• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kad nākotne jāzīlē aiz tukšiem krēsliem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.12.2001., Nr. 183 https://www.vestnesis.lv/ta/id/56590

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Paniegtas "Grindeks" un Latvijas Zinātņu akadēmijas balvas

Vēl šajā numurā

18.12.2001., Nr. 183

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Kad nākotne jāzīlē aiz tukšiem krēsliem

No Rīgas 800.gada atvadoties

R1.JPG (34502 bytes)Preses konferencē: Ingūna Rībena, Ojārs Rubenis, Aija Poča, Andris Ārgalis un Gundega Zeltiņa Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Vakar, 17. decembrī, žurnālisti Melngalvju namā tika aicināti uz Rīgas jubilejas gada noslēguma preses konferenci. Ziemassvētku noskaņās iecerētajā kopsanākšanā “Aģentūra Rīga 800” atskatījās uz paveikto, teica paldies plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem par sadarbību, ļāva nedaudz ielūkoties 52 minūšu garajā videofilmā “Rīga — iedvesmas pilsēta”, ko šovakar, 18.decembrī, pulksten 22 rādīs Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā, un mēģināja apjaust, kāda varētu būt notikumu attīstība pēc galvaspilsētas jubilejas izskaņas.

Preses konferencē piedalījās un uz žurnālistu jautājumiem atbildēja “Aģentūras Rīga 800” ģenerāldirektore Ingūna Rībena, uzņēmuma “Latvia Tours” direktore Gundega Zeltiņa, Latvijas Radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs Ojārs Rubenis un Rīgas domes deputāti Aija Poča un Andris Ārgalis.

Ingūna Rībena teica, ka, viņasprāt, aizvadīto posmu Latvijas galvaspilsētas dzīvē vistrāpīgāk raksturo Valda Grēviņa dzejas rindas no teātra izrādes “Gesta Berlings”. Jo tas trakais jubilejas gads tik tiešām ir aizdūcis kā tūkstoš spietu, reizēm darbu gūzmā nojaukdams dienas un nakts robežu starp rietu un ausmu. Jubilejas gads aizsteidzies, atstājot aiz sevis daudzās jomās ļoti augstus organizatoriskos, tehniskos, mākslinieciskos un radošos kritērijus. Augstas prasības ir sekmējušas, lai uzkrātos bagāta pieredze pilsētas tēla izkopšanā un rīdzinieku garīgās enerģijas atraisīšanā, arī visu pilsētnieku integrācijā. Tas viss lieti varētu noderēt ikvienam, kas turpmāk domās un ar darbiem mēģinās sekmēt Rīgas vārda spodrināšanu un pasaulē nešanu. Ir dzirdēti atzinumi, ka pilsētas jubilejas svinības devušas Rīgas budžetam aptuveni desmit miljonus latu neparedzētu ienākumu.

Gundega Zeltiņa aicināja uz Rīgu paraudzīties ar citzemju ceļotāja acīm. Šim iespējamam Rīgas ciemiņam ir jāpiedāvā noteikta darbības programma visa gada garumā, tā tas notika aizvadītajā jubilejas gaisotnē. Runātāja uzsvēra, ka jubilejas rosībā Rīga pasaulei ir kļuvusi daudz atpazīstamāka. Ir iesākts darbs, ko nedrīkstētu pārtraukt, nedrīkstētu samazināt tempu un apgriezienus, lai pilsēta atkal neatgrieztos pašapmierināti provinciālā snaudā. Tomēr nākamā gada notikumu aprises ir visai neskaidras, tas neveicina tūristu interesi un izšķiršanos apciemot Rīgu. Kaut gan būtu gluži normāli, ja pilsēta plānotu savu attīstību un galvenos pasākumus ilglaicīgi — pat vairākus gadus uz priekšu.

Atzinības vārdi par “Aģentūras Rīga 800” paveikto mijās ar bažām par neskaidro nākotni arī Ojāra Rubeņa, Andra Ārgaļa un Aijas Počas teiktajā. Jo pilsētas domei tiek likts priekšā aģentūru likvidēt, tās vietā no pašiem pamatiem sākot veidot kādu citu institūciju. Vai tiešām Rīgā kādam par visu vari gribas izgudrot riteni, neņemot vērā tik vērtīgo iepriekš uzkrāto pieredzi?

Atbilde uz šo jautājumu izpalika, jo pie apspriežu galda palika tukšas “Aģentūras Rīga 800” pilnvarnieku un pilsētas vadītāju vietas — preses konferencē nebija ieradies ne Gundars Bojārs, ne Sergejs Dolgopolovs, ne Dainis Īvāns, ne Māris Tralmaks, ne arī kāda viņu deleģēta persona.

Lai nu kā, šovakar Latvijas Televīzijā videofilmas “Rīga — iedvesmas pilsēta” pirmizrāde. Režisore Agita Cāne un scenārija autore Irbe Treile filmu veidojušas no Latvijas TV rīcībā esošajiem bagātīgajiem jubilejas notikumu materiāliem 95 stundu garumā, izmantoti arī Anša Epnera jubilejas dienās filmētie materiāli un Vides filmu studijas videomateriāli. Filma rāda noskaņu, kāda Rīgā valdīja svinību dienās — 17., 18. un 19. augustā, un rīdziniekus. Jo tajās dienās arī katrs pilsētas viesis kļuva par rīdzinieku.

Andris Sproģis, “LV” nozaru virsredaktors

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!