarp baznīcas, kā arī ģimenes un skolas pūliņus, lai izstrādātu pasākumu kompleksu alkohola lietošanas ierobežošanai,

attīstīt un nostiprināt starpvalstu sadarbību akcīžu izlīdzināšanā, saskaņot darbību nelegālās alkohola tirdzniecības un nekvalitatīvas alkoholiskās produkcijas izgatavošanas novēršanā,

pievērst īpašu uzmanību bērnu un pusaudžu nošķiršanai no alkohola,

izstrādāt efektīvāku valsts stratēģiju, lai novērstu atkarību no alkohola un mazinātu pārmērīgas alkohola lietošanas sekas,

sniegt pārskatu savas valsts parlamentam, kā arī informēt Baltijas asambleju par nepieciešamo pasākumu veikšanu.

Tallinā 2001.gada 15.decembrī

 

Lēmums. Par Baltijas asamblejas budžetu 2002.gadam

Baltijas asambleja apstiprina Baltijas asamblejas budžetu 2002.gadam 332 742 ASV dolāru apmērā saskaņā ar pievienotajiem Baltijas asamblejas budžeta asignējumiem.

Atbilstoši Baltijas asamblejas Statūtu 54.panta otrajai daļai Baltijas asamblejas darbības nodrošināšanai paredzētos izdevumus vienlīdzīgās daļās sedz Baltijas asamblejas dalībvalstis.

 

Trivimi Velliste Baltijas asamblejas Prezidija priekšsēdētājs, Igaunijas Republika

Ģiedre Purvaneckiene Baltijas asamblejas Prezidija priekšsēdetāja vietniece, Lietuvas Republika

Romualds Ražuks Baltijas asamblejas Prezidija priekšsēdētāja vietnieks, Latvijas Republika

 

Tallinā 2001.gada 15.decembrī

 

Lēmums. Par Baltijas asamblejas sekretāri

Baltijas asamblejas 19.sesija nolemj:

iecelt Baibu Moļņiku par Baltijas asamblejas sekretāri,

piešķirt Baibai Moļņikai tiesības parakstīt Baltijas asamblejas Sekretariāta finansu dokumentus (maksājumu uzdevumus, rēķinus, kvītis utt.) Baltijas asamblejas budžeta ietvaros.

 

Trivimi Velliste Baltijas asamblejas Prezidija priekšsēdētājs, Igaunijas Republika

Ģiedre Purvaneckiene Baltijas asamblejas Prezidija priekšsēdetāja vietniece, Lietuvas Republika

Romualds Ražuks Baltijas asamblejas Prezidija priekšsēdētāja vietnieks, Latvijas Republika

 

Tallinā 2001.gada 15.decembrī