"Prezidente norāda uz uzbrukuma draudiem"

"NRC Handelsblad"

— 2000.05.03.

Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar intervijā BBC brīdināja par Krievijas militārā uzbrukuma draudiem Latvijai.

Vīķe–Freiberga uzskata, ka Krievijas pēdējo paziņojumu "tonis" attiecībā uz Latviju atgādina "aukstā kara konfrontāciju". "Šis tonis atgādina konfrontāciju, imperiālistiskas tendences, tas nav gluži tāds stils, ko mēs gaidītu jaunajā gadsimtā," saka Latvijas prezidente. Viņa vedina domāt, ka Krievija varētu lietot spēku ne tikai pret Latviju, bet arī pret Baltijas kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu.

Latvijas politiķi diezgan bieži ir norādījuši uz sliktajām attiecībām ar austrumu kaimiņu, bet vēl nekad pēdējo gadu laikā no Rīgas nav izskanējuši tik atklāti brīdinājumi par Krievijas militārā uzbrukuma iespēju.

Vīķe–Freiberga uzskata, ka Krievijas uzbrukums Baltijas republikām atstātu "nopietnas sekas uz Eiropas stabilitāti". "Netieši tas būtu uzbrukums NATO, jo alianse līdz šim principiāli atbalstījusi paplašināšanos šajā pasaules reģionā." Turklāt Krievijas uzbrukums Latvijai būtībā nozīmētu uzbrukumu Eiropas Savienībai, teica Vīķe-Freiberga. Viņa piebilda, ka cer uz "mērenajām balsīm" Krievijā, kas varētu ņemt virsroku, un teica, ka ir sākts dialogs, lai šos mērenos spēkus iedrošinātu.

Jau mēnešiem ilgi Krievijas un Latvijas attiecības ir ļoti sliktas. Krievija izmanto katru iespēju, lai kritizētu Latviju par šķietamo lielas krievu minoritātes daļas diskrimināciju. Šo krievu minoritāti veido 738 000 cilvēku. Apmēram četrdesmit procentu to ir ieguvuši Latvijas pilsonību. Pārējiem, ko papildina ap 200 000 ukraiņu un baltkrievu, formāli nav nekādas pilsonības, kas cita starpā nozīmē, ka šiem "nepilsoņiem" nav aktīvo un pasīvo vēlēšanu tiesību un tiesību uz nekustamo īpašumu. Kopš šī gada sākuma viņu vecās padomju pases vairs nav derīgas.

Konflikts par "nepilsoņiem" nu jau desmit gadu raksturo abu valstu attiecības. Abpusējo spriedzi ik palaikam palielina citi incidenti, piemēram, ikgadējais latviešu SS veterānu gājiens Rīgā un pēdējā laikā arī Latvijā notiekošās tiesas prāvas pret bijušajiem padomju aģentiem vai partizāniem, kas no 1940. līdz 1941.gadam vai pēc 1945.gada bijuši iesaistīti staļinistiskajos ekscesos pret latviešiem — deportācijās un slepkavībās. Maskavas terminoloģijā tās tiek sauktas par apsūdzībām, kas vērstas pret varoņiem cīņā pret nacismu, kamēr nacisma līdzvainīgie netraucēti drīkstot defilēt pa Rīgu. Martā Maskava brīdināja, ka attiecības ir sasniegušas "bīstamu punktu".