Pārskats par Valsts robežsardzes darbību 1999.gadā

 

Galvenie uzdevumi un prioritātes 1999. gadā

1. Valsts austrumu robežas nostiprināšana un izveidošana atbilstoši Eiropas Savienības ārējās robežas standartiem;

2. Robežas apsardzības un kontroles kvalitātes paaugstināšana, pildot VRS Dienesta nolikumu un pavēles pilnā to prasību apjomā;

3. Eiropas Savienības ekspertu norādīto trūkumu novēršana, lai tuvinātu robežas apsardzību un kontroli Šengenas līguma valstīs noteiktajiem standartiem;

4. Robežsargu profesionālās izglītības līmeņa paaugstināšana;

5. Valsts robežsardzes jaunās elektroniskās informācijas sistēmas (REIS—1999) un sakaru sistēmas (RSS) ieviešana un tālākā pilnveidošana;

6. Kopējas teritoriālo un iekšējo ūdeņu novērošanas sistēmas izveide sadarbībā ar NBS Jūras spēkiem;

7. Valsts robežsardzes prestiža nostiprināšana.

Robežapsardzības rezultāti

Valsts robežas apsardzībā vidēji diennaktī tika iesaistīti 690 robežsargu, no tiem 505 veica robežkontroli RKP, RPP, bet 185 apsargāja "zaļo robežu" un kontrolēja pierobežu. Salīdzinot ar 1998.gadu, ikdienas norīkojumos iesaistīto robežsargu skaits palielinājies par 109 cilvēkiem (18,8%). Tas panākts, nokomplektējot štatu un realizējot jauniesaukto robežsargu apmācību.

Kopējo robežkontroles apjomu 1999.gadā raksturo šādi rādītāji: robežkontrolei pakļautas 7 979 365 personas (par 522 603 personām vairāk nekā 1998. gadā), 2 532 801 automašīna (par 453 074 transporta līdzekļiem vairāk nekā 1998.gadā), 17 184 kuģi (par 8 751 kuģi mazāk nekā 1998.gadā), 19 424 vilcieni (par 3 958 vilcieniem mazāk nekā 1998.gadā), 19 033 lidmašīnas (par 455 lidmašīnām mazāk nekā 1998.gadā).

Par robežas šķērsošanas nosacījumu un pierobežas joslas noteikumu pārkāpumiem aizturētas 11 425 personas, to skaitā 9 636 personas robežšķērsošanas vietās un 1 789 personas pierobežā. Visvairāk pārkāpēju aizturējuši VRS Daugavpils pārvaldes robežsargi.

1999.gadā personu robežkontroles apjoms palielinājies galvenokārt saistībā ar Latvijas Republikas pilsoņiem noteikto bezvīzu ieceļošanas kārtību Šengenas līguma valstīs, taču arī uz Igauniju, Krieviju un Baltkrieviju mūsu valsts iedzīvotāji devušies braucienos ievērojami lielākā skaitā reižu nekā iepriekšējos gados.

Ārvalstu pavalstnieku īpatsvars valsts robežu šķērsojošo personu plūsmā ir nedaudz samazinājies (no 47,9% 1998.gadā līdz 43,6% 1999.gadā), tajā pašā laikā kopumā personu plūsma palielinājusies par 7%.

Salīdzinot prognozētos 1999.gada kvantitatīvos robežkontroles rādītājus ar faktiskajiem rezultātiem, redzams, ka kopējais personu robežkontroles apjoms un autotransporta robežkontroles apjoms pārsniedz prognozēto. Lielāks par prognozēto ir arī robežkontrolei pakļauto avioreisu skaits.

Vairāk, nekā prognozēts, samazinājies robežkontrolei pakļauto kuģu un vilcienu skaits.

Pasažieru vilcienu robežkontrole vairs nenotiek četros no 11 DZRKP (Eglainē, Kurcumā, Reņģē un Vaiņodē), bet Krievijas Federācijas ekonomiskās krīzes iespaidā ievērojami samazinājies ar dzelzceļa transportu veikto kravu pārvadājumu apjoms.

Savukārt robežkontrolei pakļauto kuģu skaita samazinājumu izraisījuši trīs faktori:

* prāmju līniju pārvadājumu apjoma samazināšanās un atsevišķu regulāro līniju slēgšana;

* zvejas flotes kuģu darbība galvenokārt Latvijas teritoriālajos ūdeņos,

* Latvijas ostas apmeklējošo tirdzniecības kuģu vidējās tonnāžas pieaugums.

Saskaņā ar grozījumiem Latvijas — Lietuvas nolīgumā par robežas šķērsošanas vietām 1999.gadā ir atklāts jauns robežpārejas punkts uz Latvijas — Lietuvas robežas Zemgale—Turmanta. Pamatojoties uz Valsts robežsardzes un Lietuvas Robežpolicijas vienošanos par sadarbību robežpārejas punktos, šajā RPP robežkontroli vienpusēji veic Lietuvas Robežpolicija.

Valsts robežsardzes amatpersonas aizvadītajā gadā konstatējušas 11 425 pārkāpumus, kuru lietas tika izskatītas Valsts robežsardzē vai nodotas pēc piekritības citām institūcijām.

Ceļošana bez derīgiem ceļošanas dokumentiem vai vīzām

Bez derīgiem ceļošanas dokumentiem personām vai bez derīgiem autotransporta dokumentiem aizturētas 3152 personas, t.sk., bez vīzām — 397 personas, no tām valstī netika ielaistas 540 personas. Visbiežāk aizturēto ārvalstnieku pavalstniecība : 196 Lietuvas pilsoņi, 122 Krievijas Federācijas, 58 Igaunijas, 35 Baltkrievijas , 34 Ukrainas un 11 Bulgārijas pilsoņi.

Tiesībsargājošo struktūru meklētās personas

Aizturētas 186 meklēšanā esošās personas: 166 Latvijas Republikas pilsoņi un iedzīvotāji, 9 Lietuvas Republikas pilsoņi, 5 Krievijas Federācijas pilsoņi, 5 Igaunijas Republikas pilsoņi un 1 Vācijas Federatīvās Republikas pilsonis. Visvairāk meklējamo personu aizturējuši VRS Jelgavas pārvaldes robežsargi — 59 gadījumos, VRS Valmieras pārvaldes robežsargi — 47 gadījumos, kā arī VRS Rīgas pārvaldes robežsargi — 40 aizturēšanas gadījumos.

Salīdzinot ar 1998.gadu, aizturēts par 158 meklēšanā esošajām personām vairāk. Tas norāda, ka, robežu šķērsojošo personu plūsmai pieaugot, robežkontroles kvalitāte nav mazinājusies. Lielā mērā šādus darba rezultātus sekmējusi jaunās robežkontroles datorprogrammas ieviešana, kas lielākajos autoceļu RKP un lidostas RKP un atsevišķos robežpārejas punktos ļauj veikt 100% robežšķērsojošo personu datorizēto robežkontroli.

Personas ar viltotiem dokumentiem

Ar viltotiem dokumentiem uz valsts robežas aizturētas 139 personas (1998.g. — 84 pers.): 30 personas ar viltotām dažādu valstu pasēm, 16 personas ar viltotām pilnvarām transportlīdzekļu izmantošanai, 72 personas ar viltotām civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisēm, 7 personas ar viltotām Latvijas Republikas vīzām, 2 Latvijas nepilsoņi ar viltotiem Krievijas Federācijas Konsulārās daļas spiedogiem, 6 personas ar viltotu transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, 2 personas ar viltotu Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistra atzīmi un 2 personas ar viltotu tūrisma ceļazīmi un pa vienai personai ar viltotu uzturēšanās atļauju un atdarinātu robežsargu spiedogu. Visvairāk personu ar viltotām pasēm aizturējuši VRS Rīgas un Jelgavas pārvaldes robežsargi, personas ar viltotām civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisēm biežāk tikušas aizturētas Daugavpils pārvaldes robežkontroles punktos.

Vairākas personas ar viltotiem dokumentiem tika aizturētas robežsargu augsti profesionālas darbības rezultātā. Nozīmīga loma šajos gadījumos bijusi robežsargu prasmei sarunāties ar aizdomīgajām personām, izmantojot svešvalodas.

Tomēr jāatzīmē, ka augstais viltojumu līmenis, nepietiekamais speciālās robežkontroles tehnikas daudzums robežkontroles punktos, īpaši dzelzceļa RKP, kā arī profesionālas nepilnības robežsargu darbībā vairākos gadījumos nodrošināja to, ka personām ar viltotiem ceļojuma dokumentiem izdevās ieceļot Latvijas Republikā un izceļot no tās. Lielākais šāds gadījums bija ķīniešu grupas ieceļošana 29. jūnijā caur Zilupes DZRKP un izceļošana caur lidostu "Rīga" uz Čehiju. Šīs personas tika atgrieztas Latvijā no Prāgas, jo ar Čehijas robežsargu rīcībā esošās speciālās tehnikas palīdzību dokumentos tika konstatēti viltojumi.

Narkotisko vielu aizturēšana

Valsts robežsardzes amatpersonas sadarbībā ar Kriminālpoliciju 1999. gadā divas reizes ir piedalījušās narkotisko vielu atklāšanā:

* 30.janvārī VRS Rīgas pārvaldes amatpersonas — lidostā "Rīga", aizturot 2 Latvijas Republikas pilsoņus, pie kuriem kopā tika atrasti 1862 g kokaīna;

* 24.augustā VRS Jelgavas pārvaldes amatpersonas — operācijā pret narkotiku tirgotājiem. Ar divu robežsardzes dienesta suņu palīdzību tika atrasti 50 g kokaīna, 20 ml opiātu šķīduma un 80 g marihuānas. Pamatojoties uz atrastajiem pierādījumiem, ierosināta krimināllieta.

Meklējamo automašīnu atklāšana un aizturēšana

1999. gadā robežsargi aizturēja 97 meklēšanā esošās automašīnas (salīdzinājumam 1998.gadā — 123 automašīnas): no tām 60 nodotas Valsts policijai, 26 Lietuvas Republikas Robežpolicijai, 9 Igaunijas Republikas robežsargiem, 2 — tiesu izpildītājiem. Visvairāk meklējamā autotransporta, pamatojoties uz datorizētās robežkontroles rezultātiem, atklājuši Jelgavas un Valmieras pārvaldes robežsargi. Jāatzīmē, ka 24 transportlīdzekļi pārskata periodā tika aizturēti uz aizdomu pamata par identifikācijas numuru viltojumiem, šajā jomā lielākie panākumi ir Daugavpils pārvaldes robežkontroles punktu personālsastāvam.

Ieroču un speclīdzekļu aizturēšana

1999. gadā ieroču un speclīdzekļu nelikumīga pārvadāšana pāri valsts robežai konstatēta 99 gadījumos, robežšķērsošanas vietās atrasti un izņemti — 6 šaujamie ieroči, 14 gāzes pistoles un revolveri, 34 durošie—griezošie ieroči (dunči, durkļi u. tml.), 31 sitamais ierocis (dažādi steki, kastetes u. tml.).

Gada laikā izteikti brīdinājumi 1603 personām, kurām nebija Valsts elektrosakaru inspekcijas vai atbilstošās starptautiskās atļaujas sakaru līdzekļu pārvešanai pāri valsts robežai un lietošanai Latvijas Republikas teritorijā.

Nelikumīgi pārvadātu mantu (preču) aizturēšana

Par preču pārvadāšanas pāri robežai pārkāpumiem, apejot muitas kontroli, 1999. gadā aizturētas 184 personas. Kopējā nelikumīgi pārvadāto preču vērtība — 40 719 latu. Lielākais šādu pārkāpumu skaits ir konstatēts uz Latvijas—Igaunijas robežas, kur VRS Valmieras pārvaldes robežsargi konstatēja 70 pārkāpumu gadījumus un aizturēja nelikumīgi pārvadātas preces 28 632 latu vērtībā.

Nelikumīgi pārvadājamu preču klāstā visbiežāk bijis spirts, alkohola izstrādājumi un cigaretes, lai arī vērtības ziņā dominē dažādas rūpniecības preces. Salīdzinot ar pagājušo gadu, ir samazinājies par kontrabandas pārvešanu aizturēto personu skaits, bet palielinājusies aizturētās kontrabandas vērtība.

Pierobežas režīma kontrole

Par pierobežas un pierobežas joslas režīma pārkāpumiem kopā aizturēta 1971 persona, kas ir ievērojami vairāk nekā gadu iepriekš.

Analīze liecina, ka visbiežākie pierobežas režīma pārkāpumi ir saistīti ar atrašanos pierobežā bez personu apliecinošiem dokumentiem, transportlīdzekļu vadīšana bez nepieciešamajiem dokumentiem vai alkohola reibumā.

Pierobežas režīma kontrolē ir atklāta arī virkne pārkāpumu, kuri saistīti ar malumedniecību vai nelikumīgiem mežizstrādes vai citiem saimnieciskiem darbiem.

Radiācijas kontrole

1999. gadā tika tehniski pilnveidota radiācijas kontroles sistēma robežšķērsošanas vietās. 1998.gada sākumā ar stacionārām radiācijas kontroles iekārtām bija aprīkoti 4 RKP, bet 1999.gada decembrī to skaits jau ir 10, tajā skaitā ar stacionārām radiācijas kontroles iekārtām aprīkoti divi DZRKP.

Radiācijas kontroles rezultātā konstatēti 58 gadījumi (gadu iepriekš — 34), kad tiek ievesta deklarēta krava ar paaugstinātu, bet pieļaujamu jonizējošā starojuma līmeni, savukārt 3 gadījumos tika konstatētas personas, kuru līdzi vesto priekšmetu izstarojums pārsniedza pieļaujamo normu, un personas netika ielaistas valstī.

Vadošo normatīvo aktu izstrāde

1999.gadā Valsts robežsardzes Galvenajā pārvaldē turpinājās darbi pie Valsts robežsardzes vadošo dokumentu izstrādes. Kā nozīmīgākie no tiem minami:

— pavēle "Par pasākumiem cīņā ar nelegālo imigrāciju";

— pavēle "Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem";

— instrukcija par krimināllietu reģistrācijas, uzskaites un glabāšanas kārtību Valsts robežsardzē;

— pavēle "Par Valsts robežsardzes un NBS Gaisa spēku Sadarbības līguma realizēšanu";

— Iekšlietu ministrijas Dienesta aviācijas koncepcija;

— Valsts robežsardzes Kinoloģiskā dienesta koncepcija;

— instrukcija par bruņojuma un speciālo līdzekļu glabāšanu, izsniegšanu un uzskaiti Valsts robežsardzē;

— instrukcija par signālpistoļu un signālpatronu glabāšanu, izsniegšanu, uzskaiti un lietošanas kārtību Valsts robežsardzē;

— VRS operatīvās darbības tiesiskā statusa nodrošinājuma dokumentācija;

— "Vienošanās protokols par grozījumiem 20.01.1998. Latvijas Republikas Valsts robežsardzes un Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes vienošanās par Robežsardzes un Muitas darbības tehnoloģiju", parakstīts 21.12.1999.

Ar šo Protokolu Valsts robežsardze un Galvenā muitas pārvalde izslēdza no savas sadarbības punktu par funkciju deleģēšanu, kas radīja neskaidrības dienestu darbības kompetencē un apstiprināja divus dokumentus:

1) jaunu "Tipveida tehnoloģiju autoceļu robežkontroles punktos’’;

2) jaunu 9.punktu Vienošanās 6.pielikumam: "9. Preces, kuras robežsargi ir tiesīgi laist pāri Latvijas Republikas valsts robežai robežpārejas punktos".

Jaunajā tehnoloģijā precīzi nosaka autoceļu robežšķērsošanas vietās robežsargu, muitnieku, sanitāro robežinspektoru funkcijas un to lietošanas secību, veicot robežu šķērsojošo personu, komerciālo un nekomerciālo transportlīdzekļu, kravu un personu bagāžas kontroli, kā arī to aizturēšanu.

Minētā tehnoloģija izstrādāta, ievērojot Pasaules bankas Ārvalstu investīciju padomdevēju dienesta pētījumā "Par administratīvajiem šķēršļiem investīcijām Latvijā" izteiktās rekomendācijas, un realizē Valsts robežsardzes un Muitas funkciju dublēšanos transportlīdzekļu robežkontrolē.

Tehnoloģijā iestrādātie kontroles un sadarbības principi paredz arī Eiropas Savienības komisiju ekspertu slēdzienos norādīto neatbilstību Eiropas Savienības prasībām robežkontroles jomā novēršanu un rekomendāciju izpildi, piemēram, uzlabot sadarbību starp kontroles dienestu amatpersonām robežšķērsošanas vietās un aktīvāk veikt valstī iebraucošo ārvalstnieku interviju.

Jaunās tehnoloģijas izstrāde ir pirmais svarīgais solis Somijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas robežsardzes, muitas un policijas dienestu tikšanās Helsinkos 2.—3.12.1999. rezolūcijas izpildē, kura paredz aktīvas sadarbības organizēšanu un veikšanu starp šiem dienestiem, lai harmonizētu robežkontroles procedūras un aktivizētu pārrobežu noziedzības apkarošanu minētajās Baltijas reģiona valstīs.

Protokola otrais dokuments papildina spēkā esošo Valsts robežsardzes un Galvenās muitas pārvaldes sadarbības tehnoloģiju robežpārejas punktos (Vienošanās 6.pielikums) un precīzi nosaka personīgo mantu un personīgās lietošanas preču sarakstu, ko fiziskās personas drīkst pārvietot pāri Latvijas Republikas valsts robežai robežpārejas punktos.

Kopumā visvairāk dokumentu sagatavoja un izstrādāja VRS GP Robežapsardzības pārvalde, kur tika izstrādāta 351 pavēle, 250 rīkojumi, 259 cirkulāri, sagatavotas vairāk nekā 600 vēstules.

1999.gada aprīlī Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Robežapsardzības pārvaldes Sauszemes robežas nodaļā uzsākts veidot elektronisko ceļošanas dokumentu datu bāzi. Izmantojot tehniskos līdzekļus, tiek pētīti no LR Ārlietu ministrijas saņemtie ārvalstu ceļošanas dokumenti, skanēšanas ceļā iegūtajās elektroniskajās dokumentu kopijās tiek norādīti attiecīgo dokumentu aizsardzības elementi un pa elektronisko pastu vai ar diskešu palīdzību tie tiek nogādāti teritoriālajās pārvaldēs, kuras savukārt nodrošina robežkontroles un robežpārejas punktus ar ceļošanas dokumentu krāsainām kopijām. Gada laikā teritoriālās pārvaldes jau ir saņēmušas 112 krāsainus ceļošanas dokumentu paraugus.

Valsts robežsardzes amatpersonas piedalījās iekšlietu ministra apstiprinātās "Par Valsts robežu šķērsojošo personu, transporta līdzekļu un priekšmetu datorizētas robežkontroles instrukcijas" izstrādē, kā arī starpministriju darba grupu par "Ieroču likuma" un par "Latvijas Republikas personu apliecinošo dokumentu izgatavošanas konkursu" izstrādi darbībā.

Kinoloģiskā dienesta attīstība

Lielāko attīstības gaitā gūto panākumu skaitā jāatzīmē:

* Eiropas Savienības standartiem atbilstošā VRS kinoloģiskā centra atklāšana Rēzeknē (1999.gada jūnijā) un Valsts kinoloģiskā kluba statusa ar dienesta suņu audzētavas tiesībām piešķiršana Valsts robežsardzes Kinoloģiskajam dienestam;

* aktīvas sadarbības turpināšana ar Somijas, Vācijas, Francijas, Zviedrijas, Igaunijas un Baltkrievijas kinoloģiskajiem dienestiem, kontaktu nodibināšana ar Baltkrievijas Republikas Robežapsardzības spēku Kinoloģisko dienestu;

* dienesta suņu skaita palielināšana — VRS dienesta suņu reģistrā 1999.decembrī ir 84 dienesta suņi, no tiem 24 vēl nav sasnieguši 8 mēnešu vecumu. 8 kucēni iegūti dienesta suņu vaislas darba rezultātā.

Aizvadītajā gadā robežapsardzībā ik dienu tika iesaistīti 7—8 dienesta suņi. Ar šo dienesta suņu palīdzību:

— pārbaudīti 3879 transporta līdzekļi un 2270 personas;

— atklāti 650 valsts robežas pārkāpumi;

— 5 reizes uzietas nelikumīgi valsts robežu šķērsojušo personu pamestās mantas, kas kvalificējamas kā kontrabanda;

— vairāk nekā 40 reizes sniegta palīdzība citām tiesībsargājošām institūcijām;

— 88 reizes veikta aizturēto personu konvojēšana.

Valsts robežsardzes kinologi piedalījušies sacensībās lietišķajos sporta veidos: vasarā ar 23 kinologu līdzdalību noritēja kinologu daudzcīnas sacensības Rēzeknes robežsargu skolā, bet VRS kinologu izlases komanda startēja divās starptautiskās dienesta suņu pavadoņu sacensībās Somijā un Vācijā, pēdējā izcīnot 10.vietu 27 komandu konkurencē.

Peldošo līdzekļu dienesta attīstība

1999.gada 3. februārī tika parakstīts Valsts robežsardzes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Jūras vides pārvaldes sadarbības līgums, kuras mērķis ir Jūras vides pārvaldes un Valsts robežsardzes saskaņota darbība jūras vides kontrolē un valsts robežas apsardzībā un kontrolē.

Noslēgtā līguma ietvaros no 16. līdz 17. jūnijam VRS Rīgas pārvaldes patruļkuģis "Tiira" piedalījās starptautiskajā operācijā "CEPCO" (vides aizsardzības kontrole Baltijas jūrā).

1999.gada 20. maijā Rīgas jūras līcī notika pirmās Valsts robežsardzes organizētās starptautiskās jūrā pazudušo cilvēku meklēšanas un glābšanas mācības "SARMA — 99". Mācībās piedalījās Valsts robežsardzes patruļkuģis un robežsardzes patruļkuteris, Somijas robežsardzes patruļkuģis un helikopters, kā arī Latvijas Civilās aviācijas administrācijas Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs un Latvijas Jūras administrācijas Jūras meklēšanas un glābšanas dienesta koordinācijas centrs. Šajās mācībās praktiski tika apliecinātas iemaņas krasta apsardzes uzdevumu koordinācijā un izpildē.

11. jūnijā Rojas tehniskajā novērošanas postenī tika atklāta Valsts robežsardzes pirmā radiolokācijas stacija. To saskaņā ar VRS un Jūras spēku līgumu apkalpos NBS Jūras spēku personālsastāvs, bet informācija tiks izmantota kopīgi.

Starptautisko sadarbības projektu īstenošanas gaitā Valsts robežsardzes patruļkuģis un 3 robežsardzes patruļkuteri piedalījušies arī:

* operācijā BRAVO 1999.gada 9.—12.februārī — robežapsardzības dienestu sadarbības pilnveidošana aizdomīgo kuģu novērošanā, kuri pārvietojas Baltijas jūrā;

* operācijā VIVAN, 1999.gada 5.—8.maijā — kontroles un uzraudzības operācijā ar mērķi kontrolēt kuģus Baltijas jūrā, sekot īpašu interesi vai aizdomas rosinošu kuģu evolūcijām Baltijas jūrā. Novērošanai pakļauti 29 kuģi, tajā skaitā 2 Latvijai piederošie, kuri pārbaudīti, un to kapteiņiem izteikti brīdinājumi.

Procesuālā darbība

1999.gadā Valsts robežsardzes amatpersonas pieņēma lēmumus par administratīvā soda piemērošanu 4044 gadījumos, 1998.gadā — 5794 gadījumos. Uzlikto sodu skaita samazinājumu nosaka robežu šķērsojošo personu un pierobežas iedzīvotāju lielāka informētība par robežas šķērsošanas nosacījumiem, kā arī robežsargu rūpīgāka pieeja gadījumu izskatīšanai un izvērtēšanai, neizvirzot sodīšanu par pārkāpumu novēršanas un profilakses pamatmērķi.

Pieaugusi robežsargu aktivitāte, veicot materiālu izskatīšanu saskaņā ar Kriminālprocesa pantiem. Gada laikā tikuši izskatīti 280 materiāli (1998.gadā — 40 materiāli), no kuriem 25 gadījumos ierosinātas krimināllietas KPK 109.panta kārtībā, 21 gadījumā pieņemti lēmumi par krimināllietas nodošanu kriminālvajāšanas uzsākšanai KPK 124. panta kārtībā, 65 gadījumos materiāli nosūtīti uz prokuratūru saīsināta procesa kārtībā KPK 406.— 409.pantu kārtībā (19 gadījumos pieņemts lēmums par personu notiesāšanu) un 173 gadījumos pieņemti lēmumi par atteikšanos ierosināt krimināllietu KPK 5. un 3.panta 1.punkta kārtībā. No 17 krimināllietām, kas nodotas tiesai, izskatītas 11 lietas, un notiesājošie spriedumi stājušies spēkā. Lielāko aktivitāti šajā jomā izrādījušas Valmieras, Viļakas, Ludzas un Daugavpils pārvaldes. Neviens materiāls netika izskatīts Rīgas un Ventspils pārvaldēs.

Starptautiskā sadarbība

Noziegumu apkarošanas operācijas:

1999.gadā turpinājusies Valsts robežsardzes integrācija Baltijas jūras reģiona valstu kooperatīvajos projektos, kas vērsti pret nelegālo ceļotāju tranzītu, ieroču un narkotiku kontrabandu, zagto transporta līdzekļu nogādi "melnajā" tirgū u. tml. pārrobežu organizētajiem noziegumiem. Šo projektu ietvaros Valsts robežsardze tika iesaistīta šādās starptautiskajās operācijās:

* Operācija OAK (Ozols), 1999.gada 13.–16.septembris

Pirmo reizi kopš Latvijas brīvvalsts atjaunošanas brīža Baltijas jūras reģiona valstu drošības struktūru konferences operatīvā komiteja — Task Force OPC uzticēja Latvijas Republikas valsts institūcijai, konkrēti Valsts robežsardzei, šāda mēroga pasākuma vadību un koordināciju. No Latvijas Republikas puses operācijā tika iesaistītas: Iekšlietu ministrijas Valsts policijas, Ceļu policijas, Kriminālpolicijas, Imigrācijas policijas reģionālās struktūrvienības, kā arī Valsts ieņēmuma dienesta Pretkontrabandas reģionālās struktūrvienības. Valsts robežsardze koordinēja to darbību un veiksmīgi parādīja, ka ir spējīga izpildīt starptautisku uzdevumu.

* Iepriekš minētās operācijas BRAVO (1999.gada 9.—12.februāris) un VIVAN ( 1999.gada 5.–8.maijs)

Oficiālās vizītes un starptautiskās konferences:

1999.gadam plānoto starptautiskās sadarbības pasākumu ietvaros Valsts robežsardzes vadības amatpersonas augstākajā līmenī apmeklēja Baltkrievijas Republikas Robežapsardzības spēkus Novopolockā, Krievijas Federācijas Robežapsardzības spēkus Maskavā, Somijas Robežsardzi un Vācijas Federālās robežsardzes Koblencas direktorātu, kā arī vairākkārt tikās ar Lietuvas un Igaunijas robežapsardzības dienestu vadītājiem.

Valsts robežsardzes amatpersonas piedalījās starptautiskās konferencēs, semināros un sanāksmēs Lietuvā, Zviedrijā, Austrijā, Vācijā, kā arī Baltijas Ministru padomes Vecāko amatpersonu Robežapsardzības komitejas un tās apakškomiteju sanāksmēs saskaņā ar komitejas ikgadējo darba plānu.

1999.gada 26.—29.aprīlī Šiofokā Ungārijā notika 7.starptautiskā robežpolicijas konference, kurā tika pieņemta rezolūcija par informācijas apmaiņu nelegālās imigrācijas jomā. Valsts robežsardze ir aktīvi iesaistījusies konferences informācijas apmaiņas sistēmā ar visām konferences dalībvalstīm.

6.–8. jūnijā un 17. novembrī Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks robežsardzes pulkvedis Ā.Jansons piedalījās likumdošanas salīdzināšanai veltītā sēdē Eiropas Komisijas mītnē Briselē (Beļģija).

Kopējās robežkontroles organizēšana:

30.maijā saskaņā ar Latvijas Republikas Valsts robežsardzes un Igaunijas Republikas Robežapsardzības dienestu vienošanos Valgas robežstacijā (Igaunijas Republika) uzsākta pasažieru vilcienu "Rīga — Valga — Rīga" kopīgā robežkontrole, kas ļauj efektīvāk veikt personu kontroli un novērš vilcienu stāvēšanu uz robežas.

28.decembrī Lietuvas Republikas Muitas departamentā Viļņā ar Latvijas Republikas VID Galvenās muitas pārvaldes, Latvijas Republikas Valsts robežsardzes, Lietuvas Republikas Muitas departamenta un Lietuvas Republikas Iekšlietu ministrijas Robežpolicijas departamenta vadītāju Tikšanās protokolu tika apstiprināta "Kopējās darbības tehnoloģiskā shēma apvienotajā caurlaides punktā Grenctāle—Saloči". Jaunās shēmas pamatā ir vienpusējās robežkontroles princips, t.i., robežkontrole pārsvarā tiek veikta, tikai iebraucot savā valstī.

VRS starptautisko attiecību normatīvās bāzes pilnveidošana:

1999.gada laikā normatīvās bāzes tālākas papildināšanas un nostiprināšanas nolūkā ir parakstīti vairāki starptautiski sadarbības protokoli:

1. Protokols par sadarbību starp Latvijas Republikas Valsts robežsardzi un Igaunijas Republikas Robežsardzes pārvaldi.

2. Latvijas Republikas Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes un Baltkrievijas Republikas Robežapsardzības spēku Valsts komitejas Protokols par savstarpējo sadarbību kinoloģijas jomā.

3. Latvijas Republikas Valsts robežsardzes un Ukrainas Valsts komitejas valsts robežas apsardzības lietās Vienošanās par sadarbību valstu robežu apsardzību jautājumos.

2000. gadā plānots parakstīt:

Protokolu par sadarbības veidiem un virzieniem starp Latvijas Republikas Valsts robežsardzi un Polijas Republikas robežsardzi.

Latvijas Republikas Valdības un Lietuvas Republikas Valdības Vienošanos par pilnvaroto robežas pārstāvju darbību.

Valsts robežsardzes vadība 1999. gada 14. — 15. septembrī apmeklēja Vācijas Federatīvās Republikas robežsardzes direkciju Koblencā, kur puses vienojās īpaši pastiprināt un pilnveidot sadarbību nelegālās ieceļošanas un kontrabandas apkarošanā, dokumentu viltošanas apkarošanā, jauno tehnoloģiju ieviešanā elektroniskajā datu apstrādē.

1999. gadā Valsts robežsardzi apmeklēja Ukrainas Republikas Valsts komitejas valsts robežas apsardzības jautājumos vadības delegācija un Baltkrievijas Republikas Robežapsardzības spēku Valsts komitejas delegācija. Apmeklējumu laikā tika risināti jautājumi par sadarbību cīņā ar nelegālo migrāciju, pieredzes apmaiņa par valstu robežas infrastruktūru un izbūvi atbilstoši Eiropas Savienības standartiem, kā arī apspriesti turpmākās sadarbības virzieni.

Informatīvā nodrošinājuma pilnveidošana

1999. gadā Valsts robežsardzes informatīvā nodrošinājuma jomā ir paveikts:

* pabeigta robežkontroles elektroniskās informācijas sistēmas (IS) REIS—1999 pirmās versijas izstrāde un testēšana;

* izstrādāta IS REIS lietotāja apmācības programma un instrukcija darbam ar IS REIS—1999, Galvenās pārvaldes ISP IC datorapmācības klasē apmācīti 117 robežsargi;

* pilnībā pabeigta robežkontroles elektroniskās IS REIS—1999 uzstādīšana autoceļu robežkontroles punktos, kā arī jūras pasažieru ostu RKP;

* uzsākta informācijas apmaiņa ar Igaunijas Republiku par meklēšanā esošajām personām un autotransportu;

* izstrādāta robežu šķērsojošo personu un autotransporta meklēšanas programma Mustang;

* veikti pasākumi, lai novērstu gadu mijas datorproblēmas ietekmi uz REIS darbību;

* robežkontroles objektos uzstādīti visi VRS rīcībā esošie 59 elektroniskie pasu lasītāji;

* uzsākta sadarbība ar Lietuvas robežpoliciju un IS REIS lietošanā apmācīti 42 Lietuvas robežpolicijas datoroperatori;

* valsts investīciju projekta IA—22 ietvaros izstrādāts REIS—2000 datu bāzes struktūras modelis.

Virkne 1999.gadā iesākto IS attīstības projektu tiks turpināti 2000.gadā:

* operatīvo ziņojumu sagatavošanas, tajos ietvertās informācijas apstrādes, dokumentēšanas un datu saglabāšanas programmas OZIS—2000 izstrāde;

* vienotās vīzu informācijas sistēmas integrēšana IS REIS;

* valsts investīciju projekta IA—22 ietvaros realizētā VRS GP Serveru un Informācijas tehnoloģiskā centra izveide;

* lokālo datortīklu izveide VRS teritoriālajās pārvaldēs un autoceļu RKP.

Sakaru nodrošinājuma pilnveidošana

Radiosakaru uzlabošanas ietvaros 1999. gadā ir uzstādīti 4 sakaru masti, 4 bāzes stacijas MOTOROLA Smartzoon ar ASTRO DIGITAL repiteriem, 33 stacionārās radiostacijas MOTOROLA MCS 2000, 18 stacionārās radiostacijas MOTOROLA LTS 2000, 28 mobilās radiostacijas MOTOROLA MCS 2000, 3 mobilās radiostacijas MOTOROLA LTS 2000, kā arī ieviestas dienestā kopumā 85 portatīvās radiostacijas MOTOROLA LTS 2000 un MOTOROLA LCS 2000.

Telefonkomunikāciju sakaru pilnveides jomā VRS Viļakas un Daugavpils pārvaldēs uzstādīta un ieslēgta vienotā IeM telekomunikācijas tīklā CATC HICOM 300, kas nodrošina kvalitatīvus sakarus jaunuzceltajās Punduru un Kaplavas nodaļās.

Valsts robežsardzes personāls

1999. gadā Valsts robežsardzē pieņemtas darbā 423 personas un atlaistas no darba 271 persona, personāla mainība ir 4,88% (1998.g. — 16,1%), kas norāda uz Valsts robežsardzes kadru sastāva nostabilizēšanos. Patlaban Valsts robežsardze kopumā ir nokomplektēta par 94,9%.

Nozīmīgākie Valsts robežsardzes personāla dienesta pasākumi pārskata periodā ir šādi:

1) veikta Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes atestācija;

2) veikta datu ievadīšana programmā par personāla datu uzskaiti, VRS teritoriālajās pārvaldēs apgūta personāla uzskaites datorprogramma;

3) noteikta un ieviesta personas lietu kustības kārtība;

4) 13 reizes tika sagatavoti un iesniegti grozījumi VRS štatu sarakstā;

5) ieviestas jaunas dienesta apliecības un caurlaižu veidlapas visā VRS;

6) notika 47 kadru komisijas sēdes, kurās izskatītas 657 personas lietas;

7) sakarā ar Valsts robežsardzes 80 gadu jubileju:

* izskatīti vairāk nekā 500 ieteikumi — raksturojumi robežsargu apbalvošanai un sagatavotas pavēles un apliecības personāla apbalvošanai ar Valsts robežsardzes jubilejas zīmi "Valsts robežsardzei 80 gadu",

* izskatīti vairāk nekā 40 ieteikumi — raksturojumi robežsargu apbalvošanai un sagatavotas pavēles un apliecības personāla apbalvošanai ar Robežsardzes Krūšu zīmi, kā arī ar robežsargu nopelnu zīmi "Par izcilību dienestā";

8) pirmo reizi notikuši Personāla dienesta amatpersonu apmācību kursi Latvijas Policijas akadēmijā un Somijas robežsardzes darbinieku organizētie kursi;

9) Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Personāla dienestā:

* apstrādāti 1054 saņemtie dokumenti un 981 iekšējās aprites dokuments,

* sagatavotas 495 pavēles par personālsastāvu un nosūtītas 223 vēstules.

Personāla veselības stāvoklis

1999.gadā Valsts robežsardzē bijuši 1815 saslimšanas gadījumi ar 18 497 darba nespējas dienām. Ambulatorā ārstēšana piemērota 1585 saslimšanas gadījumos ar 15 738 darba nespējas dienām. Ārstēšana stacionāros piemērota 230 saslimšanas gadījumos ar 3005 darba nespējas dienām. Vidējais darba nespējas laiks vienam pacientam — 10,2 dienas.

Gada laikā reģistrēti 14 personāla traumatisma gadījumi. 6 no tiem saistīti ar neuzmanīgu rīcību tiešo dienesta pienākumu izpildes laikā, 8 gadījumos savainojumi gūti sporta nodarbību laikā.

Personāla profesionālā sagatavošana un kvalifikācijas celšana

Viena gada mācību programmu VRS robežsargu skolā apguvuši un skolu absolvējuši 78 robežsargi. 1999./2000. mācību gadā analogu apmācību kursu Rēzeknē apgūst 122 robežsargi.

Pēc viena mēneša apmācības programmām profesionālās pamatiemaņas apguvis 291 stažieris.

Somijas robežsardzes speciālistu vadītajos kursos Latvijā savu kvalifikāciju paaugstinājuši 183 robežsargi, bet, piedaloties Somijā rīkotajos kvalifikācijas celšanas kursos,— 86 robežsargi.

Kvalifikācijas celšanas pasākumu apritē iesaistījušies arī Zviedrijas, ASV, Francijas u.c. valstu speciālisti, kuru vadībā zināšanas papildinājuši 64 robežsargi.

Kvalifikācijas celšanas kursos Latvijas Policijas akadēmijā un IeM Valsts policijas Ekspertīžu centrā savas zināšanas papildinājuši 67 robežsargi.

Robežkontroles datorprogrammatūras REIS—1999 lietotāja iemaņas VRS Galvenās pārvaldes rīkotajos kursos apguvuši 364 robežsargi.

Kinologu apmācībai veltītajos pasākumos piedalījies 121 kinologs.

Valsts robežsardzes infrastruktūras attīstība 1999.gadā

1999.gadā Iekšlietu ministrijai austrumu robežas infrastruktūras attīstībai iedalīja Ls 3 500 000, tajā skaitā Valsts robežsardzei Ls 1 674 970, kurus tā apguva, sagatavojot tehnisko dokumentāciju un uzbūvējot šādus objektus:

— Viļakas robežsargu pārvaldes kompleksa I kārtu;

— Daugavpils robežsargu pārvaldes Silenes nodaļas kompleksu;

— Valsts robežsardzes Kinoloģisko centru Rēzeknes robežsargu skolā.

Uzsākta būvniecība šādiem objektiem:

— Viļakas robežsargu pārvaldes Bērziņu nodaļas un robežpārejas punkta apvienotam kompleksam;

— 2 vizuālās un tehniskās novērošanas torņiem Viļakas pārvaldē.

Realizējot sadarbībā ar Iekšlietu ministriju austrumu robežas ierīkošanu, atskaites periodā ir paveikts:

* pabeigts IPL — Nr.1;

* 15. maijā parakstīts IPL — Nr.2;

* 15. decembrī akceptēta IPL — Nr. 2 specifikācija (BGGS) (Robežapsardzības sistēma ~ 11,5 milj. USD ) un izskatīts pielikums par 4,9 milj. USD, lai nodrošinātu VIP IA — 22 pilnīgu atbilstību VRS prasībām;

* IPL — Nr. 2 iesākts 07.01.2000. (pārskaitīta nauda "Thombord" programmatūras izstrādei 2,135 milj. USD).

Kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu, realizējot robežkontroles punktu celtniecības un tehniskās aprīkošanas projektus, ir paveikts:

1) septembrī uzsācis darbību no jauna uzceltais Pāternieku RKP uz Latvijas—Baltkrievijas robežas;

2) uzcelti Grebņevas RKP uz Latvijas—Krievijas robežas un Valkas—Valgas kopējais RKP uz Latvijas—Igaunijas robežas, kuru atklāšana paredzēta 2000.gada februārī;

3) 1999. gada 24. augustā noslēgta "Latvijas Republikas robežkontroles punktos uzstādīto un uzstādāmo videonovērošanas sistēmu pielietošanas koncepcija" starp VRS un Valsts ieņēmumu dienestu, kuras ietvaros:

* visos jaunceļamajos RKP videonovērošanas sistēmas ir iekļautas projektos, kā neatņemama RKP režīma un Valsts robežšķērsošanas kontroles sistēmas sastāvdaļa,

* ar Valsts robežsardzes priekšnieka pavēli apstiprināta "Latvijas Republikas robežkontroles punktos uzstādīto un uzstādāmo videonovērošanas sistēmu pielietošanas un ekspluatācijas instrukcija",

* 1999. gada 27. decembrī Rīgas pārvaldes RKP lidostā "Rīga" jaunajā terminālā uzstādīta videonovērošanas sistēma.

Finansu jautājumi

Valsts robežsardzes budžetā iedalītie līdzekļi tika laikus sadalīti struktūras juridiskajām personām un izlietoti atbilstoši lietojuma posteņiem. Sadalījumā veiktas nepieciešamās korekcijas saskaņā ar Likumu par 1999.gada budžetu.

Aizvadītajā gadā rasta iespēja divas reizes palielināt amatalgas robežsargiem, kā arī nodrošināt prēmiju un pabalstu izmaksu.

Latvijas Republikas valsts robežas demarkācija

1999.gadā veikti šādi Latvijas Republikas valsts robežas iekārtošanas darbi:

Latvijas — Baltkrievijas valsts robeža.

1. Attīrīta robežjosla no apauguma — 37 km.

2. Uzstādītas robežzīmes — 254 gab.

3. Noslēgts līgums ar Valsts zemes dienestu par robežas demarkācijas ģeodēziskajiem un kartogrāfiskajiem darbiem un šie darbi uzsākti.

Latvijas puse ir pabeigusi savā pusē robežas demarkācijas lauka darbus visā garumā — 161 km.

Latvijas — Lietuvas valsts robeža.

1. Nodoti 7,3 km robežas.

2. Sākta robežas apraksta sastādīšana.

3. Turpinās darbs pie ģeodēziskajiem un kartogrāfiskajiem darbiem.

Robežas demarkācijas lauka darbi pabeigti visā Latvijas atbildības iecirknī.

Latvijas—Igaunijas valsts robeža.

1. Turpinās kamerālie darbi pie robežapraksta un robežkartes.

2. Noformētas valsts robežas izmaiņas Alūksnes rajona Apes pilsētas lauku teritorijā un nokārtoti zemju apmaiņas jautājumi.

3. Akceptēts Igaunijas puses priekšlikums par jauna robežzīmes materiāla — plastmasas — lietošanu pūstošo koka stabu nomaiņai.

4. Ir izgatavoti robežas kartes un robežas apraksta alternatīvie eksemplāri.

5. Sagatavots noslēguma Protokola projekts.

Valsts robežsardzes apgāde un nodrošinājums

Lai nodrošinātu Valsts robežsardzes personāla apgādi ar formas tērpiem, 1999.gadā izdarīti pasūtījumi Ls 250 000 apmērā.

Lai pilnībā apgādātu Valsts robežsardzi ar speciālo apģērbu, 1999.gadā tika organizētas izsoles par kombinezoniem, cepurēm un apmetņiem, cenu aptaujas par kinologu kombinezoniem un cepurēm, šallēm, bikšu siksnām.

2000.gadā paredzēts panākt robežsargu pilnīgu apgādi ar speciālo apģērbu un ekipējumu, pilnveidot formas tērpus, izmantojot jaunus un modernus materiālus un izstrādājumus.

1999.gadā VRS saņēma 7 jaunus transportlīdzekļus (1998.gadā tika saņemtas 38 apvidus automašīnas). 1999.gadā VRS tika veikta neizmantojamās kustamās mantas realizācija, līdz ar ko ekspluatācijā neizmantojamie transportlīdzekļi tika nomainīti pret nepieciešamā tipa automašīnām.

VRS transporta attīstībai 2000.gadā plānots iegādāties 35 apvidus automašīnas, kas iekļauts IeM transporta perspektīvās attīstības koncepcijā. Tas ļaus samazināt to transportlīdzekļu skaitu, kuru ekspluatācija ir nerentabla.

Munīcijas neaizskaramie krājumi ir nodrošināti par 92%. Praktiskās šaušanas nodarbību vajadzībām munīcijas nodrošinājums ir tikai 35,5%.

1999.gadā no Valsts apsardzes dienesta saņemtas PM sistēmas pistoles par kopējo summu Ls 65 000. Līdz ar to Valsts robežsardzes austrumu robežas teritoriālās pārvaldes 100% nodrošinātas ar pistolēm, bet Valsts robežsardzes kopējais nodrošinājuma līmenis būtiski uzlabojies un 1999.gada 31.decembrī procentuālā izteiksmē ir: ar PM sistēmas pistolēm — 75,8%, ar automātiskajiem strēlnieku ieročiem — 77,2%.

1999.gadā ir paveikta lielākā daļa darba pie VRS nekustamā īpašuma reģistrācijas zemesgrāmatās. Ierakstīti zemesgrāmatās 32 VRS nekustamie īpašumi, tai skaitā trīs torņu zemesgabali. Ir sagatavoti 13 MK rīkojumi par VRS nekustamā īpašuma saglabāšanu valsts īpašumā vai par VRS nekustamā īpašuma nodošanu pašvaldībām.

VRS nekustamā īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatās plānots pabeigt 2000.gada martā.

Preses dienesta darbība

Operatīvā informācija par Valsts robežsardzes darbu 1999. gadā regulāri atspoguļota masu medijos.

Uzņemta vienu stundu gara televīzijas filma "Latvijas robežsardzei — 80". Filmu studija "Vide" uzņēma filmas, kurās atainots robežsargu darbs uz Latvijas — Igaunijas un Latvijas — Krievijas Federācijas robežas Balvu rajonā un uz Latvijas — Baltkrievijas robežas.

1999. gada 9. oktobrī organizēts pasākums Latvijas brīvvalsts robežsardzes sagrāves atcerei, par ko, izmantojot no arhīva iegūtos dokumentus, izdota pavēle. Sadarbībā ar Daugavpils pārvaldes robežsargiem organizēts Latvijas brīvvalsts robežsargu un preses pārstāvju izbraukums uz Indru un Moteiķu sardžu vietām, kur 1940. gada 9. oktobrī notika robežsargu masveida aresti. Apzināti 37 dzīvi esošie Latvijas brīvvalsts robežsargi, arhīvā iegūtas ziņas par viņu dienesta gaitām.

Sakarā ar Valsts robežsardzes 80. gadadienas atzīmēšanu savākti un apkopoti arhīva materiāli par pirmajiem dokumentiem, kas saistīti ar valsts robežas apsargāšanu.

Valsts robežsardzes lietvedība un arhīvs

Aizvadītajā gadā Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Lietvedība izstrādāja un ieviesa darbībā saskaņotu ar Latvijas valsts arhīvu ģenerāldirekciju Valsts robežsardzes pārvalžu Lietu paraugnomenklatūru.

Arhīvā izstrādāta un Latvijas valsts arhīvā saskaņota Instrukcija par Valsts robežsardzes arhīvu dokumentu uzkrāšanu, uzskaiti, saglabāšanu un izmantošanu, kā arī virkne nolikumu arhīvu funkcionēšanas jomā.

VRS Galvenās pārvaldes Arhīvā pieņemtas sakārtošanai pastāvīgai, ilgtermiņa un īstermiņa glabāšanai 698 lietvedības lietas, kas aptver laika posmu no 1992. līdz 1997.gadam, kā arī 1088 darbinieku personīgo kontu kartiņas.