Lai apzināmies problēmu “Aizdodiet bērnus!”

Prof. Oļģerts Krastiņš — “Latvijas Vēstnesim”

Nobeigums.

Sākums “LV” 14.12.2001., Nr.182

Mirstības rādītāji stabilizējas

Bez dzimstības otrs rādītājs, kas nosaka iedzīvotāju dabisko pieaugumu vai zudumu, ir mirstība. Arī tā raksturo tautas vitalitāti.

Pašam nomirušajam laikam nāve nav nekas. Piederīgajiem tā ir vislielākā traģēdija. Valsts mērogā, ko atspoguļo statistika, arī mirstība ir tikai viens no demogrāfiskajiem procesiem, kas jāraksturo skaitliski.

Jau apspriedām mirstības koeficientu dinamiku Rīgā (1. tabulas 6. aile). Var konstatēt, ka mirstības koeficienti Rīgā, ja arī ir lieli, tomēr pēdējā desmitgadē nav piedzīvojuši tik dramatiskas izmaiņas kā dzimstības koeficienti. Periodā no 1996. līdz 2000. gadam tie ir atgriezušies pat 1990.—1992. gada līmenī.

Vispārējais mirstības koeficients, kā jau minējām, 2000. gadā Rīgā bija 13,2 (13,2 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem). Latvijas laukos šis rādītājs ir ievērojami lielāks — 14,96.

Tradicionāli uzskata, ka tas tādēļ, ka laukos ir sliktāks iedzīvotāju vecumsastāvs: lielāks veco ļaužu īpatsvars, jo jaunieši, pabeiguši skolas, paliek dzīvot un strādāt pilsētās.

Lai pārbaudītu šo tēzi, var izmantot mirstības koeficientus pēc vecuma grupām jeb mirušo sadalījumu pēc vecuma grupām (3. tabula). Mirstības vecumkoeficients raksturo vidējo mirstības līmeni katrā vecuma grupā. Koeficientu aprēķina, attiecinot gada laikā mirušo skaitu attiecīgajā vecuma grupā (arī diferencēti pēc dzimuma) pret gada vidējo šīs pašas vecuma grupas iedzīvotāju skaitu.

3. tabulā redzams, ka, salīdzinot abu dzimumu vidējos mirstības koeficientus Rīgā un Latvijas laukos, gandrīz visās vecuma grupās Rīgā tie ir mazāki. Izņēmums ir vienīgi trīs vecuma grupas: 10—14; 20—24 un 40—44 gadu vecumā. Šīs atšķirības sliecamies izskaidrot nevis ar kādu statistisku likumsakarību, bet ar novirzēm no tās. Mirušo skaits Rīgā, tāpat lauku teritorijā atsevišķās vecumgrupās nav tik liels, lai masveida process iedarbotos visā pilnībā, neveidojot nevienu izņēmumu. Pārbaudot mirstības koeficientus minētajās trijās vecumgrupās pēc iepriekšējā — 1999. gada datiem, izrādījās, ka Rīgā tie ir mazāki nekā laukos!

Var secināt, ka visās vecuma grupās iedzīvotāju mirstība Rīgā ir mazāka nekā Latvijas laukos. Mirstības rādītāju atšķirība nav atkarīga no iedzīvotāju vecumsastāva, bet gan no medicīniskās aprūpes pieejamības, vispārējā labklājības līmeņa, kas rīdziniekiem ļauj izvēlēties slimībai piemērotākās, bet lauku ļaudīm lētākās zāles, no izpildāmo darbu smaguma un citiem faktoriem, kas prasa turpmākus pētījumus.

Mirstības cēloņi

Par nāves cēloni uzskata jebkuru slimību, patoloģisku stāvokli vai traumu, kas izraisījusi nāvi vai veicinājusi to, kā arī nelaimes gadījums vai vardarbības akts, kura rezultātā iestājusies nāve.

Sākot ar 1996. gadu, Latvijā iedzīvotāju mirstības statistikā lieto Pasaules veselības organizācijas izstrādātās starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10. redakciju (SSK — 10).

Informācijas pirmavots par nāves cēloni ir ārsta apliecība par nāves iestāšanos, kurā norādīti nāves cēloņi. Statistikas datu izstrādē pagaidām izmanto tikai vienu — galveno nāves cēloni.

Starptautiskajā klasifikācijā ir izdalītas nāves cēloņu grupas un apakšgrupas. Lai padarītu kompaktāku 4. tabulu, tajā uzrādītas tikai pamatgrupas. Tās sakārtotas nāves cēloņu izplatības secībā abu dzimumu vidū Rīgas pilsētā, nevis klasifikatorā uzrādītajā secībā (plašāk skat. Latvijas demogrāfijas gadagrāmata 2001. ... 97.—100. lpp.).

Novērtējot 4. tabulā apkopotos datus, var secināt , ka gandrīz visi nāves cēloņi Rīgā un Latvijas laukos pēc izplatības sakārtojas vienā un tajā pašā secībā. Atsevišķas novirzes, tāpat kā to vērojām mirstības analīzē pa vecumgrupām, var izskaidrot ar nepietiekamu notikumu skaitu atsevišķās grupās.

Visizplatītākais nāves cēlonis Latvijā, kā tas vispārzināms, ir asinsrites slimības. Gandrīz vienādi izplatītas ir sirds išēmiskās un cerebrovaskulārās slimības, desmitreiz retāk nāvi atnes ateroskleroze. Tieši šo visizplatītāko slimību izārstēšanas iespējas Rīgā ir daudz lielākas nekā laukos. Tāpēc kopējo mirstības intensitātes rādītāju atšķirībās Rīgā un laukos tās ieņem dominējošo vietu. Vēl samērā daudz laukos mirst ar neklasificētiem slimību simptomiem, kas izskaidrojams ar modernu diagnostikas aparātu trūkumu.

Daudz zīmīgu un būtisku atšķirību var konstatēt vīriešu un sieviešu nāves cēloņu izplatībā. To sīkāka izvērtēšana nav šī raksta temats, bet galvenie dati šādam izvērtējumam ir atrodami 4. tabulā.

Galavārdi

Veiktie pētījumi parāda, ka demogrāfisko procesu cēloņi ir noslēpti ļoti dziļi cilvēku apziņā un pat zemapziņā. Ar vienkāršām statistikas metodēm (grupējumi, korelācija u.c.) tos var atklāt un raksturot kvantitatīvi visai aptuveni. Priekšplānā izvirzās tādi kompleksi kā vērtību pārorientācija urbanizācijas procesā, dzīve ierobežotā telpā, nedrošība par nākotni, ko vairumam rada tirgus ekonomika, ticības un morāles vērtību pārvērtēšana visbiežāk to devalvācijas virzienā, ģimenes lomas nenovērtēšana un seksuālo brīvību priekšrocību pārvērtēšana, daudzu līdz šim fundamentālu vērtību aizstāšana ar naudas kritērijiem. Vai šīs un vēl citas vērtīborientācijas izmaiņas var uzskatīt par jaunu domāšanas, izjūtu un rīcības paradigmu?

Atbildei varētu tuvoties tikai ar plašu starpnozaru socioloģisku statistiku — demogrāfisk — ekonometrisku pētījumu. Aptaujas anketās vajadzētu dominēt jautājumiem, kuri neprasa kvantitatīvas, skaitliskas atbildes, bet vienīgi viedokļus. Viedokļi kļūst kvantitatīvi rādītāji tikai datu apstrādes procesā. Vai tas dos atbildes uz jautājumiem, kurus pagaidām varam tikai izvirzīt, nav zināms. Dabaszinātnieki labi zina, ka vislabākie atklājumi rodas it kā nejauši tad, kad ir uzkrājusies atklājumam nepieciešamā zināšanu kritiskā masa. Vai tā nevarētu būt arī sociālajās zinātnēs?

Lai rakstam piešķirtu rondo formu, ir jābeidz ar Rīgu. Pašreiz Rīgai pietrūkst naudas, pietrūkst kompleksu attīstības projektu, pietrūkst vienprātības... Jācer, ka pienāks laiks, kad to būs pietiekami. Kas izmantos šīs jaunās iespējas: mūsu pēcteči vai jau kādi citi?

3. tabula

Mirušo sadalījums pēc vecuma grupām

(uz 1000 attiecīgā dzimuma un vecuma iedzīvotājiem) 2000. gadā

*) Uz 1000 dzimušajiem

Datu avots:

Latvijas demogrāfijas gadagrāmata 2001. — R.: 2001. — 91. lpp.

4. tabula

Iedzīvotāju mirstības sadalījums pēc nāves cēloņiem

(uz 100 000 iedzīvotājiem) 2000. gadā

Nāves cēloņi sakārtoti nozīmības secībā abu dzimumu personām Rīgā

*) Uz 100 000 sievietēm

Datu avots:

Latvijas demogrāfijas gadagrāmata 2001. — R.: CSP, 2001. — 97.–100. lpp.